Autors Ilgvars Zihmanis

„BB Brokastu Nežēlīgajās tautasdziesmās” reiz skanēja rindiņas:

„Es nokāpu pagrabā, kartupeļus meklēdams,
Kartupeļus gan atradu – bet ne ceļu atpakaļ!”

Pagrabā apmaldīties, protams, būtu par traku. Toties pazaudēt virzienu mežā vai purvā ir pavisam ikdienišķa lieta. Pat pazīstamās vietās var piemesties vadātājs un soļošana riņķī un apkārt, malā netiekot. Tā noteikti gadījies visiem, kas mežā gājuši. Protams, dzirdēti arī pretēja rakstura apgalvojumi, taču ticēt tiem negribas.
Tiesa, nav jau pie mums nekāda Sibīrijas taiga. Pietiekami ilgi ejot, agri vai vēlu kaut kur var iziet – uz stigas, uz ceļa, uz pļavas… Taču tūlīt parādās nākamā problēma – kurā debess pusē nu atrodas mašīna, motocikls, autobusa pietura vai cits izejas punkts, kurā ļoti vēlams atgriezties? Iznākumā apmaldīšanās prasa daudz spēku un daudz laika, par nerviem nemaz nerunājot.
Karte un kompass, protams, ir veci un pārbaudīti līdzekļi. Taču to lietošanai tomēr vajadzīgas šādās tādas iemaņas, un bez tam nepieciešams, lai tie būtu – apmaldīšanās tomēr reti kad tiek plānota. Vēl viens variants ir moderns GPS uztvērējs ar visām elektroniskajām kartēm, taču cena pie mums vairumā gadījumu tādam rakstāma vismaz ar trim cipariem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, radās ideja izmēģināt praksē „Bushnell BackTrack” – vienkāršotu GPS sistēmu par pieņemamu cenu, kas, kā jau var noprast pēc nosaukuma, dod iespēju atrast ceļu atpakaļ.

Izskats
Tātad „Bushnell BackTrack”… Pēc skata – nu gatavais hronometrs, kādus kaklā nēsā treneri un fizkultūras skolotāji. Samērā liels, toties viegls. Tādā apaļā, pabiezā plastmasas korpusā ar apaļu displeju centrā un divām podziņām sānos – „ieslēgt/izslēgt” (On/Off) un „atzīmēt” (Mark). Ūdensizturīgs un triecienizturīgs līdz zināmai robežai. Barojas no divām AAA tipa baterijām („mazajiem pirkstiņiem”), kuras var nopirkt jebkurā lielveikalā. Pēc ražotāja informācijas bateriju pietiek 20 stundām nepārtrauktas darbības.
Kā apgalvo ražotājs, „Bushnell BackTrack” izmanto „SiRF Star III” GPS uztvērēja tehnoloģiju, kurai cita starpā piemīt uzlabotas spējas darboties biezā mežā, pilsētas vidē un citos apstākļos, kur traucēti GPS signāli. „BackTrack” spēj iezīmēt un atcerēties koordinātes trim atsevišķiem punktiem, kas apzīmēti kā „mājiņa”, „mašīna” un „zvaigzne”. Dalījums, protams, ir nosacīts, un ar šiem trim simboliem var apzīmēt kaut vai mašīnu, medību torni un vietu, kur nokritis nošautais vepris. Bez tam ierīce spēj darboties arī kā elektronisks kompass.

Darbība
Tad nu liekam iekšā baterijas un liekamies iekšā dzērveņu purvā. Vispirms gan aparāts jāieslēdz un jāatzīmē mašīnas atrašanās vieta. Nospiežam un turam „On/Off” podziņu, līdz displejā parādās dzīvība – bateriju indikators un mirgojoša satelīta ikoniņa. Jāpagaida, kamēr tā beigs mirgot, tad ierīce būs gatava darbam. Pirmoreiz ieslēdzot „BackTrack”, ikoniņa mirgo samērā ilgi, kādu minūti vai pusotru, taču nākamajās reizēs aparātiņš strādā daudz veicīgāk.
Paspaidot to pašu „On/Off” podziņu, izvēlamies mašīnas ikoniņu. Vispār jau ir gluži vienalga, kuru ikoniņu izvēlēties, vienkārši negribas jaukt galvu ar atcerēšanos, ka mašīnas atrašanās vietai atbilstu „mājiņa” vai „zvaigznīte”. Nospiežam un turam „Mark” podziņu, līdz displejā parādās attālums – nulle. Viss. Teorētiski tagad varētu slēgt ierīci ārā, lai lieki netērētu baterijas – koordinātes atmiņā saglabāsies tā vai tā. Ja netiks spaidītas podziņas, pēc 10 minūtēm ierīce izslēgsies automātiski.
Virzienu norāda maza, melna bultiņa, kas pārvietojas pa displeja aploci. Svaidās gan tā visai pamatīgi, tomēr aptuvenais virziens atpakaļ uz mašīnu samanāms skaidri. Ja attālums nepārsniedz kilometru, gandrīz vai vēl ērtāk ir orientēties pēc attāluma cipariem – ja tie paliek mazāki, tad skaidrs, ka virziens ir pareizs. Pāreja no metriem uz kilometriem un otrādi notiek automātiski. Skaitļi ir lieli un skaidri – to nolasīšanai, domājams, brilles nebūs vajadzīgas.
Intereses pēc, paspaidot „On/Off” podziņu, var ieslēgt arī elektronisko kompasu. Tad bultiņa rādīs ziemeļu virzienu, un metru vai kilometru vietā parādās azimuta grādi (t.i., leņķis pulksteņrādītāja virzienā pret ziemeļiem). Tas nozīmē, ka austrumi atbilst 90 grādiem, dienvidi – 180 grādiem, bet rietumi – 270 grādiem. Gan jāatzīst, ka drīz vien „BackTrack” tika pārslēgts atpakaļ uz virziena noteicēju.
Paliek arvien karstāks, un biezā jaka drīz vien jāvelk nost un jāpakar priedītes zarā. Izvēlamies „zvaigznīti” un atzīmējam jakas atrašanās vietu. Galvenais šobrīd ir nesajaukt ikoniņas un jakas koordinātes „neuzlikt virsū” mašīnas koordinātēm, citādi tās tiks izdzēstas no atmiņas. Viss. Slēdzam aparātu ārā un turpinām lasīt dzērvenes.
Godīgi sakot, ja nebūtu „BackTrack”, jaku pēc tam varētu meklēt vēl ilgi – purva priedītes visas tik vienādas kā no kopējamā aparāta nākušas. Toties tagad viss ir vienkārši. Ieslēdzam „BackTrack”, izvēlamies „zvaigznīti” un ejam aptuvenajā virzienā, kuru norāda viegli svaidīgā bultiņa. Kad jaka atpakaļ mugurā, izvēlamies „mašīnu” un ejam norādītajā virzienā atpakaļ uz transportlīdzekli. Protams, „BackTrack” ne tuvu neizceļas ar milimetra precizitāti, tomēr mašīna atrodas tikpat viegli kā pirmīt jaka.

Kopsummā
Secinājums viens. „Bushnell BackTrack” nav tik precīzs un nepiedāvā tik daudz iespēju kā pilnvērtīga GPS iekārta, toties ir stipri lētāks, lietošanā vienkāršāks un savas funkcijas pilda pietiekami labi. Tāpēc šo aparātu var droši ieteikt ne tikai vidusmēra medniekam, bet arī makšķerniekam, sēņotājam, ogotājam vai kaut vai tūristam, kam vajag orientēties svešā pilsētā. Galu galā no iespējas apmaldīties nav glābts neviens, toties ar „BackTrack” uztraukumu būs stipri mazāk.
Pašlaik „Bushnell BackTrack” dabūjams par 70 Ls.