Domāju tikai tad , kad bērns izprot vārdu drošibas tehnika
Nu, jā... tad jau tikai pēc mednieka eksāmena nokārtošanas..... :)
Pats tēvam uz medībām līdz gāju no 4 gadu vecuma. Arī mani bērni luktā man blakus sēdēja jau no 5 gadu vecuma. Bērnam no mazotnes ir jāiepzīst reālā dzīve. Viņam jau bērnībā jāsaprot, ka karbonādi neizgatavo rūpnīcā pie konveijera.
Protams - ne jau 2,5 gadu vecumā pirmajā reizē uz kautuvi jāved šancēt - logično - tur pat divu domu nav... Tā nejauši ar riebumu var radīt un pretējo efektu panākt...
Pastaigas par mežu ar tēvu un "mednieku stāsti" ir tieši tas, ar ko vajadzētu sākt - cik saprotu, tas jau notiek... :D :D :D
Pats tēvam līdz uz šnepiem gāju ap 5 gadiem,atceros,ka bija bail,kad buks sāka brēkāt.Savu puiku pirmo reizi paņēmu dzinējos laikam 12gados,neieinteresēja-značit par vēlu.Mazdēlam ir 3 gadi un jau mednieks.Pagaidām gan pie mājas ar slazdiem ķeram kurmjus,bet puikam traki tā štelle patīk.Kautuves skati vismaz man bērnībā neradīja nekādas bailes vai riebumu,gluži otrādi-ar interesi vēroju,kā veči darbojas.Bailes bija no lopiņa galināšanas,jo to bērniem nerādīja.
Aprīkojums: K2 tupeļmotors un vēl izh-27; HAENEL Jaeger 10
Suņi: Asspalvainais foksterjers
Medību trofejas: 7
28.11.2012. 00:06
Ar to pārforsēšanu kā nu kuram, pats sāku tēvam uz šnepēm līdzi braukt 6 gados. Dzinējos gāju no 7 gadiem - ar pirmo reizi man jau bija čau! Sencis viens pats uz medībām vairs netika nemaz un kad gribēja atstāt mājā sliktu laika apstākļu dēļ - sāku brēkt! :D
Pirmo reizi tēvam līdz uz bukiem biju kādu 5 gadu vecumā. Vēl tagad atceros kā lodes putēja pret zemi, jo optika bija izregulējusies. Sāku iet agri, medību procesu izpratu jau diezgan ātri, tāpēc 12 gados kā vērotājam aiz senča muguras doties medībās jau bija par maz.
Es savu puiku 3 gadu vecumā ņēmu līdz uz bebru gaides medībām un 4 gadu vecumā, maija mēnesī, uz meža cūku medībām pieneņu laukā,jo tajā laikā viņas gaismā nāk laukā. Protams šī vairāk sanāk tikai zvēru vērošana. Puika jau pilnībā izprot to, kas saistās ar klusuma ievērošanu un nedīdīšanos medību laikā. Ja arī sanāk veiksmīgas medības, tad pie medījuma iesākumā puiku var pievest pa gabaliņu, lai uzreiz neredz visu 100%, bet gan palēnām ar katru reizīti parādot kaut ko veirāk. Kad būs 6-7 gadi, tad sākšu ņemt dzinējos.
Te jau vajag uzreiz nodalīt dzinējmedības no individuālajām.
Es savas meitas pirmo reizi paņēmu līdzi bebru lamatas pārbaudīt, kad viņām bija 4 un 1.5 gadi. Tur jau tas pats process ir jāmāca un jāstāsta, nevis asinis vai iekšas bērnam jārāda. Pie kam jāstāsta bērnam saprotamā valodā un nesarežģījot. Piemēram dialogs: Kāpēc bebrītis jāmedī? Tāpēc, ka slikti uzvedās un nograuza stādītos kociņus. Un viss. Vienkāršs jautājums un vienkārša atbilde. Vissvarīgākais ir radīt interesi par būšanu mežā un procesiem tajā.
Tieši tas pats ir ar zvēru piebarošanu ziemā. Tas jau ir brīvdienu rituāls, ka braucam uz barotavām, slēpojam, pētam pēdas, skaidroju, kas ir kas. Un atkal tiek radīta izpratne par procesu kā tādu kopumā. Gan mērni priecīgi, ka tētis ļauj šmulēties, gan sievai brīvbrīdis no mums! :)
Dzinējmedībās prātīgi b ūtu ņemt līdzi sākot no tā brīža, kad ir spēks staigāt visu dienu, nebaidās uz brīdi palikt viens un spēj adekvāti novērtēt medību vadītāja norādījumus. Sākumā gan pašam vēlams paiet kopā un padzīt abiem, lai iepazītu dzīšanas procesu un pašam drošāk. Un tāpat vēl kādus gadus vēlams norīkot pie kāda štata dzinēja, lai nedaudz pieskata.
Bērnu ņemšanai līdzi uz mežu/medībām nav vecuma ierobežojumu. Tik pašam jāsaprot un adekvāti jāizvērtē, ko un kurā brīdī darīt! :)
Medību stāžs: 4+ gadi dzinejs un mednieks kops 2010
Aprīkojums: Blaser 93, IZH-27
28.11.2012. 09:53
uz pīlem paņemu lidzi 5 un 8 g.v. atteicigi. uz individualiem ar pieiešanu saku ņemt gadu velāk. šogad (sikiem jau 7 un 10) sanaca pienakt pie buka uz kadiem 30 metriem - noverteju vizuali ka jauns dzivnieks, un palaidu. pectām ilgi stastiju sikiem KAPĒC? ;) Cēru, ka izdevas paskaidrot, un tagad viņi labak saprat, ka mēdibas nav vienkarši dzivnieku nogalināšana, bet kaut kas daudz vairak tam.
uz dzinējmedībam pagaidam tikai vecakais iet, pirmo reizi paņemu kad 9 gadi bij, gadu atpakaļ. šogad jau drošak staiga, bet kaut ka ar graviem neveicas - viens masts un jau pilni zabaki ar udeniem :) Jaunakais gaida 8 gadus, jo viņam ir apsolits ka tad ņemšu līdzi.
es domaju ka te katrs var tikai savu viedokļi un situaciju izstastit - jo labak par manim neviens nezinas par manejiem berniem, un man pašam jajūt, kad viņus drikst ņemt un kad ir par agri (gan runajot par mēdībam, gan par sastavdaļam - t.i. dīrašānu).
Nu, jā... tad jau tikai pēc mednieka eksāmena nokārtošanas..... :)
Pats tēvam uz medībām līdz gāju no 4 gadu vecuma. Arī mani bērni luktā man blakus sēdēja jau no 5 gadu vecuma. Bērnam no mazotnes ir jāiepzīst reālā dzīve. Viņam jau bērnībā jāsaprot, ka karbonādi neizgatavo rūpnīcā pie konveijera.
Pastaigas par mežu ar tēvu un "mednieku stāsti" ir tieši tas, ar ko vajadzētu sākt - cik saprotu, tas jau notiek... :D :D :D
Es savas meitas pirmo reizi paņēmu līdzi bebru lamatas pārbaudīt, kad viņām bija 4 un 1.5 gadi. Tur jau tas pats process ir jāmāca un jāstāsta, nevis asinis vai iekšas bērnam jārāda. Pie kam jāstāsta bērnam saprotamā valodā un nesarežģījot. Piemēram dialogs: Kāpēc bebrītis jāmedī? Tāpēc, ka slikti uzvedās un nograuza stādītos kociņus. Un viss. Vienkāršs jautājums un vienkārša atbilde. Vissvarīgākais ir radīt interesi par būšanu mežā un procesiem tajā.
Tieši tas pats ir ar zvēru piebarošanu ziemā. Tas jau ir brīvdienu rituāls, ka braucam uz barotavām, slēpojam, pētam pēdas, skaidroju, kas ir kas. Un atkal tiek radīta izpratne par procesu kā tādu kopumā. Gan mērni priecīgi, ka tētis ļauj šmulēties, gan sievai brīvbrīdis no mums! :)
Dzinējmedībās prātīgi b ūtu ņemt līdzi sākot no tā brīža, kad ir spēks staigāt visu dienu, nebaidās uz brīdi palikt viens un spēj adekvāti novērtēt medību vadītāja norādījumus. Sākumā gan pašam vēlams paiet kopā un padzīt abiem, lai iepazītu dzīšanas procesu un pašam drošāk. Un tāpat vēl kādus gadus vēlams norīkot pie kāda štata dzinēja, lai nedaudz pieskata.
Bērnu ņemšanai līdzi uz mežu/medībām nav vecuma ierobežojumu. Tik pašam jāsaprot un adekvāti jāizvērtē, ko un kurā brīdī darīt! :)
uz dzinējmedībam pagaidam tikai vecakais iet, pirmo reizi paņemu kad 9 gadi bij, gadu atpakaļ. šogad jau drošak staiga, bet kaut ka ar graviem neveicas - viens masts un jau pilni zabaki ar udeniem :) Jaunakais gaida 8 gadus, jo viņam ir apsolits ka tad ņemšu līdzi.
es domaju ka te katrs var tikai savu viedokļi un situaciju izstastit - jo labak par manim neviens nezinas par manejiem berniem, un man pašam jajūt, kad viņus drikst ņemt un kad ir par agri (gan runajot par mēdībam, gan par sastavdaļam - t.i. dīrašānu).