Aivars Tarvids
Aivara Vaičuka un Nikolaja Varganova arhīva foto
No 20. līdz 22. aprīlim notika jubilejas, jau XX Baltijas valstu atklātais čempionāts ''pa mežacūku aplokā''. Starptautiskās sacensības rīkoja Latvijas mednieku kinoloģiskā apvienība (LMKA).
Laika gaitā aug šo maču popularitāte un prestižs. Tā šogad Inčukalna novada "Liepkalnu" voljērā pulcējās sacensoņi no visām Baltijas valstīm un jau tradicionālie Somijas dalībnieki. Čempionātā debitēja suņkopji no Krievijas un Baltkrievijas.
Pavisam sacensībām bija pieteiktas 16 komandas - 6 somu, 4 igauņu, pa 2 divām latviešu un lietuviešu, pa 1 no Krievijas un Baltkrievijas. Bija pārstāvēta visas populārākās šķirnes -Krievu-Eiropas, Karēļu-somu, Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas laikas. Suņi un to saimnieki izcīnīja tradicionālās trofejas - Čempionu kausu, izcilā Latvijas kinologa Mintauta Kalniņa piemiņas kausu Krievu-Eiropas laikām, kā arī kausu labākajam jaunajam sunim. Lietuvas un Somijas delegācijas bija sarūpējušas speciālbalvas labākajiem suņiem čempionātā. Dalībniekus gaidīja arī sacensību orgkomitejas gādātie diplomi un piemiņas medaļas dalībniekiem, atbilstoši viņu aplokā uzrādītajiem darba rezultātiem.
Te skeptiķi varētu iebilst, ka dalībnieku skaits varētu būt kuplāks, sak, vai Latvijā laiku trūkst (oficiāli valstī reģistrēti vairāk nekā 1500 šīs šķirnes īpatņu). Vietā piezīmēt, ka dzīves dārdzība izrādās skaudra realitāte un prāvās benzīna izmaksas dažu labu potenciālu dalībnieku spieda palikt mājās. Bet pats galvenais - Baltijas čempionāts nav ierindas suņu lauka pārbaude. "Liepkalnu" voljēra saimnieks, valstī pazīstamais suņkopis Nikolajs Varganovs bija parūpējies, lai sacīkstes maksimāli pietuvinātu reālām medībām. Sacensību starptautiski pieņemtie noteikumi vienkārši nolikumā, bet sarežģīti voljērā. Proti, skanot medību taurei, saimnieks palaiž laiku aplokā, kur sunim 10 minūtēs jāatrod, jāaiztur un jāaprej mežacūka. Tiesneši vērtē laikas drosmi, uzstājību, balss tembru un skaļumu, protams, arī paklausību medniekam. Īpaši nozīmīgs rādītājs sacensībās ir suņa demonstrētā izveicība saskarē ar mežacūku. Cīniņā laika nav pretinieks mežacūkai un skumja statistika liecina, ka ik gadu valstī medībās iet bojā vairāki slikti apmācīti vai nepieredzējuši suņi. Tādēļ drošības pasākumi sacensībās strikti - fizisku dzīvnieku kontaktu tiesneši nepieļauj, bet voljērā uzcelti 8 torņi un izvietoti 11 mobilie aizsargvairogi, lai suņa saimniekam vai arbitram nenāktos glābiņu no sakaitinātā mežakuiļa meklēt tuvākajā aploka kokā. Noteikumi paredz, ka sacensību gaitā mežacūkai ļauts atpūsties, lai laikas voljērā netrenkātu nokausētu dzīvnieku un dalībniekiem apstākļi būtu līdzīgi.
"Liepkalnu" labajā maizē turētais septiņgadīgais un 140 kg smagais "Buldozers" bija draudīgs pretinieks suņiem un, svīstot ziemā audzētos taukus, mežakuilis voljērā ļāva objektīvi novērtēt patieso laiku un mednieku meistarību. "Buldozers" jau iemantojis starptautisku autoritāti, jo, kā atzina igauņu viesi, dažs iespējamais sacīkšu dalībnieks atteicies no starta "Liepkalnos", saprotot, ka viņa jaunulis pagaidām derīgs pusaugu sivēna, ne kuiļa meklēšanai. Par šādu notikumu attīstību gandarīts bija LMKA runasvīrs Armands Cirsis, kurš atzīmēja, ka aizvadītajos mačos, atšķirībā no iepriekšējiem, vien nedaudzi dalībnieki aplokā nopelnīja nožēlojamu "baranku". Tātad - mednieku un suņu sagatavotības līmenis pelna uzslavu.
Par čempionāta raitu un sportisku norisi gādāja arbitru brigāde - galvenais tiesnesis Normunds Salmiņš, tiesneši Mārtiņš Priede, Haralds Šulcs (visi Latvija, visi 1. Kategorija), kā arī Alberts Dziadas (Lietuva, nacionālā kategorija). Pret tiesāšanas objektivitāti sacensību dalībniekiem pretenziju nebija.
Viesu statusā mačus apmeklēja mednieku starptautiski atzītie speciālisti no Baltkrievijas - Eiropā lielākās laiku audzētavas "Урман" (ap 200 suņu) īpašnieks Aleksandrs Borisjonoks un eksperts-suņaudzētājs Vladimirs Kamenkovs. Kungi vienprātīgi uzteica startējušo laiku eksterjera un darba kvalitātes, viņuprāt neatkarīgajā Latvijā suņkopībā pēdējos piecos gados vērojams nenoliedzams progress. Viņi prognozēja, ka nākotnē iespējama abu valstu suņkopju izdevīga sadarbība vaislas darbā. Kā pastāstīja viesi, arī neatkarīgajā Baltkrievijā medību saimniecība nenīkuļo, jo kaimiņvalsts valdība atļāvusi privāto medību bāzu un suņaudzētavu pastāvēšanu. Rezultātā vairojas medību zvēru skaits, uzlabojas medību suņu ciltsdarbs. Starp citu, netrūkstot Latvijas mednieku, kuri brauc uz Baltkrieviju pēc aļņu "Zelta medaļas" vērtiem trofeju ragiem, bijis arī letiņu "oligarhs", kurš iztērējis 30000 EUR par sumbra licenzi medībām Belovežas gāršā. Savukārt vaicāts par dabas draugu "nezinīšu" pārmetumiem medībām vispār un tamlīdzīgām mednieku sacensībām konkrēti, Kamenkova kungs bija skarbs - gan īstas krievu, gan īstas angļu medības nav domājamas bez apmācītu suņu izmantošanas. Bez laikas neiespējami droši un garantēti nošaut gan lāci, gan sabuli. Zaļie aktīvisti bieži nesaprot vai negrib saprast atšķirību starp sporta vai rūpnieciskajām medībām un aizlieguma vērtu slaktiņu, kad dzīvnieku, izmantojot modernus ieročus un palīgierīces, nogalina no torņiem tīruma malā vai pie barotavām "briežu dārzos". Baltkrievu viesis iestājas par starptautisku mednieku rīcības koordināciju, lai kopīgi pretotos zaļo agresijai, jo viņaprāt vairumam zaļo aktīvistiem rūp ne neskartā daba, bet pašu slava un zaļo kustība kā īpašs amorāla biznesa paveids.
Čempionāta daudzkārtējā viešņa no Somijas Irina Viljas gandarīti stāstīja, ka viņas tautiešiem šīs sacensības nozīmējot gadskārtēju iespēju tikties starptautiskā draugu un domubiedru "tusiņā", piedevām svētīgi esot samērot somu meistarību ar kaimiņvalstu mednieku varējumu. Kā nekā, somu nacionālā izprieca un prestižs ir aļņu medības, kur tieši trenētas laikas nosaka panākumu. Jubilejas sacensības tiesāja Lietuvas suņkopības veterāns Alberts Dziadas - vīrs, kurš organizēja pirmo Baltijas čempionātu jau tālajā 1992. gadā. Jautāts, vai laiku sacensības līdzinās basketbolam, proti, arī šeit latvieši tradicionāli zaudē lietuviešiem, viesis bija diplomātisks - kopumā Krievu-Eiropas laikas Latvijā tomēr maķenīt labākas nekā viņa valstī. Savukārt sacensību dalībniece Marina Bogatirjova, kura "Liepkalnos" pārstāvēja Pēterburgas suņaudzētavas "Кряж Якутии" krāsas, uzteica sacensību organizāciju, vienlaikus paužot pārsteigumu, cik augstvērtīgi Latvijā izrādījušies krievu nacionālās šķirnes - laiku- suņi.
REZULTĀTI
Komandas
1. "Eesti 3" (Igaunija) - 259 balles
2. "Балт-Рус" (Baltkrievija) - 256 balles
3. "Eesti 1"(Igaunija) - 254 balles
Sacensību čempions
Rietumsibīrijas laika "Dollija" (Hillars Laidna, Igaunija) - 81 balle, 1.pakāpes diploms
Labākais jaunais suns
Krievu-Eiropas laika "Vjuga" (Arti Silms, Igaunija) 80. balles, 1. pakāpes diploms
Mintauta Kalniņa piemiņas kauss
Krievu-Eiropas laika "Vjuga" (Arti Silms, Igaunija) 80. balles, 1. pakāpes diploms
IZZIŅA
Medību suņu aploks "Liepkalni" meklējams Pierīgā - 34 km no galvaspilsētas Siguldas virzienā. Kopplatība 4 ha, aplokā uzcelti 8 drošības torņi un iekārtoti 3 sektori suņu ātrai notveršanai. Aplokā pilnībā saglabāta reālā dabas vide. Ir autostāvvieta. Ik trešdienu un ceturtdienu (izņemot vasaras svelmi) savu suni šeit iespējams apmācīt jebkuram medniekam. Tālrunis interesentiem 29422996. Treniņa cena Ls 7/h, pastāvīgajiem klientiem atlaides.
 |
Laika strādā! |
 |
Sargā sevi, un Dievs tevi sargās pat aplokā! |
 |
"Liepkalnu" saimnieks "Buldozers". Vecums 7 gadi, kaujas svars 140 kg, ātrums 40 km/h |
 |
Somijas delegācijas runassieva Irina Viljas pievieno speciālbalvu tradicionālo kausu klāstam |
 |
Starta gaidās. Ainārs Lokss (Latvija) un Marina Bogatirjova (Krievija) |
 |
Vladimira Kamenkova (no kreisās) lietpratēja skats |
 |
Galvenais tiesnesis Normunds Salmiņš un "Liepkalnu" saimnieks Nikolajs Varganovs sumina čempionus no Igaunijas |
 |
Labākais! Hillaram Laidnam balvu pilnas rokas |
