Angliski runājošiem ir tāds interesants teiciens: „Good enough is always good enough, while perfect too often is a pain in the ass and not worth it.” Latviski to varētu tulkot apmēram tā: „Gana labs vienmēr ir gana labs, kamēr perfekts pārāk bieži sagādā nervu bendēšanu un nav to vērts.” Ja salīdzina firmas „Savage Arms” karabīnes ar Latvijā populāriem analogiem, tad cenas ziņā tās visai pamatīgi novirzās uz pircējam izdevīgo pusi. Amerikāņu „lētais gals”? Varbūt. Taču, papētot tuvāk, atklājas visai interesantas lietiņas.

Nedaudz vēstures

Sāksim ar to, ka marku „Savage” pamatoti var stādīt blakus citām amerikāņu ieroču būves leģendām. Artūra Sevidža dibinātā firma, kuras logo ir indiāņa galvas attēls, pastāv kopš paša 1894. gada. Minēto attēlu Sevidžam savulaik 1919. gadā uzdāvinājis reāls indiāņu virsaitis, vārdā Klibais Lācis – kā atlīdzību par atbalstu šauteņu iegādei savai ciltij. Lai nu kā, bet no ieročiem amerikāņi jēdz pat ļoti daudz.
Uzņēmuma galvenais balsts un stūrakmens, „Savage Model 110” karabīnes sistēma, kā izrādās, ir palaista ražošanā vēl 1959. gadā. Gadus trīs ātrāk par izslavēto „septiņsimto remingtonu”. Kopš tā laika šī sistēma kļuvusi par vienu no populārākajām medību karabīnēm ASV, sekmīgi konkurējot ar tādiem pazīstamiem ieročiem kā to pašu „Remington Mod. 700” un „Winchester Mod. 70”.

Jau no sākta gala „Savage Mod. 110” tika izstrādāta un ražota kā ekonomiskās klases karabīne par pieņemamu cenu. Skaitlis „110” savulaik radās no karabīnes sākotnējās mazumtirdzniecības cenas – 109,95 dolāri. Dolāram, tiesa, tolaik bija cits svars… Taču vienlaikus karabīne iznāca droša, izturīga un precīza. Tik lielā mērā, ka piespieda palaist tirgū savus ekonomiskās klases modeļus arī citus ražotājus.

Tikai nevajag gadījumā satraukties, ka „tāda zvēra šeit nav”. „Mod. 110” sistēma ir pašā pamatā itin visām „Savage Arms” karabīnēm, kas barojas ar centra aizdedzes patronām. Vienkārši apzīmējuma cipari mainās atkarībā no kalibru grupas un variantu veidiem.�

Detaļas

Dažas sīkas karabīnes mehānisma detaļas izmaksu samazināšanas nolūkā tiešām izgatavotas lejot un štancējot. Taču gan stobrs, gan aizslēga kārba ir izgatavota no kalta tērauda. Stobrs aizslēga kārbā ir ieskrūvēts, kas teorētiski pieļauj iespēju itin viegli nomainīt stobru uz citu kalibru un pat regulēt patrontelpas garuma nianses (tā saukto „headspace”). Tiesa, zinātāji saka, ka šiem darbiņiem vajadzīga liela prasme.

Bet aizslēgs „sevidžam” gan ir interesants. No pirmā acu uzmetiena nekas liels nav, taču, papētot tuvāk, atklājas „rozīnītes”, kādu trūkst citām Latvijā populārām karabīnēm. No atsevišķiem elementiem samontēts aizslēgs ir gan, taču tas atkal darīts izmaksu nodzīšanai – rūdīt un slīpēt atsevišķas detaļas tomēr ir vienkāršāk un izdevīgāk kā visu aizslēgu kopumā. Divi plati un masīvi noslēdzošie zobi ir tādi paši kā analogiem. Taču tie novietoti uz atsevišķas aizslēga galviņas, kuru iespējams nomainīt, kas savukārt piedāvā teorētisku iespēju mainīt arī… Sk. iepriekšējo rindkopu.

Galvenais ir tas, ka 50 gadus vecā aizslēga konstrukcijā ietverti tādi drošības pasākumi, kādi aktuāli citiem ražotājiem arī mūsdienās. (Ir gadījies savām acīm redzēt, ka šādi pasākumi it nemaz nav lieki!) Uzreiz aiz aizslēga galviņas novietots tādas pašas formas tērauda blīvslēgs, kas griežas ap savu asi un pie aizvērta aizslēga blīvi noslēdz visas izejas pulvera gāzēm. Izklausās sarežģīti, taču, ja paskatās attēlos, viss momentā kļūst skaidrs. Aizslēga kārbā un galviņā izurbti caurumi, pa kuriem, čaulītei plīstot, ir iespējams noplūst pulvera gāzēm. Tas ir, uz sāniem, bet ne šāvējam acīs. Tāds pat blīvslēgs ir pie aizslēga roktura – vienlaikus arī dubļi aizslēgā tik vienkārši netiks. Vērts piezīmēt, ka dažām labām Latvijā populārām karabīnēm šādas iezīmes ne ar uguni neatrast.
Drošinātājs „sevidžam” novietots aizslēga kārbas astē „202. zauera” manierē. Pastingrs gan. Taču, atšķirībā no analogiem, kuriem ir tikai divi stāvokļi („karš” un „miers”), te ir arī vidus pozīcija, kas ļauj droši atvērt aizslēgu, lai izlādētu karabīni.

Par aptverēm runājot…. Lielajiem kalibriem un Eiropas tirgum paredzēta izņemama aptvere. Taču var gadīties arī, ka dotais karabīnes variants pieļauj iespēju lādēt ieroci tikai no augšas caur aizslēgu. Ja tā padomā, tas nemaz nav tik slikti. Šā vai tā ar „kloķējamo” karabīni vairāk par piecām reizēm nešauj. Un, ja nav aptveres, arī pazaudēt to nevar…

Bet pati galvenā un pamanāmākā iezīme, kas „sevidžus” atšķir no pārējiem konkurentiem, ir 2003. gadā patentētā „AccuTrigger” nolaižamās mēlītes sistēma. Citiem ražotājiem, tai skaitā daudz prestižākām markām, ir tā – pašam mēlītes spiediena spēku regulēt ni-ni, rūpnīcā zina labāk. Tikai ne „sevidžam”. „AccuTrigger” sistēma ļauj šāvējam regulēt mēlītes piespiediena spēku pēc sava prāta un patikšanas. No 600 gramiem līdz 2,4 kg. Skrūvējot vienu pašu skrūvi. Bez kāda riska drošībai. Kā iepatīkas. Pirmais, ko „Savage Arms” šefs izdarīja ar „AccuTrigger” prototipu – noregulēja to uz pašu minimumu un nometa ieroci uz betona grīdas no sešu metru augstuma. Un nekā! Neizšāva! Pie viena tā ir arī papildus drošības sistēma. Līdzīgi slavenajām austriešu „Glock” pistolēm – nospiežama sviriņa mēlītes vidū, ja to nenospiedīsi, šāviens vaļā neies.

Godīgi sakot, līdzīgs tehniskais risinājums stingri jāpameklē ne tikai dārgajās karabīnēs – pat „tjūnētos” vītņstobros pēc pasūtījuma. Bet te – ekonomiskais gals… Ū-ni-kums. Punkts un āmen.

Informācija kreiļiem. „Savage Mod. 110” aizslēga konstrukcija pieļauj iespēju bez nopietna izmaksu pieauguma ražot karabīnes arī ar „kreiso” aizslēgu. Laba izvēles iespēja. Ja vēl ņem vērā, ka savulaik tieši „Savage Arms” palaida ražošanā pirmo komerciālo karabīni kreiļiem.

Tiesa, „sevidžam” ir arī mīnusi. Pirmkārt, aizslēga kārbas papildus ieguldīšanas jeb „bedinga” iespējas. Aizslēga un drošinātāja konstrukcijas dēļ tās ir mazākas nekā citām markām (tiesa, tas nenozīmē, ka tādu iespēju nav vispār). Otrkārt, ražošanas izmaksas nez kāpēc lielā mērā mēģināts ietaupīt uz laides rēķina, kas var nebūt tik ērta kā citām markām. Jebkurā gadījumā, lai izspiestu maksimālās iespējas no savas karabīnes, to pienākas uzlabot un „tjūnēt”. Taču tikpat lielā mērā tas attiecas uz jebkuru citu ieroci. Un, kā saka, gana labs vienmēr ir gana labs, kamēr…

Citi

Bez lielajām karabīnēm „Savage Arms” piedāvā arī diezgan lielu mazkalibreņu izvēli par nelielu, taču taisnīgu samaksu. Pašlaik uz vietas ir .22WMR kalibra „Savage 93” sērijas karabīnes ar plastikāta vai laminēta finiera laidēm. Stobri – gan parastie, gan smagie „varminti”.

Kopsummā

Beigās var piezīmēt faktu, ka tieši modernizētā „Savage Mod. 110” sistēma bija tā, kas pirms desmit gadiem ne tikai izvilka firmu „Savage Arms” no bankrota sliekšņa, bet arī atkal padarīja to par vienu no finansiāli veiksmīgākajiem medību ieroču ražotājiem ASV. Ņemot vērā, ka ASV ir pasaules medību ieroču tirgus Nr.1, cik ļoti piebāzts tas ir un kā tajā cenšas iespiesties visi, kam vien ir varēšana, šis fakts par kaut ko liecina… Arī par to, ka uz doto brīdi „Savage Arms” karabīnes piedāvā vienu no labākajām cenas un kvalitātes attiecībām vītņstobru tirgū. Tai skaitā arī Latvijā.

	„Savage 10GXP3 Package Series” komplekts ar 3-9x40 „Simmons” optiku. Kalibrs .223Rem. Bez mehāniskā tēmēkļa, toties ar stiprinājuma planku uz aizslēga kārbas. Piešaut gan nepieciešams. Cena – 560 Ls
	Tāda no ārpuses izskatās „AccuTrigger” mēlīte
	Trīspozīciju drošinātājs kaujas stāvoklī
	Aizslēgs aizvērts, taču attēlā redzamais rotējošais tērauda blīvslēgs cieši noslēdz izeju no stobra. Var labi redzēt urbumu pulvera gāzu noplūdei
	Aizslēgs atvērts. Labi redzama atsevišķā galviņa
	Laide diezgan vienkārša, bez vaidziņa, taču izpildīta simpātiski
	„Savage 93FVSS” ar „Simmons” optiku. Kalibrs .22WMR. Smagais „varminta” stobrs, „AccuTrigger” mēlīte, nerūsējošais tērauds, izņemama aptvere. Cena – 216 Ls
	„Savage 93FVSS” laide no plastikāta

Autors: Ilgvars Zihmanis