Turpinoties medījamo dzīvnieku izraisīto postījumu sāgai Talsu apkārtnē, 2012. gada 13. aprīlī vēlreiz notika postījumu apsekošana lauka apstākļos.
Tajā piedalījās:
Zemkopības ministrija:
M. Līdums, J. Bārs, A. Ozols (pievienojās uz noslēguma debatēm)
VMD:
A.Krēsliņš, J.Ozoliņš, U.Frīdenbergs
LVM:
E. Zakovics
Medniekus pārstāvošās organizācijas:
LMS( Ivars Lodiņš), Medniekiem.LV (Andris Zariņš), LATMA (Ainārs Zvejnieks)
Zemnieku saeimas pārstāvis:
Mārtiņš Trons
Zemnieki:
Jēkabs Sproģis, saimniecības „Mežvidi” pārstāvis, Raimonda Blumbaha saimniecības „Lazdkalni” pārstāvis, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta pārstāve.
Medību tiesību lietotāji:
Jēkabs Sproģis kā mednieku kluba pārstāvis, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta medību tiesību nomnieki
Talsu televīzija.
Klātienē tika apsekoti triju zemnieku saimniecību lauki.
Jēkaba Sproģa saimniecība „Mežvidi”. Tika apskatīti divi jau iepriekšējā reizē apsekotie ziemas rapša sējumi. Viens no laukiem jau bija pārarts, savukārt otrs, saskaņā ar zemnieka teikto, arī tūdaļ tikšot pārarts un sagatavots pārsēšanai. Tas liecina, ka postījumi ir bijuši ievērojami. Abu minēto lauku tuvumā netika novēroti ne medību torņi, ne citi medību infrastruktūras elementi. Kā jau iepriekš minēts, vienā no šiem diviem apsekotajiem laukiem nav noslēgts medību tiesību nomas līgums ar medniekiem, un medības uz šī lauka nav atļautas. Otrajā laukā medību tiesības pašlaik pieder Jēkaba Sproģa pārstāvētajam medību klubam. Pēc zemnieka teiktā, postījumu mazināšanai periodiski izmantotas trokšņa efektu radošas iekārtas, daļu lauka mēģināts apjozt ar „elektrisko ganu” un iespēju robežās veiktas medības. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem, Jēkaba Sproģa pārstāvētajā medību klubā palicis ievērojams skaits neizmantotu dzīvnieku nomedīšanas atļauju (nomedīts limits tikai ap 50 % no sākotnēji maksimāli piešķirtā).
Raimonda Blumbaha saimniecība „Lazdkalni”. Tika apsekoti zālāja sējumi, kur varēja redzēt postījumu pēdas - meža cūku rakumus. Postījumi nebija svaigi, un, iespējams, tie radīti ilgākā laika periodā. Apsekotajās platībās bija redzams medību tornis. Zemniekam ir medību tiesību nomas līgums ar mednieku klubu, un sadarbības rezultātā postījumi tiek mazināti. Zemniekam pret mednieku klubu būtisku pretenziju nav. Būtiskākais iebildums zemnieka skatījumā - dzīvnieku blīvums kopumā esot par lielu.
Valda Grīntāla saimniecībā „Drinkas” postījumi apsekoti netika, jo saimniecības saimnieks nebija pieejams.
Andra Zazīša saimniecībā „Brīvzemnieki” postījumi apsekoti netika. Pēc saimniecības „Brīvzemnieki” pārstāvja teiktā, postījumi te pārsvarā ir saistīti ar ilggadējo zālāju un vasaras kultūraugu postījumiem. Zemnieks medību tiesību nomas līgumus ar mednieku klubiem nav slēdzis. Uz jautājumu, kāpēc medību tiesību nomas līgumi netiek slēgti, zemnieks nespēja paust argumentētu viedokli.
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. Tika apsekota daļa no institūta parauglaukiem. Būtiski postījumi netika konstatēti. Pēc institūta darbinieces teiktā, institūtam ar medniekiem ir laba sadarbība, un postījumi iespēju robežās tiekot novērsti. Lai novērstu īpaši svarīgu un vērtīgu kultūraugu postījumus, tika padziļināti diskutēts par iespēju intensīvāk izmantot dzīvniekus atbaidošos repelentus. Arī institūta darbinieki minēja faktu, ka, pēc viņu domām, meža dzīvnieku pēdējos gados esot vairāk, un un kā pamatbarību tie mērķtiecīgāk izmantojot tieši kultūraugus.
Pēc kultūraugu apskates notika diskusijas Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta telpās. Jāatzīmē, ka diskusijas bija ļoti saraustītas un bez vienota satura.
Būtiskākais, kas izkristalizējies diskusiju laikā:
- tā kā viens no postījumus radošiem dzīvniekiem ir staltbriedis, izskatīt iespēju pagarināt šīs sugas medību termiņu,
- lai sakārtotu medību tiesību nomas līgumu jomu starp īpašniekiem un mednieku klubiem, medību tiesību nomas līgumus iespēju robežās standartizēt,
- pārskatīt kompensāciju piešķiršanas mehānismu un to apjomu par kultūraugiem nodarītajiem postījumiem,
- veikt izglītojošos pasākumus gan medniekiem, gan zemniekiem, sniedzot tajos plaša spektra informāciju, sākot no medības regulējošajiem likumiem un noteikumiem līdz preventīviem pasākumiem postījumu novēršanai,
- veikt visaptverošus pasākumus, lai nodrošinātu:
- mednieku skaita pieaugumu valstī,
- nodrošinātu lielāku medību intensitāti, īpaši reģionos, kur tiek fiksēti kultūraugu vai mežaudžu postījumi.
| Staltbriežu un meža cūku uzskaites, plānotā nomedīšanas apjoma un nomedītā skaita apkopojuma tabula | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nr. p. k. | Medību iecirknis | Staltbrieži 2010./2011. | Staltbrieži 2011./2012. | Meža cūkas 2010./2011. | Meža cūkas 2011./2012.(uz05.04.) | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Uzskaitīts | Plānots nomedīt no uzskaitītā,% | Lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms | Izsniegtas atļaujas uz postījumiem | Izsniegtas atļaujas kopā | Nomedīts | Uzskaitīts | Plānots nomedīt no uzskaitītā,% | Lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms | Izsniegtas atļaujas uz postījumiem | Izsniegtas atļaujas kopā | Nomedīts | Uzskaitīts | Plānots nomedīt no uzskaitītā,% | Lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms | Izsniegtas atļaujas uz postījumiem | Izsniegtas atļaujas kopā | Nomedīts | Uzskaitīts | Plānots nomedīt no uzskaitītā,% | Lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms | Izsniegtas atļaujas uz postījumiem | Izsniegtas atļaujas kopā | Nomedīts | ||||||||||||||
| skaits | % no atļautā | skaits | % no atļautā | skaits | % no atļautā | skaits | % no atļautā | ||||||||||||||||||||||||||||||
| 1 | A/S "LVM" Andumu iec. | 149 | 30% | 44 | 44 | 10 | 23% | 120 | 35% | 42 | 42 | 34 | 81% | 133 | 83% | 110 | 110 | 35 | 32% | 136 | 90% | 122 | 122 | 66 | 50% | ||||||||||||
| 2 | M.b."Avoti" | 40 | 35% | 14 | 11 | 25 | 16 | 64% | 46 | 35% | 16 | 5 | 21 | 10 | 48% | 41 | 80% | 33 | 2 | 35 | 29 | 83% | 39 | 80% | 33 | 33 | 21 | 64% | |||||||||
| 3 | M.b."Andumi" | 60 | 35% | 21 | 2 | 23 | 8 | 35% | 52 | 35% | 18 | 3 | 18 | 16 | 89% | 75 | 80% | 60 | 60 | 48 | 80% | 45 | 80% | 36 | 36 | 29 | 81% | ||||||||||
| 4 | M.b."Dzelzāmurs" | 40 | 35% | 14 | 14 | 6 | 43% | 46 | 35% | 16 | 16 | 13 | 81% | 46 | 80% | 37 | 37 | 18 | 49% | 35 | 80% | 28 | 28 | 20 | 71% | ||||||||||||
| KOPĀ: | 289 | 40% | 93 | 13 | 106 | 40 | 38% | 264 | 44% | 92 | 8 | 97 | 73 | 75% | 295 | 104% | 240 | 2 | 242 | 130 | 54% | 255 | 145% | 219 | 0 | 219 | 136 | 62% | |||||||||
| J. Sproģa z/s "Mežvidi" noslēgusi līgumus ar m.b. "Avoti". | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Z/s Lagzdkalni" noslēgusi līgumus ar m.b. "Andumi" | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Z/s "Dridrankas"noslēgusi līgumus ar m.b. "Andumi". | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Valsts Stendes graudk. Inst noslēdzis līgumus ar m.kl. "Silupe" un "Andumi". | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| A.Zazīša z/s "Brīvzemnieki" nav slēgusi līgumus ar med. formējumiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Andris 2012-04-16 19:07
Šis materiāls ir tapis sadarbībā ar LMS, tā autors ir Ivars Lodiņš. Rediģēja Ilgvars Zihmanis. Šonedēļ vē pievienosim video no šīs tikšanās, kā ari pāris informatīvos materiālus no VMD, kas raksturos situāciju reģionā!
Valerijs 2012-04-16 20:46
Un kas tad beigās sanāk, liela brēka maza vilna. Postījumi paša mednieka saimniecības laukos kura paša pārstāvētais kolektīvs neko nav nomedījis no limita.Pārējiem izrādās pat vērā ņemamu postījumu nav, kaut ko noēdīs arī pēdējais dzīvais mežā palikušais lopiņš. Tas vēl reiz tik apstiprina,ka ZSA bīdītais projekts ir tik dažu izsalkūšo interesēs.
Jānis 2012-04-17 15:46
Diskusijā piedalījās interesanti cilvēki un arī man bija iespēja paklausīties. Saistošākais no visa dzirdētā bija Sproģa kunga atbilde uz jautājumu - kāpēc tik mazā apjomā izpildīts briežu limits - tāpēc ka viņš šajā gadā daudz slimoja!!!!!!!!! Tad jāsecina ka viņam ir viena cilvēka klubs.
Juris 2012-04-17 16:44
Pats galvenais secinājums: noalgojot vienu pastāvīgu mednieku iespējams samazināt postījumu skādi 5x! Un šis risinājums ir pieejams pašlaik spēkā esošās likumdošanas ietvaros.
Māris 2012-04-17 16:45
:)) Tas nav "viena cilvēka" klubs... Diemžēl cīņa ar postījumiem ir un paliek tikai paša saimnieka ziņā, jo citiem medniekiem medības ir tikai hobijs, bet zemes īpašniekam tas jau ir pārvērties par darbu. Protams, ja īpašnieks ir slims, tad vairs nav kas lauku sargā. Īstenībā šī ir galvene atziņa, kas, manā skatījumā, pēc šī raksta ir izkristalizējusies. Tas atkal atgādina to, ka "mednieku brālībai" sist roku pie krūts un apgalvot, ka viņi tiek galā ar postījumiem, nevajadzētu.
Andris 2012-04-17 17:41
Citāts: Tas atkal atgādina to, ka "mednieku brālībai" sist roku pie krūts un apgalvot, ka viņi tiek galā ar postījumiem, nevajadzētu.
Mednieki nemaz nenoliedz, ka visur un ar visiem postījumiem galā tikt neizdodas un arī neizdosies. Stāsts jau patiesībā ir tikai un vienīgi par šā 'pakalpojuma" reālo kapacitāti un iespējamiem risinājumiem. Mednieki ir tik cik viņi ir un dara viņi tik cik var (pieļauju, ka bišķi vairāk arī varētu, bet tas lietas būtību nemaina). Zemnieku Saeima uzskata, ka mainot likumu nez no kurienes parādīsies papildus medību "pakalpojuma" kapacitāte, kas kā uz burvja mājienu atrisinās visas ar postījumiem saistītās problāmas! Domāju ka tie kas draudzējas ar galvu un māk lasīt (tajā skaitā Medību likumu) jau esošā regulājuma ietvaros var izdarīt visu, lai savus laukus nosargātu. Ja piemēram Sproģa kungs ar savu piedāvājumu maksāt par katru nomedīto briežu govi 50 LVL viesmedniekiem būtu nācis klajā jau savas slimības laikā, tad pieļauju domu ka viņa limits jau būtu izpildīts uz 100% pirms sezonas beigām un viņš jau droši varētu pieprasīt papildšeines! Lai nu kā tur būtu, bet savu gatavību uz šādiem noteikumiem sēdēt pie Sproģa kunga laukiem apliecinu visā nopietnībā. Ceru ka viņa publiski izteiktais piedāvājums būs spēkā arī tad kad sāksies briežu medību sezona..:)
Māris 2012-04-17 18:29
Andri, Medību likums patreizējā redakcijā problēmu atrisina tikai teorētiski. Kaut vai tāds sīkums - nomas līgumu mednieki drīkst slēgt ar zemes īpašnieku. Bet ne vienmēr zemes īpašnieks ir zemes apsaimniekotājs. Tāpat ne vienmēr īpašnieka intereses ir tādas pašas kā zemes apsaimniekotājam. Teorētiski likumā ir paredzēta zaudējumu piedzīšana, bet rēāli dzīvē tas nedarbojas. Tas(zaudējumu piedzīšana) man kā medniekam liekas diezgan absurdi, bet kā zemes īpašniekam - reāli neīstenojams mehānisms. Lai arī cik optimistiski mednieki forumā runā, ka sējumus bez problēmām var nosargāt, bet dzīvē viss ir savādāk. Diemžēl nosargāt tīrumu var tikai tas cilvēks, kas ir ieinteresēts to darīt. Piekritīšu tiem, kas teiks, ka ieinteresētā persona ne vienmēr būs ieinteresēta medību saimniecības ilglaicīgai uzturēšanai. :(( Esmu lasījis ZSA priekšlikumus - lielai daļai es nepiekrītu, bet ir ļoti daudz lietas, kam es varu tikai piekrist...
Juris 2012-04-18 08:18
Māri - ne jau Medību likums nosaka zemes īpašnieka tiesību loku, bet gan Civillikums. Un tas ir tikai normāli, ja zemes īpašnieks ir tiesīgs izvēlēties ar ko slēgt to vai citu līgumu. Ja apsaimniekotāja intereses nesakrīt ar īpašnieka uzskatiem, tad neviens ar varu nespiež to zemi ņemt apsaimniekošanā.
Andris 2012-04-18 08:22
Māri! Teorētiski viņš to atrisina un atrisinātu arī 99% praktiski, bet problēma jau sakņojas:
1. Nezināšanā, kā lai to likumu un citus normatīvos aktus lai pielieto praksē. Un parastajā "balto tēvu" psiholoģijā, nu ko nu tur mēs...:(
2. Nevēlēšanās problēmas risināt uz vietām sarunu ceļā, bet gan uzreiz caur lielo māju ar "vēstuli vadonim'
3. Tajā vienkāršajā faktā, ka mednieki ir tik cik viņi ir un ar likuma grozījumiem viņu skaita pieaugumu nepanākt (drīzāk otrādāk, jo pieņemot 'mazo iecirkņu koncepciju" viņiem vienkārši nebūs vairs kur medīt)...
Tā lūk Māri..:( Ka tik nesanāk, ka ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli..:(
Māris 2012-04-18 09:52
Juri, tāpat varu teikt par medniekiem, - ja neapmierina zemes īpašnieku attieksme, tad nevajag slēgt līgumus. Tikai nez kāpēc visi mednieki ir tik ļoti satraukušies par ZSA aktivitātēm šinī jomā...
Māris 2012-04-18 09:58
Andri, bet, kā jau teicu, likums paredz kompensāciju piedziņu par postījumiem lauksaimniecībai. Varam teikt, ka šis mehānisms nedarbojas. Bet vai mednieki vēlas, lai darbojas? Es kā mednieks varu teikt, ka nevēlos. Bet varu saprast zemes īpašniekus, kas vēlas, lai darbojas. Protams, kā Tu jau teici, šīs lietas vajag risināt sarunu ceļā. Saprotu arī to, ka to mednieku, kas negrib naktīs sēdēt tīruma malā, nevienas sarunas viņu nepiespiedīs to darīt.
Bet, ja runājam par jaunā Medību likuma apspriešanu, tad tikai sarunas, nevis kara cirvja vicināšana to var atrisināt. To es saku par abām pusēm. Jo "grāvī brauc" gan mednieki, gan zemnieki....
Andris 2012-04-18 11:05
Māri! Es jau tur uz vietas diskusijā teicu. Mīļie zemes īpašnieki sākiet ar to ka kooperējieties paši, kopīgi reģistrējiet savus, lielos medību iecirkņus. Un tad Jūs, zemes īpašnieki būsiet pilnvērtīgi saimnieki arī medniecības jomā. Medījiet paši, vai arī pārdodiet (izīrējiet šīs tiesības), vai arī algojiet profesionālu jēgeri... Viss Jūsu, zemes un mežu īpašnieku rokās! Esošais medību likums pilnībā ļauj Jums realizēt savas tiesības šādā veidā! Un mednieks nāks pie Jums jau kā pakalpojuma pircējs, vai sniedzējs, atkaribā kā Jums liksies izdevīgāk... Problēma būs vienīgi kooperācijā...:( Jo tad Jūs izbaudīsiet to ko šobrīd izbauda mednieki, meklējot rokā zemes īpašniekus pa pus pasauli, lai noslēgtu līgumu, mēģinot saskaņot divu kaimiņu nesaskaņojamās vēlmes utt. Baidos ka Latvietis un kooperācija... ir divas ļooooooti tālu stāvošas lietas :( Un atkal...tas nav likuma jautājums!!!
Māris 2012-04-18 16:28
Andri! Patreizējā Medību likuma ietvaros zemes īpašniekiem realizēt šādas ieceres ir nereāli. Patreiz vienīgi bukus var medīt sākot no 200ha. Bet ne jau buki ir tie, kas rada zaudējumus. Vēl pastāv iespēja dibināt nelielu iecirkni un ar blakus esošiem kolektīviem slēgt sadarbības līgumu. Par šādu iespēju ir tikai Meža dienesta skaidrojums, bet likumā tas nav atrakstīts. Tātad rakstīts "ar pirkstu ūdenī"...
Andris 2012-04-18 16:46
Māri! Nekas tur nav sarežģīts! Man ir 56 ha medību iecirknis un sadarbība ar kaimiņu kolektīvu... Nesūdzos! Vēlreiz uzsveru, tas viss ceļas no nezināšanas un nevēlēšanās komunicēt. Man ir patiesa neizpratne kāpēc vairāk nekā 90 % tiek veiksmīgi galā esošā likuma ietvaros un tagad dēļ dažiem "īpašajiem gadījumiem" visiem būtu jānostājas uz galvas, jāriskē ar stabilitāti, ar ilglaicīgu medību saimniecību, lai apmierinātu tikai atsevišķu personu, faktiski, ambīcijas??? Pie kam esmu 120% pārliecināts, ka tajos gadījumos nelīdzēs nekādi likuma grozījumi... nekas nebūs līdz galam labs utt. Domāju ka tajos gadījumos problēma nav likumā, bet galvās...:(
Māris 2012-04-18 19:46
Andri, arī mums ir viens mazs (apm.300ha) iecirknītis nokomplektēts ar līgumiem par kopsadarbību. Ar stirnām nav problēmu, bet mežacūku medībām vajag 1000ha. Valsts meža dienesta skaidrojumos presē ir skaidri rakstīts, ka sadarbība uz līguma pamata ir pieļaujama, bet likumā par šādu sadarbību nekas nav minēts. Kā jau teicu, problēma ir tieši ar mežacūku medībām. Tādēļ es piekrītu ZSA vēlmei samazināt minimālo platību mežacūku un briežu medībām. Ja tiek veikta vienota dzīvnieku uzskaite, tad kādas problēmas var radīt minimālās platības samazināšana?
Bet ne jau par tādiem gadījumiek kā Tev vai man iet runa... Man pašam ir nācies jaukt bebru dambus blakus kolektīva mežā, lai netiktu appludināta mana zeme. Un tas atkārtojas gadu no gada. Es saprotu, ka mans gadījums ir vien tāds sīkums uz citu fona, par kuru pat nav vērts runāt.
Andris 2012-04-19 06:22
Māri, saprotu tavu sāpi! Bet vai tavs bebru dambis ir likuma, vai kaimiņattiecību jautājums? Un vai mēs samazinot iecirkņus (hipotētiski), neuzņemamies risku, ja ne pilnībā iznīcināt, tad būtiski izpostīt mežacūku un briežu populāciju Latvijā. Saprotu ka zemnieks principā būtu ieinteresēts tajā lai mežacūku un briežu nebūtu vispār, bet vai tas var būt mūsu mērķis??? Apšaubu...:( Prasība pēc mazajiem iecirkņiem parāda pašu zemnieku nespēju kooperēties kopīgu mērķu vārdā. Ar šādu prasību faktiski tiek atzīts ka latviešu zemnieks un kooperācija ir divas nesavienojamas lietas..:(
Juris 2012-04-19 08:22
Māri! Tu konkrēti dod pa auzām - izlasi rūpīgi esošā Medību likuma 19.panta trešo daļu un ieraudzīsi, ka tur melns uz balta ir aprakstīta iespēja slēgt sadarbības līgumus par visu medījamo dzīvnieku sugu aprūpi un apmedīšanu. Tātad tas nav tikai VMD skaidrojums, kā Tu apgalvo, tas ir likumā, likums to neaizliedz - lietojiet uz veselību, ja paši neesat pa slinku vai par ambiciozu un lepnu, lai ar kaimiņiem vienotos.
Tavs izteiciens: "ja neapmierina zemes īpašnieku attieksme, tad nevajag slēgt līgumus" ir dīvains - mednieki var arī neslēgt, medī pats uz savas zemes, bet augstāk aprakstītajā variantā nevis kā ienāk prātā.
Māris 2012-04-19 09:17
Andri, neredzu nekādus draudus meža dzīvnieku popolācijām. Ir medību noteikumi, ir limits , kas ir jāievēro gan lielu iecirkņu apsaimniekotājiem, gan mazu iecirkņu apsaimniekotājiem. Ne jau sava prieka pēc ir vēlme dibināt mazus iecirņus. Problēma ir tā, ka lielie kolektīvi ir gatavi slēgt līgumus, bet nav gatavi pasargāt sējumus no postījumiem. Neviens zemnieks neprotestētu, ja postījumu nebūtu...
Par manu "sāpi".. Nekādas īpašās sāpes jau nav, jo civēciski varu saprast savus kaimiņus medniekus - katram bebru dambim klāt nepiesēdēsi...
Māris 2012-04-19 09:20
Juri, likums paredz kopīgu medību saimniecības apsaimniekošanu, bet nekur nav rakstīts, ka mežačūku atļaujas, kas ir izsniegtas medīšanai lielā medību iecirknī, drīkst norakstīt citā iecirknī, kaut arī ir kopīgs apsaimniekošanas līgums. Uz atālujas ir viennozīmīgi uzrakstīts medību iecirknis, kur drīkst dzīvnieku nomedīt.
Juris 2012-04-19 10:36
Mjāa ... šēnēm jābūt izdotām, kā adresātu norādot līguma rekvizītus, lai tās varētu tikt izlietotas jebkura līguma dalībnieka iecirknī - daliet paši savā starpā. Tik PAŠIEM tas jāprasa VMD, citādi jau tam savstarpējam līgumam nav jēgas. Domāju, ka VMD pret to nevarētu būt nekādu iebildumu, jo LIKUMS TO NEAIZLIEDZ.
Principā varētu padomāt par sekojošu ideju: atkārtotu postījumu gadījumā (pie negatīvas mednieku attieksmes pret postījumu ierobežošanu) VMD anulē medību pieteikšanu visā iecirkņa teritorijā, izņemot konkrētas postījumu vietas un vietas, kur tie potenciāli iespējami. Tas gan likumā nav, bet ideja samērā iedarbīga un nekaitīga.
Janis 2012-04-19 13:04
Par to pašu tēmu! http://www.nomad.lv/?p=4399
Janis 2012-04-19 13:08
Atvainojos ne tur iekopēju!
Māris 2012-04-19 20:46
Juri, Tevis izteiktā doma par šeiņu dalīšanu ir laba, bet, diemžēl, likums tādu iespēju neparedz. Otra problēma mazajiem iecirkņiem - zvēru uzskaites laikā - pavasarī mežacūkas pārsvarā atrodas mežu masīvos, bet uz lauka viņas iznāk tikai vasarā. Tas nozīmē to, ka uzskaitē parādīsies, ka mežacūku iecirknī nav, vai arī ir ļoti maz. Šo iemeslu dēļ, patreizējā sistēma, kaut arī ļauj radīt mazus iecirkņus, jēgas no tās maz. Lai tādā iecirknī medītu, ir jābalansē kā uz naža asmeņa, lai medības netiktu atzītas par nelikumīgām. Kaut vai tikai šo iemeslu dēļ, Medību likums ir jāmaina. Piekrītu, ka ZSA projekts ir tālu no pilnības, bet medniekīem ir iespēja pierādīt savu taisnību. Tikai sarunas var šīs problēmas atrisināt, nevis virtulālās klopes.
Uldis 2012-04-23 10:30
Mednieku organizācija varētu iesniegt Zemkopības ministrijā petīciju par minerālmēslu izmantošanas samazināšanu vai aizliegšanu, jo tās cūkas tak nevar redzēt tik lielā un biezā labības laukā.
Andris 2012-04-23 13:39
Nu te var redzēt kāds izskatās tas 'lupatu deķis"... Un ja Zemnieki panāks mazos iecirkņus, tad tas lupatu deķis būs vēl raibāks!!!!
Juris 2012-04-23 16:37
Tas "lupatu deķis" ir pašu mednieku radīts. Nepatīkami, bet fakts.
Ainārs 2012-04-24 09:44
Pieļauju iespēju, ka Sproģa kungam ir kādas problēmas ar paškritiku. Paskatoties izsniegto atļauju skaitu, nomedīto dzīvnieku skaitu un paklausoties viņa komentārus par šo jautājumu, izskatās ka Sproģa kungs pats nav nomedījis visus dzīvniekus, kurus varēja medīt. Tad kur ir problēma? Zinu vairākus kolektīvus kur no 120-150 cūkām un 40-60briežiem (izsniegto zīmju skaits) pāri paliek labi 1-2 zīmes, un vietējiem zemniekiem pa lielam vienīgais iemesls par ko pukstēt - ar mašīnām izbraukātie lauki (par meža dzīvnekiem retajam ir pretenzijas).
Sproģis labāk, lai uzprasa savam iespējams labi zināmam draugam Kalvītim kad Andumos brauks uz medībām pēc gaļas, ne tikai pēc trofejām.
Abi tak Saeimā sēdēja kopā, TP krēslos.
Ainārs 2012-04-24 09:46
Pieļauju iespēju, ka Sproģa kungam ir kādas problēmas ar paškritiku. Paskatoties izsniegto atļauju skaitu, nomedīto dzīvnieku skaitu un paklausoties viņa komentārus par šo jautājumu, izskatās ka Sproģa kungs pats nav nomedījis visus dzīvniekus, kurus varēja medīt. Tad kur ir problēma? Zinu vairākus kolektīvus kur no 120-150 cūkām un 40-60briežiem (izsniegto zīmju skaits) pāri paliek labi 1-2 zīmes, un vietējiem zemniekiem pa lielam vienīgais iemesls par ko pukstēt - ar mašīnām izbraukātie lauki (par meža dzīvnekiem retajam ir pretenzijas).
Sproģis labāk, lai uzprasa savam iespējams labi zināmam draugam Kalvītim kad Andumos brauks uz medībām pēc gaļas, ne tikai pēc trofejām.
Abi tak Saeimā sēdēja kopā, TP krēslos.
Jānis 2012-04-24 11:02
ar krēsliem un draudzību tur mazāks sakars, bet ja nav nomedīts viss daudzums tad gan diez vai ir iemesls pukstēt. un Sproģa "kaimiņiem" ar izpildi arī tā kūtrāk iet - īpaši LVM Andumu iecirknim.
Māris 2012-04-24 12:33
Vai tiešām pēdējo komentāru autori tic, ka meža dzīvnieku uzskaite ir tik precīza, lai izdarītu secinājumus par limita neatšaušanu????
Andris 2012-04-24 13:22
Māri! Ko tu gribēji teikt ar pēdējo komentāru???!!! Ja uzskaitīts mazāk, nekā ir tad tas nozīmē, ka Sproģa kunga limita neizpilde ir procentuāli vēl grandiozāka, ja vairāk, nakā patiesībā, tad iespējams nekāda savvaļas dzīvnieku problēma nepastāv...:D :D :D
Jānis 2012-04-24 16:58
vairākas reizes noskatījos uzfilmēto + paskatījos Talsu TV sižetu par šo tēmu, vēlreiz pārskatīju tabulu un joprojām nevaru iebraukt ko tad īsti te grib panākt?
- Sproģa teksts, citēju (aptuveni): "mīļie cilvēki, bet tas mednieks tak nevar nosēdēt te tajā aukstajā laikā un sagaidīt to dzīvnieku" - tātad problēma nav dzīvniekos vai likumā, problēma ir konkrētajā kolektīvā IMHO
- tabulas skaitļi - mb Avoti (līgums par Sproģa lauku apmedīšanu) - staltbriežu zīmes (2011./2012.g) izsniegtas - 21, nomedīts - 10; cūkas zīmes izsniegtas - 33, nomedītas - 21; - problēma nav dzīvniekos vai likumā, problēma ir konkrētajā kolektīvā IMHO
manuprāt pilnīgu demagoģiju te pludina viens otrs :DD
Māris 2012-04-24 18:25
Andri, gribu teikt to, ka zvēru uzskaite ir stipri vien aptuvena. Apgalvojumi, ka viena vai otra puse nav kaut ko izdarījuši ir diezgan neapdomīgi. Viena sivēnmāte vienā naktī var nopostīt milzīgu platību. Neizdarot padziļinātu šis situācijas analīzi, izteikt kaut kādus apgalvojumus, cik Sproģa kungs ir labs vai slikts ir , nav īsti korekti.
Savukārt komentārs par Kalvīti atgādina pusaudžu čatošanu.... Ja nav ko teikt, tad labāk paklusēt.
Jānis 2012-04-24 22:01
nemaz ar netaisos apspriest to cik misters Sproģis ir labs vai slikts. jautājums tikai joprojām paliek šāds - ja nav nomedīts viss maksimāli atļautais dzīvnieku daudzums un ja tajā pat laikā zemniekam šie paši nenomedītie dzivnieki rada postījumus, vai tad ir izdarīts viss iespējamais lai šos postījumus novērstu?
Māris 2012-04-25 12:54
Jāni, ko nozīmē "viss izdarīts". Te mednieki gudri runā - ja limits nav atšauts, bet vēl ir postījumi, tad vainīgi ir mednieki. Teorētiski it kā tas tā ir , bet dzīvē viss ir savādāk. Nekad neviens nevar uzminēt kūrā laukā un cikos cūkas iznāks. Ja būs dzīva viena sivēnmāte ar sivēnu baru, arī tad būs postījumi. Bet reāli cūku ir krietni vairāk... Nosargāt sējumus var tikai katru nakti sēžot pie tīruma, bet reāli tas nav izdarāms. Limita neatšaušana ir tikai teorētisks pamats vainot medniekus... No savas prakses varu teikt - ieinteresēts nosargāt sējumus it tikai sējumu īpašnieks - citiem nav ne tādu iespēju , ne vēlēšanās to darīt.
Jānis 2012-04-25 15:28
"vai ir izdarīts viss iespējamais?". tas tā - precizitātei. protams piekrītu tam, ka šeit "uz papīra" tā lieta izskatās gaužām vienkārša, bet tur - dabā, daudz sarežģītāka reāli ir.
Juris 2012-04-26 14:46
Māri Medniek - beidz liet čugunu! Nupat jau uz robežas ar pilnīgu demagoģiju.
Uldis 2012-04-26 15:15
Postijumi tas ir slikti, bet riktīgi besī tāda lieta, kad esi nosargājis laukus un rudenī gribi iepirkt piebarošanai graudus, tad tas zemnieks paprasa dārgāk kā sēklu veikalā. Lūk arī dzīvs piemērs: http://medniekiem.lv/ad/de7bd9...
Lieki piebilst ka tik pat maksā cukurbietes.
Māris 2012-04-26 21:29
Juri, kas Tev konkrēti manos komentāros nepatīk? Pasaki, kā vīrs nevis čīksti kā tirgus tante.. :(((
Juris 2012-04-27 09:04
Māri - kurš tad te čīkst kā tirgus tante?! Kurš rakstīja šo tekstu: "Nekad neviens nevar uzminēt kūrā laukā un cikos cūkas iznāks. Ja būs dzīva viena sivēnmāte ar sivēnu baru, arī tad būs postījumi. Bet reāli cūku ir krietni vairāk... Nosargāt sējumus var tikai katru nakti sēžot pie tīruma, bet reāli tas nav izdarāms. Limita neatšaušana ir tikai teorētisks pamats vainot medniekus... "? Ja rieksti traucē, tad dancot neej!
Māris 2012-04-27 10:15
Redzi, Juri, intenetā čatot un plātīties par saviem sasniegumiem postījumu novēršanā var katrs. Nu, ja ne katrs, tad vismaz tie, kam pietiekm nekaunības. Bet reālā dzīvē viss ir savādāk. Tieši šādu plātīzeru dēļ zemnieki cīnās par savām tiesībām, jo viņi ir iedzīti stūrī.
Tavs komentārs: " galvenais secinājums: noalgojot vienu pastāvīgu mednieku iespējams samazināt postījumu skādi 5x!" i bezjēdzīgs un kā pats saki demagoģisks, jo,ja vienam medniekam ir jānosargā 50 un vairāk lauki, vairāku simtu hektāru platībā, tad to var saprast tikai tie mednieki, kas reāli ar to nedabojas. Tu, kā inteneta mednieks, čatotājs to nekad nesapratīsi.
Juris 2012-04-27 10:37
Māri - teikšu Tev to pašu, ko teicu Sproģa k-gam: tad aicini palīgā savu lauku sargāšanā. Tev būs nosargāti lauki, bet es ar zēniem labi pamedījis. Tad arī redzēsim praksē, kurš ir čatotātājs un kuram rieksti traucē. Slabo?
Māris 2012-04-27 17:45
Juri, izstāstīšu anekdoti: Impotents 80 gadus vecs večuks aiziet pie ārsta un stāsta, ka kaimiņš, arī 80 gadus vecs, naktī varot 3 reizes, bet viņš ne reizīti. Dakteris atbild: "Bet tu taču arī vari stāstīt ..." Šķiet, ka ar Tevi ir tāpat. Gana ir redzēti tādi tīrumu sargātāji, mani vairs ar to pārsteigt nevar.... Tādu "sargātāju" dēļ, ZSA cenšas mainīt Medību likmumu. :((((
Piebildīšu - manā saimniecībā 2011. gadā bija 86 lauki(pēc LAD datiem). No tiem apmēram 60ha apsēti ar labību un rapsi. Lielākā daļa nelieli lauki, mežu ielokos. Kad klausos Tavus apgalvojumus, ka noalgojot vienu mednieku, skādi var samazināt 5X, gribās teikt - ir redzēti lieli d....ēji, bet tādu gadās satikt pirmo reizi... :(((
Māris 2012-04-27 18:29
TO: Uldis Līvzenieks, 2012-04-26 15:15
Īsti nesaprotu, ko Tu vēlies ar to pateikt.... Vienīgi piebildīšu, ka cukurbiešu raža no ha ir apm. 60-70 tonnas. Savukārt kviešu 4-10t no ha, miežu, auzu gandrīz uz pusi mazāk. Nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu, kā veidojas graudu un cukurbiešu cena.
Juris 2012-04-28 08:34
Jā, Māri - ir jābūt dikti gudram, lai nodarbotos ar lauksaimniecību meža ielokos ... Ar tādiem pašiem panākumiem vari audzēt šampinjonus uz šosejas un brēkt, ka jāmaina Ceļu satiksmes noteikumi.
Māris 2012-04-28 09:38
Juri, ne Tev spriest par to ko un kur audzēt. Nodarbosimies katrs ar to ko mēs protam... Tu , cik noprotu, proti tikai sēdēt forumos un izteikt "gudrus" spriedumus par jebkuru tēmu. Neredzu jēgu turpināt sarunu ar cilvēku, kas tālāk par savu degungalu neredz.
Juris 2012-04-28 09:54
Jā, Māri, nav jēgas kult tukšus salmus - ko Dievs nav devis, to biezpiens neiedos. Un Tev arī nekādas likuma izmaiņas nepalīdzēs, jo pēc būtības problēma ir izpildījumā nevis regulējumā.