Šodien vārdadienu svin Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris, rītdien - Vilhelms, Vilis
toptitle
www.medniekiem.lv
Ievieto savu reklāmu portālā mazāk kā 5 minūšu laikā, apmaksā ar SMS

Lielais raksts

Staltbriedis un staltbriežu riests - "bauris"


2015-09-25 15:20

Māris Bērziņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Zvārde”,
Gints Kaktiņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Apriķi”

Lai nebūtu tā, ka nodarbojamies tikai ar kritiku, turpmāk mēģināsim padalīties ar visā Eiropā un pasaulē atzītu autoritāšu atziņām un savu pieredzi par šo tēmu. Par to nākošajā rakstā.

Baura laiks jau sasniedzis kulmināciju un tuvojas noslēgumam, tēma ir nedaudz nokavēta. Taču rakstā minētās patiesības Jūs varēsiet salīdzināt ar savu piedzīvoto septembra laiku mežā starp staltbriežiem, analizēt savas kļūdas un gūt apstiprinājumu rakstā izteiktajām atziņām un vēl paspēt kaut ko izmantot.

Staltbrieža bullis ir izcilākais Latvijas medījums un ir nepieļaujami, ja tas tiek medīts uz labu laimi, nezinot un neievērojot pareizus medību principus, likumsakarības un patiesības. Vispirms uzskaitīsim pieejamo literatūru latviešu valodā, ar kuru, mūsuprāt, būtu jāiepazīstas jebkuram medniekam, kurš gatavojas tēmēt uz briežu bulli:

N.p.k.AutorsNosaukumsGadsLapaspuses
1.Žurnāls MMD 2012.g. 10.,11.,12. numuriStaltbrieža vērtēšana2012.Vidus atvērumi
2.Jānis VanagsMedības, atziņas un patiesības2010.123.-140.
3.Gunārs SkribaStaltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā2011.316.-394.
4.LRMRA „Latvijas mežs”Medību gads1989.93.-101.
5.Sastādītājs Juris RankevicsLielā medību grāmata1999.15.-17.
6.Gerts G. fonHarlingsMedības2006.160.-175.
7.Arvīds KalniņšMedniecība2010.156.-190.
8.Alda Pupila
Vecuma noteikšana pārnadžiem pēc zobu nodiluma2008.13.-17.
9.Joža HorvātsNe sapnis, ne īstenība1972.romāns

Uzskatām, ka katram medniekam (bet daudziem vairākkārt) būtu jādzird J.Baumaņa seminārs par staltbriežu populācijas pareizu apsaimniekošanu.

Tālāk mēs nepārstāstīsim šo literatūru, bet centīsimies koncentrēti pārskaitīt patiesības par riesta norisēm un medībām „baura” laikā. Nebūt neuzskatām sevi par viszinošākajiem šajā jomā, taču literatūrā minēto esam aktīvi pārbaudījuši jau vairāk kā 20 sezonas un tas ir pietiekošs segums mūsu apgalvojumiem.

  1. Lai notiktu normāls „bauris” (vienlaicīgi labi dzirdami vismaz 5 buļļi), jābūt pietiekošam buļļu blīvumam un pietiekošam skaitam vidēja vecuma buļļu. Ja vienlaicīgi dzirdami 5 buļļi, tad vienu var nomedīt, neizjaucot „baura” norises. Pie pareizas populācijas dzimuma un vecuma struktūras, ja Jums medību iecirknī ir 50 buļļi un 50 govis, tad dzimumgatavību būs sasnieguši 26 buļļi un četrus no šiem var droši nomedīt. Šādi rīkojoties Jūs nodrošināsiet populācijas nenoplicinošu apmedīšanu un ilglaicīgu labu trofeju ieguvi. Bez tam saglabāsies konkurence buļļu starpā un būs aktīvs bauris.
  2. Riests notiek no 20. augusta līdz 10. oktobrim (kulminācija 10.-20.septembris, kad apmēram 4-5 dienas „bauris” dzirdams visu diennakti, neraugoties uz laika apstākļiem).
  3.  Riesta sākums, kulminācija un beigu posms atkarībā no laika apstākļiem var gadu no gada atšķirties. Ja briežu bullis ir sliktā fiziskā formā (gara ziema, vēls pavasaris), tad riests var aizkavēties un otrādi. Laika apstākļi iedarbojas tādējādi, ka aukstums riestu veicina, bet siltums, lietus, stiprs vējš traucē. Skaidrs bezvēja laiks ar vēsām naktīm ir vislabākais riesta laiks.
  4. Riesta vieta ir vairāk vai mazāk līdzena platība, kur briežu govju bars ēd, dažkārt atpūšas un atgremo. Tās ir mazas laucītes mežā, daļēji aizauguši izcirtumi, kārklājs un krūmājs, jaunu egļu jaunaudzes, nakts vidū brieži riesto arī uz atklāta lauka, kur govis nāk baroties. Parasti tās ir pastāvīgas vietas, kuras kļūst par cieši noteiktām riesta teritorijām, ko aizsargā dominējošais briežu bullis. Bullis ir ciešāk saistīts pie govju bara nekā pie riesta laukuma. Briežu bullis seko govju baram to pastaigās un aizsargā no citiem buļļiem arī ārpus riesta teritorijas. Dažkārt bullis pamet govju baru, uzmeklē drošu atpūtas vietu un tikai vakarā atkal satiekas ar savām govīm riesta vietā. Riesta vieta ir pastāvīga no gada uz gadu, ja vien kardināli netiek izmainīta vide vai netiek izšauti vairums baurojošo buļļu. Tā tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Palielinoties briežu blīvumam, rodas arī jaunas riesta vietas.
  5. Bullis piedalās riestā 2-2,5 nedēļas (mēneša laikā „aktieri” riesta vietā nomainās). Pirmie bauro vecie buļļi. Govis riesta laikā meklējas 2-3 dienas, pēc 2 nedēļām atkārtoti, ja nav aplektas pirmajā reizē. Teorētiski var būt situācija, ka govju barā vienlaicīgi meklējas vairākas govis, bet parasti tā nenotiek un meklēšanās ir izstiepta visā riesta periodā. Dienā, kad meklējas kāda no bara govīm, bullis bauro daudz intensīvāk. Vecie buļļi dažkārt vienu atsevišķu govi, kura sākusi meklēties, atdala no bara un iedzen drošā aizklātā vietā, kur tie uzturas līdz govs tiek aplekta. Tāpēc ir iespējami gadījumi, ka govju baru nepavada neviens bullis.
  6. Bullis ir spēcīgākais un ar vislielāko ķermeņa masu 7-9 gadu vecumā. Šie buļļi ir riesta vadošie buļļi ar harēmu, bet vēl nav sasnieguši mērķa vecumu. Tieši šie buļļi ir skaļākie un intensīvākie baurotāji. Šo buļļu nomedīšana ir mednieku vislielākā kļūda. Lai nekļūdītos, sevišķi uzmanīgi jārīkojas, ja šiem buļļiem kronī ir 8 žuburi, (piemēram, 4+4) vai vairāk. Tas mūsu zelta fonds, kas jāsaudzē līdz mērķa vecumam.
  7. Trofejas buļļa mērķa vecums ir 11-13 gadi, tas neuzturas riesta centrā, bauro reti (uzrūc vai uzrēc), tam ir 1-2 govis, tas gandrīz nekad neiznāk klajumā, ir uzmanīgs arī šajā laikā.
  8. Buļļa vecumu visprecīzāk var noteikt pēc silueta, ilgāk to pavērojot, bet ne pēc ragiem(skat. MMD 2012.g. numurus). Pēc apmatojuma krāsas un krēpju esamības nevar noteikt buļļa vecumu.
  9. Piebaurojot parasti atnāk jaunie (4-6 gadi) vai retāk vidēja vecuma (7-9 gadi) buļļi, kuriem nav govis, bet gandrīz nekad vecie buļļi. Dažreiz ļoti labi nostrādā zariņa pārlaušana vai badīšanās trokšņa imitācija, tikai nedrīkst pārspīlēt.
  10. Bullis „baura” laikā diennakts griezumā uzturas riesta vietā, atpūtas vietā un govju barošanās vietā. No klajām vietām, laukiem un pļavām vidēja vecuma un vecie buļļi noiet krēslā un parādās tikai krēslā. Pārķert var izpētot pārvietošanās maršrutus.
  11. Maldīgs ir priekšstats, ka bullis riesta laikā vada govis, tā nav. Brieža govs (ja ir vairākas tad vadošā) izvēlas, kur iet, bet bullis tikai seko. Govis bulli sargā baurošanas laikā un uzmanīgi klausās vai kāds netuvojas. „Baura” sākums būtu jāvelta tam, lai iepazītu darbojošās „personas”, to pārvietošanās maršrutus, balsis (šajā laikā vēl labi dzirdami arī vecie buļļi). Pamata medību veidam „baura” laikā būtu jābūt medībām no torņa vai luktas pāreju un govju barošanās vietās. Pieiešana bullim ir pieļaujama atsevišķos gadījumos, ievērojot vēja virzienu un labi pārzinot riesta rajonu. Nedrīkst izmantot pieiešanu klusos bezvēja rītos, ja nu vienīgi iepriekš izpļautas taciņas un nolasīti zariņi no tām. Jārada situācija, lai bullis tuvotos vai tas jāpārķer uz takām, dzirdot tā pārvietošanās virzienu. Stāvot nekustīgi krūmāja vai zāles aizsegā bieži vien bullis pienāk pat 15-30 metru attālumā. Ja bullim ir pieiets līdz 50-60 metriem, bet to vēl nevar redzēt, tad tālāko soli drīkst spert tikai baurošanas vai badīšanās laikā. Klusējošam bullim pieiet ir bezcerīgi. Ja siluetu starp kokiem un krūmiem jau sāk manīt, tad kustēties praktiski nedrīkst. Nedrīkst arī sekot aizejošam bullim. Nemitīga staigāšana riesta vietā noved pie „baura” pārtrūkšanas uz vairākām dienām.
  12. Kulminācijā „bauris” ar pārtraukumiem notiek visu diennakti. Tad, labi pazīstot riesta vietu, tur jāierodas jau ap 16.00, jāizvēlas piemērota vieta un jānogaida, jāklausās, kur atrodas buļļi, šajā laikā vecie buļļi ierūksies vien dažas reizes, izņemot gadījumus, ka kāds jaunais būs piegājis par tuvu un aizkaitinājis.
  13. Klusums riesta vietā ne vienmēr liecina, ka bullis tur neatrodas, tam var būt arī citi iemesli (laika apstākļi, plēsēji, blakus esoša diennakts mežizstrāde u.c.).
  14. Bieži viesi „baura” vietās ir vilki, medniekam jābūt gatavam šādām situācijām.
  15. Gadās situācijas, kas ir pretrunā ar visu iepriekš teikto, bullis izspēlē kaut ko neloģisku, neparedzamu. Tas padara šo laiku mežā fantastisku un neatkārtojamu. Baura laikā medniekam no izmisuma līdz eiforijai ir viens solis.

Tā kā trofejas buļļiem būtu jāsastāda tikai ap 20% no visiem nomedītajiem buļļiem, tad mēģināsim aprakstīt, kādi buļļi būtu jāmedī pēc tam, kad pēc silueta ir noteikts vecums.Tā kā trofejas buļļiem būtu jāsastāda tikai ap 20% no visiem nomedītajiem buļļiem, tad mēģināsim aprakstīt, kādi buļļi būtu jāmedī pēc tam, kad pēc silueta ir noteikts vecums.

  1. Buļļi ar pirmajiem ragiem („špīseri”), kuru ragi ir ausu garumā vai īsāki un gali smaili, gandrīz vienmēr bez žuburiem. Tumši it kā apdrupuši ragu gali liecina par potenciālu, kurš nav realizējies minerālvielu un pilnvērtīgas barības bāzes trūkuma dēļ. Labāk nomedīt bulli ar smailiem ragiem pusotru ausu garumā nekā „nodrupušos” ausu garumā. Atsevišķiem visperspektīvākajiem špīseriem ragu galos var veidoties divi vai trīs žuburi vai žuburu aizmetņi.
  2. Buļļi ar otrajiem vai trešajiem ragiem (šos buļļus praktiski atšķirt nevar ), kuriem ir ne vairāk kā 7 žuburi (parasti 3+3 žuburi). Šajā vecumā nedrīkst aiztikt spīles (4+ 4 žuburi ), jo, ja tie ir otrie ragi, tad kronis var veidoties trešajā gadā.
  3. Buļļi ar ceturtajiem ragiem un vecāki, kuriem ir 8 – 10 žuburi (atkarībā no tā ir vai nav otrie acu žuburi) un vainaga vietā spīles. Šie buļļi jau sāk piedalīties riestā rada līdzīgus pēcnācējus. Ja populācijā spīles uz abiem ragiem nav atrodamas, pieļaujams medīt buļļus ar 3 + 2 žuburiem vainagos (viena spīle) vai buļļus, kuru ragi sānskatā veido trīsstūri (īss vidus žuburs un neizteiksmīgs kronis).
  4. Otrajā un trešajā punktā minēto buļļu novērtēšana ir apgrūtināta un var būt kļūdaina medību sezonas beigās, jo tad vairāki žuburi var būt nolauzti, kas maina priekšstatu.
  5. Jebkura vecuma buļļi ar ragu anomālijām vai, ja tiem trūkst vismaz divi ragus raksturojoši pamatelementi, piemēram, abi vidus žuburi. Redzami ievainoti, slimi vai attīstībā atpalikuši dzīvnieki. 
  6. Trofejas mērķa vecuma buļļi 11 – 13 gadi. Ja bullis pēc silueta ir vecs (12 gadi un vecāks), tad tas nomedījams jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, kādi ir ragi.

Priecāsimies, ja šis īsais raksts palīdzēs, kādam medniekam izdarīt pareizu un pamatotu izvēli, nevis nomedīt pirmo ieraudzīto baurojošo staltbriežu bulli.Priecāsimies, ja šis īsais raksts palīdzēs, kādam medniekam izdarīt pareizu un pamatotu izvēli, nevis nomedīt pirmo ieraudzīto baurojošo staltbriežu bulli.


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
Seminārs par Āfrikas cūku mēra uzraudzību un savvaļas dzīvnieku pārvaldību

Seminārs par Āfrikas cūku mēra uzraudzību un savvaļas dzīvnieku pārvaldību

Ieskats seminārā, kas notika Hotel Avalon, Rīgā, 15.03.2017.

Kā medī ar revolveri Vācijā

Kā medī ar revolveri Vācijā

Šis apskats drīzāk domāts izklaidei un redzesloka paplašināšanai, jo runa tajā iet par to, kas Latvijas medniekiem nav un visd..

5. Vislatvijas medību suņu izstāde Inčukalnā

5. Vislatvijas medību suņu izstāde Inčukalnā

2017.gada 1.aprīlī notiks 5. Vislatvijas medību suņu izstāde Inčukalnā.

Kā latvju vikingi par Vāczemes medību ķoniņiem kļuva

Kā latvju vikingi par Vāczemes medību ķoniņiem kļuva

..taču šogad iznākums bija neredzēts - medību ķēniņi (jebšu ķoniņi) izrādījās veseli divi, pie kam saskaņā ar labākajām vikingu tradīcijām &sca..

Zviedrijā 2017. gadā licencētās vilku medībās plānots nomedīt 24 vilkus

Zviedrijā 2017. gadā licencētās vilku medībās plānots nomedīt 24 vilkus

2017. gada 2. janvārī saskaņā ar Zviedrijas Augstākās Administratīvās tiesas lēmumu tika dota "zaļā gaisma" šāgada licencētajām zviedru vilku medībām..