|
2011-10-27 10:15
|
|
Katrs mednieks kādreiz ir aizdomājies: vai man vajag suni, un ja vajag – tad kādu? Daļa no mums savu izvēli jau ir izdarījuši, bet daļai šis jautājums ir vai arī drīzumā var kļūt aktuāls. Tādēļ mēs vēlamies no jauna iepazīstināt ar vācu īsspalvainajiem putnusuņiem – šķirni, kura ir ļoti populāra mednieku vidū ārpus Latvijas. Kaut gan patiesības labad jāteic, ka kurchāri (kā bieži sauc vācu īsspalvainos putnusuņus dēļ viņu īsās spalvas, vāciski: kurzhaar) ir tikuši plaši izmantoti medībās Latvijā Pirmās republikas laikā pagājušā gadsimta 30-tajos gados, bet to skaits strauji samazinājās pēc otrā pasaules kara. Tagad, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ir izaugušas vairākas jaunas kurchāru paaudzes, vienlaicīgi Latvijā ir ievesti suņi ar izciliem medību instinktiem un eksterjeru, kā rezultātā kurchāri sāk atgūt savu popularitāti fanu vidū un var kļūt par ideālu papildinājumu medniekam un viņa ģimenei.
Lai arī šķirnes nosaukumā ir minēts „putnu suns”, kurchārs ir universāls medību suns. Vācijas kurchāru asociācijas mājas lapā ir teikts: „šķirnes īpašā vērtība ir ļoti jūtīgs deguns, iespaidīga un precīza putnu norādīšana uz lauka, vēlme sekot medījumam, medījuma pienešana, sekošana pa asinspēdu, stingrība, izturība un kaisle (..).” Kurchārs būs palīgs gan putnu medībās – meklējot un pienesot nošautos ūdensputnus (kurchārs lieliski peld!), gan arī dzinējmedībās mežā. Simona Larsone, divu kurchāru īpašniece, dalās savā pieredzē: „Uzsāku medības tikai pagājušajā sezonā. Abi suņi dzen un iet pa asinspēdu. Kā dzinēji abi strādā lieliski. To var manīt jau mežā – suņi sāk riet un balss tembrs mainās uz spalgāku. Tad zinu – tepat blakus ir zvērs. Vienīgi jābrīdina nākamie kurchāru īpašnieki – suns ies dzīt tikai ar jums vai jūsu ģimenes locekli. Šīs šķirnes suns nav laika, neies ar jebkuru, kam bise rokā. Tajā pat laikā kurchārs pēc masta nepazudīs, kā var gadīties ar citiem medību šķirņu suņiem. Kurchārs vienmēr jūs sagaidīs pie masta beigām, pie medniekiem”. Protams, lai panāktu vēlamo rezultātu kurchārs ir kārtīgi jāapmāca: gan paklausībā, gan medību darbā. Medību apmācība nozīmē iemācīt sunim (un arī saimniekam) efektīvu sadarbību gan uz lauka, gan mežā. Šķirnei atbilstošam kurchāram instinkti ir spēcīgi izteikti, un apmācību uzdevums ir tos likt lietā pareizā veidā.
Kāpēc mēs izvēlējāmies kurchāru? Tieši dēļ tā universālās dabas – gan medībās, gan sadzīves apstākļos. Medībās kurcis (kā to mīļi dēvē kurchāru saimnieki) ir par 110% nodevies medību procesam, bet mājās kļūst par mājas mīluli un draugu: viņš īpaši pieķeras bērniem, kā arī pārējiem ģimenes locekļiem. Ar kaķiem gan ir jāiepazīstina agrā vecumā, citādi draudzības nebūs... Parādoties svešiniekam, kurcis dod ziņu par nelūgto viesi un ir gatavs savējos aizstāvēt – līdz no saimnieka reakcijas redz, ka atnācējs ir draugs. Kurchārs ļoti pieķeras saimniekam, un vēlas ar viņu būt kopā it visur. Ja ir tikai viens suns, tad noteikti to nevajadzētu turēt voljērā – suns skums pēc savējiem. Kurchāram medības ir viņa dzīves piepildījums – suns burtiski kļūst elektrizēts, kad ierauga, ka saimnieks tver pēc bises un medību jakas! Savukārt reizēs, kad medības kādu laiku izpaliek, kurhāram vajag kārtīgu fizisku slodzi – izskrienoties pa pļavu, peldot, skrienot pie divriteņa vai kā citādi – tad mājās suns būs mierīgs. Kurchārs ir šķirne, ko var turēt arī dzīvoklī, pie nosacījuma, ja tiek nodrošināta fiziska un arī garīga nodarbošanās. Šīs šķirnes suņi ir ļoti gudri, un bezdarbībā var sākt paši meklēt sev nodarbi – īpaši līdz gada pusotra vecumam, kas var beigties ar kādu sagrauztu čību pāri, apskādētu mēbeli vai nočieptu kārumu. Tāpēc kurchāri ir piemēroti aktīviem cilvēkiem – kas neatkarīgi no medībām grib un var nodarboties ar savu suni – tad abpusējs prieks būs neaprakstāms.
Par kurchāru veselību – šķirne ir ļoti veselīga. Parasti vetārsts ir jāapmeklē tikai, lai veiktu kārtējās potes. Tāpat nevajag baidīties no mūsu ziemām un īsā kažoka – kurchārs nepārtraukti ir kustībā, tāpēc nosalšana un apaukstēšanās tam nedraud pat pie samērā lieliem mīnusiem, ko apliecina vācu īsspalvaino putnusuņu lielā popularitāte arī Somijā, kur ir aukstāks kā pie mums. Temperaments: suns ir aktīvs, bet ne agresīvs, ar nosvērtu raksturu. Kurchāri ir apveltīti ar spēcīgu gribu, kas ir liels „pluss” medībās – viņu kaisle uz tām ir vienreizēja. Bet šis stiprais raksturs ir jāņem vērā mājas apstākļos – jau no mazotnes nodibinot pareizu hierarhiju ģimenē, lai kurcim būtu skaidrs, ka saimnieks ir „bara vadonis”. Augums un kažoka krāsojums: suns ir vidēji liels - skaustā suņi 62-66 cm, kuces 58-63 cm. Krāsojums: visbiežāk raibs - balts ar brūnu vai melnu, dažādas intensitātes raibumiem un plankumiem, kā arī pilnīgi brūns vai retāk melns.
Novembra sākumā Latvijā plānojas perspektīvs kurchāru metiens: tēvs un māte abi ir no vienas no Eiropā pazīstamākajām kurchāru audzētavām Czarny Dwor (Polija), māte dzīvo Latvijā, bet tēvs Serbijā. Abi vecāki piedalās gan medībās, gan izstādēs, ir vairāku valstu izstāžu čempioni ar ļoti labu eksterjeru un medību instinktiem. Tēvs Obelix (raibais suns attēlā) ir neskaitāmu medību darba pārbaužu uzvarētājs. Obelix šā gada pasaules izstādē Parīzē ieguva pirmo vietu „darba klasē”. Kucēnu ciltsrakstos ir šīs šķirnes ievērojamākie pārstāvji no Pasaules vadošajām kurchāru audzētavām Czarny Dwor, Malomkozi un Hege-Haus. Vairāk par gaidāmo metienu var lasīt mājas lapā www.putnusuni.lv. Interesentiem lūdzam rakstīt uz e-pastu peter.z@inbox.lv vai arī zvanīt pa telefonu 26205589.
Rezumējot augstāk aprakstīto – kurchārs ir universāls medību suns, kas pareizi apmācīts var piedalīties gan putnu, gan dzinējmedībās, kā arī meklēt aizšautu medījumu pa asinspēdu. Savukārt tas ir samērā mazprasīgs pret dzīves apstākļiem – var dzīvot arī dzīvoklī – ja vien saimnieki spēj nodrošināt pienācīgu slodzi un nodarbošanos. Kurchāram nepieciešams aktīvs saimnieks un viņa ģimene, kas spēj un vēlas pavadīt laiku kopā ar savu suni – jo kurchāri ir ne tikai labi mednieki, bet arī draugi visiem savas ģimenes locekļiem.
|
|
|
Komentāri:
Vai pa asinspēdu pieejot ievainotam dzīvniekam kurchārs ieņem putnu sunim atbilstošo stāju?
Suņi, tieši tā pat kā ieroči ,ir radīti konkrētam medību veidam. Arī taksi var iemācīt atnest nomedītos ūdensputnus,izdzīt no biežņas cūkas utt. Taču taksis ir alu suns un vislabāk viņš jūtās tieši alās. Bet bizness paliek bizness. Varbūt varētu šādā rakstā pievienot arī kādu informāciju ,kur es kā nākamais(iespējams) putnu suņa saimnieks varētu smelties informāciju, kur apmācīt savu putnu suni putnu medībām. Kur ir iespējams nokārtot šo suņu darba pārbaudes. Patlaban šim rakstam ir tikai vāji slēpts ,komerciāls raksturs.Biju gaidījis ko interesantāku.
Labdien! Atbildot uz visiem jautājumiem pēc kārtas:
1)Nē, ejot pa asinspēdu nekāda stāja netiek ieņemta. Uz putniem (un ar stāju) kurchārs strādā ar augšējo ožu, uz asinspēdu ar apakšējo. Atrodot dzīvnieku ziņo ar balsi un tur to uz vietas.
2)Ir šķirnes, kas radītas konkrētam medību veidam, un šķirnes, kuras veiksmīgi var veikt vairākas funkcijas. Protams, pa pļavu vislabāk braukt ar traktoru, bet savu reiz džips arī būs ok.
3)Par raksta „komerciālo” raksturu – mana vēlme ir, lai vismaz daļa no mūsu gaidāmā metiena paliek Latvijā. Tamdēļ arī cenšos informēt potenciālos interesentus, jo kurchāri diemžēl pie mums tiek maz izmantoti medībās – tam iemesls ir padomju laika mantojums: medībām ir iegājušās šķirnes, kam iepriekšējās varas laikā bija brīva kustība pār robežām, jo normālai šķirnes attīstībai nepieciešama pietiekami liela šķirnes pārstāvju daudzveidība vaislai.
4)Par apmācībām – no Jūsu komentāra nav skaidrs, kas Jūs interesē – putnu meklēšana uz lauka (pointēšana) vai nošauta putna pienešana (retrīvēšana). Ir Latvijā suņu audzētāju klubi (piemēram, Latvijas Medību suņu klubs, LMSK) kuri katru gadu organizē gan apmācības, gan arī pārbaudes uz dažādiem medījumu veidiem. Kontaktējoties ar šie klubiem ir iespējams uzzināt gan par apmācībām, gan pārbaudēm.
Tēma ir ļoti plaša un vienā rakstā viss nav aprakstāms. Ja ir vēl jautājumi, būšu priecīgs atbildēt savas kompetences ietvaros!
Paldies par atbildi.Godīgi sakot Jūsu komentārs man, kā medniekam, ir daudz interesantāks par lielo rakstu,jo nu zinu divus svešvārdus ,kas man līdz šim neko neizteica.Zinu arī kur meklēt palīdzību ,ja kādreiz kļūšu putnu suņa īpašnieks.
Par to stāju nebija nopietni domāts.Sanāca smiekli par to, ka Larsones kundze uzteic savus putnu suņus kā ļoti piemērotus medībām ar dzinējiem neko neminot par viņu šķirnes galveno uzdevumu.
Nedaudz par medību apmācībām: tādas lietas kā nošauta putna iznešana no ūdens, putnu norādīšana uz lauka, medījuma dzīšana, kā arī iešana pa asinspēdu – visas šīs lietas „šķirnīgam” kurchāram ir asinīs – un te ir jāievāc informācija par vecākiem, jo pēc vecākiem un vecvecākiem var spriest kādi būs bērni.
Savukārt apmācība ir nepieciešama, lai sadarbība medībās būtu maksimāli efektīva: piemēram, ūdensputnu iznešana: neapmācīts kurchārs pēc šāviena metīsies pakaļ putnam, to meklēs un iznesīs krastā. Mācīts suns pēc šāviena paliks uz vietas, ies pakaļ putnam pēc komandas, un nepieciešamības gadījumā būs vadāms ar svilpes palīdzību – ja putns ir kritis tālu, tad mednieks ar svilpi var „pateikt priekšā” kur apmēram putns ir nokritis. Un iznesot krastā (vai atnesot putnu pie saimnieka), kurchārs apsēdīsies viņam priekšā un atdos putnu tieši rokās. Protams, apmācībām ir vajadzīgs laiks un pacietība – daļai mednieku pietiks arī ar kurchāra iedzimtajām iemaņām (kas neatbrīvo no nepieciešamības apmācīt uz paklausību). Taču patiesiem faniem ir iespējams pilnveidoties medību apmācībās ļoti tālu – piemēram, sacensībās kā trūkums skaitās pat noskurināšanās pēc iznākšanas no ūdens, pirms putns ir atdots saimniekam – un te bez mācīšanas neiztikt!
Rakstā minētais kurchāru metiens nācis pasaulē: 6 meitenes (3 raibas un 3 brūnas), 5 puikas (3 raibi un 2 brūni). Vairāk informācijas: www.putnusuni.lv
Sveicināti!
Jau mazliet pieskārāties tēmai par dzinējmedībām; vēlētos uzzināt, vai ir reāli piemēri, kad kurchārs atzīstami strādā dzinējmedībās? Varbūt kādas atsauksmes? Kā kurchāram ar izturību, vēsākā laikā ar termoregulāciju?
Labdien! Atbildot uz jautājumiem: 1) Man ir zināmi 4 kurchāri, kas Latvijā strādā dzinējmedībās, visi ar labām sekmēm. Pagājušās nedēļas nogalē kurchārs izdzina divus aļņus, un pēcāk vienu atrada pa asinspēdu. Ja ir interese, lūdzu dodiet ziņu pa tiešo, varu iedot īpašnieka telefonu. 2) Par izturību būtu grēks sūdzēties – gan uz lauka, gan mežā. Uz lauka kurchārs strādā zigzagā līdz pat 100 metrus no mednieka pa labi un pa kreisi, ātri pārmeklējot teritoriju. Un tā vairākas stundas no vietas. 3) Par termoregulāciju – pieļauju, ka jautājums ir vai ziemā nesalst: nē, kurchārs ir ļoti kustīgs un kustoties sevi sasilda. Tikai lielākos mīnusos nedrīkst pārāk ilgi turēt pie saites, lai nesāk salt. Bez tam, selekcijas rezultātā spalva labam kurchāram ir tāda, kas maz uzsūc mitrumu – ir redzēts izstādēs, ka eksperts pat ūdeni uzlej virsū, lai pārliecinātos par spalvas struktūru.
|
Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.
Nesen šo rakstu apskatīja
|
 |
Kādreiz senos senos laikos, lielā karaļvalstī austrumos bija populāras anekdotes par mazu ziemeļu tautiņu- čukčām. Viena no..
|
|
 |
Laiks un progress iet uz priekšu. Arī vecāsmammmas adītā vilnas zeķe nav pēdējais modes kliedziens, bet gan silta un bezgala mīļa..
|
|
 |
Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības izstāžu un darba grafiks 2012. gadam
|
|
 |
Biedrības Medniekiem.lv biedrs, mežzinātņu doktors Vitauts Gaross..
|
|
 |
VMD 22.11.2011. rīkojums Nr.174. Par lielāko pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu 2011./2012. gada medību sezonā
|
|
|