Lielais raksts

Ilgvars Zihmanis,
biedrības "Medniekiem.lv" valdes loceklis

Pēdējo 20 gadu laikā mežacūku skaits Eiropā piedzīvojis eksplozīvu pieaugumu. Tiek lēsts, ka vidējais mežacūku skaita pieauguma apjoms ir apmēram 250-400%. Šo pieaugumu ietekmē gan dabiski, gan arī ar cilvēku saistīti faktori.

Nesen notikušajā Eiropas parlamenta sanāksmē Eiropas Zemes īpašnieku apvienība (European Landowners Organization, ELO) prezentēja pētījumu - „Mežacūku demogrāfiskais sprādziens Eiropā", kas publicēts 2012. gada jūnijā. Pētījumā apskatīts, cik svarīgi ir piekopt pareizu mežacūku piebarošanu, lai varētu novērtēt šo dzīvnieku skaitu un samazinātu lauksaimniecības kultūru postījumus. Pētījumā apskatītas arī saistības starp mežacūku skaitu, to piebarošanu, mežacūku barības uzturvērtību un sivēnmāšu auglību.

Turpinājumā – īss ELO pētījuma prezentācijas atstāsts.

Kas ir mežacūka?

• Dzīvnieks, kas dzīvo sociālajās struktūrās – baros, lai gan novērojami arī atsevišķi vientuļi indivīdi.
• Pārsvarā aktīva naktīs.
• Piemīt lieliskas piemērošanās dotības un augsta vairošanās spēja.
• Gada laikā populācijas īpatņu skaits var pieaugt par 50-200 %.
• Vislabprātāk ēd ozolzīles, kastaņus, skābaržu sēklas un kukurūzas graudus, ar kuriem dzīvnieki tiek piebaroti arī mākslīgi.
• Dažādās ES dalībvalstīs (Spānijā, Beļģijā, Francijā un Čehijā) reģistrēts līdzīgs nomedīto mežacūku skaita pieaugums, kas sasniedz 250-400 %.

No kā vislabprātāk pārtiek mežacūka?

Mežā pieejamā pārtika, piemēram, ozolzīles, kastaņi, skābaržu sēklas.

Sausi kukurūzas graudi (mākslīgā piebarošana).

Lauksaimniecības kultūras, piemēram, saulespuķes, saknes, kartupeļi.

Nozīmīga ēdienkartes daļa ir kāpuri un sliekas.

Galvenie mežacūku demogrāfiskā sprādziena iemesli

1. Dabiskie faktori:

• klimata pārmaiņas;
• gada vidējās temperatūras pieaugums.

2. Cilvēka izraisītie faktori:

• meža dzīves vides izmaiņas;
• jaunu infrastruktūras objektu un aizsargājamo zonu parādīšanās;
• medību paņēmieni;
• saīsinātas medību sezonas;
• izmaiņas lauksaimniecības praksē;
• intensīva piebarošana.

Lauksaimniecības ietekme uz mežacūku skaitu (Valonijas reģiona piemērs, Beļģija)

Pētījums uzrāda, ka starp mežacūku skaita palielināšanos un garstiebru lauksaimniecības kultūru (rapša, kukurūzas u.c.) platību pieaugumu Valonijas reģionā ir tieša saistība.

Šajās lauksaimniecības platībās mežacūkas jūtas droši un netraucēti, un tām ir pieejama pārtika lielāko gada daļu.

Kas ir mākslīgā piebarošana?

Piebarošanu mežos izmanto, lai noteiktās sezonās aizvilinātu mežacūkas prom no lauksaimniecības kultūrām un izvairītos no to postījumiem.

Intensīva piebarošana ir pavisam cita piebarošanas forma – dzīvnieki cauru gadu tiek piebaroti ar lieliem barības daudzumiem, kas tālu pārsniedz to vajadzības pēc pārtikas un enerģijas.

Piebarošanas pozitīvā ietekme

Ja piebarošanu īsteno pareizi, tā noder, lai novērstu mežacūku pārvākšanos uz lauksaimniecības kultūru platībām.

Pareizi veikta piebarošana palīdz veikt arī mežacūku uzskaiti un tai sekojošu populācijas kontroli.

Mākslīgās piebarošanas ietekme uz sivēnmāšu auglību

Lielam dabiskās, mežā pieejamās barības īpatsvaram ir liela ietekme uz sivēnmāšu auglības rādītāju – 158 %. Ja sivēnmātes pārtiek tikai no kukurūzas lauksaimniecības kultūrās vai piebarošanas vietās, šis rādītājs samazinās līdz 121 %.

Kukurūza var apmierināt jauno sivēnmāšu vajadzību pēc enerģijas, taču tā nedod nepieciešamo proteīnu apjomu, lai sivēnmātes varētu augt.

Vai piebarošanas aizliegums ir risinājums?

Pētījums Vogēzu kalnos (Francija, Vācijas pierobeža) liecina, ka piebarošanas pārtraukšana mežacūku populāciju būtiski neietekmē, toties pieaug lauksaimniecības kultūru postījumi.

Piebarošanas pārtraukšana, nepagarinot medību sezonu, mežacūku skaita pieaugumu nemazina.

Fermeru un mednieku ciestie zaudējumi, kas rodas no piebarošanas aizlieguma, dažos gadījumos var būt pārāk lieli.

Mežacūku piebarošanas aizliegumi ES

Austrijā, Vācijā un Luksemburgā noteikts mežacūku piebarošanas aizliegums (ne vairāk par 1 kg kukurūzas vienā piebarošanas vietā) un pagarinātas medību sezonas.

Francijā, Spānijā, Itālijā un Valonijas reģionā Beļģijā piebarošana ir atļauta, taču tikai ar mērķi pasargāt lauksaimniecības kultūras.

Mežacūku demogrāfiskā sprādziena ekonomiskās sekas

Mežacūku nodarītie zaudējumi lauksaimniecības kultūrām tikai Francijā vien tiek vērtēti ap 25 milj. EUR apmērā.

Ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistītas mežacūkas, vienā pašā Francijā nodara ap 20-30 milj. EUR lielus zaudējumus.

Sanitārās problēmas (bruceloze, cūku gripa u.c.).

Secinājumi

Nepieciešamība pēc mežacūku populācijas samazināšanas dažādās Eiropas valstīs kļūst aizvien svarīgāka.

Mežacūku piebarošana var tikt izmantota lauksaimniecības kultūru pasargāšanai un dzīvnieku uzskaitei, lai īstenotu efektīvāku populācijas kontroli.

Nepieciešams pagarināt mežacūku medību sezonas.

Mežos jānosaka apgabali, kuros mežacūkas netiek traucētas.

Jāatbalsta fermeru un mednieku sadarbība.

Nepieciešams mudināt fermerus ierīkot rapša un kukurūzas platības tālu no mežmalām.

Vācijas piemērs

Vācijā mednieki un fermeri sadarbojas, lai samazinātu lauksaimniecības kultūru postījumus un atrastu labākos paņēmienus, kā novērst mežacūku pārvākšanos no mežiem uz lauksaimniecības platībām. Šo praksi īsumā var nodēvēt tā: „Mežā – miers, uz lauka – elle!"

Ar ELO prezentāciju angļu un franču valodā var iepazīties šeit:

http://www.cic-wildlife.org/fileadmin/Commissions_WG/Big_Game_Comm/ELO_Presentation_Demographics_Wild_Boar.pdf

Ar pilnu pētījuma tekstu franču valodā var iepazīties šeit:

http://www.chasse.be/files/files/etude-explosion-demogaphique-sanglier-elo-02-07-2012-final-2.pdf