Katrs mednieks kādreiz ir aizdomājies: vai man vajag suni, un ja vajag – tad kādu? Daļa no mums savu izvēli jau ir izdarījuši, bet daļai šis jautājums ir vai arī drīzumā var kļūt aktuāls. Tādēļ mēs vēlamies no jauna iepazīstināt ar vācu īsspalvainajiem putnusuņiem – šķirni, kura ir ļoti populāra mednieku vidū ārpus Latvijas. Kaut gan patiesības labad jāteic, ka kurchāri (kā bieži sauc vācu īsspalvainos putnusuņus dēļ viņu īsās spalvas, vāciski: kurzhaar) ir tikuši plaši izmantoti medībās Latvijā Pirmās republikas laikā pagājušā gadsimta 30-tajos gados, bet to skaits strauji samazinājās pēc otrā pasaules kara. Tagad, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ir izaugušas vairākas jaunas kurchāru paaudzes, vienlaicīgi Latvijā ir ievesti suņi ar izciliem medību instinktiem un eksterjeru, kā rezultātā kurchāri sāk atgūt savu popularitāti fanu vidū un var kļūt par ideālu papildinājumu medniekam un viņa ģimenei.

Lai arī šķirnes nosaukumā ir minēts „putnu suns”, kurchārs ir universāls medību suns. Vācijas kurchāru asociācijas mājas lapā ir teikts: „šķirnes īpašā vērtība ir ļoti jūtīgs deguns, iespaidīga un precīza putnu norādīšana uz lauka, vēlme sekot medījumam, medījuma pienešana, sekošana pa asinspēdu, stingrība, izturība un kaisle (..).” Kurchārs būs palīgs gan putnu medībās – meklējot un pienesot nošautos ūdensputnus (kurchārs lieliski peld!), gan arī dzinējmedībās mežā. Simona Larsone, divu kurchāru īpašniece, dalās savā pieredzē: „Uzsāku medības tikai pagājušajā sezonā. Abi suņi dzen un iet pa asinspēdu. Kā dzinēji abi strādā lieliski. To var manīt jau mežā – suņi sāk riet un balss tembrs mainās uz spalgāku. Tad zinu – tepat blakus ir zvērs. Vienīgi jābrīdina nākamie kurchāru īpašnieki – suns ies dzīt tikai ar jums vai jūsu ģimenes locekli. Šīs šķirnes suns nav laika, neies ar jebkuru, kam bise rokā. Tajā pat laikā kurchārs pēc masta nepazudīs, kā var gadīties ar citiem medību šķirņu suņiem. Kurchārs vienmēr jūs sagaidīs pie masta beigām, pie medniekiem”. Protams, lai panāktu vēlamo rezultātu kurchārs ir kārtīgi jāapmāca: gan paklausībā, gan medību darbā. Medību apmācība nozīmē iemācīt sunim (un arī saimniekam) efektīvu sadarbību gan uz lauka, gan mežā. Šķirnei atbilstošam kurchāram instinkti ir spēcīgi izteikti, un apmācību uzdevums ir tos likt lietā pareizā veidā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies kurchāru? Tieši dēļ tā universālās dabas – gan medībās, gan sadzīves apstākļos. Medībās kurcis (kā to mīļi dēvē kurchāru saimnieki) ir par 110% nodevies medību procesam, bet mājās kļūst par mājas mīluli un draugu: viņš īpaši pieķeras bērniem, kā arī pārējiem ģimenes locekļiem. Ar kaķiem gan ir jāiepazīstina agrā vecumā, citādi draudzības nebūs... Parādoties svešiniekam, kurcis dod ziņu par nelūgto viesi un ir gatavs savējos aizstāvēt – līdz no saimnieka reakcijas redz, ka atnācējs ir draugs. Kurchārs ļoti pieķeras saimniekam, un vēlas ar viņu būt kopā it visur. Ja ir tikai viens suns, tad noteikti to nevajadzētu turēt voljērā – suns skums pēc savējiem. Kurchāram medības ir viņa dzīves piepildījums – suns burtiski kļūst elektrizēts, kad ierauga, ka saimnieks tver pēc bises un medību jakas! Savukārt reizēs, kad medības kādu laiku izpaliek, kurhāram vajag kārtīgu fizisku slodzi – izskrienoties pa pļavu, peldot, skrienot pie divriteņa vai kā citādi – tad mājās suns būs mierīgs. Kurchārs ir šķirne, ko var turēt arī dzīvoklī, pie nosacījuma, ja tiek nodrošināta fiziska un arī garīga nodarbošanās. Šīs šķirnes suņi ir ļoti gudri, un bezdarbībā var sākt paši meklēt sev nodarbi – īpaši līdz gada pusotra vecumam, kas var beigties ar kādu sagrauztu čību pāri, apskādētu mēbeli vai nočieptu kārumu. Tāpēc kurchāri ir piemēroti aktīviem cilvēkiem – kas neatkarīgi no medībām grib un var nodarboties ar savu suni – tad abpusējs prieks būs neaprakstāms.

Par kurchāru veselību – šķirne ir ļoti veselīga. Parasti vetārsts ir jāapmeklē tikai, lai veiktu kārtējās potes. Tāpat nevajag baidīties no mūsu ziemām un īsā kažoka – kurchārs nepārtraukti ir kustībā, tāpēc nosalšana un apaukstēšanās tam nedraud pat pie samērā lieliem mīnusiem, ko apliecina vācu īsspalvaino putnusuņu lielā popularitāte arī Somijā, kur ir aukstāks kā pie mums. Temperaments: suns ir aktīvs, bet ne agresīvs, ar nosvērtu raksturu. Kurchāri ir apveltīti ar spēcīgu gribu, kas ir liels „pluss” medībās – viņu kaisle uz tām ir vienreizēja. Bet šis stiprais raksturs ir jāņem vērā mājas apstākļos – jau no mazotnes nodibinot pareizu hierarhiju ģimenē, lai kurcim būtu skaidrs, ka saimnieks ir „bara vadonis”. Augums un kažoka krāsojums: suns ir vidēji liels - skaustā suņi 62-66 cm, kuces 58-63 cm. Krāsojums: visbiežāk raibs - balts ar brūnu vai melnu, dažādas intensitātes raibumiem un plankumiem, kā arī pilnīgi brūns vai retāk melns.

Novembra sākumā Latvijā plānojas perspektīvs kurchāru metiens: tēvs un māte abi ir no vienas no Eiropā pazīstamākajām kurchāru audzētavām Czarny Dwor (Polija), māte dzīvo Latvijā, bet tēvs Serbijā. Abi vecāki piedalās gan medībās, gan izstādēs, ir vairāku valstu izstāžu čempioni ar ļoti labu eksterjeru un medību instinktiem. Tēvs Obelix (raibais suns attēlā) ir neskaitāmu medību darba pārbaužu uzvarētājs. Obelix šā gada pasaules izstādē Parīzē ieguva pirmo vietu „darba klasē”. Kucēnu ciltsrakstos ir šīs šķirnes ievērojamākie pārstāvji no Pasaules vadošajām kurchāru audzētavām Czarny Dwor, Malomkozi un Hege-Haus. Vairāk par gaidāmo metienu var lasīt mājas lapā www.putnusuni.lv. Interesentiem lūdzam rakstīt uz e-pastu peter.z@inbox.lv vai arī zvanīt pa telefonu 26205589.

Rezumējot augstāk aprakstīto – kurchārs ir universāls medību suns, kas pareizi apmācīts var piedalīties gan putnu, gan dzinējmedībās, kā arī meklēt aizšautu medījumu pa asinspēdu. Savukārt tas ir samērā mazprasīgs pret dzīves apstākļiem – var dzīvot arī dzīvoklī – ja vien saimnieki spēj nodrošināt pienācīgu slodzi un nodarbošanos. Kurchāram nepieciešams aktīvs saimnieks un viņa ģimene, kas spēj un vēlas pavadīt laiku kopā ar savu suni – jo kurchāri ir ne tikai labi mednieki, bet arī draugi visiem savas ģimenes locekļiem.