Pilnigi piekritu iepriekš teiktajam-ieroča īpašnieks neko nav pārkāpis(par draudēšanu, nezinu, iespējams sitēja vienīgais argoments, kas vel jāpierāda......
Bija anekdote - ir romantisku jūtu uzplūdā iegrieztas sirdis koku stumbros, tikai viens jautājums - kurš uz satikšanos līdzi ņem nazi?
Te tāpat - kurš iet skriet ar stroķi kabatā??? - Nē nu vienotības biedri ir nedaudz īpatnēji, bet vai līdz tādai pakāpei???
Šķiet, ka psihiatra pārbaudes nepieciešamas stingrākas. Iedomājieties, ja šāds personāžs uzrodas medībās...
vot šo nesaprotu, kāda starpība, kur tu vazā to ieroci likuma ietvaros, ja reiz ir nēsāšanas atļauja? kādam bail paliek, ka nevarēs skrējējus terorizēt?
Redzi Ģirt, pie mums kaut kā sanāk, ka tie ieroču nēsātāji arī iekuļas nepatikšanās. Ir pētījums, ka kara laikā apzināti nogalināt cenšas vien 2% zaldāti...
Latvijā ir kādas 9000 personas ar nēsāšanas atļauju. Bez zikova pēdējos gados, tik vien šis ir dzirdēts. Statistika: 0,02% 5 gados ir sanākusi šmuce.
Protams daudz kas jau paliek aiz kadra - visādi alko gājieni un nelaimes gadījumi. Bet jebkurā gadījumā % ir niecīgs. Legālie ieroči nekad nav bijuši ļaunuma sakne, tos tikai ir viegli ierobežot un tāpēc katrs incidents rosina diskusijas un amatpersonu vēlmi parādīt savu nozīmīgumu.
Ģirt, gribu redzēt kāda būtu bijusi Tava reakcija, ja dotos ar savu drathāru pastaigā zaļajā zonā un kādam izliktos, ka Tavs suns izskatās draudīgs pietuvojoties un bliestu nost. Domāju, ka šoreiz ieroča izmantošana bija nesamērīgs līdzeklis.
Atrašanās vieta: Rendas, Kabiles meži, izcirtumi un purvi
Aprīkojums: Titan 6 .30-06, Finn Classic 12.cal.
Medību trofejas: 4
24.03.2015. 11:45
Vārdabrālim:
Tur jau ir problēma, ka katrs ar savu drahtāru dara, ko grib. Ja, piemēram, ieroču īpašnieki tiek kontrolēti un ierobežoti no visām pusēm (es pat tajā Šmerļa mežā aiz egles pačurāt nevaru, lai nepazaudētu ieroča atļauju), tad suņu lietās valda pilnīgs bezprģ.., atvainojos, demokrātija. Cilvēkus nekas neierobežo iegādāties turēšanai nepiemērotos apstākļos ganu suņus, kamanu suņus, sargsuņus, medību suņus. Interesanti, kādēļ par šo tēmu dzīvnieku aizstāvji brēku neceļ, ka pilsētas 50 kvm kvadrātligzdā tiek turēts milzenis, kas radīts kalnu plašumiem, izkustēties un pačurāt var 2x dienā! Faktiski turēšanai pilsētas dzīvokļos ir piemēroti tikai mazie sunīši, kas iet uz kastīti.
Te tāpat - kurš iet skriet ar stroķi kabatā??? - Nē nu vienotības biedri ir nedaudz īpatnēji, bet vai līdz tādai pakāpei???
Šķiet, ka psihiatra pārbaudes nepieciešamas stingrākas. Iedomājieties, ja šāds personāžs uzrodas medībās...
Protams daudz kas jau paliek aiz kadra - visādi alko gājieni un nelaimes gadījumi. Bet jebkurā gadījumā % ir niecīgs. Legālie ieroči nekad nav bijuši ļaunuma sakne, tos tikai ir viegli ierobežot un tāpēc katrs incidents rosina diskusijas un amatpersonu vēlmi parādīt savu nozīmīgumu.
Tur jau ir problēma, ka katrs ar savu drahtāru dara, ko grib. Ja, piemēram, ieroču īpašnieki tiek kontrolēti un ierobežoti no visām pusēm (es pat tajā Šmerļa mežā aiz egles pačurāt nevaru, lai nepazaudētu ieroča atļauju), tad suņu lietās valda pilnīgs bezprģ.., atvainojos, demokrātija. Cilvēkus nekas neierobežo iegādāties turēšanai nepiemērotos apstākļos ganu suņus, kamanu suņus, sargsuņus, medību suņus. Interesanti, kādēļ par šo tēmu dzīvnieku aizstāvji brēku neceļ, ka pilsētas 50 kvm kvadrātligzdā tiek turēts milzenis, kas radīts kalnu plašumiem, izkustēties un pačurāt var 2x dienā! Faktiski turēšanai pilsētas dzīvokļos ir piemēroti tikai mazie sunīši, kas iet uz kastīti.