Tendence, kuras konsekvences ilgtermiņā droši vien būs – vietējie mednieki medīs vairs tikai nelimitētos un būs „dzinēji”; ļoti maza daļiņa kļūs par, t.s., jēgeriem – saņems algu par darbošanos medību iecirknī un varbūt varēs nomedīt ko lielāku par lapsu vai pīli. Tāda nākotne nav vis tāla un nereāla fantastika – minētā nākotne šur un tur jau ir skaudra realitāte. Par to, ka nauda sabojā visu šaubu nav – Beļģijas piemērs, kas plaši aprakstīts arī žurnāla MMD lappusēs nav modelis, kuru gribētos piedzīvot realitātē.
Neskatoties uz faktu, ka Valsts meža dienesta reorganizācijas un referenduma par Saeimas atlaišanu dēļ, Medību likuma grozījumi faktiski ir „iestrēguši”, problēmas medniecībā no tā nav mazinājušās.
Viena no problēmām, ar kurām jau ilgu laiku saskaras Latvijas mednieki, ir jaunu medību iecirkņu veidošana esošo iecirkņu teritorijās, ar laiku paplašinoties uz esošo iecirkņu rēķina. Pēdējā laikā minētā tendence izceļas ar vēl vienu būtisku iezīmi – jaunienācēji bieži vien ir ārzemnieki. Tendence, kuras konsekvences ilgtermiņā droši vien būs – vietējie mednieki medīs vairs tikai nelimitētos un būs „dzinēji”; ļoti maza daļiņa kļūs par, t.s., jēgeriem – saņems algu par darbošanos medību iecirknī un varbūt varēs nomedīt ko lielāku par lapsu vai pīli. Tāda nākotne nav vis tāla un nereāla fantastika – minētā nākotne šur un tur jau ir skaudra realitāte. Par to, ka nauda sabojā visu šaubu nav – Beļģijas piemērs, kas plaši aprakstīts arī žurnāla MMD lappusēs nav modelis, kuru gribētos piedzīvot realitātē.
Tādēļ šā gada 4.jūnijā MMD kausu laikā tika sākta parakstu vākšanu atklātai vēstulei, ar mērķi panākt, lai Medību likuma grozījumu projektā tiek ietvertas normas, kuras ļautu labprātīgi vienojoties turpmāk pasargāt savus vēsturiskos medību iecirkņus. Mēneša laikā savākti 95 paraksti, kas, ņemot vērā ierobežotos resursus (laika, telpas un arī finansiālos) nav slikti. Pieļauju, ka zem minētās vēstules savus parakstus liktu ne viens vien mednieks, gan kā indivīds, gan arī kā tādas vai citādas biedrības pārstāvis.
Pēc vēstules saņemšanas Zemkopības ministrija izrādīja iniciatīvu jautājumus apspriest klātienē, tādēļ 18.07.2011. biedrības Medniekiem.lv pārstāvji – A.Zariņš un A.Puksts – tikās ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāju Mārtiņu Līdumu, kur citastarpā pārrunāja arī šo jautājumu – rezultāts ir cerīgs, jo būtībā gan ZM, gan Medniekiem.lv viedokļi ir līdzīgi. Tādēļ nākotne rādās cerīga. Jau tuvākajā laikā ir paredzēts atsākt sastingušā Medību likuma grozījumu projekta virzību, atklātā darba grupā caurskatot iepriekš ne visos gadījumos „caurspīdīgos” lēmumus un grozījumus tālāk virzot caur prizmu, kas izdevīga visiem – vienlaicīgi sargājot gan mednieku tiesības, gan arī neļaujot šīs tiesības izmantot ļaunprātīgi, kaitējot citām saimniekošanas nozarēm.
Rīcība tālāk – iespējams, par šo jautājumu izdosies zem viena karoga pulcināt it visus Latvijas mednieku pārstāvjus, jo šoreiz runa ir par Latvijas medniecības nākotni, par to, kāda tā būs – vārdos visi ir deklarējuši, ka vēlas, lai medniecība kā līdz šim būtu pieejama pēc iespējas plašākam ļaužu lokam, lai medīt varētu pašreizējo mednieku bērni un viņu bērni. Vārdi nu būtu jāpierāda ar darbiem – atbalstot šo iniciatīvu idejas un satura veidā. Par formu, kādā ideja ietērpta, par konkrētiem vārdiem un teikumiem likumprojektā, protams, var un vajag diskutēt – to var izveidot arī savādāku. Galvenais – panākt, ka vēsturiskie medību iecirkņi ir vismaz mazliet pasargāti, vienlaicīgi nodrošinoties arī pret atsevišķu medību formējumu patvaļu un tā saukto „ķīlnieku” situāciju radīšanu.
Savu artavu dažādu iniciatīvu tālākai nākotnei var dot arī ikviens Latvijas mednieks, neatkarīgi no organizatoriskās piederības un citiem šobrīd mazsvarīgiem aspektiem – ja Jums ir ko teikt, sazinieties ar mani, izvēloties kādu komunikācijas veidu – piezvanot (29235250) vai sūtot epastu (arnis.puksts@medniekiem.lv).
Patiesā cieņā,
Biedrības Medniekiem.lv valdes priekšsēdētāja vietnieks A.Puksts
Gatis 2011-07-24 17:50
Paldies
Gatis 2011-07-24 17:50
Paldies
Juris 2011-08-01 13:39
Nevajag sēt paniku un jaukt kopā divas atšķirīgas lietas - iecirkņa ārējo robežu stiprināšanai nav nekāda sakara ar tiesībām iegādāties zemi īpašumā (attiecīgi arī iegūt medību tiesības).
Zinu, ka mans viedoklis daudziem nepatiks, bet lūdzu padomāt tālāk kā tikai vienu soli uz priekšu.
1) Esošais Medību likums šādu civiltiesisku vienošanos neaizliedz, BET
2) Šāda vienošanās tāpat nav saistoša trešajām personām, kas nav šīs vienošanās dalībnieki;
3) Negodprātīgi mednieku formējumi šādu vienošanos neparakstīs, vai arī, ja tomēr parakstīs, tad izmantos to negodprātīgiem mērķiem, JO
4) Izzūdot konkurencei (šai gadījumā par medību tiesībām konkrētās platībās), nenovēršami izpaudīsies tāds nevēlams blakus efekts kā zemes īpašnieku interešu apdraudējums postījumu kontekstā. Nopietni tiks saimniekots tikai pierobežās, tādējādi noturot „dzelzs loku” ap savām medību platībām, bet tiks pievērsts daudz mazāk uzmanības medību iecirkņa iekšpusē esošajiem īpašumiem līdz pat līgumu neslēgšanai no pašu mednieku puses – jau tagad ir tādi precedenti – perimetrs tiek kaut cik apmedīts, bet iecirkņa vidus pasludināts par bezizmēra „rezervātu” medījamo dzīvnieku vairošanai līdz nejēdzībai. Attiecīgi - vai nu šādas aktivitātes apkarojamas līdzīgi kā monopols (saimniecību kropļojoša bezkonkurences vide) vai arī jāparedz kompensējošs mehānisms, piemēram, būtiska mednieku atbildība par medījamo dzīvnieku postījumiem. Citādi būs tintē.
Ir vērts padomāt nopietnāk un saprast, ka šādas vienošanās par svētām medību iecirkņu ārējām robežām var būt tikai memoranda rakstura – tīri džentelmeniskas, bet pēc būtības tās nes līdz arī savu ēnas pusi. Godprātīgiem medniekiem no šādiem līgumiem nekāda būtiska ieguvuma nebūs (jau sen mutiski vienojušies savā starpā un šo vienošanos ievēro), bet negodprātīgiem (un diemžēl tādu nav maz) tā ir papildus iespēja terorizēt zemes īpašniekus. Pēc būtības – tas ir zemes īpašnieka tiesību (brīvas izvēles iespēju) aizskārums. Parēķiniet spēku samērus (24 tūkst. mednieku pret 155 tūkst. zemes īpašnieku un zemnieku).
Arnis 2011-08-01 22:36
Vienošanās praktiskā jēga ir tikai tad, ja tā tādā vai citādā veidā eventuāli pasargā no 3 pusēm. Ja nē - tad tas ir kaķim zem astes. Tas viens.
Un otrs - jau tagad, šodien, šajā brīdī bez visām vienošanās juridiskajām formām ir n-tie piemēri ar ķīlnieku situācijām.
Pret negodprātīgiem medniekiem ir jācīnās - bet ne jau ar metodēm, kas ilgtermiņā var iznīcināt iezemiešu medību tiesības...
Līduma kungam ir diezgan labs redzējums kopumā uz lietām - lai nu Dievs dod, ka piepildās idejas...
Viesturs 2011-08-17 16:52
1. Mēs dzīvojam Valstī, kur tiek respektētas privātīpašnieku tiesības. Tikai viņiem šodien ir tiesības atļaut vai neatļaut medīt uz viņu zemes, vai medību tiesības izmantot pašiem.
2. Cik senas "vēsturiskās robežas" tiktu ņemtas vērā??? 5 gadi, 10, 50 vai 100???
3. Vai patiešām esošie mednieku kolektīvi ir tik slinki vai nevarīgi noslēgt medību līgumus ar zemes īpašniekiem? Un vai vēsturisko robežu ieviešana aizliegs zemes īpašniekam pašam izmantot savu zemi medībām?
4. Šodien nav aizliegts savā starpā slēgt vienošanā starp biedrībām, bet tas nekādi nav saistošs trešajām personām.
5. Ja ir jau laicīgi mednieku kolektīvs parūpējies par medību platībām un saslēdzis līgumus, tad tas var gulēt diezgan mierīgi. Uz šodienu vēl ir daudz kolektīvu, kas izmanto savas "vēsturiskās robežas" un medī bez medību līgumiem - tās ir malu medības.
Lai arī kādu kārtību pieņems, pēc tādas visi dzīvosim, bet šobrīd izskatās, ka kāds grib izbraut uz baigo "haļavu". Neviens nav teicis, ka vēsturisko robežu ieviešanas gadījumā tieši tie cilvēki (atbalstītāji) kļūs par šo iecirkņu izmantotājiem! Jo pirms viņiem tur medīja citi... un pēc viņiem (visdrīzāk) medī arī citi.
Tad, kad dibināja mednieku biedrības, spēkā esošais medību likums jau bija pieņemts. Visas iepriekšējās sabiedriskās organizācijas tika likvidētas un pārreģistrējās - automātiski pieņēma "jaunos spēles noteikumus".
Tad mums jādibina kolhozi, jāveido medību saimniecības ar platībām neatkarīgi no zemes īpašnieka, īpašniekiem ir jāatņem liela daļa tiesūbu! Bet vienalga iecirkņu robežas būtu pavisam citas, jo pagastu un novadu administratīvās teritorijas ir mainījušās, līdz ar to mainīsim arī tās? Tas modelis sāk atgādināt Baltkrieviju....atgriešanos padomju laikos un nez vai atradīsies tāds "Batjka", kurs uzsitīs ar dūri galdā un atņems vieniem, lai iedotu citiem...