Lielais raksts

Kolektīvās medībās sekmes vismaz par 70% nosaka medību vadītāja zināšanas un uz tām pamatota rīcība. Viņš nosaka, kuru mastu lenkt, kādā virzienā dzīt, kur stāvēt medniekiem. Daudzkārt medību vadītājs un mednieki tic tā saucamajam ķēķa mastam, kur dzīvnieki ir vienmēr, tādēļ sezonā to izdzen vairākas reizes.

Bet medību platībās ir kvartāli, kas ne reizes nav dzīti daudzus gadus. Medību vadītājs ignorē faktu, ka dzīvnieki labi zina, ka tiek medīti, un bieži traucētos kvartālos izvairās dienā uzturēties arvien retāk. To liek darīt nevis dzīvnieku gudrās galvas, bet gan instinkts izvairīties no vietām, kur nesen draudējušas briesmas. Sevišķi attīstīts šis instinkts dzīvniekiem, kas dzīvo vienā mežā ar lieliem plēsējiem. Mēdz teikt, ka vidusceļš ir zelta ceļš, tādēļ vislabāk retāk dzīt labos mastus un nepieļaut ilgstošu netraucētu dzīvnieku dzīvošanu "sliktos" mastos. Ilgstoša dzīvošana vienā vietā rada postījumus meža kokaugiem visdažādākos vecumos.

Otra kļūda, ko bieži pieļauj medību vadītāji, – "štata" mastā medniekus novietojot vienās un tajās pašās vietās, pilnīgi ignorējot vēja virzienu, kā arī to, ka dzīvnieki labi atceras, kur iepriekšējo reizi tika apšaudīti. Jāiegaumē, ka visi pārnadži un arī plēsēji cenšas bēgt pret vēju, un, ja tas pūš no mednieku puses, dzīvnieks mednieku saož, pirms mednieks spēj to ieraudzīt un izšaut.

Tāpat medniekus nedrīkst nostādīt tikai vienā masta daļā, labāk tos kaut vai retāk izvietot un pēc iespējas aptvert visu mastu. Savukārt mednieki, kas stāv tālāk masta flangos, nedrīkst pamest savu vietu, ja dzinēji vai suņi aizgājuši tiem garām. Mednieki savu vietu drīkst atstāt tikai pēc medību vadītāja signāla vai iepriekš norunātā laikā. Medību vadītājam, vadoties no galvenās dienā nomedītās sugas īpatnībām un konkrētiem apstākļiem, ir jānosaka, kā dzīt. Ir divi varianti: dzinēji iet, radot relatīvi stipru troksni, vai pārvietojas klusi, taču tad nedrīkst radīt iespaidu, ka mežā pārvietojas mežstrādnieks vai ogotājs. Tādēļ labāk sistemātiski pa-
trokšņot. Bieži masts ir viens kvartāls, visbiežāk 50 – 60 ha liels. To sekmīgi var izdzīt viens dzinējs tikai tad, ja ir strādājošs suns. Kamēr dzinējs iet cauri mastam, suns to jau ir pārmeklējis un atrasto dzīvnieku izdzinis. Ja suņa nav, tad vislabāk mastu, kaut arī tas būtu tikai viens kvartāls, bezsniega apstākļos dzīt diviem dzinējiem. Tie, ejot ar mērenu troksni, rada situāciju, ka dzīvnieks jūt, ka ir ielenkts, tiek dzīts un tādēļ ir jābēg. Ideāls ir dzinējs, kas konkrētajā mastā precīzi pārzina visas iecienītās dzīvnieku slēptuves, guļvietas un, tās izstaigājot, dzīvniekus izdzen.

Medniekam jānostājas savā vietā, pirms tālāk ejošie mednieki vēl nav aizgājuši. Pēc mednieku aiziešanas mednieks nedrīkst mainīt savu stāvvietu, radīt jebkādu troksni, kas liecinātu par viņa esamību. Rupja kļūda ir pēc kolēģu aiziešanas sākt uzlabot savu stāvvietu, lauzt zarus, staigāt, mainīt vietu. Stāvvietu mednieks gan uzlabos, taču radītais troksnis būs dzirdams dzīvniekiem, un tie tur neies. Bieži gadās, ka medniekiem, nostājoties uz masta un pārējiem medniekiem aizejot, jau pat pirms dzīšanas sākuma var parādīties medījamais dzīvnieks. Sniegotā mežā medību vadītājs organizē dzīvnieku ielenkšanu, jo medīt mežacūkas, vilkus, lapsas un lūšus bez to ielenkšanas noteiktā mastā ir vairāk kā nenopietni. Savukārt, ja jāmedī, ielencot staltbriežus, tad tas liecina, ka šo dzīvnieku skaits objektā ir mazs un tie būtu jāsaudzē. Medību vadītājs sastāda lenkšanas maršrutu visai medību dienai, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Jādara tā, lai lenkšanas beigās būtu ielenkts lielāks vai mazāks masts. Lencēji nedrīkstētu iet cauri vai tuvu dzīvnieku guļvietām, jo tā var tikt iztraucēti.

Obligāta prasība lencējam ir visas jaunās vai vecās pēdas nodzēst, uzraušot tām sniegu. Ja pēdu daudz, redzētās pēdas, to skaitu un virzienu fiksē uz papīra, ko nodod medību vadītājam. Principā lencējs medību vadītājam nodod faktu materiālu par redzētām pēdām, un tad kopīgi var izteikt savu viedokli. Ja mednieku vairāk, var iet lenkt divatā, tomēr par atbildīgāko nozīmē vispieredzējušāko mednieku.