Lielais raksts

Autors: Daniēls Buks- Vaivads,
biedrības "medniekiem.lv" valdes loceklis,
Latvijas Juristu biedrības viceprezidents

Valsts meža dienests ir nācis klajā ar jaunievedumu – iespēju elektroniski saņemt mednieka sezonas karti.

Piedāvātais elektroniskais kartes saņemšanas modelis sastāv no pieciem posmiem –
1) jāaizpilda iesniegums,
2) jāsamaksā valsts nodeva uz bankas kontu,
3) iesniegums elektroniskā formā un maksājuma uzdevums (acīmredzot ieskanētā formā, ja maksājums veikts ar skaidru naudu bankā, vai arī ekrānšāviņš no bankas maksājuma) un citi nepieciešamie dokumenti nosūtāmi uz centralizētu VMD e-pastu klienti@vmd.gov.lv vai arī uz virsmežniecības elektroniskā pasta adresi,
4) pēc dokumentu saņemšanas VMD izvērtē, vai personai ir tiesības saņemt mednieka sezonas karti,
5) ja viss kārtībā, tad VMD nosūta mednieka sezonas karti elektroniskā veidā parakstītu ar drošu elektronisko parakstu uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

Sīkāk ar minēto kārtību varat iepazīties VMD mājas lapā http://bit.ly/H9ghLO.

Rodas jautājums, vai šāda sistēma ir vajadzīga un vai tā ir optimāla?

Latvijas Republika jau vairākus gadus tiecas uz valstiskās sistēmas sakārtošanu. Protams, sistēma vēl ir tālu no pilnības, lielā mērā pateicoties augstākā līmeņa vadības konservatīvismam un dažreiz arī nekompetencei atsevišķās sfērās. Protams, tūlīt jebkurš sevi cienošs priekšnieciņš sitīs dūrīti galdā un teiks, ka tā nu vis nav. Šī iezīme nāk no padomijas laikiem, kad bija 2 noteikumi – pirmais, priekšniekam ir vienmēr taisnība, otrais, ja priekšniekam nav taisnība, skatīties pirmo noteikumu punktu.

Latvijas valdība ir tērējusi miljonus www.latvija.lv izveidošanai, bet tāpat aizvien cilvēki stāv rindās bankā, lai samaksātu kārtējo valsts nodevu vai cilpo no iestādes uz iestādi, pārnēsājot valsts rīcībā jau sen esošus dokumentiņus kā tādi bezmaksas kurjeri.

Izvērtējot jaunieviesto sistēmu - iespēju elektroniski saņemt mednieka sezonas karti, jāsecina, ka VMD ir spēris soli progresa un attīstības virzienā, un tas ir novērtējams kā liels izaicinājums tālākajiem soļiem, kas konsekventi būtu sperami sistēmas uzlabošanai un pilnveidei. Tomēr nekādā gadījumā jaunizveidoto sistēmu nevar uzskatīt par kaut ko unikālu un perfektu.

Pieņemu, ka jaunievedums ir ierobežots ar šī brīža normatīvo regulējumu, kurš ir visai kategorisks, imperatīvs un kazuistisks, varētu pat teikt, pārregulējošs. Kā gan citādi var nosaukt regulējumu, kad persona mednieks ir piesiets mednieka apliecībai, nevis mednieka apliecība ir mednieka statusu apliecinošs dokuments (mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību). Tāpat regulējums, izdodot mednieka sezonas karti, ir piesiets pie mednieka apliecības, proti - medību likuma 12. pants nosaka, ka mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju. Saprotams, ka mednieka apliecība kā kartona vai plastikāta gabals nav nekādā veidā elektronizējams, digitalizējams kā dokuments šī brīža izpratnē, bet tas, savukārt ir pamats mednieka sezonas kartes izsniegšanai. Tātad šo varētu nosaukt par pirmo problēmu, kas droši vien būtu jārisina.

Otrā problēma, ko varētu izvirzīt ir sekojoša. Jebkuras sistēmas izmaiņas, kas vērstas digitalizācijas virzienā pēc būtības ir analoģiskas robotizācijas pasākumu veikšanai rūpniecībā. Mērķis – atslogot cilvēka darbaspēku, pārvirzot slodzi uz datorizētas sistēmas pleciem. Tātad – izveidojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, būtu jāatslogo cilvēki, kas varētu darīt tajā pat laikā citu derīgu darbu vai arī ļaut ietaupīt valstij budžeta naudu. Jautājums – vai ar šo projektu tas ir izdevies? Visticamāk, ka nē. Skaidrs, ka otrā e-pasta galā sēž viens vai vairāki cilvēki, kas mehāniski pārbaudīs datus, ražos atļaujas, izsniegs, elektroniski parakstīs un nosūtīs, tērējot savu darba laiku pēc būtības lieki.

Trešā problēma. Valsts meža dienests pēc datu apstrādes nosūtīs mednieka sezonas karti elektroniskā veidā parakstītu ar drošu elektronisko parakstu uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi. Rodas jautājums – priekš kam tas viss? Vai mednieks uz mežu ņems līdzi datoru ar atsūtīto pārbaudāmo dokumentu? Vai izdrukājot dokumentu un parakstu, inspektors mežā būs spējīgs nolasīt elektroniski parastu, lai pārliecinātos par kartes derīgumu?

Šeit analoģiski gribas pieminēt situāciju ar autobraucējiem pazīstamajām OCTA jeb obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polisēm. Jau sen kā vairs nav nepieciešama pat OCTA polises izdruka, jo apdrošināšanas fakts ir „piesiets” pie automašīnas valsts numura zīmes, ko ikviens inspektors var pārbaudīt jebkurā laikā. Saskatījāt līdzību situācijās? Lieki piebilst, ka OCTA polise netiek elektroniski droši parakstīta. Tā vienkārši zināšanai tiek nosūtīta uz e-pastu pēc tās iegādes internetā.

Problēmas risinājums ir vienkāršs.

Pirmkārt – ir jāizveido vienots elektronisks mednieku reģistrs, kas netiek vests excel vai tamlīdzīgos formātos, bet izmantojot atzītas datu bāzu sistēmas, kas ir savietojamas ar tīmekli.

Otrkārt – jāautomatizē sistēmas ar web pieteikšanās veidlapu, samaksu par karti veicot nekavējoties ar automatizētu interneta bankas maksājumu vai bankas kartes norēķinu.

Treškārt – sistēmai pašai jābūt spējīgai izsniegt (ģenerēt) sezonas karti attiecīgam medniekam, piesienot to pie mednieka apliecības numura.

Ceturtkārt – jāparedz mednieka sezonas karte kā opcionāla, proti – kā tāda, kas inspektora ērtības labad būtu kā izdruka nēsājama līdz, bet pēc būtības būtu pārbaudāma pēc mednieka apliecības.

Piektkārt – lai to visu nodrošinātu, būtu jāsagatavo izmaiņas normatīvajā regulējumā, proti – medību likumā un no tā atvasinātajos normatīvajos aktos.

Pirmais solis nu ir sperts, atliek spert tikai nākamos. Lai izdodas!