Lielais raksts

Aivars Tarvids

23. martā Inčukalnā notika Vislatvijas atklātā medību suņu izstāde, ko rīkoja Latvijas Mintauta Kalniņa Mednieku kinoloģiskā asociācija (LMKMKA). Šī organizācija apvieno suņkopjus domubiedrus, kuri uzskata par savu pienākumu turpināt izcilā latviešu kinologa Mintauta Kalniņa tradīcijas un iestrādnes. Pateicoties šim godavīram un profesionālim, 90. gadu valstisko pārmaiņu laikos Latvijā tika saglabāti augsti kvalitātes standarti kinoloģijā, sakārtots vaislas darbs, importēti augstvērtīgi medību suņi vietējo šķirņu uzlabošanai. Inčukalns kā izstādes norises vieta arī nebija izraudzīta nejauši – LMKMKA runasvīri un izstādes rīkotāji Nikolajs Varganovs un Aivars Vaičuks ir novada iedzīvotāji.

Izstādes galvenais uzdevums bija iespējami pilnīgi apzināt Latvijā medībās izmantoto šķirnes suņu darba īpašības. Tāpēc vērtējumam noteicošie izrādījās suņu bonitēšanas rādītāji, dzīvnieku lauka pārbaužu rezultāti , labāko nosaukšanā sava nozīme bija izstādes dalībnieku spējai radīt cienīgus pēcnācējus un, protams, katra suņa eksterjera maksimālai atbilstībai šķirnes standartam. Par bezkaislu suņu vērtēšanu 5 izstādes ringos gādāja eksperti galvenā tiesneša, starptautiski atzītā speciālista Alberta Dzjadas (Lietuva) vadībā. Vietā piebilst, ka suņu saimniekiem pretenziju pret tiesāšanas objektivitāti nebija. Savukārt par balvām Vislatvijas izstādes uzvarētājiem gādāja sponsori, katrs izstādes dalībnieks saņēma arī nelielas piemiņas veltes.

Laika apstākļi bija skarbi – izstādes rītā gaisa temperatūra Inčukalnā tuvojās rekordzemajiem mīnuss 20 grādiem. Īstus medniekus un viņu rūdītos četrkājainos palīgus dabas apstākļi no dalības neatturēja. Bija suņkopji ne vien no Pierīgas un Vidzemes, Inčukalnā ieradās arī mednieki no Kurzemes un kaimiņvalsts Lietuvas. Cita lieta saimnieki, kuri, piemēram, takšus vai spanielus audzē kā hobija suņus — viņu lutekļi šoreiz palika siltumā . Nenoliedzami, arī spiedīgā ekonomiskā situācija valstī dalībnieku skaitu nevairoja. Lai arī dalības maksa Ls 6 šķiet saprātīga, tās summa plus ceļa izdevumi daudziem suņu audzētājiem lika atteikties no izstādes.

Vienlaikus jāuzteic visumā augstais Inčukalnā parādīto suņu līmenis, kurš demonstrēja gan kinoloģijas sasniegumus, gan ļāva izdarīt secinājumus par darāmo ciltsdarba uzlabošanā. Pašsaprotami, ka izstādē kuplāk bija pārstāvētas Latvijā medībās visplašāk izmantoto suņu, proti, dažādu šķirņu laikas. Eksperti vērtēja arī vairākus teicamus dzinējsuņus – gan angļu bīglus, gan pagaidām valstī retos Bavārijas asinspēdu suņus, gan vienīgās mūsu nacionālās šķirnes — Latvijas dzinēja — eksemplārus. Neizpalika arī takši, foksterjeri un jagterjeri.

Izstādes gaitā tiesneši no visiem ringiem izraudzījās skaistāko suņu desmitnieku, no kura tika nosaukts uzvarētāju trijnieks — tie bija Bavārijas asinspēdu dzinējs Hārlejs (saimnieks Guntars Vītols), angļu bīgls Emīlija (saimnieks Toms Tuhta) un Rietumsibīrijas laika Kedra (saimniece Rasa Vaitkučitīte, Lietuva). Savukārt izstādes Čempionu kausu bonitēšanā un sponsoru speciālbalvu saņēma rīdzinieka Igora Razuvanova krievu Eiropas laika Jarrs.

Izstādes organizētāji LMKMKA vārdā arī izteica pateicību pasākuma sponsoriem – starptautiskā dzīvnieku barības ražotāja Royal Canin pārstāvniecībai Latvijā, medību ieroču un inventāra lieltirgotājam uzņēmumam Purnavu muiža un Inčukalna novada Domei.

Tikmēr LMKMKA aktivitātes Inčukalna novadā turpinās. No 19. Līdz 21. aprīlim Liepkalnu voljērā notiks asociācijas kausa izcīņa „pa mežacūku aplokā”, kur piedalīsies laikas un dzinējsuņi no Baltijas jūras baseina valstīm. Lūgums interesentiem konkrētas informācijas saņemšanai rakstīt – lmkmka@gmail.com vai arī zvanīt pa tālruni 29422996.

	Normunds Reksnis un viņa Džeka Rasela terjers Buča
	Igors Razuvanovs un izstādes čempions Jarrs
	Albertas Dzjadas (centrā) vada suņu vērtēšanu
	Trīs izstādes skaistākie suņi — Bavārijas asinspēdu dzinējs Harlejs, bīgls Emīlija un Rietumsibīrijas laika Kedra
	Balvas gaida uzvarētājus

Normunds Reksnis un viņa Džeka Rasela terjers BučNormunds Reksnis un viņa Džeka Rasela terjers Buča