Lielais raksts

Ņemot vērā pašreiz saskaņošanas stadijā esošos normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumu) projektus, kas attiecas uz ieroču apriti un tieši skar ikvienu mednieku, kā arī netieši ikvienu Latvijas Republikas pilsoni (kuram ir vai var rasties nepieciešamība legāli iegādāties šaujamieroci), uzskatu, ka mans pienākums ir informēt sabiedrību par situāciju, saistībā ar informācijas vākšanu un analīzi Valsts policijā un citās struktūrās, kuras ir tieši atbildīgas par ieroču apriti.

Pēc tam, kad viena nelīdzsvarota persona nelikumīgi pielietoja legāli nēsātu īsstobra pašaizsardzības šaujamieroci kīno zālē, oficiālās amatpersonas solīja „pieņemt dažādus mērus”, lai ieroču aprite kļūtu „stingrāka”. Šobrīd publiskajā telpā amatpersonas par ieroču apriti faktiski klusē – taču vienlaicīgi tiek virzīti vairāki normatīvo aktu projekti, kuri ieroču apriti var padarīt sarežģītāku un ieročus – mazāk pieejamus.

Tā kā amatpersonu publiskajos paziņojumos presei bija tikai emocionāls viedoklis, nolēmu noskaidrot faktus, kurus loģiski analizējot rastos objektīvs un pamatots secinājums par to, cik stingra ir pašreizējā ieroču aprite un vai to nepieciešams vēl vairāk pastiprināt.

Šā gada 10.martā Valsts policijai nosūtīju iesniegumu ar sekojošiem jautājumiem:

„1.Cik noziedzīgu nodarījumu (absolūtos skaitoļos) vispār un cik no tiem ar smagām sekām (iestājusies personas nāve) notikuši laika periodā no 2000.gada 1.janvāra, līdz 2011.gada 10.martam, saistīti ar šaujamieroču pielietošanu? Atbildē skaitļus un faktus lūgums sadalīt pa gadiem tā, lai informācija būtu skaidri un nepārprotami uztverama.

 2.Cik no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdarīti, izmantojot legāli iegādātus, glabātus un/vai nēsātus (neatkarīgi no ieroča un valdījuma veida īsstobra, garstobra, medībām, sportam vai pašaizsardzībai paredzētos) šaujamieročus?

 3.Cik no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdarīti, izmantojot legāli nēsātus īsstobra pašaizsardzības šaujamieročus?

 4.Cik no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paveikušas policijas vai jebkuras citas ar īpašām tiesībām (tiesībām dienesta vajadzībām izmantot jebkādus šaujamierčus) apveltītas struktūras (t.sk, arī armijas un zemessardzes) amatpersonas/darbinieki/dienestā esošie? Lūgums atbildē norādīt arī kādas struktūras pārstāvji bijuši noziedzīgo nodarījumu veicēji.

 5.Kāda ir situācija uz 2011.gada 10.martu – cik daudz legālo šaujamieroču ir LR iedzīvotāju „parasto”(kā vienkāršu fizisko personu) īpašumā? Atbildē lūgums atsevišķi norādīt īpašumā esošo ieroču veidu un reģistrēto atļauto izmantošanu, piemēram, īsstobra pašaizsardzībai paredzētie ar glabāšanas un nēsāšanas atļaujām; īsstobra pašaizsardzībai paredzētie tikai ar glabāšanas atļaujām; īsstobra sportam paredzētie ar glabāšanas atļaujām; īsstobra kolekcijas ar glabāšanas atļaujām; tas pats garstobra-gludstobra ar glabāšanas atļauju un izmantošanas veidu sportam/medībām/pašaizsardzībai; garstobra-vītņstobra ar glabāšanas atļaujām un izmantošanas veidu sportam/medībām.

 6.Cik ilgs (gados) ir vidējais attiecīgā šaujamieroča esamības īpašumā fakts katrai no iepriekšminētajām grupām, piemēram, cik gadus vidēji personas īpašumā ir īsstobra pašaizsardzībai paredzēti ieroči ar izsniegtajām glabāšanas un nēsāšanas atļaujām, un tā tālāk par katru 5.punktā minēto grupu?

 7.Cik daudz ieroču – īsstobra (gan atkārtotas, gan pusautomātiskas, gan automātiskas darbības), garstobra-gludstobra un garstobra-vītņustobra (gan atkārtotas, gan pusautomātiskas, gan automātiskas darbības)  uz 2011.gada 10.martu ir jebkādu īpašo struktūru/iestāžu rīcībā – policijas, armijas, Zemessardzes, robežsardzes, u.tml.? Atbildē lūgums norādīt visas iestādes/struktūras, kurām ir piešķirtas īpašās tiesības darba pienākumu veikšanai izmantot ieročus. Ja kādas struktūras rīcībā esošo ieroču kopējais skaits ir ierobežotas pieejamības informācija, lūgums norādīt attiecīgo struktūru un norādīt šo faktu, kā arī normatīvo aktu, ar ko šādas informācijas nepieejamība tiek pamatota.

 8.Kāda pēc Valsts Policijas aplēsēm pašreiz ir nelegālo šaujamieroču aprite gada laikā – cik daudz nelegālo ieroču uz 2011.gada 10.martu pēc šādām aplēsēm pašreiz Latvijā ir un kāda ir prognozētā izmaiņu dinamika, kā arī pamatojoties uz kādiem argumentiem un pieņēmumiem konkrētais provizoriskais aprēķins un dinamika ir radies?

 9.Pēc cik ilga laika, pēc Valsts Policijas aplēsēm, varētu pienākt brīdis, kad nelegālā ieroču aprite Latvijā tiktu izskausta pilnībā vai vismaz ievērojami samazināta?

10.Pēc Valsts Policijas statistikas, kāds ir vidējais smagos un īpaši smagos noziedzīgos nodarījumus pastrādājušās personas vidējais vecums?

11.Kāda ir Valsts Policijas nākotnes prognoze – smago noziegumu skaits relatīvos skaitļos, proti, vērtējot iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci, kā arī iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņas (vairāk vecu cilvēku) attiecībā pret šodienas situācijas samazināsies vai pieaugs? Atbildē lūgums norādīt argumentus minētā vērtējuma pamatojumam.

12.Vai Valsts Policijas oficiālais viedoklis ir, ka jebkādā veidā ierobežojot legālo ieroču pieejamību (piemēram, īsstobra pašaizsardzības ieroču nēsāšanas atļaujas iegūšanu), noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar šaujamieroča pielietošanu, kļūs mazāk un sabiedrības locekļi varēs justies drošāk? Atbildē lūgums minēt argumentus minētā uzskata pamatotībai.

13.Vai Valsts Policija uzskata, ka uz 2011.gada 10.martu esošā ieroču apriti reglamentējošā normatīvā bāze ir stingra? Atbildē lūgums izklāstīt argumentus šāda uzskata pamatotībai.”

Saņemtās atbildes, diemžēl, nepārliecina par to, ka jebkāda normatīvo aktu izstrādes vai grozīšanas iniciatīva ieroču aprites jomā ir pamatota ar kaut cik objektīviem faktiem – var droši prezumēt, ka ieroču aprites regulējums Latvijā balstās vien uz paranoiskām bailēm – bailēm no bruņotas tautas.

Tomēr, ļoti labprāt saņemšu arī citu – gan to, kuri tiesības uz ieroci uzskata par pašsaprotamām brīva un rīcībspējīga indivīda tiesībām, gan to, kuri jebkuru šaujamieroci ārpus oficiālās varas rokām uzskata par šausmīgi bīstamu – viedokļus, jo ikviens viedoklis, īpaši tad, ja tas ir argumentēts, ir jāciena. Tādēļ – ja Jums ir ko teikt, sūtiet to uz arnis.puksts@medniekiem.lv

Valsts policijas sniegtās atbildes:

„Valsts policijā (turpmāk - VP) ir izskatīts Jūsu iesniegums (VP reģ. Nr.P-1292, 14.03.2011.), ar lūgumu sniegt atbildes uz vairākiem ar šaujamieroču apriti un uzskaiti saistītiem jautājumiem.

Informējam, ka atbilžu sniegšana uz atsevišķiem Jūsu iesniegumā minētajiem jautājumiem (piem. 1.-4., 10.jautājums) ir LR Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk - IC) kompetencē, tāpēc Jūsu iesnieguma kopija tika pārsūtīta izskatīšanai un atbildes sniegšanai IC, kas atbilstoši 2004.gada 08.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.526 „Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums" nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu (t.sk. VP) datu uzkrāšanu, uzskaiti, kā arī informācijas sistēmās iekļauto ziņu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar IC datu bāzēs pieejamo publisko informāciju Jūs varat iepazīties IC mājas lapā, sadaļā - „Publikācijas un statistika".

Attiecībā uz VP kompetences jautājumiem sniedzam Jums šādu informāciju:

5. Valstī kopā reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits ir 36420, no tiem 26487 ir mednieki. Ieroču īpašniekiem kopā ir reģistrēti 63589 šaujamieroči.

No kopā reģistrētajiem šaujamieročiem:

1.            Pašaizsardzībai kopā reģistrēti 12815 šaujamieroči, no tiem:

1.1.         īsstobra šaujamieroči (pistoles, revolveri) - 12144, no tiem nēsāšanai -10599;

1.2.         garstobra gludstobra ieroču skaits pašaizsardzībai - 671.

2.            Sportam kopā reģistrēti 254 šaujamieroči, no tiem:

2.1.         īsstobra šaujamieroči - 122;

2.2.         garstobra vītņstobra šaujamieroči - 104;

2.3.         garstobra gludstobra šaujamieroči - 28.

3.            Medībām reģistrēto šaujamieroču skaits - 50520, no tiem:

3.1.         garstobra vītņstobra ieroči (karabīnes, kombinētās bises) - 16039;

3.2.         garstobra gludstobra ieroči (medību gludstobra bises) - 34481.

6.            Statistika vai analīze par to, cik gadus vidēji personas īpašumā atrodas šaujamieroči, VP netiek veikta.

7.            Latvijas Republikā tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir valsts un pašvaldību iestādēm saskaņā ar 2010.gada 28.oktobra Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu un iestāžu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Minētais attiecas arī uz VP.

Saskaņā ar likumu „Par policiju" policija ir apbruņota militarizēta valsts institūcija, taču Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (t.sk. VP) bruņojuma nodrošinājums saskaņā ar 1996.gada 17.oktobra likuma „Par valsts noslēpumu" 4.panta pirmo daļu un 2004.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.punktu ir konfidenciāla informācija. Konfidencialitāte šādu datu sniegšanā attiecas arī uz citām Jūsu iesniegumā minētajām iestādēm.

8.-9. Informācija par nelegālo šaujamieroču apriti VP tiek iegūta operatīvās darbības rezultātā un izmeklēšanā. Ar jautājumiem, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelegālās aprites apkarošanu nodarbojas visas kompetentās VP struktūrvienības, bet īpaši VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka informācija, kas ir iegūta operatīvās darbības pasākumu gaitā, saskaņā ar 1993.gada 16.decembra Operatīvās darbības likuma 24.panta pirmo daļu ir ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā privātpersonām netiek izsniegta, tāpat privātpersonām atbilstoši likumam „Par valsts noslēpumu" nav paredzēta pieejamība valsts noslēpuma objektiem.

VP neveic zinātniskus kriminoloģiskos pētījumus, taču tās funkciju īstenošanai atbilstoši kompetencei un esošo resursu ietvaros tiek analizēta un izvērtēta dažādos informācijas avotos pieejamā informācija. Tā VP rīcībā esošā vispārpieejamā informācija liecina, ka noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 233.pantā par šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļautu izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, realizēšanu un realizēšanas noteikumu pārkāpšanu, skaits no 2005.gada (303 noziedzīgi nodarījumi) līdz 2007.gadam (227 noziedzīgi nodarījumi) samazinājās, laika periodā no 2008.gada līdz 2009.gadam tie nedaudz pieauga (270 līdz 282 noziedzīgi nodarījumi), taču 2010.gadā minētās kategorijas noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies (238 noziedzīgi nodarījumi).

11. VP neveic zinātniskus kriminoloģiskos pētījumus, taču tās funkciju īstenošanai atbilstoši kompetencei un esošo resursu ietvaros tiek analizēta un izvērtēta dažādos informācijas avotos pieejamā informācija. Secinājuma iegūšanai 11.jautājuma ietvaros ir nepieciešams veikt plašu un detalizētu pētījumu ar situācijas modelēšanu. Tā kā VP informācijas analīze, ievērojot tās resursus, nav veikta pētījuma līmenī, atbildi uz šo jautājumu nesniedzam.

12. - 13. 2011.gada 1.janvārī stājās spēkā 2010.gada 28.oktobra Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums. Saskaņā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2011.gada l0.marta uzdevumu Iekšlietu ministrijai ir uzdots izstrādāt grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kā arī citus nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai diferencētu ieroču nēsāšanas atļauju uzsniegšanas kārtību, pastiprinātu nosacījumus īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanas atļauju izsniegšanai, kā arī noteiktu vienotu ārstniecības iestādes atzinuma par personas veselības stāvokli formu un saturu, paredzot konkrētas pretindikācijas ieroču atļauju izsniegšanai. Šobrīd notiek darbs pie minēto normatīvo aktu projektu izstrādes. Kā tas ietekmēs noziedzīgo nodarījumu skaitu, kas saistīti ar šaujamieroču pielietošanu, šobrīd nav iespējams secināt, jo darbs pie grozījumu izstrādes spēkā esošajos normatīvajos aktos vēl nav pabeigts un nav realizēts praksē.”

Atliek vien cerēt, ka vesalais saprāts galu galā tomēr uzvarēs...

Patiesā cieņā,

Arnis Puksts, mednieks.