Šodien vārdadienu svin Austris, rītdien - Strauta, Grieta
toptitle
ligumuparaugi.lv
Līgumu un dokumentu paraugi tavam biznesam. Tikai EUR 1.39

Medību normatīvie akti

Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi

2007-08-25 01:16

Ministru kabineta noteikumi Nr.538 


Rīgā 2003.gada 23.septembrī (prot. Nr.50, 10.§) 


Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi 


Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 7.panta astoto daļu, 28.panta otro daļu, 31.panta otro daļu, 36.panta pirmo un sesto daļu, 37.panta trešo un ceturto daļu, 38.panta otro, septīto, devīto un desmito daļu, 39.panta otro un ceturto daļu, 47.panta ceturto daļu un 49.panta otro daļu


1. Vispārīgais jautājums


1. Noteikumi nosaka:


1.1. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, valsts drošības iestādes, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pašvaldības policija iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus;


1.2. speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību;


1.3. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija izsniedz speciālās atļaujas (licences) 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētos tirdzniecības objektos;


1.4. kārtību, kādā Valsts policija nosaka atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence);


1.5. vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militārās pirotehnikas eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību;


1.6. kārtību, kādā reģistrē komersantus, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces;


1.7. kārtību, kādā komersanti ražo (izgatavo) ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, speciālos līdzekļus, 1., 2., 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, atsevišķas šo priekšmetu sastāvdaļas vai palīgierīces, rīko to komercizstādes, realizē vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportē, importē vai pārvadā tranzītā un sniedz pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem, kā arī remontē ieročus un speciālos līdzekļus (izņemot pašaizsardzībai paredzētos gāzes baloniņus);


1.8. ieroču un munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizācijas kārtību;


1.9. ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) kārtību, ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību;


1.10. apsardzes prasības, ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas), remonta un glabāšanas kārtību, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību;


1.11. sprāgstvielu atbilstības novērtēšanas kārtību un marķējumu;


1.12. pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas kārtību;


1.13. pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas kārtību un izmantošanas ierobežojumus;


1.14. pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas kārtību un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru un to palīgierīču glabāšanas kārtību;


1.15. kārtību, kādā komersanti nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militārās pirotehnikas pārvadājumiem Latvijas teritorijā;


1.16. ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izņemšanas kārtību.


 


2. Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, valsts drošības iestādes, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pašvaldības policija iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus


2. Ieročus un speciālos līdzekļus iegādājas un realizē tās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, valsts drošības iestādes un Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, kurām saskaņā ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties ieročus un speciālos līdzekļus.


3. Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes vajadzībām ieročus un speciālos līdzekļus iegādājas un realizē Latvijas Banka.


4. Pašvaldības policijas vajadzībām ieročus un speciālos līdzekļus iegādājas un realizē attiecīgā pašvaldība.


5. Šo noteikumu 2.punktā minētās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, valsts drošības iestādes un Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, kā arī Aizsardzības ministrija Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, Latvijas Banka, prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pašvaldības (turpmāk — institūcija) ieroču un speciālo līdzekļu iegādi organizē saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Institūcija iegādājas tādu kategoriju un veidu ieročus un speciālos līdzekļus, kādi tai paredzēti likumā.


6. Institūcijas var veikt kopīgus ieroču un speciālo līdzekļu iepirkumus, izveidojot iepirkuma komisiju.


7. Institūcijas iegādājas ieročus un speciālos līdzekļus no:


7.1. komersantiem, kuriem Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija izsniegusi speciālo atļauju (licenci) ieroču un speciālo līdzekļu importam un realizācijai;


7.2. juridiskajām personām, kurām pilsētas (rajona) Valsts policijas pārvalde, bet Rīgā — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļa (turpmāk — Valsts policijas iestāde) izsniegusi ieroču realizēšanas atļauju;


7.3. ārvalstu komersantiem, kuriem ir tiesības realizēt attiecīgās kategorijas ieročus un speciālos līdzekļus;


7.4. šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām.


8. Institūcijas vadītājs nosaka par ieroču un speciālo līdzekļu iegādi, uzskaiti, glabāšanu, izsniegšanu un realizāciju atbildīgo personu (turpmāk — atbildīgā persona).


9. Institūcija, iegādājoties un realizējot šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus komersanta ieroču tirdzniecības uzņēmumos Latvijā, iesniedz komersantam institūcijas vadītāja parakstītu vēstuli ar institūcijas zīmogu. Vēstulē norāda:


9.1. atbildīgo personu;


9.2. iegādājamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču veidu un daudzumu;


9.3. šaujamieroču kategoriju, veidu, kalibru un marku (sistēmu).


10. Atbildīgā persona pēc ieroču un speciālo līdzekļu iegādes reģistrē tos institūcijas vadītāja noteiktajā kārtībā.


11. Institūcija (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus) triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai, ja ierocis ir iegādāts ārvalstī, pēc ievešanas Latvijā rakstiski un elektroniski sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:


11.1. ieroča iegādes vai ievešanas Latvijā datums, valsts, kurā ierocis iegādāts, un persona, no kuras tas iegādāts;


11.2. ieroču skaits;


11.3. ieroča kategorija un veids;


11.4. ieroča sērija un numurs latīņalfabētiskajā transliterācijā vai citas valodas oriģinālformā, kā norādīts uz ieroča;


11.5. ieroča marka (sistēma) un modelis latīņalfabētiskajā transliterācijā vai citas valodas oriģinālformā, kā norādīts uz ieroča;


11.6. ieroča kalibrs (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus);


11.7. ieroča izgatavošanas gads (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus, kā norādīts uz ieroča);


11.8. izgatavotājvalsts;


11.9. ieroča stobru skaits;


11.10. norāde, ka ierocis pārbaudīts saskaņā ar 1969.gada 1.jūlija Konvenciju par ieroču marķējuma savstarpēju atzīšanu.


12. Ieroču un speciālo līdzekļu realizāciju institūcijas vadītājs organizē saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.


13. Institūcija ieročus un speciālos līdzekļus var realizēt Ieroču aprites likuma 23.pantā un 28.panta otrajā daļā minētajām juridiskajām personām, kā arī komersantiem, kas nodarbojas ar ieroču tirdzniecību.


14. Institūcijas vadītājs atbild par ieroču un speciālo līdzekļu iegādes, uzskaites, glabāšanas, izmantošanas un realizācijas kārtības ievērošanu un nodrošina, lai ieroči un speciālie līdzekļi nenokļūtu nelegālā apritē.


 


3. Speciālo atļauju (licenču) un reģistrācijas apliecību izsniegšana


3.1. Kārtība, kādā Iekšlietu ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs, realizācijai, ražošanai (izgatavošanai) un remontam


3.1.1. Vispārīgās prasības


15. Iekšlietu ministrija izsniedz noteikta parauga speciālās atļaujas (licences) ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs, realizācijai, ražošanai (izgatavošanai) un remontam, pagarina speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, aptur speciālās atļaujas (licences) darbību vai anulē speciālo atļauju (licenci).


16. Speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai Iekšlietu ministrija izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā (turpmāk — Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija).


17. Iekšlietu ministrija izsniedz šādas speciālās atļaujas (licences):


17.1. A kategorijas ieroču un munīcijas importam vai remontam;


17.2. B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


17.3. B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs, eksportam un realizācijai;


17.4. B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to sastāvdaļu un palīgierīču, kā arī auksto ieroču remontam;


17.5. mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, auksto ieroču, kā arī šaujamieroču un pneimatisko ieroču munīcijas importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


17.6. mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs, eksportam un realizācijai;


17.7. mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču remontam;


17.8. speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


17.9. speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) importam, ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs, eksportam un realizācijai;


17.10. 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


17.11. 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs, eksportam un realizācijai;


17.12. 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētajos tirdzniecības objektos;


17.13. sprāgstvielu (izņemot militārās), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


17.14. sprāgstvielu (izņemot militārās), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs, eksportam un realizācijai.


 


3.1.2. Iesnieguma iesniegšanas kārtība Iekšlietu ministrijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai


18. Lai saņemtu kādu no šo noteikumu 17.punktā minētajām speciālajām atļaujām (licencēm), komersants iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai (1.pielikums).


19. Šo noteikumu 18.punktā minētajam iesniegumam (izņemot iesniegumu šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai) pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus):


19.1. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju;


19.2. dokumenta kopiju, kurš apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts glabāt, realizēt vai ražot (izgatavot) ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus, vai remontēt ieročus, to sastāvdaļas un palīgierīces, vai veikt pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību;


19.3. apsardzes līguma kopiju, kurš apliecina, ka ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpas ir nodrošinātas ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti;


19.4. ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas vai ražošanas (izgatavošanas) telpu plānu šo noteikumu 17.3, 17.6., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai;


19.5. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtu komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas;


19.6. sertificēta psihiatra atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, psihiskās veselības stāvokli, izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra (minēto atzinumu un izziņu iesniedz par katru komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijās);


19.7. to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu importu, eksportu, realizāciju, ražošanu (izgatavošanu), remontu, glabāšanu, transportēšanu vai apsardzi (turpmāk — darbinieks). Sarakstā iekļauj arī komersanta dalībniekus, vadītājus un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās (norāda katras personas amatu);


19.8. šādus darbinieka dokumentus:


19.8.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;


19.8.2. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par darbinieka vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par darbinieka psihiskās veselības stāvokli, izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;


19.8.3. darba līguma kopiju;


19.8.4. apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas kopiju šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai;


19.8.5. apsardzes sertifikāta kopiju un šaujamieroča nēsāšanas atļaujas (dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas) kopiju darbiniekiem, kuri apsargās ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus.


20. Šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenci) ir tiesīgs saņemt komersants, kuram ir izsniegta šo noteikumu 17.10. vai 17.11.apakšpunktā minētā speciālā atļauja (licence). Attiecīgo iesniegumu (2.pielikums) Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā komersants iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms atļautās 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības uzsākšanas.


21. Šo noteikumu 20.punktā minētajam iesniegumam pievieno:


21.1. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personai pieder nekustamais īpašums, kurā paredzēta pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība, vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas telpu nomas līguma vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personas valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēta pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība;


21.2. pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas plānu mērogā 1:50 vai 1:100;


21.3. komersanta darbinieku sarakstu, kuri realizēs pirotehniskos izstrādājumus sezonas tirdzniecības vietā;


21.4. šādus šo noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto darbinieku dokumentus:


21.4.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;


21.4.2. darba līguma kopiju;


21.4.3. sertificēta psihiatra atzinumu par darbinieka psihiskās veselības stāvokli un izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra.


22. Iesniegtie dokumenti ir valsts valodā. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda tā oriģinālu.


23. Komersants ir atbildīgs par nepatiesas informācijas sniegšanu. Ja Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai apzināti sniegta nepatiesa informācija, komisija var pieņemt lēmumu atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Šajā gadījumā iesniegumu atkārtoti var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.


 


3.1.3. Iesnieguma izskatīšana Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā


24. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija šo noteikumu 18. un 20.punktā minētos iesniegumus neizskata, ja tiem nav pievienoti visi attiecīgie šo noteikumu 19. un 21.punktā minētie dokumenti.


25. Iekšlietu ministrija 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 18. un 20.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas:


25.1. pārbauda, vai uz komersantu, tā dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, un darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;


25.2. pēc tam, kad saņemts atzinums no Valsts policijas iestādes, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana vai tirdzniecība, pārbauda ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību normatīvo aktu prasībām;


25.3. pēc tam, kad saņemta izziņa no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības, pārbauda ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;


25.4. pēc tam, kad saņemts atzinums no Vides ministrijas reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes, pārbauda ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remonta organizācijas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, lai saņemtu šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.6., 17.7., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences);


25.5. pēc tam, kad saņemta informācija no Valsts ieņēmumu dienesta, pārbauda, vai komersants ir stājies nodokļu maksātāju uzskaitē un samaksājis nodokļus;


25.6. pieprasa saskaņojumu no vietējās pašvaldības, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana, tirdzniecība vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība.


26. Šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4., 25.5. un 25.6.apakšpunktā minētos dokumentus var iesniegt arī komersants vienlaikus ar šo noteikumu 18. un 20.punktā minēto iesniegumu.


27. Ja nepieciešams pieprasīt no ārvalsts tiesībaizsardzības iestādes informāciju par komersanta dalībnieku — ārvalsts pilsoni, kas ir komersanta vadītājs vai ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, — un ja informācija nav saņemta noteiktajā termiņā, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var atlikt lēmuma pieņemšanu līdz pieprasītās informācijas saņemšanai, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.


28. Ja Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija nav saņēmusi šo noteikumu 27.punktā minēto informāciju triju mēnešu laikā no informācijas pieprasīšanas dienas, iesniegumu neizskata un par to informē komersantu. Iesniegumam pievienotos dokumentus ar norādi, ka iesniegums no jauna iesniedzams vispārējā kārtībā, nosūta komersantam.


29. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija ir tiesīga uz komisijas sēdi uzaicināt komersanta vadītāju vai tā pilnvaroto pārstāvi. Ja uzaicinātā persona neierodas uz licencēšanas komisijas sēdi, jautājumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atliek un nosaka citu izskatīšanas datumu ne vēlāk kā mēnesi pēc jautājuma par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atlikšanas. Par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju.


30. Ja komersanta vadītājs atkārtoti neierodas uz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijas sēdi, iesniegumu un tam pievienotos dokumentus ar norādi, ka iesniegums no jauna iesniedzams vispārējā kārtībā, nosūta komersantam.


31. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, nav saņemti šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4., 25.5. un 25.6.apakšpunktā minētie atzinumi un saskaņojumi vai nepieciešama papildu pārbaude, lai objektīvi pieņemtu lēmumu, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija atliek jautājuma izskatīšanu un pieprasa, lai komersants 15 darbdienu laikā iesniegtu nepieciešamo informāciju, vai veic papildu pārbaudi un par to informē komersantu. Iesniegumu izskata pēc nepieciešamās informācijas vai pārbaudes rezultātu saņemšanas.


32. Ja šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajā pārbaudē konstatēti Ieroču aprites likumā minētie ierobežojumi vai saņemti komersantam negatīvi šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4., 25.5. un 25.6.apakšpunktā minētie atzinumi vai saskaņojumi, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pieņem lēmumu atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Kārtību, kādā veic šo noteikumu 25.punktā minētās pārbaudes, nosaka iekšlietu ministrs.


33. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) uz noteiktu termiņu vai atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Par pieņemto lēmumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija rakstiski informē komersantu.


34. Speciālā atļauja (licence) ir derīga ar dienu, kad Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), izņemot šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenci), kura derīga no speciālajā atļaujā (licencē) norādītā datuma.


35. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija atbilstoši pieņemtajam lēmumam izsniedz komersanta vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) (3. un 4.pielikums).


36. Speciālajā atļaujā (licencē) norāda komersanta veidu, nosaukumu, juridisko adresi, speciālās atļaujas (licences) veidu, adresi, kurā atļauta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabāšana, realizācija, ražošana (izgatavošana) vai remonts, speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, kā arī citas ziņas atbilstoši licencētajam komercdarbības veidam. Ja šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minētajā speciālajā atļaujā (licencē) nevar norādīt visas atļautās realizācijas adreses pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai, tās norāda speciālās atļaujas (licences) pielikumā.


37. Saņemot speciālo atļauju (licenci), komersanta vadītājs vai viņa pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz kvīts kopiju, kas apliecina noteiktās valsts nodevas samaksu (uzrāda oriģinālu), un parakstās par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.


38. Komersantam, kurš mēneša laikā pēc lēmuma par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu pieņemšanas neierodas saņemt speciālo atļauju (licenci), nosūta iesniegumam pievienotos dokumentus ar norādi, ka iesniegums iesniedzams no jauna vispārējā kārtībā.


39. Ja speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa laikā paredzēts mainīt komersanta dalībnieku sastāvu, iecelt (ievēlēt) jaunu vadītāju vai personu, kas ieņems amatu komersanta pārvaldes institūcijās, vai pieņemt darbā jaunu darbinieku, komersants par to informē Valsts policijas iestādi, iesniedzot attiecīgi šo noteikumu 19.1., 19.5., 19.6., 19.7., 19.8. un 19.9.apakšpunktā minētos dokumentus. Komersants izdara izmaiņas komersanta dalībnieku sastāvā, ieceļ (ievēlē) jaunu vadītāju vai personu, kas ieņems amatu komersanta pārvaldes institūcijās, vai pieņem darbā darbinieku pēc tam, kad saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz juridisko vai fizisko personu neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


40. Ja speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa laikā ierīko citas ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpas, komersants pirms attiecīgo telpu izmantošanas par to informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju, iesniedzot iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Komersants iesniegumam var pievienot šo noteikumu 25.2., 25.3. un 25.4.apakšpunktā minētos Valsts policijas iestādes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības un Vides ministrijas reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes atzinumus, vai arī minētos atzinumus attiecīgajām iestādēm pieprasa Iekšlietu ministrija. Komersants uzsāk komercdarbību citās telpās pēc atkārtotas speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.


41. Ja mainījušās speciālajā atļaujā (licencē) norādītās ziņas, komersants triju darbdienu laikā pēc izmaiņām iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pēc speciālās atļaujas (licences) noformēšanas izsniedz speciālo atļauju (licenci) atkārtoti.


42. Ja speciālā atļauja (licence) ir nozaudēta, komersants ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par to rakstiski informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju. Nozaudētās speciālās atļaujas (licences) vietā Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija izsniedz speciālās atļaujas (licences) dublikātu.


43. Saņemot atkārtotu speciālo atļauju (licenci) vai speciālās atļaujas (licences) dublikātu, komersanta vadītājs vai viņa pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz kvīts kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina noteiktās valsts nodevas samaksu, un parakstās par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu. Saņemot atkārtotu speciālo atļauju (licenci), komersants nodod iepriekš izsniegto speciālo atļauju (licenci).


44. Pēc šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām komersants triju darbdienu laikā nodod speciālo atļauju (licenci) Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā.


45. Komersants, kas pārtrauc speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību, iesniedz iesniegumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā. Iesniegumā norāda komercdarbības pārtraukšanas iemeslu un plānoto termiņu.


46. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību, bet ne ilgāk par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu.


47. Komersants, kuram apturēta speciālās atļaujas (licences) darbība, speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atsāk tikai pēc Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijas lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanu.


 


3.1.4. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšana


48. Lai pagarinātu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, izņemot šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenci), komersants divus mēnešus pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai (5.pielikums) un uzrāda Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu.


49. Iesniegumam speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai pievieno:


49.1. šo noteikumu 19.3., 19.6., 19.8.2. un 19.8.5.apakšpunktā minētos dokumentus;


49.2. citus šo noteikumu 19.punktā minētos dokumentus, ja tajos minētā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai mainīts komersanta dalībnieku sastāvs, persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijās, vadītājs vai darbinieks.


50. Ja komersants noteiktajā termiņā nav iesniedzis iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai un šo noteikumu 49.punktā minētos dokumentus, iesniegums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai iesniedzams no jauna vispārējā kārtībā.


51. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai šo noteikumu 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā un pieņem lēmumu pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu uz noteiktu laiku, apturēt tās darbību uz laiku vai atteikt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu. Par pieņemto lēmumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija rakstiski informē komersantu.


52. Speciālā atļauja (licence) ir derīga ar dienu, kad Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina no viena līdz pieciem gadiem.


53. Saņemot speciālo atļauju (licenci), komersanta vadītājs vai viņa pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz kvīts kopiju, kas apliecina noteiktās valsts nodevas samaksu (uzrāda oriģinālu), nodod iepriekš izsniegto speciālo atļauju (licenci) un parakstās par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.


54. Komersantam, kurš mēneša laikā pēc lēmuma par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu pieņemšanas neierodas saņemt speciālo atļauju (licenci), nosūta iesniegumam pievienotos dokumentus ar norādi, ka iesniegums iesniedzams no jauna vispārējā kārtībā.


55. Ja konstatēts, ka speciālās atļaujas (licences) saņemšanai apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pieņem lēmumu apturēt uz laiku speciālās atļaujas (licences) darbību vai atteikt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu.


56. Ja pieņemts lēmums atteikt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu, komersants (komersanta dalībnieks vai amatpersona, kas izveidojusi jaunu komercsabiedrību) iesniegumu jaunas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai atkārtoti var iesniegt ne agrāk kā pēc gada.


 


3.1.5. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana vai darbības apturēšana


57. Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu apturēt uz laiku speciālās atļaujas (licences) darbību vai anulēt speciālo atļauju (licenci). Speciālās atļaujas (licences) darbību var apturēt uz laiku līdz 30 dienām arī tad, ja konstatēti darba drošības, ugunsdrošības vai vides aizsardzības noteikumu pārkāpumi. Speciālo atļauju (licenci) var anulēt, ja pārkāpumi nav novērsti noteiktajā termiņā.


58. Ja konstatēts ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites pārkāpums, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var atlikt lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pieņemšanu un noteikt komersantam laiku līdz 30 dienām trūkumu novēršanai. Ja norādītie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā, speciālo atļauju (licenci) var anulēt.


59. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci), ja komersants (komersanta dalībnieks, vadītājs, persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, vai darbinieks) ir izdarījis tādu likumpārkāpumu komercdarbībā, kur saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, vai komersants nav ievērojis Ieroču aprites likumā, šajos noteikumos vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Lemjot par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija ņem vērā šādus kritērijus:


59.1. vai ir reāla iespēja, ka komersants turpina izdarīt attiecīgo pārkāpumu vai izdara jaunu pārkāpumu;


59.2. vai izdarītais pārkāpums radījis kaitīgas sekas;


59.3. vai pēc izdarītā pārkāpuma ir novērstas tā dēļ radušās kaitīgās sekas;


59.4. vai komersants agrāk ir pārkāpis Ieroču aprites likumā, šajos noteikumos vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.


60. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija, pieņemot lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci), var noteikt datumu, ar kuru speciālā atļauja (licence) ir anulēta, bet attiecīgais laiks nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām no lēmuma pieņemšanas dienas. Par pieņemto lēmumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija rakstiski informē komersantu.


61. Ja konstatēts, ka speciālās atļaujas (licences) saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu apturēt uz laiku speciālās atļaujas (licences) darbību vai anulēt speciālo atļauju (licenci). Ja apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, lai slēptu Ieroču aprites likumā noteikto speciālās atļaujas (licences) saņemšanas ierobežojumu pārkāpumus, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija anulē speciālo atļauju (licenci).


62. Ja komersants mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai derīguma termiņa pagarināšanu neierodas saņemt speciālo atļauju (licenci), tā uzskatāma par anulētu.


63. Ja komersants uzsāk speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību laikposmā, kad speciālās atļaujas (licences) darbība ir apturēta, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci).


64. Ja konstatēts, ka komersants neveic komercdarbību ilgāk par 12 mēnešiem un par to nav informējis Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju, speciālo atļauju (licenci) var anulēt.


65. Komersants triju darbdienu laikā informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju par likvidācijas procesa uzsākšanu. Pēc informācijas saņemšanas par likvidācijas procesa pabeigšanu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija anulē speciālo atļauju (licenci).


66. Ja komersants šo noteikumu 39.punktā noteiktajā kārtībā nav informējis Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju par komersanta dalībnieku sastāva, komersanta vadības vai komersanta pārvaldes institūciju amatpersonu maiņu vai par jauna darbinieka pieņemšanu darbā un turpina veikt komercdarbību, nesaņemot Valsts policijas iestādes dokumentu, kas apliecina, ka uz minētajām personām un dalībnieku (fizisko vai juridisko personu) neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var pieņemt lēmumu anulēt speciālo atļauju (licenci).


67. Ja komersants nav nodrošinājis, ka darbinieki, veicot komercdarbību, ievēro ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus, komersantam var anulēt speciālo atļauju (licenci).


68. Konstatējot pārkāpumus, kuri izdarīti, veicot 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību nespecializētajos tirdzniecības objektos, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija var anulēt komersantam šo noteikumu 17.12.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenci), ja tās derīguma termiņš nav beidzies, un šo noteikumu 17.10. vai 17.11.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenci).


69. Ja Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību vai anulēt speciālo atļauju (licenci), tā triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas par to rakstiski informē komersantu administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


70. Ja lēmums anulēt speciālo atļauju (licenci) pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu rīcībā esošajām ziņām, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas drošību, Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija ir tiesīga nenorādīt lēmuma pieņemšanas motīvus.


71. Ja pieņemts lēmums anulēt speciālo atļauju (licenci), komersants (komersanta dalībnieks vai amatpersona, kas izveidojusi jaunu komercsabiedrību) iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai atkārtoti var iesniegt ne agrāk kā pēc gada.


72. Ja beidzies vai nav pagarināts speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš, speciālā atļauja (licence) anulēta vai komercdarbība izbeigta, komersants triju darbdienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām, lēmuma pieņemšanas dienas vai komercdarbības izbeigšanas nodod speciālo atļauju (licenci) Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā.


 


3.2. Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija izsniedz speciālās atļaujas (licences) militāro ieroču, to munīcijas, militāro sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un gāzes munīcijas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam, eksportam un tranzītam, ražošanai (izgatavošanai), spridzināšanas darbu veikšanai un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai


3.2.1. Vispārīgās prasības


73. Aizsardzības ministrija izsniedz noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) (6.pielikums):


73.1. militāro ieroču (arī to sastāvdaļu un palīgierīču), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām pildītas munīcijas (izņemot gāzes pistolēm (revolveriem) paredzēto munīciju), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām, kā arī minēto preču eksportam un tranzītam;


73.2. militāro ieroču (arī to sastāvdaļu un palīgierīču), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām pildītas munīcijas (izņemot gāzes pistolēm (revolveriem) paredzēto munīciju), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču ražošanai (izgatavošanai);


73.3. spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.


74. Licenču izsniegšanai Aizsardzības ministrija izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā (turpmāk — Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija).


 


3.2.2. Iesnieguma iesniegšanas kārtība Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai


75. Lai saņemtu kādu no šo noteikumu 73.punktā minētajām speciālajām atļaujām (licencēm), komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai (7.pielikums) un šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus):


75.1. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju;


75.2. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts veikt pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību;


75.3. nomas līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma vai valdījuma tiesības uz telpām, kurās komersants uzglabās Ieroču aprites likuma 37.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās preces importa, eksporta, tranzīta vai ražošanas procesa laikā (turpmāk — glabātava);


75.4. dokumentu, kas apliecina, ka glabātava ir nodrošināta ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti;


75.5. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtas komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas;


75.6. sertificēta psihiatra atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, psihiskās veselības stāvokli, izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra (minēto atzinumu un izziņu iesniedz par katru komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās);


75.7. to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, pirotehnisko izstrādājumu, propelentu, gāzes granātu, ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām pildītas munīcijas (izņemot gāzes pistolēm (revolveriem) paredzēto munīciju) vai psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importu, eksportu, tranzītu vai ražošanu (norāda katras personas amatu). Sarakstam pievieno šādus dokumentus par katru darbinieku:


75.7.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;


75.7.2. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par personas vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un izziņu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;


75.7.3. darba līguma kopiju.


76. Komersants, kurš saņēmis šo noteikumu 73.punktā minēto speciālo atļauju (licenci), katram stratēģiskas nozīmes preces importa, eksporta un tranzīta gadījumam saņem speciālo atļauju (licenci) Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā.


77. Ja nepieciešams, komersants šo noteikumu 75.7.apakšpunktā minēto sarakstu var grozīt, iesniedzot licencēšanas komisijā šo noteikumu 75.7.apakšpunktā noteiktos dokumentus. Komersanta darbiniekam šo noteikumu 75.7.apakšpunktā minēto darbību atļauts veikt pēc tam, kad saņemta rakstiska Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijas piekrišana.


 


3.2.3. Iesnieguma Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai izskatīšanas kārtība


78. Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un pieņem rakstisku lēmumu administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atzinumu par glabātavas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem un Valsts ieņēmumu dienestam izziņu par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu saistību izpildi.


79. Pieņemot lēmumu, Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija ņem vērā valsts drošības iestādes atzinumu par iespēju izsniegt speciālo atļauju (licenci) konkrētajam komersantam.


80. Par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija pieņem lēmumu katrā gadījumā atsevišķi.


81. Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) uzskaita aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.


82. Speciālo atļauju (licenci) komersants saņem pēc tam, kad iesniegta kvīts kopija par noteiktās valsts nodevas samaksu (uzrāda oriģinālu).


 


3.2.4. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšana


83. Pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija var pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu.


84. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 75.6. un 75.7.apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī citus šo noteikumu 75.punktā minētos dokumentus, ja tajos norādītā informācija ir mainījusies vai beidzies dokumenta derīguma termiņš.


 


3.2.5. Atteikums izsniegt speciālo atļauju (licenci) un speciālās atļaujas (licences) anulēšana


85. Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija var atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai anulēt speciālo atļauju (licenci) šādos gadījumos:


85.1. komersants neatbilst Ieroču aprites likuma 36.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām;


85.2. konstatēts, ka speciālās atļaujas (licences) saņemšanai komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;


85.3. komersants pārkāpj ieroču un munīcijas aprites kārtību;


85.4. netiek izpildītas nodokļu saistības;


85.5. komercdarbība iesākta pirms komersanta reģistrēšanas komercreģistrā (Uzņēmumu reģistrā);


85.6. speciālās atļaujas (licences) saņēmējs nav izpildījis šo noteikumu 75.punktā minētos nosacījumus;


85.7. eksportēto preču ārvalsts gala lietotāja darbība ir pretrunā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem vai starptautisko organizāciju noteiktajiem ierobežojumiem;


85.8. var tikt apdraudētas Latvijas valsts vai Aizsardzības ministrijas starptautiskās saistības;


85.9. komersantu likvidē vai aptur tā darbību;


85.10. komersants pārkāpj normatīvo aktu prasības;


85.11. var tikt apdraudēta Latvijas valsts drošība un stabilitāte.


86. Komersants pēc speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām vai speciālās atļaujas (licences) anulēšanas nodod speciālo atļauju (licenci) Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā.


 


3.3. Eksporta, importa un tranzīta darījumu licencēšana


87. Kārtību, kādā Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja izsniedz speciālās atļaujas (licences) stratēģiskas nozīmes preču sarakstos minēto vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militārās pirotehnikas eksportam, importam un tranzītam, nosaka normatīvie akti, kas reglamentē stratēģiskas nozīmes preču eksportu, importu un tranzītu.


88. Šo noteikumu 87.punktā minēto kārtību piemēro arī tādu vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un militārās pirotehnikas eksportam, importam un tranzītam, kas nav minēti stratēģiskas nozīmes preču sarakstos.


89. Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militārās pirotehnikas eksporta, importa un tranzīta darījumus komersants veic, ievērojot arī šo noteikumu 90., 91., 92., 93. un 94.punktā noteiktās prasības.


90. Eksporta, importa vai tranzīta darījuma laikā viens šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī militārās pirotehnikas eksporta, importa vai tranzīta speciālās atļaujas (licences) eksemplārs atrodas kopā ar preci.


91. Visus ar šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī militārās pirotehnikas eksportu, importu vai tranzītu saistītos dokumentus komersanti glabā visu komersanta licencētās komercdarbības laiku un pēc tā nodod glabāšanai Latvijas Valsts arhīvam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


92. Pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču eksportam un tranzītam, Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ņem vērā:


92.1. cilvēka tiesību un pamata brīvību ievērošanu saņēmējā valstī;


92.2. bruņotu konfliktu un saspīlējuma situāciju esamību saņēmējā valstī un ap to;


92.3. kā saņēmēja valsts pilda starptautiskās saistības, īpaši spēka nelietošanas, ieroču neizplatīšanas vai citās ieroču kontroles un atbruņošanās jomās, un tās attieksmi pret starptautiskajām normām par bruņotajiem konfliktiem;


92.4. eksportējamo ieroču un munīcijas izmaksas salīdzinājumā ar saņēmējas valsts situāciju, arī tās likumīgās drošības un aizsardzības vajadzības un iespējamo sociālo līdzekļu tērēšanu bruņojuma iegādei;


92.5. saņēmējas valsts nepieciešamību pēc ieročiem, lai tā spētu nodrošināt savas tiesības uz individuālo vai kolektīvo aizsardzību saskaņā ar ANO statūtu 51.pantu;


92.6. to, vai ieroču imports veicinās saņēmējas valsts samērojamu atbildi uz militāriem draudiem tai vai drošības apdraudējumu;


92.7. saņēmējas valsts likumīgas drošības vajadzības;


92.8. saņēmējas valsts vajadzības, lai piedalītos miera uzturēšanas vai citās operācijās saskaņā ar ANO vai Eiropas drošības un sadarbības organizācijas lēmumiem.


93. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja neizsniedz speciālās atļaujas (licences) šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču eksportam un tranzītam, ja ir pamats uzskatīt, ka minēto preču eksports vai tranzīts var radīt šādas sekas:


93.1. preces var tikt izmantotas cilvēka tiesību un pamata brīvību apspiešanai;


93.2. var tikt apdraudēta Latvijas vai citu valstu drošība un stabilitāte;


93.3. preces var tikt aizvestas uz teritorijām, par kuru ārējām attiecībām saskaņā ar starptautisku vienošanos ir atbildīga cita valsts;


93.4. preču eksports vai tranzīts var nonākt pretrunā ar starptautiskajām saistībām — ANO Drošības padomes sankcijām, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas lēmumiem par ieroču neizplatīšanu, Eiropas Savienības sankcijām, kā arī citiem ieroču kontroles un atbruņošanās līgumiem;


93.5. var paildzināties vai saasināties esošie bruņotie konflikti (izņemot likumīgās pašaizsardzības vajadzības), vai tikt apdraudēta starptautisko normu par bruņotiem konfliktiem ievērošana;


93.6. var tikt apdraudēts miers, radīti nesamērojami un destabilizējoši ieroču uzkrājumi vai citādi apdraudēta reģionālā stabilitāte;


93.7. preces var tikt izvestas atpakaļ no saņēmējas valsts vai izvestas atpakaļ mērķiem, kas ir pretrunā ar ieroču neizplatīšanu;


93.8. preces var tikt importētas, lai veiktu represijas;


93.9. preces var tikt izmantotas terorisma atbalstam vai veicināšanai;


93.10. preces var veicināt organizēto noziedzību;


93.11. preces var tikt izmantotas citādi, nevis saņēmējas valsts likumīgajiem aizsardzības un drošības mērķiem.


94. Brokeru darbībai ar šaujamieročiem (ieroču tranzīta darījumu veikšana starp trešajām valstīm), to munīciju, sastāvdaļām un palīgierīcēm nepieciešama Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas izsniegta speciālā atļauja (licence), bet katram šādam brokeru darījumam — Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegta tranzīta speciālā atļauja (licence). Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtā šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču eksporta vai tranzīta speciālā atļauja (licence) nepieciešama arī Latvijas pilsoņiem, kuru komercdarbība ir reģistrēta ārvalstīs (neatkarīgi no viņu deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas).


 


3.4. Kārtība, kādā Valsts darba inspekcija reģistrē komersantus, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces


95. Komersantam, kas vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, ražot (izgatavot) un remontēt elektrošoka ierīces, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai to palīgierīces, Valsts darba inspekcija izsniedz noteikta parauga reģistrācijas apliecību, kā arī pārreģistrē reģistrācijas apliecību, ja mainās reģistrācijas apliecībā norādītās ziņas, pagarina reģistrācijas apliecības derīguma termiņu vai anulē reģistrācijas apliecību.


96. Valsts darba inspekcija izsniedz divu veidu reģistrācijas apliecības — terminētās un vienreizējās.


97. Vienreizējo reģistrācijas apliecību komersantam izsniedz vienreizēja spridzināšanas darba veikšanai vai pirotehniskā pakalpojuma sniegšanai. Terminētās reģistrācijas apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi.


98. Reģistrācijas apliecībā norāda:


98.1. apliecības veidu (terminētā vai vienreizējā);


98.2. apliecības numuru;


98.3. ziņas par komersantu — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu (individuālā darba veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu);


98.4. sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas vai ražošanas telpu atļauto adresi vai elektrošoka ierīču ražošanas (izgatavošanas) vai remonta telpu adresi;


98.5. atļauto komercdarbības veidu;


98.6. apliecības derīguma termiņu;


98.7. apliecības izsniegšanas datumu;


98.8. Valsts darba inspekcijas amatpersonas — reģistrācijas apliecības izsniedzējas — amatu, vārda iniciāli un uzvārdu.


99. Valsts darba inspekcijas amatpersona, kura izsniegusi vai pārreģistrējusi apliecību, vai pagarinājusi tās derīguma termiņu, paraksta reģistrācijas apliecību un apstiprina ar Valsts darba inspekcijas zīmogu.


100. Lai saņemtu reģistrācijas apliecību, komersants iesniegumam pievieno šādu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus):


100.1. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju;


100.2. sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu noliktavas atrašanās vietas plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta noliktavas atrašanās vieta un 200 metru rādiusā esošās celtnes;


100.3. noliktavas plānu mērogā 1:50 vai 1:100, kurā norādīts sprāgstvielu lielākais uzglabājamais daudzums, bīstamības zonas garums no noliktavas, noliktavas adrese un tālruņa numurs.


101. Izskatot iesniegumu, Valsts darba inspekcija pieprasa:


101.1. Valsts policijas iestādei pēc komersanta atrašanās vietas — atzinumu, ka uz komersanta dalībniekiem, vadītājiem un personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanu, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanu, elektrošoka ierīču ražošanu (izgatavošanu) un remontēšanu, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai to palīgierīču glabāšanu, neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi;


101.2. vietējai pašvaldībai — atļauju attiecīgās komercdarbības veikšanai.


102. Ja mainās reģistrācijas apliecībā norādītās ziņas, komersants iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu, komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju un to dokumentu kopijas, kuri apliecina iesniegumā norādītās reģistrējamās izmaiņas (uzrāda dokumentu oriģinālus).


103. Ja komercdarbības laikā mainās komersanta dalībnieks, vadītājs, persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, vai darbinieks, kas tieši saistīts ar rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanu, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanu, elektrošoka ierīču ražošanu (izgatavošanu) vai remontēšanu, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai to palīgierīču glabāšanu, komersants par to triju darbdienu laikā informē attiecīgo Valsts policijas iestādi un tās atzinumu iesniedz Valsts darba inspekcijā.


104. Ja komersants ne vēlāk kā 10 dienas pirms terminētās reģistrācijas apliecības derīguma termiņa beigām iesniedz iesniegumu reģistrācijas apliecības derīguma termiņa pagarināšanai un reģistrācijas apliecību, tās derīguma termiņu pagarina uz vienu gadu.


105. Reģistrācijas apliecība vai tās notariāli apstiprināta kopija atrodas katrā spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas vietā un elektrošoka ierīču ražošanas (izgatavošanas) vai remontēšanas vietā, kā arī pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un to palīgierīču glabāšanas vietā.


106. Ja reģistrācijas apliecība iesniegta Valsts darba inspekcijā pārreģistrācijai vai darbības termiņa pagarināšanai, komercdarbības vietā atrodas reģistrācijas apliecības kopija.


107. Valsts darba inspekcija izsniedz reģistrācijas apliecību, pārreģistrē to vai pagarina tās derīguma termiņu 10 darbdienu laikā no iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.


108. Ja komersanta iesniegumā nav sniegta nepieciešamā informācija, ir apzināti sniegta nepatiesa informācija vai nav pievienoti visi pieprasītie dokumenti, Valsts darba inspekcija reģistrācijas apliecību neizsniedz, nepārreģistrē un nepagarina tās derīguma termiņu.


109. Ja reģistrācijas apliecība nozaudēta, komersants par to triju darbdienu laikā informē Valsts darba inspekciju. Inspekcija noskaidro reģistrācijas apliecības nozaudēšanas apstākļus un pieņem lēmumu par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu.


110. Komersants pēc reģistrācijas apliecības derīguma termiņa beigām komercdarbību pārtrauc.


111. Komersants veic tikai reģistrācijas apliecībā norādītā veida komercdarbību, kā arī glabā sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus apliecībā norādītajā vietā.


112. Komersants nodrošina, lai iesniegumā minētās komercdarbības vietas darba laikā būtu pieejamas attiecīgajām valsts institūcijām, kas veic komercdarbības kontroli.


113. Valsts darba inspekcija anulē reģistrācijas apliecību, ja:


113.1. iesniegumā reģistrācijas apliecības saņemšanai vai pievienotajos dokumentos ir apzināti sniegtas nepatiesas ziņas;


113.2. komersants pārtrauc reģistrācijas apliecībā norādīto komercdarbību;


113.3. pārkāpta sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtība;


113.4. konstatēts, ka uz komersantu attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


114. Valsts darba inspekcijas atteikumu reģistrēt vai pārreģistrēt apliecību, vai pagarināt tās derīguma termiņu un lēmumu par reģistrācijas apliecības anulēšanu komersants ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


 


4. Kārtība, kādā komersanti importē, eksportē, pārvadā tranzītā, eksponē izstādēs un realizē ieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces, kā arī speciālos līdzekļus


4.1. Vispārīgās prasības


115. Komersanti importē, eksportē, pārvadā tranzītā, eksponē izstādēs un realizē tādus ieročus un speciālos līdzekļus, kādi norādīti speciālajā atļaujā (licencē).


116. Komersanti importē, eksportē, pārvadā tranzītā, eksponē izstādēs un realizē tikai speciālajā atļaujā (licencē) norādīto ieroču kategorijai un ieroču veidam paredzēto munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces.


117. Komersants glabā un realizē ieročus, to munīciju, sastāvdaļas, atsevišķās palīgierīces un speciālos līdzekļus (turpmāk — prece) īpaši ierīkotās telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).


118. Komersants nodrošina, lai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā, kur tiek veikta komercdarbība, darba laikā būtu iespējams iekļūt un veikt pārbaudi valsts institūciju amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli.


119. Komersants novieto preci tādā muitas noliktavā, kuras turētājs ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes atļauju ieroču un munīcijas glabāšanai. Atļauju izsniedz pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.


120. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atļauts veikt, ja par komersanta vadītājiem, personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kā arī komersanta dalībniekiem ir saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi. Par pārkāpumiem komercdarbībā, kurus izdarījis darbinieks, atbild komersants.


121. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību komersants veic ar nepielādētiem ieročiem, ievērojot drošības noteikumus un nodrošinot tādus aprites apstākļus, lai ieroči, to munīcija, sastāvdaļas, palīgierīces un speciālie līdzekļi nenonāktu nepiederošu personu rīcībā.


 


4.2. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču imports, eksports, tranzīts, eksponēšana izstādēs un realizācija


122. Komersants importē, eksportē, pārvadā tranzītā, eksponē izstādēs un realizē vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces, kurus tas ražojis (izgatavojis) vai:


122.1. iegādājies no komersantiem, kuriem Iekšlietu ministrija izsniegusi speciālo atļauju (licenci) preces realizācijai;


122.2. iegādājies no juridiskajām un fiziskajām personām, kurām Valsts policijas iestāde izsniegusi ieroča realizēšanas atļauju;


122.3. iegādājies ārvalstīs no komersantiem, kuriem ir tiesības realizēt atbilstīgās kategorijas ieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces;


122.4. saņēmis realizācijai no Valsts policijas iestādes, kura tos izņēmusi ieroču īpašniekiem, kuriem anulētas ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas vai nav pagarināts attiecīgo atļauju derīguma termiņš, vai izpildot tiesas nolēmumu, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;


122.5. iegādājies, vai saņēmis realizācijai no šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām.


123. Komersantam, veicot speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību, nepieciešams:


123.1. iegādājoties šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, to stobru, šaujamieroča patrontelpu, rāmi (mehānismu kārbu), aizslēgu (aizslēga mehānismu) vai citu ieroča sastāvdaļu, kura ir marķējama saskaņā ar starptautiskajām konvencijām (turpmāk — marķējamā sastāvdaļa), šaujamieroču munīciju no ārvalsts komersanta vai no komersanta, kas saņēmis Iekšlietu ministrijas speciālo atļauju (licenci), noformēt stingrās uzskaites dokumentu — preču pavadzīmi–rēķinu. Preču pavadzīmē–rēķinā papildus normatīvajos aktos par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību noteiktajiem rekvizītiem norāda arī ieroča kategoriju un veidu, marku, kalibru, sēriju un numuru, kā arī munīcijas daudzumu, nosaukumu un marķējumu, kalibru un lodes tipu;


123.2. iegādājoties ieroci un marķējamās sastāvdaļas no fiziskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā (divās daļās) ierakstīt pieprasītās ziņas un apstiprināt atļauju ar komersanta zīmogu (atļaujas pirmā daļa paliek komersantam, bet otro izsniedz fiziskajai personai);


123.3. iegādājoties ieroci un marķējamās sastāvdaļas no juridiskās personas, ieroča realizēšanas atļaujā ierakstīt pieprasītās ziņas (atļauja paliek komersantam);


123.4. iegādājoties ārvalstīs preci, kas minēta stratēģiskas nozīmes preču sarakstos, papildus šo noteikumu 123.1.apakšpunktā minētajam dokumentam saņemt speciālo atļauju (licenci) preču importam;


123.5. saņemot realizācijai no Valsts policijas iestādes ieročus, munīciju un marķējamās sastāvdaļas, Valsts policijas iestādes pavadvēstules otrajā eksemplārā izdarīt ierakstu par to saņemšanu (pavadvēstules pirmais eksemplārs paliek komersantam);


123.6. iegādājoties vai saņemot ieroci un marķējamās sastāvdaļas realizācijai no šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām, attiecīgās institūcijas vēstulē (divos eksemplāros) izdarīt ierakstu par to iegādi un saņemšanu (dokumenta pirmais eksemplārs paliek komersantam).


124. Komersants visus iegādātos šaujamieročus, to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un marķējamās ieroču sastāvdaļas diennakts laikā pēc iegādes vai ievešanas Latvijā, vai pārvešanas no vienas ieroču glabātavas uz otru reģistrē komersanta ieroču uzskaites žurnālā (8.pielikums), bet šaujamieroča munīciju — komersanta munīcijas uzskaites žurnālā (9.pielikums). Preci eksportē, pārved tranzītā, eksponē izstādē un realizē tikai pēc reģistrēšanas attiecīgajā žurnālā.


125. Ieroču uzskaites žurnāls un munīcijas uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apstiprināts ar komersanta zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kuras darbības teritorijā atrodas komersanta ieroču tirdzniecības vieta un ieroču un munīcijas glabātava. Ieroču un munīcijas uzskaites žurnāls atrodas katrā tirdzniecības vietā un preču glabātavā (noliktavā).


126. Komersants triju dienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai, ja ierocis ir iegādāts ārvalstī, pēc tā ievešanas Latvijā, vai novietošanas muitas noliktavā rakstiski un, ja iespējams, arī elektroniski sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šādas ziņas:


126.1. ieroča iegādes vai ievešanas Latvijā datums un valsts, kurā ierocis iegādāts;


126.2. šo noteikumu 122.1., 122.2. un 122.3.apakšpunktā minētās juridiskās personas veids, nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs un adrese;


126.3. šo noteikumu 122.1.apakšpunktā minētās juridiskās personas speciālās atļaujas (licences) numurs vai šo noteikumu 122.2.apakšpunktā minētajai juridiskajai personai izsniegtās ieroča realizēšanas atļaujas izsniegšanas datums un numurs;


126.4. preču pavadzīmes–rēķina numurs un datums;


126.5. šo noteikumu 5.punktā minētās institūcijas nosaukums;


126.6. šo noteikumu 122.2.apakšpunktā minētās fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adrese un šaujamieroča realizēšanas atļaujas izsniegšanas datums un numurs;


126.7. tās komersanta ieroču glabātavas adrese, kurā glabājas iegādātais ierocis, un par ieroču un munīcijas glabāšanu atbildīgās personas vārds, uzvārds un personas kods;


126.8. iegādāto ieroču skaits;


126.9. ieroča kategorija un veids;


126.10. ieroča sērija un numurs latīņalfabētiskajā transliterācijā vai citas valodas oriģinālformā, kā norādīts uz ieroča;


126.11. ieroča marka (sistēma) un modelis latīņalfabētiskajā transliterācijā vai citas valodas oriģinālformā, kā norādīts uz ieroča;


126.12. ieroča kalibrs (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus);


126.13. ieroča izgatavošanas gads (izmanto izgatavotājvalstī lietotos apzīmējumus, kā norādīts uz ieroča);


126.14. izgatavotājvalsts;


126.15. ieroča stobru skaits;


126.16. norāde, ka ierocis pārbaudīts saskaņā ar 1969.gada 1.jūlija Konvenciju par ieroču marķējuma savstarpēju atzīšanu.


127. Komersants triju dienu laikā pēc vītņstobra šaujamieroča iegādes vai, ja tas iegādāts ārvalstī, pēc ievešanas Latvijā nogādā ieroci Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē kontrolšāvienu izdarīšanai.


128. Komersants importē, eksportē un pārved tranzītā vītņstobra šaujamieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtajai speciālajai atļaujai (licencei) un speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma deklarācijā norādītajām ziņām.


129. Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču importa, eksporta vai tranzīta darbību laikā viens speciālās atļaujas (licences) eksemplārs atrodas kopā ar preci.


130. Komersants preci importē un realizē:


130.1. fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai Valsts policijas iestāde izsniegusi ieroču iegādāšanās atļauju. Munīciju un ieroču palīgierīces realizē personai, kura saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju;


130.2. komersantiem, kuriem Iekšlietu ministrija izsniegusi speciālo atļauju (licenci) ieroču un munīcijas realizācijai;


130.3. šo noteikumu 5.punktā minētajām institūcijām.


131. Komersants preci eksportē ārvalsts juridiskajām personām, kurām ir attiecīgās valsts kompetentu iestāžu izsniegtas speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas iegādāties ieročus un munīciju.


132. Komersantam, realizējot preci, ir šādi pienākumi:


132.1. pārbaudīt ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu un salīdzināt atļaujā norādītās personas datus ar pircēja personu apliecinoša dokumenta datiem;


132.2. konkrētajai personai realizēt tikai tādas kategorijas un veida ieroci, kāds norādīts ieroča iegādāšanās atļaujā, un tādā daudzumā, kāds minēts atļaujā;


132.3. konkrētajai personai realizēt tikai tāda veida šaujamieroča munīciju, kāda paredzēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajam ierocim.


133. Ieroci un munīciju rāda (iedod rokās) tikai tai personai, kura uzrāda ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju (dienesta šaujamieroča nēsāšanas apliecību) un personu apliecinošu dokumentu.


134. Ja ieroča iegādāšanās atļaujā norādītie fiziskās personas (juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas) dati neatbilst personu apliecinoša dokumenta datiem, komersants aiztur atļauju un par to informē Valsts policijas iestādi, kura izsniegusi atļauju.


135. Ja personas uzrādītā ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja rada aizdomas par tās izsniegšanas likumību, komersants nekavējoties par to informē Valsts policijas iestādi, kas norādīta atļaujā. Ieroci vai munīciju realizē pēc Valsts policijas iestādes apstiprinājuma saņemšanas par atļaujas izsniegšanas likumību.


136. Ja ēkā, kurā atrodas ieroču un munīcijas tirdzniecības vieta, ierīkota šautuve, komersants var atļaut personai, kas saņēmusi ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, izdarīt izmēģinājuma šaušanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.


137. Komersants, realizējot preci juridiskajai personai, noformē stingrās uzskaites dokumentu šo noteikumu 123.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā un izsniedz to pircējam kopā ar izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem no vītņstobra šaujamieroča (ieroča iegādāšanās atļauja paliek komersantam).


138. Komersants, realizējot preci fiziskajai personai, ieraksta ieroča iegādāšanās atļaujā (divās daļās) pieprasītās ziņas, apstiprina tās ar zīmogu un izsniedz pircējam atļaujas otro daļu kopā ar izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem no vītņstobra šaujamieroča (atļaujas pirmā daļa paliek komersantam).


139. Komersants realizē tikai tehniskajiem noteikumiem atbilstošus, šaušanai derīgus un marķētus ieročus, uz kuriem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi un kuru aprite nav aizliegta, kā arī tikai tādas marķējamās sastāvdaļas, kādas norādītas ieroča iegādāšanās atļaujā, un tādas ieroča nemarķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, kas paredzētas ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajam šaujamierocim vai lielas enerģijas pneimatiskajam ierocim.


140. Komersants no Valsts policijas iestādes realizācijai saņemtos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju realizē, par cenu vienojoties ar ieroča īpašnieku, ja tāds ir, un pēc realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā personai, kuras ierocis un munīcija realizēta.


141. Ja realizācijai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, komersants pēc ieroča īpašnieka informēšanas ir tiesīgs nodot ieroci Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam iznīcināšanai vai Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldei ieroču kolekcijai, lai veiktu salīdzinošo izpēti.


142. Fiziskajai personai, kurai izsniegta pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, komersants vienā reizē realizē ne vairāk par 500 viena kalibra atbilstīgā pašaizsardzības šaujamieroča patronām.


143. Ārvalsts pilsonim komersants realizē tāda veida munīciju un tādā daudzumā, kāds norādīts Valsts policijas izsniegtajā ieroča iegādāšanās atļaujā.


144. Komersants, realizējot šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, tā marķējamās sastāvdaļas un šaujamieroča munīciju, ieraksta (reģistrē) par to pieprasītās ziņas ieroču uzskaites žurnālā un munīcijas uzskaites žurnālā. Pircējs, saņemot minēto preci, parakstās par tās saņemšanu.


145. Komersants triju dienu laikā pēc ieroča realizācijas sniedz Iekšlietu ministrijas Informācijas centram šo noteikumu 126.punktā minētās ziņas.


146. Komersants preci glabā īpaši iekārtotā glabātavā un realizē īpaši ierīkotā tirdzniecības vietā vai vairumtirdzniecības noliktavas tirdzniecības zālē, nodrošinot tādus glabāšanas un realizācijas apstākļus, lai prece nenonāktu nepiederošu personu rīcībā.


147. Glabātava (arī muitas noliktava) atbilst ugunsdrošības prasībām un šādiem nosacījumiem:


147.1. glabātava ir vienā ēkā ar veikala mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības zāli, bez logiem un izolēta no citām telpām un veikala tirdzniecības zāles;


147.2. glabātavas telpas ārsienu izturība ir ekvivalenta ķieģeļu ārsienu izturībai, kuru biezums nav mazāks par 510 mm, griestu izturība ir ekvivalenta saliekamu dzelzsbetona pārsegumu izturībai, grīdas izturība ir ekvivalenta betona grīdu izturībai, kuru biezums nav mazāks par 200 mm, to iekšējo sienu izturība, kuras glabātavu atdala no pārējām telpām, ir ekvivalenta ķieģeļu sienu izturībai, kuru biezums nav mazāks par 380 mm, vai glabātava ir veidota no ugunsdrošām būvkonstrukcijām, tās ārsienu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 150 minūtēm, tai ir ugunsdrošas starpsienas, starpstāvu pārsegumu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm un ugunsdrošo durvju ugunsizturības robeža nav mazāka par 30 minūtēm;


147.3. ja kāda no glabātavas būvkonstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 147.2.apakšpunktā minētajām prasībām, to no telpas iekšpuses visā platībā nostiprina ar metinātu tērauda režģi;


147.4. glabātava ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par trim milimetriem. Kopējais durvju biezums ir ne mazāks par 40 mm. Ārdurvīs ir iemontētas ne mazāk kā divas iekšējās slēdzenes — viena no tām ar zirnekļveida aizbīdņiem. Iekšdurvis ir izgatavotas no tērauda režģiem. Iekšdurvis slēdz ar vienu iekšējo slēdzeni. Glabātavas iekšdurvis aizzīmogo ar metāla spiedzīmogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;


147.5. durvju un nekapitālo būvkonstrukciju nostiprināšanas režģi izgatavo no tērauda stieņiem (diametrs 16 mm). Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150 x 150 mm. Režģa durvju rāmjus izgatavo no 45 x 45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par pieciem milimetriem. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar stieņiem (diametrā 12–16 mm), kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80 līdz 100 mm dziļi. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus, katru ne mazāk kā astoņās vietās;


147.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženiertehniskās spraugas lielākas par 200 mm, ierīko tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kas nav lielāka par 100 x 100 mm.


148. Glabātavu aprīko ar apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas iekārtu, kas savienota ar centrālo apsardzes pulti, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus — radiokanālu un telefonkanālu.


149. Glabātavas signalizācijas tehniskajā sistēmā izmanto ne mazāk kā divu tipu signalizatorus ar atšķirīgiem darbības principiem:


149.1. kontaktsignalizatorus (reaģē uz atvēršanu), ar kuriem aprīko durvis, ieroču un munīcijas seifus un metāla skapjus;


149.2. vibrācijas signalizatorus (reaģē uz uzlaušanu), ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;


149.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu signalizatorus kustības kontrolei telpā.


150. Signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus glabātavas telpām līdz elektrības sadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.


151. Ieročus, to marķējamās sastāvdaļas un šaujamieroču munīciju glabātavā glabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 3 mm un kurus aizslēdz vismaz ar divām atslēgām.


152. Tirdzniecības laikā vismaz vienas no glabātavas dubultdurvīm ir aizslēgtas.


153. Ieroču un munīcijas mazumtirdzniecības zāle atbilst ugunsdrošības prasībām un ir aprīkota ar apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas iekārtu un trauksmes signalizācijas pogu, kas atrodas pārdevēja darba vietā un savienota ar centrālo apsardzes pulti.


154. Ieroču un munīcijas mazumtirdzniecības zāle ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm, logi ir pārklāti ar speciālu triecienaizsardzības plēvi. Logus un durvis aprīko ar apsardzes signalizācijas iekārtu, kura reaģē uz atvēršanu.


155. Ieroču un munīcijas mazumtirdzniecības zālē ierīko īpašus stendus (plauktus vai letes), kuros komersantam veikala darba laikā atļauts izvietot vienu katras kategorijas un veida (markas) ieroča un munīcijas eksemplāru.


156. Tirdzniecības stends (plaukts) atrodas aiz pārdevēja darba vietas, kas norobežota no pircējiem. Plauktā izvietotie ieroči ir pieslēgti pie plaukta, vai ieroči un munīcija plauktā atrodas aiz necaursitama stikla, kuru noslēdz ar atslēgu.


157. Tirdzniecības stenda (letes) virsma ir nostiprināta pie stenda. Tās izturība ir ekvivalenta 30 mm biezai koka virsmai. Tajā ir nostiprināts necaursitams stikls vai dubultstikls, kas nav plānāks par 10 mm un ir pārklāts ar speciālu triecienaizsardzības plēvi. Letes virsmu ar stiklu sadala, lai viena stikla izmērs nepārsniegtu 1000 x 1000 mm. Stiklu nostiprina letes virsmā, lai letes virsma ne mazāk kā 10 mm platumā pārklāj stikla malas pa visu tā perimetru. Zem letes stiklotās daļas ierīko plauktus vai atvilktnes, kurus noslēdz ar atslēgām.


158. Pēc uzņēmuma darba laika beigām ieročus un šaujamieroču munīciju izņem no tirdzniecības zāles un novieto ieroču glabātavā.


159. Ar Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijas atļauju, ja tirdzniecības zāles platība nepārsniedz 150 kvadrātmetru, komersants veikala daļā, kas nodalīta no ieroču un munīcijas tirdzniecības vietas, var tirgot arī medību un makšķerēšanas piederumus un cita veida rūpniecības preces, izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus.


160. Glabātavas vairumtirdzniecības zāle atbilst ugunsdrošības prasībām un ir bez logiem, tās sienas, grīda, griesti un durvis atbilst šo noteikumu 147.2., 147.3., 147.4., 147.5. un 147.6.apakšpunktā minētajām prasībām.


161. Veikala vairumtirdzniecības zāle ir aprīkota ar automātisko ugunsgrēka un apsardzes signalizācijas iekārtu un trauksmes signalizācijas pogu, kas savienota ar centrālo apsardzes pulti.


162. Veikala vairumtirdzniecības zālē ierīko leti, kas šķir preces izsniedzēju un saņēmēju.


163. Komersanta uzskaitē ir:


163.1. stingrās uzskaites dokumenti — preču pavadzīmes–rēķini;


163.2. stingrās uzskaites dokumentu uzskaites žurnāls;


163.3. ieroču iegādāšanās un realizēšanas atļaujas;


163.4. preces importa, eksporta un tranzīta darījumu dokumenti;


163.5. ieroču uzskaites žurnāls un munīcijas uzskaites žurnāls.


164. Komersants reizi ceturksnī iesniedz Valsts policijas iestādē pārskatu par visu komersanta glabāšanā esošo preci un pārskata periodā realizēto preci. Pārskatā norāda katra ieroča kategoriju, veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, izgatavošanas gadu un glabātavas adresi.


165. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, marķējamo sastāvdaļu un šaujamieroču munīcijas pārvadāšanas laikā komersants nodrošina tās bruņotu apsardzi, izmantojot komersanta apsardzes darbiniekus (iekšējās drošības dienestu) vai licencēta apsardzes uzņēmuma apsardzes darbiniekus.


166. Pārvadāšanas laikā šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči ir izlādēti un iesaiņoti. Pārvadājot preci Latvijas teritorijā, to pavaddokumentos norāda ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), kalibru, sēriju un numuru.


167. Ja komersants pārvedis šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabāšanai no vienas glabātavas uz otru, tas triju darbdienu laikā pēc pārvešanas rakstiski informē Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, norādot ieroču glabātavas adresi un ieroča kategoriju, veidu, marku (sistēmu), kalibru, sēriju un numuru.


168. Komersants eksponē izstādēs iegādāto preci vai ieročus, to munīciju, sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, kas saņemti eksponēšanai izstādēs no ārvalsts ieroču ražotāja vai komersanta, kas veic ieroču tirdzniecību, ja ar Valsts policijas iestādi, kuras darbības teritorijā paredzēta izstāde, ir saskaņots izstādes drošības pasākumu plāns.


169. Eksponēšanas laikā šaušanai derīgi ieroči nav pielādēti un ir izvietoti atsevišķi no munīcijas. Šaušanai derīgus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus apskatei rokās nedod. Pēc eksponēšanas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un šaujamieroču munīciju nogādā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā ieroču un munīcijas glabātavā.


170. Pirms ieroču un munīcijas tirdzniecības vai glabātavas telpas maiņas komersants informē par to Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju, iesniedzot iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.


171. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija šo noteikumu 170.punktā minēto iesniegumu izskata 30 dienu laikā. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts policijas iestādei šo noteikumu 25.2. un 25.3.apakšpunktā minētos dokumentus. Šo noteikumu 25.2. un 25.3.apakšpunktā minētos dokumentus var iesniegt arī komersants vienlaikus ar šo noteikumu 170.punktā minēto iesniegumu.


172. Ja komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, tā vadītājs triju darbdienu laikā:


172.1. rakstiski informē par to Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju un Valsts policijas iestādi, kuras darbības teritorijā atrodas ieroču un munīcijas tirdzniecības vieta un glabātava;


172.2. nodod Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai speciālo atļauju (licenci) un attiecīgajai Valsts policijas iestādei ieroču uzskaites žurnālu un munīcijas uzskaites žurnālu;


172.3. nodrošina uzņēmumā atlikušās preces un šo noteikumu 163.punktā minēto dokumentu saglabāšanu.


 


4.3. Militāro un A kategorijas ieroču un to munīcijas, gāzes granātu un gāzes munīcijas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču imports, eksports un tranzīts


173. Pēc juridiskās personas pasūtījuma, kurai likumā paredzētas tiesības iegādāties noteikta veida militāros vai A kategorijas ieročus un to munīciju, gāzes granātas un gāzes munīciju, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces (turpmāk — preces saņēmējs), komersants importē tāda daudzuma un veida ieročus, munīciju, ieroču sastāvdaļas, palīgierīces un speciālos līdzekļus, kādus norādījis preces pasūtītājs un kādi norādīti Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) importam.


174. Lai importētu ieročus un to marķējamās sastāvdaļas, noformē stingrās uzskaites dokumentu — preču pavadzīmi–rēķinu. Preču pavadzīmē–rēķinā papildus normatīvajos aktos par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību noteiktajiem rekvizītiem norāda arī ieroča veidu, marku, kalibru, sēriju un numuru, kā arī munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu, kalibru un lodes tipu (ieroča sastāvdaļas nosaukumu un marķējumu).


175. Komersants visus iegādātos ieročus, šaujamieroču munīciju un ieroču marķējamās sastāvdaļas diennakts laikā pēc iegādes, ievešanas Latvijā vai ievešanas muitas noliktavā reģistrē komersanta ieroču uzskaites žurnālā, bet šaujamieroču munīciju — komersanta munīcijas uzskaites žurnālā. Ieroču nemarķējamās sastāvdaļas, ieroču palīgierīces un speciālos līdzekļus reģistrē preču uzskaites žurnālā.


176. Komersants nodod ieročus, munīciju, ieroču sastāvdaļas, palīgierīces un speciālos līdzekļus pasūtītāja (juridiskās personas) vadītājam vai tā pilnvarotajai personai, kas atbild par ieroču un munīcijas iegādi, uzskaiti un glabāšanu.


177. Komersants, nododot ieročus, to munīciju, sastāvdaļas, palīgierīces, un speciālos līdzekļus preces pasūtītājam, ieraksta pieprasītās ziņas uzskaites žurnālā. Pasūtītājs parakstās par preces saņemšanu.


178. Līdz nodošanai preces pasūtītājam, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, komersants glabā ieročus, to munīciju, sastāvdaļas, palīgierīces un speciālos līdzekļus speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā ieroču un munīcijas glabātavā vai muitas noliktavā.


179. Ja preces pasūtītājs ieročus, to munīciju, sastāvdaļas, palīgierīces un speciālos līdzekļus nepieņem, komersants šo noteikumu 178.punktā minētajā termiņā:


179.1. nodod preces citam pasūtītājam un par to rakstiski informē Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju;


179.2. pēc Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas speciālās atļaujas (licences) eksportam saņemšanas preces atdod atpakaļ ražotājam vai komersantam, kas veic ieroču tirdzniecību un no kura tās tika iegādātas;


179.3. nodod preces Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam iznīcināšanai.


 


4.4. Mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, kā arī auksto ieroču un speciālo līdzekļu imports, eksports, tranzīts, eksponēšana izstādēs, iegādāšanās, glabāšana un realizācija


180. Mazas enerģijas pneimatisko ieroču un to munīcijas, auksto ieroču, pašaizsardzības gāzes pistoļu (revolveru) un to patronu, gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču importam, eksportam un tranzītam Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas importa, eksporta vai tranzīta speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama. Ja radušās neskaidrības, Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departaments izsniedz komersantam attiecīgu izziņu uzrādīšanai muitas iestādē.


181. Iegādājoties mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus, pašaizsardzības gāzes pistoles (revolverus) un to patronas, pašaizsardzības gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces, komersants noformē stingrās uzskaites dokumentu — preču pavadzīmi–rēķinu.


182. Komersants mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus, pašaizsardzības gāzes pistoles (revolverus) un to patronas, gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces realizē tikai tām fiziskajām personām, kuras sasniegušas Ieroču aprites likumā noteikto vecumu. Komersants pārbauda pircēja vecumu pēc personu apliecinoša dokumenta.


183. Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, aukstos ieročus, pašaizsardzības gāzes pistoles (revolverus) un to patronas, gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces glabā īpaši iekārtotā glabātavā seifā vai metāla skapī un realizē īpaši ierīkotā veikala tirdzniecības zālē, lai tie nenonāktu nepiederošu personu rīcībā.


184. Glabātava un veikala tirdzniecības zāle atbilst ugunsdrošības prasībām un šādiem nosacījumiem:


184.1. glabātava ir bez logiem un izolēta no citām palīgtelpām, dienesta telpām un veikala tirdzniecības zāles;


184.2. glabātava ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par trim milimetriem.


185. Glabātava un tirdzniecības zāle ir aprīkota ar automātisko ugunsgrēka un apsardzes signalizācijas iekārtu. Tirdzniecības zāles logus un durvis aprīko ar apsardzes signalizācijas iekārtu, kura reaģē uz atvēršanu. Tirdzniecības zālē ierīko trauksmes signalizācijas pogu, kas atrodas pārdevēja darba vietā un savienota ar centrālo apsardzes pulti.


186. Veikala mazumtirdzniecības zālē ierīko speciālus stendus (plauktus vai letes), kuros komersants var izvietot ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus.


187. Veikala tirdzniecības zālē ierīko leti, kas šķir preces izsniedzēju un saņēmēju.


188. Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, aukstos ieročus, pašaizsardzības gāzes pistoles (revolverus) un to patronas, pašaizsardzības gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces eksponē izstādēs, ja ir izstrādāts izstādes drošības pasākumu plāns.


 


5. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana) un remonts


5.1. Vispārīgās prasības


189. Komersants ražo (izgatavo) un remontē tādus ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kādi norādīti speciālajā atļaujā (licencē).


190. Atbilstoši speciālajā atļaujā (licencē) norādīto ieroču kategorijai un ieroču veidam komersants iegādājas (importē) tikai tiem paredzētas sastāvdaļas un palīgierīces.


191. Ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus ražo (izgatavo), remontē un glabā īpaši ierīkotās telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).


192. Komersants nodrošina, lai speciālajā atļaujā (licencē) minētajās telpās, kurās tiek veikta komercdarbība, darba laikā būtu iespējams iekļūt valsts institūciju amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli vai tehnisko uzraudzību.


193. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atļauts veikt, ja par komersanta vadītājiem, personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kā arī komersanta dalībniekiem ir saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


194. Komersanta vadītājs un komersanta pārvaldes institūcijas kontrolē, kā darbinieki ievēro ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu, palīgierīču un speciālo līdzekļu aprites noteikumus, un ir atbildīgas par izdarītajiem pārkāpumiem.


195. Militāros ieročus, to munīciju, gāzes granātas un gāzes munīciju, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces komersants ražo (izgatavo) pēc to institūciju pasūtījuma, kurām ir tiesības iegādāties minētās preces.


196. Pirms ieroču un elektrošoka ierīču ražošanas (izgatavošanas), remonta darbnīcas vai glabātavas telpas maiņas vai papildu telpas iekārtošanas komersants iesniedz attiecīgi Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā vai Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrēšanai un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Iesniegumu izskata pēc šo noteikumu 25.2., 25.3. un 25.4.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas.


197. Ja komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, tā vadītājs triju darbdienu laikā:


197.1. rakstiski par to informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju un Valsts policijas iestādi, kuras darbības teritorijā atrodas ieroču un munīcijas ražošanas vai ieroču remonta uzņēmums un ieroču un munīcijas glabātava;


197.2. nodod Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijai speciālo atļauju (licenci) un Valsts policijas iestādei, kuras darbības teritorijā tas atrodas, — uzskaites žurnālus;


197.3. nodrošina remontam pieņemto ieroču un iegādāto ieroču marķējamo sastāvdaļu un komersanta uzskaitē esošo dokumentu saglabāšanu.


198. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanas laikā komersants nodrošina to bruņotu apsardzi, izmantojot komersanta apsardzes darbiniekus (iekšējās drošības dienestu) vai licencēta apsardzes uzņēmuma apsardzes darbiniekus.


 


5.2. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu ražošana (izgatavošana)


199. Komersants šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču, kā arī pusfabrikātu un šaujamieroču munīcijas ražošanai (izgatavošanai) ierīko ražošanas telpas un ieroču glabātavu, ko atzīmē objekta plānā. Plānu sastāda mērogā 1:50 vai 1:100, norādot tajā telpu izvietojumu ēkā, telpu izmērus un lielāko uzglabājamo munīcijas daudzumu.


200. Ieroču glabātava atbilst šo noteikumu 147., 148., 149. un 150.punktā noteiktajām prasībām. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpas ierīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem. Šaujamieroču munīcijas ražošanas (izgatavošanas) darba vietas ir projektētas, konstruētas, būvētas, pārraudzītas un uzturētas tādā tehniskajā stāvoklī, lai tās spētu pastāvēt un izturēt iespējamo sprādziena faktoru iedarbību.


201. Šaujamieroču, pneimatisko ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas iekārtas un ražošanas process nodrošina tādu izgatavoto ieroču kvalitāti, lai to lietošana būtu droša.


202. Komersants nodrošina, lai izgatavoto šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču atbilstība Eiropas Savienības dalībvalstu harmonizētajām ieroču lietošanas drošības prasībām tiktu novērtēta starptautiski akreditētā laboratorijā.


203. Iegādājoties šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču marķējamās sastāvdaļas no komersanta ārvalstīs, noformē stingrās uzskaites dokumentu — preču pavadzīmi–rēķinu. Preču pavadzīmē–rēķinā papildus normatīvajos aktos par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību noteiktajiem rekvizītiem norāda arī marķējamās sastāvdaļas numuru, stobra un patrontelpas kalibru, ieroča kategoriju un veidu, kuram paredzēta sastāvdaļa. Iegādājoties šaujamieroču stobru sagataves, norāda to garumu.


204. Komersants visas iegādātās šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču marķējamās sastāvdaļas diennakts laikā pēc iegādes vai ievešanas Latvijā reģistrē komersanta ieroču sastāvdaļu uzskaites žurnālā.


205. Izgatavoto šaujamieroci, šaujamieroču munīciju, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroci un speciālo līdzekli komersants attiecīgi reģistrē izgatavoto ieroču (munīcijas) uzskaites žurnālā vai speciālo līdzekļu uzskaites žurnālā, kur norāda priekšmeta izgatavošanas datumu, ieroča kategoriju, veidu, modeli (sistēmu), kalibru un numuru.


206. Šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaites žurnāli ir cauršūti, ar numurētām lapām un apstiprināti ar komersanta zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kuras darbības teritorijā atrodas komersanta uzņēmums.


207. Pirms izgatavotā šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai šaujamieroča munīcijas eksporta un realizācijas komersants veic produkcijas kvalitātes pārbaudi, arī izmēģinājuma (testa) šāvienus, ko apliecina ar drošības pārbaudes spiedogu (kvalitātes pārbaudes zīmi) uz izstrādājuma.


208. Izgatavoto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (tā marķējamās sastāvdaļas) un šaujamieroču munīciju marķē.


209. Šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus marķē, iestrādājot stobrā, aizslēgā (aizslēga mehānismā), rāmī (mehānismu kārbā) marķējumu ar burtiem LV, izgatavošanas gada pēdējos divus ciparus, četrciparu kārtas numuru un divu burtu sērijas apzīmējumu, šaušanai izmantojamās patronas kalibru uz katra stobra un kvalitātes pārbaudes zīmi (ražotāja preču zīmi). Uz gludstobra–garstobra šaujamieroča papildus norāda patrontelpas garumu un stobra kanāla diametru ar precizitāti līdz 0,1 mm. Ja gada ražošanas apjoms pārsniedz ar četrciparu skaitli norādāmo, marķējumu papildina ar nākamo ciparu.


210. Vītņstobra šaujamieroču munīciju marķē, iestrādājot čaulas pamatnē marķējumu ar ciparu — patronas kalibru (kalibra standarta apzīmējums vai patronas preču nosaukums) — un ražotāja preču zīmi (burtus), militāro šaujamieroču munīcijai — arī izgatavošanas gada divciparu skaitli. Palielināta spiediena patronām ir papildu apzīmējums (“magnum”) ar norādi par to, ka patronas nedrīkst izmantot parastajos šaujamieročos.


211. Gludstobra šaujamieroču munīciju marķē uz pamatnes vai sānu virsmas, norādot kalibru, čaulas garumu, lādiņa veidu un kvalitātes pārbaudes zīmi (arī ražotāja preču zīmi). Skrošu patronām norāda skrošu numuru vai renkuļu diametru un čaulas garumu, ja 20.kalibra vai lielāka kalibra patronām tas pārsniedz 65 mm, bet 24.kalibra patronām — 63,5 mm. Palielināta spiediena patronām ir atšķirības zīme.


212. Tāda veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kurš Latvijā nav klasificēts, komersants pirms tā eksporta un realizācijas nodod klasifikācijai Valsts policijā.


213. Vītņstobra šaujamieroci triju darbdienu laikā pēc izgatavošanas procesa beigām komersants nogādā Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē kontrolšāvienu izdarīšanai.


214. Izgatavoto ieroci, munīciju vai speciālo līdzekli komersants glabā, eksportē un realizē šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā.


 


5.3. Ieroču un elektrošoka ierīču remonts


215. Iegādājoties šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču marķējamās sastāvdaļas no komersanta ārvalstīs vai no komersanta, kas saņēmis attiecīgu Iekšlietu ministrijas speciālo atļauju (licenci), noformē stingrās uzskaites dokumentu — preču pavadzīmi–rēķinu. Preču pavadzīmē–rēķinā papildus normatīvajos aktos par preču pavadzīmes–rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību noteiktajiem rekvizītiem norāda arī marķējamās sastāvdaļas numuru, stobra un patrontelpas kalibru, ieroča kategoriju un veidu, kuram paredzēta sastāvdaļa.


216. Komersants visas iegādātās šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamās sastāvdaļas diennakts laikā pēc iegādes vai ievešanas Latvijā reģistrē komersanta ieroču sastāvdaļu uzskaites žurnālā. Žurnālā norāda iegādes datumu, tās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, no kuras marķējamā sastāvdaļa iegādāta, kā arī tās nosaukumu un marķējumu.


217. Šaujamieroci, tā munīciju (ja pēc remonta nepieciešama šaujamieroča testēšana) vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci komersants pieņem remontam no fiziskās personas pēc tam, kad tā uzrādījusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un personu apliecinošu dokumentu.


218. Pieņemot ieroci remontam no fiziskās personas, komersants izsniedz personai izziņu par ieroča pieņemšanu remontam. Izziņā norāda:


218.1. komersanta veidu, nosaukumu, adresi, tālruņa un speciālās atļaujas (licences) numuru;


218.2. datumu un laiku, kad ierocis pieņemts remontam, un izziņas reģistrācijas numuru (norāda atbilstoši ieroču remonta uzskaites žurnālā izdarītā ieraksta par ieroča pieņemšanu remontam kārtas numuram);


218.3. ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi;


218.4. remontam pieņemtā ieroča veidu, marku (sistēmu), kalibru un numuru;


218.5. ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru un Valsts policijas iestādi, kas izsniegusi atļauju.


219. Komersants izziņu paraksta un apstiprina ar zīmogu.


220. Ja personas uzrādītā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja rada aizdomas par tās izsniegšanas likumību, komersants par to informē Valsts policijas iestādi, kas norādīta atļaujā.


221. Juridiskās personas ieroci (ieroča munīciju ieroča testēšanai) vai ieroča marķējamo sastāvdaļu komersants pieņem remontam no juridiskās personas vadītāja vai no pilnvarotās atbildīgās personas. Persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz juridiskās personas vēstuli divos eksemplāros. Vēstulē norāda:


221.1. juridiskās personas rekvizītus, vēstules sastādīšanas datumu un reģistrācijas numuru;


221.2. atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;


221.3. juridiskās personas ieroču glabāšanas atļaujas numuru;


221.4. tā komersanta nosaukumu un adresi, kuram ieroci vai tā sastāvdaļas nodod remontam;


221.5. remontējamā ieroča veidu, marku (sistēmu), kalibru, numuru (marķējamās sastāvdaļas nosaukumu un numuru), kā arī ieroča testēšanai paredzētās munīcijas daudzumu (vienību skaitu), kalibru un sēriju.


222. Vēstuli paraksta juridiskās personas vadītājs un apzīmogo ar zīmogu.


223. Saņemot no fiziskās vai juridiskās personas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (ieroča munīciju ieroča testēšanai) vai ieroča marķējamo sastāvdaļu remontam, komersants to reģistrē ieroču remonta uzskaites žurnālā. Žurnālā norāda:


223.1. ieroča veidu, marku (sistēmu), kalibru, numuru (marķējamās sastāvdaļas nosaukumu un numuru), kā arī ieroča testēšanai paredzētās munīcijas daudzumu (vienību skaitu), kalibru un sēriju;


223.2. juridiskās personas vēstules saņemšanas datumu un reģistrācijas numuru;


223.3. ieroča īpašnieka (fiziskās personas) vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi;


223.4. juridiskās personas veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;


223.5. juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;


223.6. ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru;


223.7. ieroča pieņemšanas datumu un laiku;


223.8. veicamos remontdarbus, ja tie ir zināmi.


224. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču sastāvdaļu uzskaites žurnāls un ieroču remonta uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apstiprināts ar komersanta zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kuras darbības teritorijā atrodas komersanta ieroču remonta uzņēmums.


225. Nododot ieroci vai ieroča marķējamo sastāvdaļu remontam un ieroča munīciju ieroča testēšanai, kā arī saņemot ieroci pēc remonta, persona, kas to nodod un saņem, parakstās ieroču remonta uzskaites žurnālā. Ieroča īpašnieks (fiziskā persona) nodod komersantam izziņu, kas tika izsniegta, pieņemot ieroci remontam.


226. Komersanta vadītājs vai darbinieks, kas remontē ieroci, saņemot juridiskās personas ieroci remontam, parakstās šo noteikumu 221.punktā minētajā vēstulē (abos eksemplāros) un apzīmogo to ar zīmogu.


227. Komersanta vadītājs vai darbinieks, kas remontē ieroci, atdodot ieroci pēc remonta juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai, parakstās juridiskās personas vēstulē (abos eksemplāros) un apzīmogo to. Persona, kas saņem ieroci, vēstulē (abos eksemplāros) apliecina ieroča saņemšanu ar parakstu.


228. Viens vēstules eksemplārs paliek komersantam, otrs — ieroča īpašniekam (juridiskajai personai).


229. Komersants pēc ieroča marķējamo vai citu Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteikto ieroča būtisko sastāvdaļu nomaiņas vai remonta izdara no tā izmēģinājuma šāvienus, kā arī par marķēto sastāvdaļu nomaiņu informē Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts.


230. Ja ierocis nav remontējams, komersants par to informē Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts.


231. Valsts policijas iestāde, kurā šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis reģistrēts, izņem tehniskajiem noteikumiem neatbilstošo vai neremontējamo ieroci un nodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam iznīcināšanai vai Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldei ieroču kolekcijai, lai veiktu salīdzinošo izpēti.


232. Ja veikts vītņstobra šaujamieroča stobra, patrontelpas, aizslēga (aizslēga mehānisma), belžņa vai citu Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteikto ieroča detaļu remonts, komersants triju darbdienu laikā pēc remonta vītņstobra šaujamieroci nogādā Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē kontrolšāvienu izdarīšanai. Izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu komersants triju darbdienu laikā pēc kontrolšāvienu izdarīšanas iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.


233. Komersants nomainītās un lietošanai nederīgās ieroča marķējamās sastāvdaļas reizi mēnesī nodod Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam iznīcināšanai.


234. Komersanta uzskaitē ir:


234.1. stingrās uzskaites dokumenti — preču pavadzīmes–rēķini;


234.2. stingrās uzskaites dokumentu uzskaites žurnāls;


234.3. importa darījumu dokumenti;


234.4. ieroču remonta uzskaites žurnāls;


234.5. ieroču sastāvdaļu uzskaites žurnāls;


234.6. juridisko personu vēstules par ieroču nodošanu remontam.


235. Komersants remontē ieročus speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā ieroču remontdarbnīcā. Laikā, kad remontam pieņemtos ieročus un to marķējamās sastāvdaļas neremontē, ieroči un to sastāvdaļas glabājas aizslēgtā ieroču glabātavā, kas ierīkota remontdarbnīcā. Remontējamos ieročus un to marķējamās sastāvdaļas pēc darba laika beigām no remontdarbnīcas telpām pārvieto uz ieroču glabātavu.


236. Ieročus un to sastāvdaļas glabā, nodrošinot tādus apstākļus, lai tie nenonāktu nepiederošu personu rīcībā. Glabātava atbilst šo noteikumu 147., 148., 149. un 150.punktā noteiktajām prasībām.


237. Komersants mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un aukstos ieročus pieņem remontam no tādām fiziskajām personām, kuras sasniegušas Ieroču aprites likumā noteikto vecumu.


238. Tās personas vecumu, kura nodod mazas enerģijas pneimatisko ieroci vai auksto ieroci remontam, pārbauda pēc personu apliecinoša dokumenta. Par tām personām, kas nav sasniegušas Ieroču aprites likumā noteikto vecumu, komersants informē Valsts policijas iestādi.


239. Pieņemot remontam mazas enerģijas pneimatisko vai auksto ieroci, komersants ieraksta ieroču remonta uzskaites žurnālā norādītās ziņas un izsniedz personai ar parakstu un zīmogu apstiprinātu izziņu. Par izziņas saņemšanu persona parakstās ieroču remonta uzskaites žurnālā.


240. Remontēto mazas enerģijas pneimatisko vai auksto ieroci izsniedz ieroča īpašniekam, kad viņš uzrādījis personu apliecinošu dokumentu un nodevis komersantam izziņu, kas tika izsniegta, pieņemot ieroci remontā. Ieroča īpašnieks parakstās par ieroča saņemšanu ieroču remonta uzskaites žurnālā.


241. Komersants glabā un remontē mazas enerģijas pneimatisko vai auksto ieroci speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā ieroču remontdarbnīcā, nodrošinot, lai tas nenonāktu nepiederošu personu rīcībā.


242. Mazas enerģijas pneimatisko vai auksto ieroču glabātava un remontdarbnīca atbilst ugunsdrošības noteikumiem un šādiem nosacījumiem:


242.1. glabātava ir bez logiem un izolēta no citām palīgtelpām, dienesta telpām un veikala tirdzniecības zāles;


242.2. glabātava ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par trim milimetriem.


243. Mazas enerģijas pneimatisko vai auksto ieroču glabātava un remontdarbnīca ir aprīkota ar automātisko ugunsgrēka un apsardzes signalizācijas iekārtu. Logus un durvis aprīko ar apsardzes signalizācijas kontroliekārtu, kura reaģē uz atvēršanu. Remontdarbnīcā ierīko trauksmes signalizācijas pogu, kas atrodas pārdevēja darba vietā un savienota ar centrālo apsardzes pulti.


 


6. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu aprites kārtība


6.1. Vispārīgās prasības


244. Komersants veic komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm atbilstoši speciālās atļaujas (licences) veidam. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ražo (izgatavo), glabā un realizē tikai speciāli ierīkotās telpās, kuru atrašanās vieta norādīta speciālajā atļaujā (licencē).


245. Pirms komersants maina sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas (izgatavošanas) glabātavas vai realizācijas telpas, komersants iesniedz attiecīgi Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā vai Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) pārreģistrēšanai un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija vai Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija pēc šo noteikumu 25.2., 25.3. un 25.4.apakšpunktā minēto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Vides ministrijas reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes un Valsts policijas iestādes dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu pārreģistrēt un izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci) vai atteikt pārreģistrāciju un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.


246. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atļauts veikt, ja par komersanta vadītājiem, personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kā arī komersanta dalībniekiem ir saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi. Darbinieku izglītības līmenis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic komercdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.


247. Komersanta vadītājs un komersanta pārvaldes institūcijas kontrolē, kā darbinieki ievēro sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu aprites noteikumus. Par pārkāpumiem licencētajā komercdarbībā, kurus izdarījis darbinieks, atbild arī komersants.


248. Komersants nodrošina, lai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajās vietās, kurās tiek veikta sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana (izgatavošana), glabāšana un realizācija, darba laikā būtu iespējams iekļūt valsts institūciju amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli vai tehnisko uzraudzību.


249. Komersants komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm organizē tā, lai būtu iespējams izsekot sprāgstvielu apritei un jebkurā laikā noteikt, kuru personu rīcībā ir komersantam piederošās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kā arī vietu, kur tās attiecīgajā brīdī atrodas.


250. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises pārvadā atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumiem noteiktajām prasībām.


 


6.2. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana (izgatavošana) un glabāšana, kā arī ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu izmantošanas tehniskie noteikumi un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtība


251. Komersants ražo (izgatavo) sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises atbilstoši šādām lietošanas drošības prasībām, kas piemērojamas šīm sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm:


251.1. sprāgstviela ir izgatavota, ražota un piegādāta tādā veidā, lai tā radītu minimālu risku cilvēku dzīvībai un veselībai un nepieļautu kaitējumu īpašumam un videi;


251.2. sprāgstvielai piemīt darbības raksturlielumi, kādus noteicis ražotājs, lai nodrošinātu maksimālo lietošanas drošību;


251.3. sprāgstviela ir izgatavota un ražota tādā veidā, ka, izmantojot piemērotu tehniku, to var likvidēt veidā, kas mazina negatīvo ietekmi uz vidi;


251.4. sprāgstvielu pārbauda reālos apstākļos. Ja tas nav iespējams laboratorijā, pārbaudes veic apstākļos, kādos sprāgstviela tiks lietota;


251.5. sprāgstvielām nosaka:


251.5.1. konstrukcijas un raksturlielumu īpašības, arī ķīmisko sastāvu, maisījuma pakāpi un, ja iespējams, dimensijas un graudiņu lielumu sadalījumu;


251.5.2. sprāgstvielas fizisko un ķīmisko stabilitāti visos apkārtējās vides apstākļos, kuros tā var atrasties;


251.5.3. jutīgumu pret triecienu un berzi;


251.5.4. visu komponentu savienojamību attiecībā uz to fizisko un ķīmisko noturību;


251.5.5. sprāgstvielas ķīmiskās tīrības pakāpi;


251.5.6. sprāgstvielas izturību pret ūdens ietekmi, ja tā paredzēta lietošanai mitrumā vai slapjumā un ūdens var negatīvi ietekmēt sprāgstvielas lietošanas drošību vai drošību kopumā;


251.5.7. izturību pret zemām un augstām temperatūrām, ja sprāgstvielas paredzētas glabāšanai vai lietošanai šādās temperatūrās un kāda to komponenta atdzišana vai sakaršana var negatīvi ietekmēt sprāgstvielas lietošanas drošību vai drošību kopumā;


251.5.8. sprāgstvielas piemērotību lietošanai bīstamos ārējās vides apstākļos (piemēram, vides apstākļos, ko apdraud liesmas, karstas masas), ja tā paredzēta lietošanai šādos apstākļos;


251.5.9. drošības pasākumus, lai novērstu priekšlaicīgu vai nejaušu uzsprāgšanu vai aizdegšanos;


251.5.10. sprāgstvielas novietošanu un darbību, lietojot to paredzētajiem mērķiem;


251.5.11. instrukcijas un, ja nepieciešams, marķējumu valsts valodā attiecībā uz rīcības drošību ar sprāgstvielu un sprāgstvielas uzglabāšanas, lietošanas un likvidēšanas drošību;


251.5.12. sprāgstvielas vai tās apvalka, vai citu komponentu spēju izturēt pakāpenisko nolietošanos glabāšanas laikā līdz ražotāja norādītā derīguma termiņa beigām;


251.5.13. precīzus norādījumus par visām ierīcēm un piederumiem, kas nepieciešami sprāgstvielas drošai funkcionēšanai;


251.6. dažādas sprāgstvielu grupas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām;


251.7. sprāgstošās sprāgstvielas atbilst šādām minimālajām prasībām:


251.7.1. sprāgstvielas startēšanas veids nodrošina tās atbilstošu drošu, noturīgu un pilnīgu detonāciju vai deflagrāciju. Melnajam pulverim īpaši pārbauda aizdegšanās jaudu;


251.7.2. sprāgstvielas patronu formā droši un noturīgi noraida detonāciju no viena patronu ķēdes gala uz otru;


251.7.3. gāzes, ko rada pazemē lietojamās sprāgstvielas, satur oglekļa monoksīdu, nitrātu gāzes, citas gāzes, tvaikus un cietās daļiņas gaisā tikai tādā daudzumā, kas neietekmē veselību normālos sprāgstvielas lietošanas apstākļos;


251.8. detonācijas auklas, aizsargi, aizdedzes auklas un trieciena patronas atbilst šādām minimālajām prasībām:


251.8.1. detonācijas auklu, aizsargu un aizdedzes auklu pārklājumi ir mehāniski pietiekami izturīgi, lai aizsargātu sprāgstvielas pildījumu, kad sprāgstviela tiek pakļauta normālam mehāniskajam spiedienam;


251.8.2. ir norādīts aizsarga degšanas laiks un aizsargs ir drošs;


251.8.3. detonācijas auklas var droši startēt vai tām piemīt pietiekama startēšanas jauda, un tās atbilst uzglabāšanas prasībām arī specifiskos klimatiskajos apstākļos;


251.9. detonatori (arī laika detonatori) un releji atbilst šādām minimālajām prasībām:


251.9.1. detonatori, ko lieto kopā ar sprāgstošo sprāgstvielu, spēj bez novirzēm ierosināt detonāciju visos paredzamajos lietošanas apstākļos;


251.9.2. releju starts ir drošs;


251.9.3. mitrums negatīvi neietekmē startēšanas spēju;


251.9.4. laika detonatoru aizkavēšanās laiki ir pietiekami vienādi, lai nodrošinātu, ka cits citam sekojošos laika ķēdes posmos laika pārklāšanās varbūtība ir nenozīmīga;


251.9.5. elektrisko detonatoru elektriskie raksturlielumi (piemēram, strāva un pretestība) ir norādīti uz iepakojuma;


251.9.6. elektrisko detonatoru auklas ir pietiekami izolētas un mehāniski izturīgas, arī attiecībā uz drošību savienojuma vietā ar detonatoru, ņemot vērā to paredzēto lietojumu;


251.10. propelenti un raķešu propelenti atbilst šādām minimālajām prasībām:


251.10.1. nesprāgst, ja tos izmanto paredzētajiem mērķiem;


251.10.2. ja nepieciešams, propelenti (piemēram, tādi, kuru pamatā ir nitroceluloze) ir stabilizēti pret sadalīšanos;


251.10.3. cietiem saspiestiem vai apvalkā esošiem raķešu propelentiem nav nekādu gadījuma plaisu vai gāzes burbuļu, kas varētu negatīvi ietekmēt to funkcionēšanu.


252. Ārvalstīs izsniegtie sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi, kuri tiek atzīti Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir atzīstami arī Latvijā.


253. Sprāgstvielas attiecina uz ANO rekomendācijās par bīstamu kravu pārvietošanu noteikto 1.klasi, ja to pārbaudes (testa) metodes eksplozīvo īpašību noteikšanai un klasifikācijas procedūra atbilst minēto rekomendāciju prasībām.


254. Lai varētu veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, komersants, kas ražo sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises savām vajadzībām, nodrošina katra jauna sprāgstvielas veida atbilstības novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 300.punktam un iesniedz attiecīgos sprāgstvielu paraugus šo noteikumu 296.punktā minētajā institūcijā. Izdevumus, kas saistīti ar sprāgstvielas atbilstības novērtēšanu, sedz komersants.


255. Lai varētu veikt spridzināšanas darbus, komersants, kas realizē paša izgatavotās sprāgstvielas komersantiem, kuri ir reģistrējušies Valsts darba inspekcijā, garantē šo, kā arī savām vajadzībām ražoto sprāgstvielu kvalitātes atbilstību attiecīgajiem piemērojamiem standartiem.


256. Komersants nosaka atbildīgo personu par visiem sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas procesiem uzņēmumā. Atbildīgā persona nodrošina darbu veikšanas kvalitāti un atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.


257. Darba vietas ir projektētas, konstruētas, būvētas, pārraudzītas un uzturētas tādā tehniskajā stāvoklī, lai tās spētu pastāvēt un izturēt iespējamo sprādziena faktoru iedarbību. Sprāgstvielu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpas ierīko, ņemot vērā normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem noteiktās prasības.


258. Komersants nodrošina, lai sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanā (izgatavošanā) izmantojamās sastāvdaļas un aprīkojums, arī drošības ierīces un aizsardzības līdzekļi, to izvietojums un pieņemšana ekspluatācijā atbilstu normatīvo aktu prasībām darba aizsardzības jomā.


259. Par darba vietas atbilstību drošības prasībām atbild komersants. Ja darba vietā konstatētas atkāpes no drošības prasībām un darbiniekiem nav iespējams likvidēt neatbilstību, atbildīgā amatpersona vai darbinieki par to informē komersantu.


260. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas būves un teritorija atbilst normatīvajos aktos par specializēto būvju būvniecību noteiktajām prasībām.


261. Komersanta uzņēmuma būves un tehnoloģiskās iekārtas ir projektētas, izvietotas un iekārtotas tā, lai nodrošinātu:


261.1. atbilstošu tīrīšanu;


261.2. aizsardzību pret vides piesārņojumu;


261.3. aizsardzību pret putekļu un netīrumu uzkrāšanos;


261.4. atbilstošu ražošanas tehnoloģisko procesu norisi;


261.5. atbilstošu temperatūru un gaisa relatīvo mitrumu.


262. Ražošanas (izgatavošanas) telpas un teritoriju uztur tīru. Komersants nosaka par telpu un teritorijas tīrības nodrošināšanu atbildīgo darbinieku.


263. Speciālās prasības sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas un uzglabāšanas telpām un iekārtām ir šādas:


263.1. telpas ir nodrošinātas ar ventilācijas sistēmu, kas nepieļauj gaisa plūsmu no piesārņota iecirkņa uz tīru iecirkni. Ventilācijas lūkām ir aizsargsiets, kas izgatavots no nerūsējoša materiāla, ir viegli tīrāms un nomaināms;


263.2. telpas ir nodrošinātas ar dabīgo un mākslīgo apgaismojumu. Mākslīgā apgaismojuma ierīces sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas un uzglabāšanas laikā nav iespējams piesārņot;


263.3. telpās, kurās var veidoties sprādzienbīstama vide, ir viegli atdalāmas konstrukcijas ar platību 0,05 m2 uz telpas apjoma kubikmetru;


263.4. telpās ir ierīkots ūdensvads ar aukstā un karstā ūdens pievadu, atbilstošs izlietņu skaits, kā arī mazgāšanas, dezinficēšanas un roku žāvēšanas (susināšanas) līdzekļi. Grīdas materiāls ir viegli tīrāms, ūdensizturīgs, neabsorbējošs, neslidens un netoksisks, grīdas segums nav bojāts, grīda vienmēr ir tīra;


263.5. ja nepieciešams, grīda ir noteiktā slīpumā un aprīkota ar ūdens noteces sistēmu, lai nodrošinātu ūdens noteci uz kanalizācijas sistēmu;


263.6. sienu materiāls saskaņā ar tehnoloģiskajām prasībām ir viegli tīrāms, ūdensizturīgs, neabsorbējošs un blīvs;


263.7. griesti un to konstrukcijas ir izbūvētas tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un samazinātu kondensāta veidošanos, kā arī būtu viegli tīrāmas;


263.8. logi un citas atveres ir izbūvētas tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un būtu viegli tīrāmas. Durvis ir gludas, viegli mazgājamas, no neabsorbējoša materiāla;


263.9. virsmas, kas saskaras ar ķīmiskajām vielām un sprāgstvielām, ir viegli tīrāmas, mazgājamas, izgatavotas no neabsorbējoša un netoksiska materiāla;


263.10. telpās ir tīrīšanas iekārtas, kas paredzētas darba aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu tīrīšanai. Tīrīšanas iekārtas izgatavotas no materiāliem, kuri ir izturīgi pret koroziju un viegli tīrāmi;


263.11. aprīkojums, ar kuru ķīmiskās vielas un sprāgstvielas var nonākt vai atrodas saskarē ražošanas tehnoloģiskā procesa laikā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un tehnoloģiskajām prasībām, ir tīrs, izgatavots no netoksiska un neabsorbējoša materiāla, kas ir izturīgs pret koroziju. Tīrīšanas aprīkojums izvietots tā, lai varētu veikt prasībām atbilstošu telpu tīrīšanu un attiecīgas pārbaudes;


263.12. ražošanas un uzglabāšanas telpās neatrodas vielas, materiāli un priekšmeti, kas nav nepieciešami tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Telpās lieto iekārtas, rīkus un instrumentus, kuri nevar radīt dzirksteles;


263.13. iekārtas, kas atrodas sprādzienbīstamā vidē, atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām.


264. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas (izgatavošanas) telpās un glabātavā ir notekūdeņu un atkritumu savākšanas un izvietošanas sistēma. Kanalizācijas sistēma projektēta un konstruēta ar atbilstošu jaudu, kas nodrošina, lai nerastos apkārtējās vides piesārņošanas iespējas.


265. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas un uzglabāšanas telpās nav ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumu tādā daudzumā, kas pārsniedz konkrētajam tehnoloģiskajam procesam noteikto pieļaujamo ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumu daudzumu.


266. Ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumus uzglabā atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem atkritumu tvertnēs, kas izgatavotas no ūdensnecaurlaidīga materiāla un pirms atkārtotas lietošanas tiek iztīrītas un dezinficētas.


267. Atkritumus uzglabā tā, lai netiktu piesārņotas ķīmisko vielu un sprāgstvielu ražošanas un uzglabāšanas telpas, teritorija, kā arī dzeramais ūdens un vide.


268. Cisternu, konteineru, mucu, kastu un līdzīga iesaiņojuma (iepakojuma) tīrīšanu veic īpaši šim nolūkam ierīkotās tīrīšanas un mazgāšanas vietās.


269. Izejvielas, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises noliktavās glabā tādos apstākļos, kas nepasliktina to kvalitāti un nepieļauj nokļūšanu nepiederošu personu rīcībā.


270. Komersants visas sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanai (izgatavošanai) iegādātās izejvielas un saražotās (izgatavotās) sprāgstvielas (propelentus) un spridzināšanas ietaises reģistrē attiecīgā preču uzskaites žurnālā. Sprāgstvielu izgatavošanas procesā izmantojamo ķīmisko vielu drošības datus apkopo drošības datu lapās, kuras sastāda un izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas.


 


6.3. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu eksporta, importa, tranzīta, realizācijas un komercizstāžu rīkošanas kārtība


271. Komersanti, kuriem Valsts darba inspekcija izsniegusi reģistrācijas apliecību rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanai, importē rūpnieciskajiem spridzināšanas darbiem paredzētās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises tikai savām vajadzībām. Komersanti, kuriem Iekšlietu ministrija izsniegusi speciālo atļauju (licenci) sprāgstvielu (izņemot militārās), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu importam un realizācijai, importē rūpnieciskajiem spridzināšanas darbiem paredzētās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises un realizē komersantiem, kuriem:


271.1. Iekšlietu ministrija izsniegusi speciālo atļauju (licenci) sprāgstvielu (izņemot militārās), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu importam, eksportam, tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai;


271.2. Valsts darba inspekcija izsniegusi reģistrācijas apliecību rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanai.


272. Komersanti importē un realizē militārās sprāgstvielas (propelentus) un spridzināšanas ietaises pēc Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pasūtījuma.


273. Komersants glabā un realizē sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises īpaši ierīkotās glabātavās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē) (reģistrācijas apliecībā).


274. Sprāgstvielas (propelentus) un spridzināšanas ietaises realizē tikai vairumtirdzniecībā.


275. Sprāgstvielas (propelentus) un spridzināšanas ietaises realizē komersantiem, kas reģistrēti Valsts darba inspekcijā rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanai, kā arī juridiskajām personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības iegādāties sprāgstvielas.


276. Komersants nodrošina, lai speciālajā atļaujā (licencē) (reģistrācijas apliecībā) norādītajās telpās, kurās tiek veikta komercdarbība, darba laikā būtu iespējams iekļūt valsts institūciju amatpersonām, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli.


277. Komersants iegādātās sprāgstvielas (propelentus) un spridzināšanas ietaises diennakts laikā pēc iegādes vai ievešanas Latvijā reģistrē komersanta preču uzskaites žurnālā un realizē tikai pēc reģistrācijas.


278. Komersanta uzskaitē ir:


278.1. stingrās uzskaites dokumenti — preču pavadzīmes–rēķini;


278.2. stingrās uzskaites dokumentu uzskaites žurnāls;


278.3. importa, eksporta un tranzīta darījumu dokumenti;


278.4. preču uzskaites žurnāls.


279. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises komersants importē, eksportē un pārved tranzītā šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.


280. Sprāgstvielas komersants eksponē izstādēs, izmantojot mulāžas (sprāgstvielu iepakojums, kurā nav sprāgstošu vielu), videoaparatūru un citus uzskates līdzekļus.


 


6.4. Spridzināšanas darbu veikšana


281. Spridzināšanas darbi ir sprāgstvielu enerģijas izmantošana ēku un būvju sagraušanā, derīgo izrakteņu ieguvē, ledus sastrēgumu un meža ugunsgrēku likvidēšanā un līdzīgos darbos. Pirms spridzināšanas darbu veikšanas komersants, kurš reģistrēts Valsts darba inspekcijā un saņēmis reģistrācijas apliecību, Valsts darba inspekcijā saņem spridzināšanas darbu atļauju.


282. Lai saņemtu rūpniecisko spridzināšanas darbu atļauju, komersants iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu. Iesniegumā norāda:


282.1. komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi un tālruņa numuru;


282.2. spridzināšanas darbu veikšanas vietu un termiņu (laiku);


282.3. spridzināšanas darbu raksturu, darba metodes un spridzināšanas veidu;


282.4. spridzināšanas darbu vadītāja amatu, vārdu, uzvārdu un personas kodu;


282.5. tā darbinieka vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš veiks spridzināšanas darbus;


282.6. ziņas par sprāgstvielu uzglabāšanas vietu (noliktavas adresi, nosaukumu, izvietojumu, piederību un ietilpību);


282.7. spridzināšanas darbu pasūtītāja nosaukumu, veidu un reģistrācijas numuru.


283. Šo noteikumu 282.punktā minētajam iesniegumam pievieno:


283.1. komercreģistra (Uzņēmumu reģistra) izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju;


283.2. apkārtnes plāna kopiju mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmētas spridzināšanas darbu vietas, bīstamo zonu robežas ar tajās izvietotajiem objektiem, kā arī apsardzes posteņu izvietojums;


283.3. līguma kopiju par rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanu;


283.4. spridzināšanas darbu drošības pasākumu aprakstu (plānu);


283.5. rīkojuma par spridzināšanas darbu vadītāja norīkošanu kopiju un rīkojuma par apsardzes personāla norīkošanu kopiju;


283.6. to uzņēmumu vai zemes īpašnieku, kā arī valsts un vietējo pašvaldību iestāžu saskaņojumu kopijas, kuri atrodas bīstamajā zonā vai kuru teritorijās un to tiešā tuvumā paredzēti spridzināšanas darbi, ja spridzināšanas darbi veicami dabas vai kultūras pieminekļu, tautsaimniecības un citu objektu tuvumā, kuriem noteiktas speciālas aizsardzības (drošības) joslas (zonas);


283.7. ar attiecīgo Vides ministrijas reģionālo vides pārvaldi vai Jūras vides pārvaldi saskaņotā spridzināšanas darbu projekta vai saskaņotā tipveida projekta kopiju, ja spridzināšanas darbi veicami īpaši aizsargājamos dabas objektos vai īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijās, ūdens akvatorijā, arī zemūdens un ūdens aizsardzības joslā;


283.8. komersanta vadītāja izveidotas spridzināšanas darbu atestācijas komisijas izsniegtu spridzināšanas darbu vadītāja un darbinieku atestācijas protokola kopiju, kurā ir vismaz šāda informācija:


283.8.1. ziņas par darbinieka izglītību (mācību iestādes nosaukums, izglītības dokuments (izsniegšanas gads un numurs), kas apliecina, ka spridzināšanas darbu vadītājam ir vismaz vidējā izglītība, iegūta atbilstoša profesija vai kvalifikācija);


283.8.2. ziņas par spridzināšanas darbu vadītāja praktiskā darba pieredzi, kas nedrīkst būt mazāka par vienu gadu spridzināšanas darbos;


283.8.3. ziņas par darbinieku obligāto medicīnisko pārbaudi (ārstniecības iestādes nosaukums, izsniegtās izziņas par veselības pārbaudi numurs un pārbaudes veikšanas datums);


283.9. komersanta atestācijas komisijas atzinumu par spridzināšanas darbu vadītāja pārbaudes rezultātiem, kurā vērtētas viņa zināšanas par spridzināšanas darbiem;


283.10. to darba aizsardzības, ugunsdrošības un veselības aizsardzības instrukciju sarakstu, kuras jāievēro personām, kas veic uzraudzību un kontroli spridzināšanas darbu objektā.


284. Dokumentus iesniedz valsts valodā. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālu.


285. Valsts darba inspekcija 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izskata iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par spridzināšanas darbu atļaujas izsniegšanu vai motivētu lēmumu par atteikumu.


286. Ja spridzināšanas darbi veicami īpaši aizsargājamos dabas objektos vai īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijās, akvatorijā, arī zemūdens un ūdens aizsardzības joslā, Valsts darba inspekcija pieprasa valsts uzraudzības un kontroles institūcijām saskaņojumu šādu darbu veikšanai un šo noteikumu 285.punktā minēto lēmumu pieņem pēc attiecīgā saskaņojuma vai tā atteikuma saņemšanas.


287. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, Valsts darba inspekcija par to informē iesnieguma iesniedzēju. Pēc papildu informācijas saņemšanas iesniegumu 10 darbdienu laikā izskata atkārtoti.


288. Spridzināšanas darbu atļauju izsniedz katram atsevišķam spridzināšanas gadījumam. Ja spridzināšanas darbi vienā objektā veicami ilgstoši (vairākkārt) un ir sastādīts šo darbu veikšanas tipveida projekts, atļauju izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 12 mēnešiem.


289. Komersantam, kuram izsniegta spridzināšanas darbu atļauja, nav tiesību šo atļauju nodot izmantošanai citai personai.


290. Ja spridzināšanas darbu atļauja ir nozaudēta, komersants par to nekavējoties informē atļaujas izsniedzēju. Atļaujas izsniedzējs 15 darbdienu laikā noskaidro atļaujas nozaudēšanas apstākļus un pieņem lēmumu par atļaujas dublikāta izsniegšanu.


291. Ja atļaujas darbības termiņa laikā mainījies komersanta dalībnieku sastāvs, iecelts (ievēlēts) jauns vadītājs vai persona, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijās, vai pieņemts darbā jauns darbinieks, komersants triju darbdienu laikā par to informē Valsts darba inspekciju.


292. Komersants atļauj darbiniekiem veikt spridzināšanas darbus pēc Valsts policijas iestādes atzinuma saņemšanas, ka uz darbinieku neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


293. Spridzināšanas darbus veic atļaujā norādītajā vietā saskaņā ar spridzināšanas darbu plānu.


294. Spridzināšanas darbus ar militārām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm veic tikai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.


295. Komersants reģistrē spridzināšanas darbiem iegādātās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises uzskaites žurnālā, kā arī nodrošina, lai tās nenonāktu nepiederošu personu rīcībā, un sastāda pārskatus par izlietotajām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm. Pārskatus komersants glabā kopā ar šo noteikumu 278.punktā minētajiem dokumentiem un uzrāda valsts institūciju amatpersonām, kuras veic sprāgstvielu aprites kontroli.


 


6.5. Sprāgstvielu atbilstības novērtēšana un marķējums


296. Iekšlietu ministrs iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu civilajai lietošanai paredzēto sprāgstvielu atbilstības novērtēšanai (turpmāk — pilnvarotā institūcija).


297. Pilnvarotā institūcija atbilst šādiem minimālajiem kritērijiem:


297.1. pilnvarotā institūcija, tās vadītājs un darbinieki, kas ir atbildīgi par pārbaudes testu izdarīšanu, nav pārbaudāmo sprāgstvielu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji vai to pilnvarotie pārstāvji un neiesaistās tieši vai kā pilnvarotie pārstāvji sprāgstvielu dizaina izstrādāšanā, konstruēšanā, mārketingā vai tehniskajā apkopē, izņemot tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un iestādi;


297.2. pilnvarotās institūcijas rīcībā ir nepieciešamie darbinieki un telpas, lai varētu pienācīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaudi un pieeju iekārtām, kuras nepieciešamas īpašām pārbaudēm;


297.3. pilnvarotās institūcijas darbinieki, kas atbild par pārbaudēm, atbilst šādiem kritērijiem:


297.3.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā apmācība;


297.3.2. apmierinošas zināšanas par veicamajiem testiem un atbilstoša pieredze;


297.3.3. prasme sastādīt sertifikātus, ierakstus un ziņojumus, kas nepieciešami, lai apliecinātu testu veikšanu;


297.4. pilnvarotā institūcija garantē to darbinieku neitralitāti, kuri veic pārbaudes. Darbinieku atlīdzība nav atkarīga no veikto testu skaita vai no to rezultātiem;


297.5. pilnvarotā institūcija ir veikusi darbinieku civiltiesisko apdrošināšanu;


297.6. pilnvarotās institūcijas darbinieki neizpauž informāciju, kas iegūta, veicot profesionālos pienākumus.


298. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesniedz bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” šo noteikumu izpildei izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstus.


299. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz sprāgstvielām piemērojamo standartu sarakstu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.


300. Civilajai lietošanai paredzēto sprāgstvielu atbilstības novērtēšanai piemēro šādas procedūras:


300.1. noteiktas sprāgstvielu produkcijas parauga (turpmāk — sprāgstvielas paraugs) pārbaude atbilstoši šo noteikumu 301.punktam un pēc ražotāja izvēles viena no šādām procedūrām:


300.1.1. sprāgstvielas parauga atbilstības novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 302.punktam;


300.1.2. ražošanas kvalitātes nodrošināšana atbilstoši šo noteikumu 303.punktam;


300.1.3. produkta kvalitātes apliecināšana atbilstoši šo noteikumu 304.punktam;


300.1.4. produkta pārbaude atbilstoši šo noteikumu 305.punktam;


300.2. produkcijas vienības pārbaude atbilstoši šo noteikumu 306.punktam.


301. Veicot sprāgstvielas parauga pārbaudi, pilnvarotā institūcija pārliecinās un apliecina, ka sprāgstvielas paraugs atbilst šo noteikumu 251.punktā noteiktajām lietošanas drošības prasībām (turpmāk — būtiskās prasības). Sprāgstvielas parauga pārbaudes procedūra ir šāda:


301.1. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts komercreģistrā (Uzņēmumu reģistrā), iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu sprāgstvielas parauga pārbaudei. Pieteikumā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, kā arī paziņo, ka analogs iesniegums nav iesniegts nevienā citā pilnvarotajā institūcijā. Ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī tā nosaukumu un adresi;


301.2. lai varētu novērtēt, vai sprāgstvielas ražošanā tiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, pieteikumam pievieno šādus sprāgstvielas tehniskos dokumentus:


301.2.1. sprāgstvielas parauga vispārīgo aprakstu;


301.2.2. projektēšanas un ražošanas konceptuālos rasējumus, kā arī komponentu, sastāvdaļu un savienojumu diagrammas;


301.2.3. aprakstus un paskaidrojumus, kas nepieciešami, lai varētu saprast rasējumus un diagrammas, kā arī sprāgstvielas darbību;


301.2.4. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu, kā arī to risinājumu aprakstu, kuri izmantoti, lai izpildītu būtiskās prasības, ja nav izmantoti piemērojamie standarti;


301.2.5. aprēķinu rezultātus un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un testiem;


301.3. pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās institūcijas rīcībā sprāgstvielas paraugu. Institūcija var pieprasīt citus paraugus, ja tas nepieciešams pārbaudes programmu veikšanai;


301.4. pilnvarotā institūcija:


301.4.1. pārbauda tehniskos dokumentus, pārliecinās, vai sprāgstvielas paraugs ražots saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, un nosaka elementus, kuri izstrādāti saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, un elementus, kuru izstrādē piemērojamie standarti nav izmantoti;


301.4.2. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi;


301.4.3. veic (ir veikusi) attiecīgās pārbaudes un testus elementiem, kuru izstrādē piemērojamie standarti nav izmantoti, lai pārliecinātos, vai ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst būtiskajām prasībām;


301.4.4. veic (ir veikusi) attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos, vai ražotāja norādītajos elementos patiešām ir izmantoti piemērojamie standarti;


301.5. ja sprāgstvielas paraugs atbilst būtiskajām prasībām, institūcija pieteikuma iesniedzējam izsniedz sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā norāda ražotāja vārdu un adresi, datus, kas nepieciešami apstiprinātās sprāgstvielas identifikācijai, kā arī sniedz pārbaudes atzinumu;


301.6. sertifikātam pievieno svarīgāko tehnisko dokumentu sarakstu. Saraksta kopija paliek pilnvarotajā institūcijā;


301.7. ja ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim atsaka sertifikāta izsniegšanu, pilnvarotā institūcija norāda atteikuma iemeslu;


301.8. pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto institūciju par visām paredzētajām izmaiņām, kuras var ietekmēt apstiprinātā produkta atbilstību būtiskajām prasībām vai tā izmantošanas apstākļus un kurām nepieciešams papildu apstiprinājums. Papildu apstiprinājumu sertifikāta pielikuma veidā pievieno izsniegtajam sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātam;


301.9. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātu kopijas un pielikumus glabā kopā ar tehniskajiem dokumentiem ne mazāk kā 10 gadus pēc attiecīgā produkta ražošanas datuma;


301.10. ja ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Eiropas Savienības valstīs, pieeju tehniskajiem dokumentiem nodrošina un par to atbild persona, kura piedāvā preci Latvijas tirgū.


302. Sprāgstvielas parauga atbilstības novērtēšana ir procedūra, ar kuru ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts Latvijā, nodrošina un deklarē, ka attiecīgā sprāgstviela atbilst sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam un būtiskajām prasībām. Sprāgstvielas parauga atbilstības novērtēšanas procedūra ir šāda:


302.1. ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process nodrošinātu ražotā produkta atbilstību sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam un būtiskajām prasībām;


302.2. ražotājs sastāda rakstisku deklarāciju par sprāgstvielas atbilstību attiecīgajām prasībām, kā arī marķē sprāgstvielu;


302.3. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju ne mazāk kā 10 gadus pēc pēdējā attiecīgā produkta ražošanas datuma. Ja ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Eiropas Savienības valstīs, par tehnisko dokumentu saglabāšanu ir atbildīga persona, kura piedāvā produktu Latvijā;


302.4. pilnvarotā institūcija veic produkta pārbaudes nejauši izvēlētos laika intervālos. Pilnvarotā institūcija pārbauda un testē ražotnē paņemtu galaprodukta paraugu atbilstoši piemērojamajiem standartiem vai ekvivalentiem testiem, lai noteiktu produkta atbilstību būtiskajām prasībām. Institūcija atbild par to, lai ražotājs ražošanas procesā produktam piestiprinātu tās identifikācijas simbolu.


303. Sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, ar kuru ražotājs nodrošina un deklarē, ka attiecīgā sprāgstviela atbilst sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Procedūra sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšanai ir šāda:


303.1. ražotājs darbojas atbilstoši izstrādātajiem, adaptētajiem un piemērojamajiem standartiem;


303.2. ražotājs sastāda rakstisku deklarāciju par sprāgstvielas atbilstību būtiskajām prasībām, kā arī marķē sprāgstvielu. Produktam piestiprina pilnvarotās institūcijas identifikācijas simbolu;


303.3. ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu sprāgstvielas ražošanas kvalitātes sistēmas novērtēšanai. Pieteikumam pievieno:


303.3.1. visu informāciju par paredzēto sprāgstvielas kategoriju;


309.3.2. visus dokumentus, kas attiecas uz sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;


309.3.3. tehniskos dokumentus, kas attiecas uz apstiprināto sprāgstvielas paraugu, kā arī sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikāta kopiju;


303.4. sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina sprāgstvielas atbilstību sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam un šo noteikumu 6.5.apakšnodaļā noteiktajām prasībām;


303.5. visi elementi, prasības un nosacījumi, ko paredzējis vai apstiprinājis ražotājs, ir dokumentēti sistemātiskā un pārskatāmā veidā plānā (programmā) un procedūru aprakstā, kā arī instrukcijās. Kvalitātes sistēmas dokumenti dod iespēju vienādi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentus. Aprakstā norāda:


303.5.1. sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšanas mērķus un organizācijas struktūru, vadības atbildību un pilnvaras attiecībā uz sprāgstvielas kvalitāti;


303.5.2. izmantojamos ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procesus un sistemātiskās darbības;


303.5.3. pārbaudes un testus, ko veic pirms un pēc ražošanas procesa, kā arī ražošanas procesa laikā, un to biežumu;


303.5.4. sprāgstvielas ražošanas kvalitātes nodrošināšanas dokumentāciju, piemēram, ziņojumus par pārbaudēm, testu rezultātus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par personāla kvalifikāciju;


303.5.5. līdzekļus, ko izmanto, lai sekotu sprāgstvielas kvalitātes faktiskajiem rezultātiem un ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitātei;


303.6. pilnvarotā institūcija novērtē ražošanas kvalitātes sistēmas atbilstību harmonizētajos standartos noteiktajām prasībām;


303.7. pilnvarotās institūcijas pārbaudes komisijas sastāvā ir vismaz viens speciālists, kam ir pieredze attiecīgā produkta ražošanas tehnoloģijā;


303.8. pilnvarotā institūcija veic pārbaudi ražotāja uzņēmumā un pieņemto lēmumu paziņo ražotājam, kā arī informē par izdarītajiem secinājumiem un sniedz pamatotu atzinumu;


303.9. ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un uzturēt to atbilstošā līmenī. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sniedz pilnvarotajai institūcijai, kas apstiprinājusi attiecīgo kvalitātes sistēmu, informāciju par jebkādām paredzētajām izmaiņām apstiprinātajā ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmā;


303.10. pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un pieņem lēmumu par to, vai tās ietekmēs ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām un vai ir nepieciešams jauns novērtējums. Pilnvarotā institūcija pieņemto lēmumu paziņo ražotājam, kā arī informē par izdarītajiem secinājumiem un sniedz pamatotu atzinumu;


303.11. ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzraudzību veic pilnvarotā institūcija. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai ražotājs pastāvīgi pildītu pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;


303.12. ražotājs nodrošina pilnvarotās institūcijas pārstāvjiem pieeju telpām, kurās notiek ražošana, pārbaudes, testi un uzglabāšana, un sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju, arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentus, kvalitāti apliecinošos dokumentus, ziņojumus par pārbaudēm, testu rezultātus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par personāla kvalifikāciju;


303.13. pilnvarotā institūcija periodiski veic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka ražotājs uztur un izmanto ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Ziņojumus par pārbaudēm iesniedz ražotājam;


303.14. pilnvarotās institūcijas pārstāvji ir tiesīgi bez brīdinājuma ierasties ražotnē un veikt testus vai var likt tos izdarīt, lai pārliecinātos, vai ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Ja nepieciešams, institūcija sniedz ražotājam ziņojumu par pārbaudi un testu rezultātiem, ja ir veikti testi;


303.15. ražotājs dokumentāciju glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pēdējā produkta ražošanas datuma un nodrošina, lai tā būtu pieejama valsts iestādēm;


303.16. pilnvarotā institūcija sniedz informāciju citām institūcijām par izsniegtajām ražošanas kvalitātes sistēmas apstiprināšanas atļaujām un atteikumiem tās izsniegt.


304. Produkta kvalitātes nodrošināšana ir procedūra, ar kuru ražotājs nodrošina un deklarē, ka sprāgstviela atbilst sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam. Produkta kvalitātes nodrošināšanas procedūra ir šāda:


304.1. ražotājs sastāda rakstisku deklarāciju par sprāgstvielas atbilstību attiecīgajām prasībām, kā arī marķē sprāgstvielu. Produktam piestiprina institūcijas identifikācijas simbolu;


304.2. ražotājs sagatavo apstiprināto ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu galīgajai pārbaudei, kā arī citām pārbaudēm;


304.3. ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu sprāgstvielas kvalitātes novērtēšanai;


304.4. pieteikumam pievieno:


304.4.1. visu informāciju par paredzēto sprāgstvielas kategoriju;


304.4.2. ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;


304.4.3. tehniskos dokumentus, kas attiecas uz apstiprināto sprāgstvielas paraugu, kā arī parauga pārbaudes sertifikāta kopiju;


304.5. pilnvarotā institūcija ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros pārbauda sprāgstvielu un veic testus atbilstoši attiecīgajiem standartiem, lai pārbaudītu sprāgstvielas atbilstību būtiskajām prasībām;


304.6. visi elementi, prasības un nosacījumi, ko paredzējis vai apstiprinājis ražotājs, ir dokumentēti sistemātiskā un pārskatāmā veidā procedūru aprakstos un instrukcijās. Kvalitātes sistēmas dokumenti dod iespēju vienādi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentus;


304.7. ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumenti ir šādi:


304.7.1. kvalitātes mērķi un organizācijas struktūra, vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz produkta kvalitāti;


304.7.2. pārbaudes un testi, kas tiks veikti pēc sprāgstvielas izgatavošanas;


304.7.3. līdzekļi, ko izmanto, lai sekotu ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātei;


304.7.4. ziņojumi par pārbaudēm, testu rezultāti, kalibrēšanas dati, ziņojumi par personāla kvalifikāciju;


304.8. pilnvarotā institūcija novērtē ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību attiecīgajos standartos noteiktajām prasībām;


304.9. pilnvarotās institūcijas pārbaudes komisijas sastāvā ir vismaz viens speciālists, kam ir pieredze attiecīgā produkta ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra ietver pārbaudes komisijas apmeklējumu ražotāja uzņēmumā. Pilnvarotā institūcija pieņemto lēmumu paziņo ražotājam, kā arī informē par izdarītajiem secinājumiem un sniedz pamatotu atzinumu;


304.10. ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un uzturēt to atbilstošā līmenī;


304.11. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pastāvīgi informē pilnvaroto institūciju, kas apstiprinājusi attiecīgo kvalitātes sistēmu, par jebkādām paredzamajām izmaiņām kvalitātes sistēmā;


304.12. pilnvarotā institūcija novērtē paredzētās izmaiņas un pieņem lēmumu, vai tās ietekmēs kvalitātes sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām un vai ir nepieciešams jauns novērtējums. Pilnvarotā institūcija lēmumu paziņo ražotājam, kā arī informē par pārbaudes secinājumiem un sniedz pamatotu atzinumu;


304.13. ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas uzraudzību veic pilnvarotā institūcija. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai ražotājs pastāvīgi pildītu pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu;


304.14. ražotājs nodrošina pilnvarotās institūcijas pārstāvjiem pieeju telpām, kurās tiek veikta pārbaude, un sniedz tiem visu nepieciešamo informāciju, arī kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kvalitāti apliecinošus dokumentus, ziņojumus par pārbaudēm, testu rezultātus, kalibrēšanas datus un ziņojumus par personāla kvalifikāciju;


304.15. pilnvarotā institūcija periodiski veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ražotājs uztur un izmanto attiecīgo kvalitātes sistēmu, un ziņojumus par pārbaudēm nosūta ražotājam;


304.16. pilnvarotās institūcijas pārstāvji ir tiesīgi bez brīdinājuma ierasties ražotnē un veikt testus vai likt tos izdarīt, lai pārliecinātos, vai kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Ja nepieciešams, pilnvarotā institūcija sniedz ražotājam ziņojumu par pārbaudi un testu rezultātiem, ja ir veikti testi;


304.17. ražotājs glabā dokumentāciju, kas attiecas uz sprāgstvielu ražošanu (izgatavošanu), arī uz visu vielu un komponentu iegādi, vismaz 10 gadus pēc pēdējā produkta ražošanas datuma un nodrošina tās pieejamību valsts iestādēm;


304.18. pilnvarotā institūcija nosūta citām institūcijām informāciju par izsniegtajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem vai atteikumiem izsniegt apstiprinājumu.


305. Produkta pārbaude ir procedūra, ar kuru ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pārbauda un apliecina, ka sprāgstviela atbilst sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam. Produkta pārbaudes procedūra ir šāda:


305.1. ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process nodrošinātu produkta atbilstību sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas paraugam un piemērojamām noteikumu prasībām;


305.2. ražotājs sastāda deklarāciju par sprāgstvielas atbilstību sprāgstvielas paraugam un marķē sprāgstvielu. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju ne mazāk kā 10 gadus pēc pēdējās sprāgstvielas izgatavošanas datuma;


305.3. pilnvarotā institūcija pārbauda un testē sprāgstvielu, lai pārliecinātos, vai sprāgstviela atbilst būtiskajām prasībām;


305.4. sprāgstvielu testē atbilstoši attiecīgajiem standartiem vai veic ekvivalentus testus, lai pārliecinātos par sprāgstvielas atbilstību sprāgstvielas paraugam un būtiskajām prasībām;


305.5. pilnvarotā institūcija piestiprina vai dod rīkojumu piestiprināt tās identifikācijas simbolu apstiprinātajai sprāgstvielai un sagatavo sertifikātu, kas apliecina sprāgstvielas atbilstību.


306. Produkcijas vienības pārbaude ir procedūra, ar kuru ražotājs nodrošina un paziņo, ka sprāgstviela, kurai izsniegts sprāgstvielas parauga pārbaudes sertifikāts, atbilst būtiskajām prasībām. Produkcijas vienības pārbaudes procedūra ir šāda:


306.1. ražotājs sagatavo deklarāciju par sprāgstvielas atbilstību sprāgstvielas paraugam un marķē sprāgstvielu;


306.2. pilnvarotā institūcija pārbauda sprāgstvielu un veic testus atbilstoši attiecīgajiem standartiem vai veic ekvivalentus testus, lai pārliecinātos par sprāgstvielas atbilstību būtiskajām prasībām. Institūcija piestiprina vai dod rīkojumu piestiprināt produktam pilnvarotās institūcijas identifikācijas simbolu un sagatavo sertifikātu, kas apliecina sprāgstvielas atbilstību;


306.3. tehniskie dokumenti nodrošina iespēju novērtēt sprāgstvielas atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī izprast sprāgstvielas rasējumu, izgatavošanu un darbību. Tehniskā dokumentācija ietver:


306.3.1. sprāgstvielas parauga vispārīgo aprakstu;


306.3.2. projektēšanas un ražošanas konceptuālos rasējumus, komponentu un sastāvdaļu, kā arī sprāgstvielas vai aizsardzības sistēmas darbības shēmas;


306.3.3. pilnībā vai daļēji piemēroto standartu sarakstu, kā arī to risinājumu aprakstu, kuri izmantoti, lai izpildītu noteiktās būtiskās prasības, ja nav izmantoti piemērojamie standarti;


306.3.4. rasējumu aprēķinu rezultātus un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un testiem.


307. Sprāgstvielu atbilstības CE marķējumu (10.pielikums) norāda tādā veidā, lai tas būtu labi saskatāms, viegli izlasāms un neizdzēšams. Marķējumu norāda uz sprāgstvielām vai identifikācijas plāksnītes, vai iepakojuma. Identifikācijas plāksnīte ir izveidota tā, lai nebūtu iespējama tās atkārtota izmantošana.


308. Aizliegts piestiprināt sprāgstvielām jebkādu citu marķējumu vai uzrakstu, kas var maldināt par CE marķējuma nozīmi un veidu. Citu marķējumu var lietot, ja tas neaizsedz un netraucē saskatīt CE marķējumu.


309. Ja sprāgstvielu marķējums nav piestiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai persona, kas ir atbildīga par attiecīgās produkcijas piedāvāšanu tirgū, nodrošina neatbilstības novēršanu.


310. Ja sprāgstvielu neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām netiek novērsta, institūcija, kas nodrošina attiecīgās komercdarbības kontroli, veic nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās preces piedāvāšanu tirgū vai izņemtu to no aprites.


311. Ja institūcija, kas nodrošina attiecīgās komercdarbības kontroli, konstatē, ka sprāgstviela, kurai ir atbilstības CE marķējums un kura tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, to lietojot, var radīt draudus drošībai, attiecīgā institūcija veic visus nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai izņemtu minēto sprāgstvielu no aprites.


312. Ja sprāgstviela, kas neatbilst noteiktajām prasībām, marķēta ar CE atbilstības marķējumu, institūcija, kura nodrošina attiecīgās komercdarbības kontroli, var saukt pie likumā noteiktās atbildības personu, kas marķējusi sprāgstvielu.


313. Uz civilajai lietošanai paredzēto sprāgstvielu iepakojuma ir marķējums, kas ietver šādu informāciju:


313.1. identifikācijas numurs;


313.2. izstrādājuma komerciālais vai tehniskais nosaukums;


313.3. izstrādājuma lietošanas un glabāšanas instrukcija;


313.4. piegādātāja nosaukums un adrese;


313.5. iesaiņojumā esošo izstrādājumu bruto vai neto svars (mazākiem iepakojumiem — izstrādājuma daudzums);


313.6. lietošanas atļaujas apzīmējums (numurs un izsniegšanas datums).


314. Informācija uz sprāgstvielu iepakojuma ir tās valsts valodā, kura sprāgstvielas izgatavojusi vai nosūtījusi. Attiecīgie paskaidrojumi un lietošanas instrukcija ir latviešu valodā.


315. Ja sprāgstvielām ir norādīti vairāki atsevišķi lietošanas termiņi, latviešu valodā instrukcijā norāda ražotājas (izgatavotājas) vai eksportētājas valsts apstiprināto lietošanas termiņu.


316. Sprāgstvielas un to iesaiņojumu marķē atbilstoši normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumu un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību noteiktajām prasībām.


317. Uzraksti uz sprāgstvielu iepakojuma ir skaidri saskatāmi, viegli izlasāmi un neizdzēšami.


 


7. Pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtība


7.1. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas kritēriji un kārtība, kādā Valsts policija nosaka pirotehnisko izstrādājumu atbilstību konkrētai klasei


318. Noteikta nosaukuma un artikula pirotehnisko izstrādājumu klasi nosaka Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde, veicot pirotehniskā izstrādājuma klasifikāciju.


319. Komersants piecu darbdienu laikā pēc Latvijā neklasificētas 1., 2., vai 3.klases pirotehniskā izstrādājuma ievešanas realizācijai Latvijā iesniedz Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē klasificēšanai trīs katra veida pirotehniskā izstrādājuma paraugus vai vienu 3.klases pirotehniskā izstrādājuma paraugu, kas satur vairāk par trim viena veida mortīrām (stobriem). Komersants var iesniegt klasificēšanai 1., 2., 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus arī pēc paša vēlēšanās.


320. Pirotehnisko izstrādājumu paraugiem pievieno pavadvēstuli. Pavadvēstulē komersants norāda pirotehnisko izstrādājumu ievešanas datumu, valsti, no kuras tie ievesti, pirotehnisko izstrādājumu nosaukumu, artikulu, ražotāja un izplatītāja (no kura pirotehniskie izstrādājumi iegādāti) nosaukumu un adresi, kā arī katra ievesto pirotehnisko izstrādājumu veida daudzumu.


321. Šo noteikumu 320.punktā minētajai pavadvēstulei pievieno:


321.1. dokumenta (ja tāds ir) kopiju, kur norādīti ražotāja noteiktie tehniskie rādītāji katram pirotehnisko izstrādājumu veidam (turpmāk — pirotehnikas specifikācijas dokuments);


321.2. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtas speciālās atļaujas (licences) importam kopiju vai izziņas kopiju, ka minētā speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama, izņemot tādu pirotehnisko izstrādājumu paraugus, kas ievesti Latvijā tikai klasificēšanai.


322. Nosakot pirotehnisko izstrādājumu klasi, ņem vērā:


322.1. piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu (turpmāk — propelents) saturu;


322.2. propelenta daudzumu (masu);


322.3. mortīru (stobru) iekšējo diametru (kalibru) un skaitu vienā izstrādājumā;


322.4. funkcionālo nozīmi (izklaides pirotehniskie izstrādājumi — izmantošanai fiziskajām personām paredzēti vienreiz lietojami pirotehniskie izstrādājumi, kas nav īpaši paredzēti komerciālo pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai, vai profesionālie — 4.klases pirotehniskie izstrādājumi);


322.5. iespējamo bīstamības pakāpi atbilstoši attiecīgajiem pirotehnisko izstrādājumu tehniskajiem rādītājiem (piemēram, degļa garums, degšanas laiks, drošības attālums, šāviņa veids, triecienvilnis, pirotehnisko izstrādājumu atlikumu iedarbība, sprāgstot pirotehniskajiem izstrādājumiem, izturība pret triecienu, berzi, ugunsdrošība).


323. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas pamatkritēriji 1.klasei ir šādi:


323.1. maksimālā propelenta masa ir trīs grami (izņemot brīnumsvecītes, galda dzirksteļu strūklakas un ierosmes līdzekļus (pirolāpiņas un sērkociņus));


323.2. maksimālā propelenta sastāvdaļu masa ir 0,5 grami nitrocelulozes vai 2,5 miligrami sudraba fulmināta, vai 7,5 miligrami hlorāta un perhlorāta maisījuma;


323.3. pirotehnisko izstrādājumu atlikumu kustības enerģija līdz 0,5 metru rādiusā nav lielāka par 0,5 džouliem 0,25 metru attālumā no epicentra (tehniskie ierobežojumi).


324. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas pamatkritēriji 2.klasei ir šādi:


324.1.maksimālā propelenta masa ir 50 gramu vai 20 gramu raķetēs;


324.2. maksimālā propelenta sastāvdaļu masa ir 10 gramu melnā šaujampulvera vai 10 miligramu hlorāta un perhlorāta maisījuma;


324.3. pirotehnisko izstrādājumu atlikumu kustības enerģija no 10 līdz 25 metru rādiusā nav lielāka par 5 džouliem metra attālumā no epicentra. Virzošās mortīras (stobra) iekšējais diametrs (kalibrs) nepārsniedz 26 milimetrus (tehniskie ierobežojumi).


325. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas pamatkritēriji 3.klasei ir šādi:


325.1. maksimālā propelenta masa ir 250 gramu vai 75 grami raķetēs vai līdz 800 gramiem salikumam pakā;


325.2. maksimālā propelenta sastāvdaļu masa ir 100 gramu melnā šaujampulvera vai 50 gramu citu nitrātu maisījuma, vai 40 gramu melnā šaujampulvera raķetēs, vai 20 gramu citu nitrātu maisījuma;


325.3. pirotehnisko izstrādājumu atlikumu kustības enerģija no 25 līdz 50 metru rādiusā nav lielāka par 12 džouliem metra attālumā no epicentra. Virzošās mortīras (stobra) iekšējais diametrs (kalibrs) nepārsniedz 52 milimetrus (tehniskie ierobežojumi).


326. Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas pamatkritēriji 4.klasei (profesionālā klase) nav ierobežoti.


327. 1., 2. un 3.klases pirotehnisko izstrādājumu radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis LAmax (LVS ISO 1996-1:2002) 20 metru attālumā no pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas vietas nedrīkst pārsniegt 120 db. Mērījumus veic ar LVS EN 6804 standartam atbilstošu skaņas līmeņa mērītāju, kas apgādāts ar vēja aizsargu.


328. Pirotehnisko izstrādājumu klasi atbilstoši pirotehnisko izstrādājumu klasifikācijas pamatkritērijiem nosaka, izmantojot Valsts policijas priekšnieka apstiprinātu Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes ekspertu kvalifikācijas komisijas metodiku.


329. Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde 15 darbdienu laikā veic viena iesniegtā pirotehniskā izstrādājuma parauga klasifikāciju (izpēti) un īpašā ilustrētas izziņas veidā sniedz komersantam atbildi par pirotehniskā izstrādājuma atbilstību noteiktai klasei. Ja nepieciešams, norāda pirotehniskā izstrādājuma ieteicamo izlietošanas termiņu.


330. Atbildes kopiju Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde nosūta Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departamentam un Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļai.


331. Maksas apmēru par pirotehnisko izstrādājumu klasificēšu nosaka iekšlietu ministrs.


332. Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde un Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departaments veido vienotu Latvijā klasificēto pirotehnisko izstrādājumu informācijas reģistru. Informācija par Latvijā klasificētajiem pirotehniskajiem izstrādājumiem ir pieejama komersantiem.


333. Ievedot Latvijā pirotehniskos izstrādājumus, kuri ar attiecīgo nosaukumu vai artikulu nav klasificēti vai ir klasificēti ar attiecīgo nosaukumu un artikulu, bet to specifikācijas dokumentā norādīts atšķirīgs tehniskais raksturojums, komersants šo noteikumu 319., 320. un 321.punktā noteiktajā kārtībā nodod pirotehnisko izstrādājumu paraugus klasifikācijai Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē.


334. Ja ražotāja (izplatītāja) vai komersanta deklarētā attiecīgā veida pirotehnisko izstrādājumu klase atšķiras no Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteiktās klases, komersants tos turpmāk eksportē, importē un realizē atbilstoši Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteiktajai klasei.


335. Komersants atbild par noteikta veida, nosaukuma un artikula klasificēto pirotehnisko izstrādājumu apriti atbilstoši Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteiktajai klasei.


336. Lai pārbaudītu, vai pirotehniskie izstrādājumi ar noteikto preču zīmi tiek realizēti atbilstoši Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes noteiktajai klasei (arī 1.klases pirotehniskie izstrādājumi, kuru realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence)), Valsts policijas iestāde var izņemt komersantam noteikta veida pirotehnisko izstrādājumu trīs paraugus un nodot klasifikācijai Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldei.


337. Izņemot pirotehnisko izstrādājumu paraugus, Valsts policijas iestāde sastāda aktu trijos eksemplāros, no kuriem pirmais paliek komersantam, otru nodod Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldei un trešo — Valsts policijas iestādei.


 


7.2. Kārtība, kādā Valsts policija aizliedz atsevišķu veidu pirotehnisko izstrādājumu apriti un nosaka atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence)


338. Sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai Valsts policija var aizliegt (izņemot izņemšanu un iznīcināšanu) atsevišķu veidu pirotehnisko izstrādājumu apriti šādos gadījumos:


338.1. 1., 2. vai 3.klases pirotehnisko izstrādājumu radītais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis pārsniedz šo noteikumu 327.punktā noteikto;


338.2. pirotehniskā izstrādājuma degļa degšanas laiks ir mazāks par trijām sekundēm vai nav pietiekams, lai tā lietotājs varētu atkāpties drošā attālumā;


338.3. pirotehniskie izstrādājumi (petardes un to prototipi) imitē sprādzienu vai šaujamieroča šāvienu;


338.4. uz pirotehnisko izstrādājumu apriti attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi;


338.5. to nosaka starptautiskie līgumi.


339. Valsts policija pieņem lēmumu aizliegt atsevišķu veidu pirotehnisko izstrādājumu ievešanu Latvijā un turpmāku to apriti, ņemot vērā Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes eksperta atzinumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra priekšlikumus, Vides valsts inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu iestāžu atzinumus. Lēmumu saskaņo ar Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju un Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju.


340. Par pieņemto lēmumu Valsts policija triju darbdienu laikā informē komersantus, kuriem izsniegtas attiecīgas speciālās atļaujas (licences), kā arī Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departamentu un Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi (muitas iestāžu informēšanai). Par apritei aizliegto pirotehnisko izstrādājumu paziņo plašsaziņas līdzekļos.


341. Valsts policija atļauj atsevišķu veidu 1.klases pirotehnisko izstrādājumu (piemēram, konfeti saturoši izstrādājumi (plaukšķenes), brīnumsvecītes, galda dzirksteļu strūklakas, sērkociņi un tiem pielīdzināmi 1.klases pirotehniskie izstrādājumi) importu, eksportu un realizēšanu bez speciālās atļaujas (licences), ja komersants nodrošina izstrādājumam atbilstoša nosaukuma, skaidri salasāmas lietošanas instrukcijas un, ja iespējams, ražotāja (izplatītāja) komersanta nosaukuma un adreses pievienošanu pirotehniskajiem izstrādājumiem.


342. Valsts policija šo noteikumu 339. un 340.punktā noteiktajā kārtībā nosaka arī atsevišķu veidu 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).


 


7.3. Pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas, importa, eksporta, tranzīta, realizācijas un komercizstāžu rīkošanas kārtība


7.3.1. Vispārīgās prasības


343. Komersants glabā un realizē pirotehniskos izstrādājumus īpaši ierīkotās telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē).


344. Komersants nodrošina, lai speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas, kurās tiek veikta komercdarbība, darba laikā būtu pieejamas valsts institūcijām, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli.


345. Komersants novieto preci muitas noliktavā, kuras turētājs ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes atļauju pirotehnisko izstrādājumu glabāšanai. Atļauju izsniedz pēc saskaņošanas ar Vides valsts inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts policijas iestādi.


346. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atļauts veikt, ja par komersanta vadītājiem, personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kā arī komersanta dalībniekiem ir saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


347. Komersants nodrošina noliktavas vadītāja, pārdevēja un citu darbinieku apmācību attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu klasēm, veidiem, glabāšanas, pārvadāšanas un izmantošanas drošību, ugunsdrošības noteikumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.


348. Komersanta vadītājs un komersanta pārvaldes institūcijas kontrolē, kā darbinieki ievēro pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus.


349. Iepakojums nodrošina pirotehnisko izstrādājumu un to marķējuma viengabalainību, kā arī drošību garantijas laikā.


350. Pirotehnisko izstrādājumu iepakojums ir izgatavots tā, lai parastos transportēšanas apstākļos (vibrācija, temperatūras svārstības, mitrums un spiediens) iepakojums netiktu bojāts.


351. 1., 2. un 3.klases pirotehniskajiem izstrādājumiem norāda šādu informāciju valsts valodā:


351.1. pirotehniskā izstrādājuma nosaukums un klase;


351.2. pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas vieta un izmantošanas ierobežojumi;


351.3. pirotehniskā izstrādājuma iedarbināšanas veids un drošas sagatavošanas un lietošanas paņēmieni;


351.4. attālums līdz skatītājiem (bīstamās zonas lielums) metros;


351.5. vecuma cenzs pirotehnisko izstrādājumu pārdošanai;


351.6. personas rīcība, ja pirotehniskais izstrādājums neiedarbojas norādītajā laikā;


351.7. pirotehniskā izstrādājuma importētāja adrese, nosaukums un tālruņa numurs.


352. Uzraksti uz pirotehniskā izstrādājuma ir skaidri saskatāmi, viegli izlasāmi un neizdzēšami.


353. Ja no iepakojuma realizē atsevišķas pirotehniskā izstrādājuma vienības vai uz katra izstrādājuma nevar norādīt šo noteikumu 351.punktā minēto informāciju, to norāda instrukcijā valsts valodā un izsniedz pircējam kopā ar pārdoto pirotehnisko izstrādājumu.


 


7.3.2. Pirotehnisko izstrādājumu glabāšana noliktavās


354. Pirotehniskos izstrādājumus glabā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, lai tie nenokļūtu nepiederošu personu rīcībā un būtu garantēta cilvēku drošība.


355. Noliktava, kurā paredzēts glabāt 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, atrodas drošā attālumā no dzīvojamām mājām, rūpniecības un publiski pieejamām ēkām.


356. Bīstamās zonas garumu (R) aprēķina, izmantojot šādu formulu:


 


Q — noliktavā esošo pirotehnisko izstrādājumu propelenta masa (kg), bet mazākais attālums no noliktavas līdz A kategorijas ceļiem ir 40 m.


358. Pirotehnisko izstrādājumu vairumtirdzniecības noliktava un muitas noliktava atbilst ugunsdrošības prasībām un šādiem nosacījumiem:


358.1. noliktava ir būvēta no ugunsdroša materiāla tā, lai sprādziena gadījumā ārpus noliktavas nerastos kaitējums un sprādziens tiktu novadīts drošā virzienā;


358.2. ja dzīvojamo māju, rūpniecības un publiski pieejamo ēku virzienā esošās noliktavas ārsienas izturība ir ekvivalenta ķieģeļu ārsienai, kuras biezums nav mazāks par 510 mm, un tās iekšējās sienas izturība, kura glabātavu atdala no pārējām telpām, ir ekvivalenta ķieģeļu sienai, kuras biezums nav mazāks par 380 mm, vai ja noliktava sadalīta ar starpsienām vairākās glabātavās un 4.klases pirotehniskie izstrādājumi tiek glabāti metāla konteineros (skapjos), bīstamības zonas garumu var samazināt divas reizes;


358.3. noliktava ir būvēta no ugunsdrošām būvkonstrukcijām, ārsienu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 150 minūtēm, ugunsdrošo starpsienu un starpstāvu pārsegumu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm, un ugunsdrošo durvju ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm. Ja noliktava izvietota atsevišķi, tai paredz viegli atdalāmas konstrukcijas vai sprādziena vārstus, kā arī uz ārpusi veramas durvis un logus;


358.4. noliktavas logi, kas atrodas saules pusē, ir aizklāti ar materiālu, kas aiztur saules starus. Noliktava ir sausa un labi vēdināma, tās grīdas un sienas ir gludas un viegli tīrāmas ar mitru drānu. Grīdas klājums, staigājot pa to, nedzirksteļo;


358.5. noliktavā esošās elektroierīces ir sprādziendrošas. Ja lietotais apgaismojums vai slēdži nav sprādziendroši, apgaismojumu nodrošina dienasgaisma caur logiem vai elektroierīču slēdžus ierīko ārpus noliktavas telpas;


358.6. noliktavas sildīšanai izmanto ūdens tvaika, eļļas vai gaisa apkuri. Lietotās sildvirsmas ir viegli tīrāmas, ārējās virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 °C. Pirotehniskos izstrādājumus novieto ne mazāk kā metra attālumā no sildierīcēm;


358.7. noliktava ir aprīkota ar apsardzes un ugunsgrēka signalizācijas iekārtu, kas savienota ar centrālo apsardzes pulti;


358.8. noliktavā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka un apsardzes signalizācijas iekārta.


359. Noliktava ir aprīkota ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši ugunsdrošības noteikumu prasībām sprādzienbīstamām telpām. Neatkarīgi no platības noliktavā ir vismaz divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti, kuru minimālais tilpums ir seši kilogrami, un viens pārvietojamais ugunsdzēsības aparāts, kura minimālais tilpums ir 20 kg.


360. Ugunsgrēku ar noliktavā esošajiem līdzekļiem dzēš tikai sākuma stadijā, pirms uguns ir nokļuvusi līdz pirotehniskajiem izstrādājumiem.


361. Telpās, kur glabājas pirotehniskie izstrādājumi, aizliegts smēķēt un lietot atklātu liesmu, kā arī izmantot iekārtas, rīkus un instrumentus, kurus lietojot var rasties dzirksteles.


362. Pirotehnisko izstrādājumu iepakojumus var uzglabāt sakrautus citu uz cita vai plauktos. Plauktos uzglabā smagās kastes, kuras citādi var deformēties.


363. Pirotehnisko izstrādājumu krāvumi bez paliktņiem ir tādā augstumā, lai, ņemot kastes, nebūtu jālieto kāpnes. Krāvuma lielākais augstums, kraujot ar rokām, ir divi metri.


364. Uz grīdas zem kastēm ir vismaz 10 cm augstas redeles, krāvuma attālums no sienas ir ne mazāks par 10 cm.


365. Krāvumā vai plauktā kastes novieto tā, lai būtu redzami uzraksti uz iepakojuma.


366. Attālums starp krāvumiem un plauktiem ir tāds, lai kastes varētu brīvi pārnēsāt. Attālums nedrīkst būt mazāks par metru.


367. 4.klases pirotehniskie izstrādājumi nav savienoti ar elektroaizdedzinātājiem. Elektroaizdedzinātāji atrodas telpā, kas ir atdalīta no pirotehnisko izstrādājumu glabātavas.


368. Noliktavas pirms to ekspluatācijas pārbauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas iestādes speciālisti. Minētie speciālisti par noliktavas pārbaudi sastāda attiecīgu dokumentu.


369. Komersants speciālās atļaujas (licences) saņemšanai sastāda noliktavas atrašanās vietas plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000. Plānā atzīmē noliktavas atrašanās vietu un 200 metru rādiusā esošās celtnes. Komersants sastāda noliktavas telpu plānu mērogā 1:50 vai 1:100. Plānā norāda glabāšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu klasi, lielāko uzglabājamo daudzumu, bīstamās zonas aprēķina garumu, kā arī noliktavas adresi un tālruņa numuru. Komersants norīko noliktavas vadītāju.


370. Noliktavā atrodas šāda dokumentācija:


370.1. instrukcija par pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas un uzskaites kārtību, kārtības ievērošanu noliktavā un noliktavas vadītāja rīcību avārijas gadījumā;


370.2. ugunsdzēšamo līdzekļu lietošanas pamācība;


370.3. dokuments, kurā norādīta pirotehnisko izstrādājumu specifikācija.


 


7.3.3. Pirotehnisko izstrādājumu pārvadāšana


371. Ar dzelzceļa un ūdens transportu pirotehniskos izstrādājumus pārvadā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzelzceļa un ūdens transportlīdzekļu kustības drošības prasībām un pārvadāšanas kārtību.


372. Ar autotransportu pirotehniskos izstrādājumus pārvadā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka bīstamo kravu autopārvadājumu kārtību.


373. Pārvadājot pirotehniskos izstrādājumus, tos nav atļauts saslēgt elektriskajā ķēdē.


374. Pirotehniskos izstrādājumus pārvadā to oriģinālajā iepakojumā vai papildu iepakojumā.


375. Pārvadājot pirotehniskos izstrādājumus, komersantam ir preces pavaddokumenti, kuros norādīts kravā esošo pirotehnisko izstrādājumu bruto vai neto svars un eksplozīvais svars (mazākiem iepakojumiem — izstrādājumu skaits vai daudzums metros).


376. 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus aizliegts pārvadāt sabiedriskajos transportlīdzekļos.


 


7.3.4. Pirotehnisko izstrādājumu imports, eksports, tranzīts un realizācija


377. Komersants importē, eksportē un pārvadā tranzītā 2., 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtajai speciālajai atļaujai (licencei) un speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma deklarācijā norādītajām ziņām.


378. Viens pirotehnisko izstrādājumu importa, eksporta vai tranzīta speciālās atļaujas (licences) eksemplārs paliek komersantam.


379. 1.klases pirotehnisko izstrādājumu importa, eksporta un tranzīta darījumus komersants veic bez Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtas importa, eksporta vai tranzīta speciālās atļaujas (licences). Ja var rasties neskaidrības, Latvijas Attīstības aģentūras Eksporta un importa kontroles un uzskaites departaments komersantam izsniedz izziņu uzrādīšanai muitas iestādē.


380. Par realizējamo pirotehnisko izstrādājumu kvalitāti un tās atbilstību norādītajai klasei atbild ražotājs un komersants.


381. Pirotehniskos izstrādājumus noliktavā pieņem glabāšanai, realizē vairumtirdzniecībā, kā arī uzskaita komersanta vadītājs vai komersanta noliktavas vadītājs.


382. Noliktavā 4.klases pirotehnisko izstrādājumu pārvietošanu reģistrē atsevišķā preču reģistrācijas žurnālā, bet preču pavaddokumentus — preču dokumentu reģistrācijas žurnālā. Žurnālus, stingrās uzskaites dokumentus, rēķinus un citus pirotehnisko izstrādājumu aprites darījumu apliecinošus dokumentus komersants glabā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas dienas.


383. 4.klases pirotehniskos izstrādājumus realizē tikai vairumtirdzniecībā komersantam, kas Valsts darba inspekcijā saņēmis reģistrācijas apliecību pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai. Preci saņem komersanta darbinieks pēc personu apliecinoša dokumenta un Valsts darba inspekcijas izsniegtas reģistrācijas apliecības vai tās kopijas uzrādīšanas.


384. Vairumtirdzniecības telpā pircējam redzamā vietā atrodas attiecīgās speciālās atļaujas (licences) kopija.


385. Pirotehniskos izstrādājumus piegādā pircējam pēc pasūtījuma šo noteikumu 7.3.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.


386. Pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecību veic īpaši ierīkotos veikalos, kuri atbilst ugunsdrošības prasībām.


387. Veikalos pašapkalpošanās atļauta tikai to 1.klases pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecībai, kuru importam, eksportam un realizēšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).


388. Veikala skatlogos atļauts izvietot pirotehnisko izstrādājumu mulāžu.


389. Pirotehniskos izstrādājumus veikalā izvieto slēgtā vitrīnā vai plauktos, kas atdalīti no pircēja ar leti.


390. Veikala tirdzniecības telpā aiz letes glabā pirotehniskos izstrādājumus tādā daudzumā, lai kopējā pirotehnisko izstrādājumu propelenta masa nebūtu lielāka par 20 kg.


391. Veikala tirdzniecības zāles blakustelpā, kas atbilst ugunsdrošības noteikumiem, vai aiz letes noslēdzamā metāla skapī (kastē), kura sienu biezums nav mazāks par 2 mm, glabā pirotehniskos izstrādājumus, kuru kopējā propelenta masa nav lielāka par 80 kg un kuru ugunsizturība ir lielāka par 30 minūtēm.


392. Lete un skapis ir izvietoti tā, lai ugunsgrēka gadījumā tie neapgrūtinātu izkļūšanu no tirdzniecības telpas.


393. Metāla skapis (kaste) nav nepieciešams 1.klases pirotehnisko izstrādājumu pārdošanai, ja veikals atrodas vienā ēkā ar pirotehnisko izstrādājumu noliktavu vai tās tuvumā, nodrošinot veikala apgādi ar mazām pirotehnisko izstrādājumu partijām.


394. Uz metāla skapja (kastes) ārsienas ir attiecīga brīdinājuma zīme.


395. Metāla skapja (kastes) tuvumā nedrīkst atrasties degoši šķidrumi vai citas viegli uzliesmojošas vielas. Skapis atrodas metra attālumā no apkures ierīces. Apkures ierīces ārējās virsmas temperatūra nedrīkst būt augstāka par 60 °C.


396. Skapja tuvumā ir ugunsdzēsības (pulvera) aparāts, kura tilpums ir vismaz seši kilogrami, vai dzēšanas vielas līdzvērtīgā daudzumā. Ugunsdzēšana paredzēta tikai no ārpuses.


397. Ugunsgrēka gadījumā skapi nekavējoties aizslēdz, vitrīnā un telpā esošos pirotehniskos izstrādājumus cenšas noklāt ar ugunsdzēsības pārklāju.


398. Veikalā īpaši ierīkotā glabātavā esošā pirotehnisko izstrādājumu propelenta masa nav ierobežota, ja glabātava atbilst ugunsdrošības prasībām un šādiem nosacījumiem:


398.1. glabātava ir izolēta no citām telpām un veikala tirdzniecības zāles;


398.2. glabātava ir būvēta no ugunsdrošām būvkonstrukcijām, ārsienu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 150 minūtēm, ugunsdrošo starpsienu un starpstāvu pārsegumu ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm, ugunsdrošo durvju ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm;


398.3. glabātava ir aprīkota ar slēdzamām dubultdurvīm. Ārdurvis un to karkass ir izgatavots no metāla. Kopējais durvju biezums ir ne mazāks par 40 mm;


398.4. glabātavas konstrukcija nodrošina sprādziena triecienviļņa noslāpēšanu pašā glabātavā;


398.5. glabātava ir aprīkota ar ugunsgrēka un apsardzes signalizācijas iekārtu;


398.6. skaņas signalizācija un tās vadi ir ierīkoti tā, lai sprādziena vai ugunsgrēka gadījumā tie varētu funkcionēt.


399. Pēc Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijas attiecīgas atļaujas saņemšanas komersants veikala daļā, kas atdalīta no pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecības vietas, drīkst tirgot arī cita veida rūpniecības preces (izņemot oksidējošas, īpaši viegli un viegli uzliesmojošas vielas un materiālus), ja kopējā tirdzniecības zāles platība nepārsniedz 150 kvadrātmetrus.


400. Ja laikposmā, kad pēc pirotehniskajiem izstrādājumiem nav paaugstināta pieprasījuma, komersants netirgo pirotehniskos izstrādājumus un to nav glabātavā, veikalā atļauta citu preču tirdzniecība. Par pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecības pārtraukšanu un atsākšanu komersants informē Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisiju.


401. Noteiktas klases pirotehnisko izstrādājumu realizē personai, kas sasniegusi Ieroču aprites likumā noteikto vecumu.


402. Veikalā pircējam redzamā vietā atrodas attiecīgās speciālās atļaujas (licences) kopija un Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijas atļauja tirgot speciālajā atļaujā (licencē) norādītās preces.


403. Komersants uzskaita realizētos pirotehniskos izstrādājumus normatīvajos aktos par vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību noteiktajā kārtībā. Katrā pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas un tirdzniecības vietā ir tajā esošo pirotehnisko izstrādājumu specifikācijas dokumenta kopija vai Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes izziņas par pirotehnisko izstrādājumu klasifikāciju kopija.


404. Komersants piecus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas glabā šādus dokumentus:


404.1. stingrās uzskaites dokumentus — preču pavadzīmes–rēķinus;


404.2. stingrās uzskaites dokumentu uzskaites žurnālu;


404.3. pirotehnisko izstrādājumu importa, eksporta vai tranzīta darījumu dokumentus;


404.4. preču uzskaites žurnālu.


 


7.3.5. Pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošana


405. Komercizstādēs atļauta 1., 2. un 3.klases pirotehnisko izstrādājumu un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu mulāžu izstādīšana.


406. Pirotehnisko izstrādājumu komercizstādes rīko, izmantojot videoaparatūru un līdzīga veida metodes vai eksponēšanu, kas saistīta ar pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu.


407. Ja komercizstādē paredzēts demonstrēt pirotehniskos izstrādājumus, komersants ievēro to lietošanas nosacījumus. Pirms izstādes komersants drošības pasākumu plānu saskaņo ar vietējo pašvaldību, kā arī iesniedz plāna kopiju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.


 


7.3.6. Sezonas tirdzniecība ar 1. un 2. klases pirotehniskajiem izstrādājumiem nespecializētajos tirdzniecības objektos


408. Pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība atļauta stacionāros rūpniecības vai jaukto preču veikalos no citu preču tirdzniecības vietas atdalītā veikala daļā. Pirotehniskos izstrādājumus tirgo no atsevišķas letes.


409. Pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vieta (turpmāk — pagaidu tirdzniecības vieta) atbilst šādiem nosacījumiem:


409.1. ēkas būvkonstrukcijas ir būvētas no nedegošiem materiāliem;


409.2. veikala telpās ir ierīkota automātiskā ugunsdzēšanas iekārta vai ugunsdzēsības signalizācijas iekārta;


409.3. pagaidu tirdzniecības vieta nesamazina evakuācijas eju platumu, kāds noteikts normatīvajos aktos, kas reglamentē būvniecību, un netraucē cilvēku evakuāciju.


410. Pirotehnisko izstrādājumu pagaidu tirdzniecība aizliegta ēkās, kur notiek sporta sacensības, koncerti, izrādes, sarīkojumi un citi publiski pasākumi, kā arī tuneļos.


411. Pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība aizliegta degvielas uzpildes stacijās un citos ugunsbīstamos un sprādzienbīstamos objektos, ēkās, kuras neatbilst ugunsdrošības noteikumiem, kioskos, diennakts veikalos, kā arī no konteineriem, transportlīdzekļiem, uz ielām un citās vietās ārpus veikaliem.


412. Komersants veic 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību atbilstoši Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegtajam tirdzniecības vietas plānam un tikai speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā laikposmā pagaidu tirdzniecības vietās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē) vai speciālās atļaujas (licences) pielikumā.


413. Pirotehnisko izstrādājumu pagaidu tirdzniecības vietās aizliegta 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu pašapkalpošanās tirdzniecība, izņemot 1.klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).


414. Komersants pagaidu tirdzniecības vietā realizē tikai tādus 1. un 2.klases pirotehniskos izstrādājumus, kurus ir klasificējusi Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde.


415. Pagaidu tirdzniecības vietā var atrasties 1. un 2.klases pirotehniskie izstrādājumi, kas kopā satur ne vairāk par 100 kg (bruto) pirotehnisko vielu, no tiem pirotehniskie izstrādājumi, kas satur līdz 20 kg pirotehnisko vielu, var atrasties aiz letes un pirotehniskie izstrādājumi, kas satur 80 kg pirotehnisko vielu, — metāla skapī (kastē).


416. Speciālās atļaujas (licences) kopija, speciālās atļaujas (licences) pielikuma kopija, pagaidu tirdzniecības vietas plāns un Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes eksperta atzinums par konkrēto pirotehnisko izstrādājumu atbilstību 1. vai 2.klasei atrodas pagaidu tirdzniecības vietā pie pārdevēja.


417. Attiecīgās klases pirotehniskos izstrādājumus realizē personai, kas sasniegusi Ieroču aprites likumā noteikto vecumu. Ja nepieciešams, pircēja vecumu pārbauda pēc personu apliecinoša dokumenta.


418. Pēc veikala darba laika beigām pirotehniskos izstrādājumus nogādā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā pirotehnisko izstrādājumu glabātavā vai novieto metāla skapī (kastē) atļautajā pagaidu tirdzniecības vietā, ja telpa, kurā atrodas pagaidu tirdzniecības vieta, tiek apsargāta.


419. Pagaidu tirdzniecības vietā metāla skapis (kaste) ir aizslēgts. Uz skapja durvju ārējās puses ir brīdinājuma zīme atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par drošības zīmju lietošanu darba vietās.


420. Pirotehniskos izstrādājumus uzglabā ražotāja iepakojumā.


421. Pagaidu tirdzniecības vietā attālums no metāla skapja (kastes), kurā glabājas pirotehniskie izstrādājumi, līdz apsildes ierīcēm ir vismaz metrs. Pagaidu tirdzniecības vietā aizliegts smēķēt, lietot atklātu liesmu un elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem.


422. Pirotehnisko izstrādājumu pagaidu tirdzniecības vietā ir vismaz divi pulvera vai ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāti, kuru minimālais tilpums ir pieci kilogrami (katrs).


423. Attālums no pagaidu tirdzniecības vietas līdz ugunsdzēsības aparātiem nav lielāks par 10 metriem.


 


7.4. Pirotehnisko izstrādājumu izmantošana un tās ierobežojumi


424. Pirotehniskos izstrādājumus izmanto saskaņā ar to lietošanas instrukciju.


425. Fiziskā persona var izmantot 1., 2. vai 3.klases pirotehniskos izstrādājumus, kurus tai ir tiesības iegādāties, sasniedzot Ieroču aprites likumā noteikto vecumu.


426. 4.klases pirotehniskos izstrādājumus var izmantot komersanti, kas reģistrējušies Valsts darba inspekcijā pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai.


427. Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas (demonstrēšanas) vietu un laiku ir tiesīga ierobežot attiecīgā pašvaldība, izdodot saistošus noteikumus.


428. Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot:


428.1. telpās — 2., 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus (izņemot pirotehniskos izstrādājumus, kas īpaši paredzēti izmantošanai telpās un ir atbilstoši klasificēti, piemēram, izmantošanai uz skatuves paredzētie pirotehniskie izstrādājumi);


428.2. ugunsbīstamos un sprādzienbīstamos objektos un to teritorijā, degvielas cisternu, gāzes balonu un citu viegli uzliesmojošu vai ugunsbīstamu vielu un materiālu tuvumā;


428.3. bīstamu un kaitīgu vielu un to ražošanas ēku un objektu tuvumā;


428.4. zooloģiskajos dārzos;


428.5. citās vietās, kurās pirotehnisko izstrādājumu izmantošana var apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību vai mantu vai nodarīt kaitējumu videi.


429. 2., 3. un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot:


429.1. zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koka zariem un zem citiem šķēršļiem, kurus var sasniegt pirotehniskie šāviņi (vielas);


429.2. tuvāk par drošo attālumu no tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārvadiem un transporta ceļu sazarojumiem, kādu norādījis ražotājs vai noteikusi Valsts policijas Ekspertīžu pārvalde, klasificējot pirotehniskos izstrādājumus vai mainot ražotāja norādīto attālumu, kā arī attālumu, kādu atbilstoši šo noteikumu 431.punktam aprēķinājis komersants, kas sniedz pirotehniskos pakalpojumus;


429.3. tuneļos un uz ielām;


429.4. tuvāk par 100 metriem no Saeimas un Ministru kabineta ēkas un ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības teritorijas;


429.5. tuvāk par 300 metriem no objektiem, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme, vēstures un kultūras pieminekļiem, kapsētām, kulta ēkām, rezervātiem un nacionālajiem parkiem;


429.6. daudzdzīvokļu māju pagalmos — aizliegts izmantot tādus pirotehniskos izstrādājumus, kuri nav kontrolējami vai kuriem nav noteikts lidojuma virziens (raķetes, pirotehniku, kas pirms aizlidošanas griežas virpuļveidā).


430. Šo noteikumu 429.punktā minētie aizliegumi neattiecas uz licencētajiem komersantiem, kas sniedz pirotehniskos pakalpojumus šo noteikumu 7.6.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.


431. Drošu attālumu no pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas vietas līdz skatītājiem, ēkām un citiem objektiem aprēķina atkarībā no izmantojamo pirotehnisko izstrādājumu klases, kalibra un citiem tehniskajiem raksturojumiem. Ja nepieciešams, palielina maksimālo dzirksteļu izplatīšanās attālumu. Bīstamo zonu ierobežo.


432. Pirms pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas persona nodrošina, lai bīstamajā zonā neatrastos cilvēki, dzīvnieki, transports, personu manta, ugunsbīstami un sprādzienbīstami priekšmeti. Pirotehniskos izstrādājumus novieto uz cieta, stabila un ugunsdroša pamata.


433. Ne agrāk par 20 minūtēm pēc pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas persona rūpīgi pārbauda tā izmantošanas vietu un savāc pirotehniskos izstrādājumus, kas nav iedarbojušies vai iedarbojušies daļēji, pirotehnisko lādiņu elementus un izmantoto pirotehnisko izstrādājumu iepakojumu.


434. Bīstamajā zonā nedrīkst atrasties nepiederošas personas, kamēr nav pārbaudīts, vai visi šāviņi ir iedarbojušies.


435. Stipra vēja laikā bīstamo zonu palielina. Ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē, izmantot pirotehniskos izstrādājumus nav atļauts.


436. Fiziskās un juridiskās personas pirotehniskos izstrādājumus pārvadā šo noteikumu 7.3.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, kā arī glabā, ievērojot ugunsdrošības noteikumus.


437. Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas laikā par drošību atbild persona, kas organizē pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu un tos izmanto (juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona).


 


7.5. Pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana) un ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpu izmantošanas tehniskie noteikumi, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtība


438. Komersants ražo (izgatavo) tādas klases pirotehniskos izstrādājumus, kāda norādīta speciālajā atļaujā (licencē).


439. Militāro pirotehniku komersants ražo (izgatavo) pēc to institūciju pasūtījuma, kurām tiesības to iegādāties.


440. Pirotehniskos izstrādājumus ražo (izgatavo) un glabā tikai īpaši ierīkotās telpās, kuru adrese norādīta speciālajā atļaujā (licencē). Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) un glabāšanas telpas ierīko, ņemot vērā prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem.


441. Speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību atļauts veikt, ja par komersanta vadītājiem, personām, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kā arī komersanta dalībniekiem ir saņemts Valsts policijas iestādes atzinums, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


442. Komersanta vadītājs un komersanta pārvaldes institūcijas kontrolē, kā darbinieki ievēro pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus. Par pārkāpumiem komercdarbībā, kurus izdarījis darbinieks, atbild komersants.


443. Pirotehnisko izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās operācijas (piemēram, sasmalcināšana, komponentu dozēšana, samaisīšana un presēšana) komersants veic īpaši ierīkotās telpās.


444. Samaisot pirotehniskā izstrādājuma sastāvdaļas, ievēro komponentu pievienošanas pakāpeniskumu, to procentuālās attiecības un tehnoloģiskajā kartē norādīto sastāva daudzumu.


445. Elektroaprīkojums pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai) un elektriskie tīkli darba vietās atbilst normatīvajos aktos par elektroiekārtām noteiktajām sprādzienbīstamu zonu klasēm. Elektroietaises un ražošanas iekārtas ir paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē.


446. Iekārtu (piemēram, maisītāji, smalcināšanas dzirnavas, preses, griešanas agregāti) darbu aprēķina (organizē) tā, lai to ekspluatācijas procesā neveidotos bīstama berze vai trieciena slodze.


447. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai) paredzētie maisītāji, preses, valcētāji un citas ierīces, kā arī lietojamie instrumenti, kas izvietoti sprādzienbīstamās telpās, ir nodrošināti pret dzirksteļu veidošanos.


448. Pirotehnisko izstrādājumu izejvielas izmanto tikai paredzētajam mērķim.


449. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas telpu grīda ir no materiāla, kas neveido dzirksteles, ja uz tās krīt dzelzs priekšmeti. Darba kabīņu sienas un griesti ir izgatavoti no materiāliem, kas nodrošina iespēju veikt ikdienas mitro uzkopšanu.


450. Telpās, kurās iespējama sprādzienbīstamas vides veidošanās, ir viegli atdalāmas konstrukcijas ar platību 0,05 kvadrātmetri uz telpas apjoma kubikmetru. Evakuācijas durvis ir veramas uz ārpusi.


451. Darbojoties vietējās atsūkšanas ventilācijas sistēmai, neveidojas sprādzienbīstami gaisa maisījumi, kas pārsniedz 5 % gaisa apjoma (tilpuma) telpā. Vietējās atsūkšanas gaisa vadus nepieciešams attīrīt no degošām nogulsnēm saskaņā ar laika grafiku, ko apstiprinājis objekta vadītājs.


452. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai) komersants ierīko atsevišķas telpas smalcināšanai, svēršanai, maisīšanai, sijāšanai, presēšanai un citu ražošanas (izgatavošanas) procesu veikšanai. Ja pirotehniskos izstrādājumus izgatavo vienā telpā, katru izgatavošanas procesa stadiju veic atsevišķi un nākamo uzsāk tikai pēc telpu uzkopšanas.


453. Pirotehnisko izstrādājumu un attiecīgo vielu žāvētavu un gatavās produkcijas noliktavu ierīko atsevišķās ēkās.


454. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) telpu ugunsdrošības un sprādziendrošības kategoriju nosaka būvniecību regulējošie normatīvie akti un piemērojamie standarti.


455. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) telpas aprīko ar ugunsgrēka dzēšanas līdzekļiem un ugunsgrēka signalizāciju.


456. Telpās izvieto drošības zīmes atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par drošības zīmju lietošanu darba vietās.


457. Ķīmiskās izejvielas, ko izmanto pirotehnisko izstrādājumu izgatavošanai, atbilst tehnoloģisko un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām.


458. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanai lieto tikai tādas ķīmiskās izejvielas, par kurām pieejami drošības dati, kuros norādīti vielā esošie piemaisījumi, vielas bīstamības pakāpe, maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā, ugunsbīstamība, sprādzienbīstamība un pasākumi avārijas gadījumā. Pirotehnisko izstrādājumu izgatavošanas procesā izmantojamo ķīmisko vielu drošības datus apkopo drošības datu lapās. Drošības datu lapas sastāda un izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas.


459. Izmantojot toksiskus, ugunsnedrošus un sprādzienbīstamus materiālus, darbinieki lieto aizsardzības līdzekļus.


460. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) darba vietas iekārto, ievērojot drošības, kā arī ergonomiskās prasības, ko nosaka atbilstošie piemērojamie standarti.


461. Darba vietas apgaismo tā, lai nodrošinātu pirotehniķu drošu darbu.


462. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) laikā darba vietās atrodas tikai priekšmeti, kuri nepieciešami attiecīgā izstrādājuma izgatavošanai un ražošanas procesa nodrošināšanai.


463. Aprīkojumu, kas nepieciešams darbu veikšanai, izvieto ērtās un viegli pieejamās vietās tādā veidā, lai nepieļautu šo priekšmetu negaidītas pārvietošanās un krišanas iespēju.


464. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) telpās būvdarbus un remontdarbus, lietojot atklātu liesmu, veic tikai pēc sienu, grīdas un griestu mitrās apstrādes.


465. Pirotehnisko vielu un gatavo izstrādājumu uzkrāšana vairāk par tehnoloģiskajā aprakstā un normatīvi tehniskajā dokumentācijā noteiktajām normām nav atļauta.


466. Pirotehnisko izstrādājumu ražošanu (izgatavošanu) uzsāk tikai pēc visu ugunsdrošības prasību izpildes (piemēram, darba vietu attīrīšana no ugunsnedrošiem materiāliem, dekorāciju aizsardzība no aizdegšanās, telpu nodrošināšana ar ugunsdzēšanas līdzekļiem), stabilu sakaru (skaņas vai gaismas) un evakuācijas eju nodrošināšanas. Pacēlumi un evakuācijas ejas ir līdzenas un aprīkotas ar efektīviem pretslīdes līdzekļiem (slīdēšanas samazināšanas līdzekļiem).


467. Toksisko vielu koncentrācija telpās nepārsniedz noteiktās normas.


468. Darbu ražošanas (izgatavošanas) telpās organizē tā, lai tiktu veikta sistemātiska telpas ventilācija, vai darbs tiek veikts vilkmes kabīnēs.


469. Pirotehniskos izstrādājumus, to pusfabrikātus un izejmateriālus glabā īpaši ierīkotās noliktavās. Pirotehniskos izstrādājumus un pusfabrikātus nav atļauts glabāt vienā noliktavā ar ķīmiskajiem izejmateriāliem.


470. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavas ugunsizturība nav zemāka par otro pakāpi. Noliktavu pieņem ekspluatācijā, noformējot aktu, kurā norāda tās atrašanās vietu, tipu, noliktavas kopējo ietilpību, kā arī katras glabātavas ietilpību.


471. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavā ir uzstādīta apsardzes un ugunsdzēsības signalizācija, kas savienota ar centrālo novērošanas pulti, ja nepieciešams, organizē arī objekta diennakts fizisko apsardzi un ugunsdzēsības dienestu.


472. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavā var uzglabāt ne vairāk par to pirotehnisko izstrādājumu un izejvielu daudzumu, kāds norādīts noliktavas pieņemšanas aktā.


473. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavas telpās grīdas ir izgatavotas no nedegoša materiāla, kas nepieļauj dzirksteļu veidošanos.


474. Pirotehnisko izstrādājumu noliktava ir aprīkota ar dubultdurvīm. Iekšējās durvis veido no koka, ārējās ir blīvas un apdarinātas ar lokšņu tēraudu vai izgatavotas no metāla, un tās ir veramas uz ārpusi.


475. Ja pirotehnisko izstrādājumu noliktavas garums ir 10 metru un mazāk, tai var būt viena izeja. Ja noliktava ir garāka par 10 metriem, tai nepieciešamas divas vai vairākas izejas.


476. Logiem ierīko metāla režģus. Uz saulaino pusi vērstajiem logiem stikli ir matēti vai nokrāsoti ar baltu krāsu.


477. Mākslīgais apgaismojums noliktavā ir sprādziendrošs.


478. Pirotehniskos izstrādājumus uzglabā grēdās vai uz sastatnēm (plauktos). Starp grēdām un sastatnēm ir ejas. Pirotehnisko izstrādājumu apskatei paredzētās ejas starp grēdām un sastatnēm ir ne šaurākas par 0,7 metriem, iekraušanai un izkraušanai paredzētās — ne šaurākas par 1,5 metriem.


479. Attālums no sastatņu augšējā plaukta līdz griestiem ir ne mazāks par metru, līdz grīdai — ne lielāks par 1,65 metriem, no apakšējā plaukta līdz grīdai — ne mazāks par 0,2 metriem.


480. Sastatņu konstrukcija nepieļauj to sasvēršanos un ieliekšanos arī tad, ja tās ir pilnībā noslogotas. Visas sastatņu daļas savstarpēji nostiprina ar radzēm vai nageļiem, nelietojot metālu. Atļauta sastatņu daļu sastiprināšana ar naglām, ja tās iedziļina virsmā 0,5 cm un spraugas aizpilda ar špakteli.


481. Pirotehnisko izstrādājumu un tās izejvielu noliktavas aprīko ar zibensnovedējiem.


482. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavu aprīko ar ugunsdzēšanas līdzekļiem saskaņā ar ugunsdrošības noteikumos noteiktajām prasībām.


483. Pirotehnisko izstrādājumu noliktavā veic tikai ar pirotehnikas glabāšanu saistītos darbus.


484. Pirotehnisko izstrādājumu izgatavošanai paredzētās ķīmiskās izejvielas novieto noliktavā un uzglabā nebojātā iepakojumā vai iesaiņojumā, uz kura norādīts precīzs vielas nosaukums un daudzums. Etiķetes noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu.


485. Komersants uzglabā atsevišķi dažādu kategoriju vielas (piemēram, skābes un degošas vielas) un savstarpēji reaģējošas vielas (piemēram, Bertolē sāls un amonija nitrāts).


486. Pirotehniskās vielas un ierosmes līdzekļus uzglabā, izsniedz un uzskaita saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām.


487. Pirotehniskos izstrādājumus atļauts izgatavot un glabāt personām, kuras sasniegušas 20 gadu vecumu, kurām ir vismaz vidējā izglītība un kuru izglītības līmenis atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par izglītības līmeni personām, kuras veic komercdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem. Pirotehniskos izstrādājumus atļauts izgatavot un glabāt personām, kuras saņēmušas Valsts policijas iestādes atzinumu, ka uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi.


488. Reizi divos gados komersants organizē drošības noteikumu zināšanu pārbaudi.


489. Darbinieki, kas piedalās pirotehnisko maisījumu un izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas) procesos, pārzina:


489.1. apkalpojamo iekārtu, nožogojumu un aizsardzības (drošības) līdzekļu uzbūvi un nozīmi;


489.2. operāciju drošas izpildes veidus un paņēmienus;


489.3. ugunsdrošības noteikumus;


489.4. pirotehniskajos sastāvos lietojamo ķīmisko vielu īpašības.


490. Noliktavas vadītājs, kas pieņem un izsniedz sprāgstošos materiālus un pirotehniskos izstrādājumus, ir īpaši apmācīts, pārzina pirotehnisko izstrādājumu materiālu un izstrādājumu īpašības, uzskaites kārtību un aprites noteikumus, kā arī attiecīgos drošības pasākumus.


491. Komersants nodrošina veselībai drošus apstākļus darbiniekiem, kuri veic darbus ar pirotehnisko izstrādājumu izejmateriāliem, ķīmiskajām vielām un pusfabrikātiem, kuri var kaitīgi ietekmēt veselību, un, ja nepieciešams, izsniedz darbiniekiem atbilstošus aizsardzības līdzekļus.


492. Aizsardzības līdzekļu lietošana nodrošina:


492.1. bīstamo un kaitīgo vielu un materiālu izvadīšanu no darba zonas;


492.2. darbinieku aizsardzību no bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbības;


492.3. darbinieku aizsardzību no bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbības, ja noticis tehnoloģiskā procesa pārkāpums.


493. No bīstamo un kaitīgo faktoru iedarbības darbiniekus aizsargā:


493.1. individuālie elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi (piemēram, maskas, respiratori) un gumijas cimdi (sasmalcinot vai samaisot kaitīgās ķimikālijas);


493.2. individuālie dzirdes un redzes orgānu aizsardzības līdzekļi.


 


7.6. Pirotehnisko pakalpojumu sniegšana


494. Šajā apakšnodaļā noteiktos pirotehniskos pakalpojumus sniedz komersanti, kuri reģistrēti Valsts darba inspekcijā un saņēmuši reģistrācijas apliecību.


495. Darbi ar pirotehniskajiem izstrādājumiem ir sprādzienbīstami un ugunsbīstami.


496. Militāro pirotehniku izmanto tikai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.


497. Komersants pirms pakalpojuma sniegšanas norīko par drošību atbildīgo personu.


498. Komersants pirotehniskos pakalpojumus sniedz saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pasūtītāju.


499. Līgumā par pirotehniskā pakalpojuma sniegšanu norāda pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas laiku, vietu, aprēķinu nosacījumus un īpašos drošības nosacījumus. Pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai sastāda pirotehnikas demonstrēšanas plānu un programmu.


500. Komersants, kas sniedz pirotehniskos pakalpojumus, pārbauda paredzēto pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas vietu, nosaka vietas, kur atļauts atrasties transportlīdzekļiem un skatītājiem un kur tiks izvietoti pirotehniskie izstrādājumi, kā arī veic citus ar drošības prasībām saistītus pasākumus.


501. Pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas plānā norāda pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas sagatavošanas darbu priekšrakstu un to apjomu, pirotehnisko izstrādājumu stobru atrašanās vietu, zemesgabala plānu, kurā ir norādīta bīstamā zona, uguņošanas bīstamā zona, apsargu izvietojums, kā arī glābšanas un evakuācijas ceļi.


502. Pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas programmā norāda pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas sākuma un beigu laiku, apraksta lietojamos pirotehniskos izstrādājumus, plānotos efektus, pirotehnisko izstrādājumu palaišanas kārtību un biežumu, kā arī bīstamās zonas lielumu.


503. Pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas plānu un programmu apstiprina par pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu atbildīgā persona. Atbildīgajai personai ir tiesības mainīt (palielināt vai samazināt) plānā un programmā norādīto bīstamo zonu.


504. Pasūtītājs nemaina apstiprinātu pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas plānu un programmu, ja par izmaiņām nav iespējams informēt komersantu un saņemt tā apstiprinājumu pirms šo noteikumu 505.punktā minētās saskaņošanas.


505. Pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas plānu un programmu pēc apstiprināšanas saskaņo ar vietējo pašvaldību, kā arī iesniedz plāna un programmas kopiju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībā. Rīkojot pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu valsts pierobežā, plānu un programmu papildus saskaņo ar Valsts robežsardzi, gaisa koridoros — ar lidojumu vadības centru. Rīkojot pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu tuvāk par 300 metriem no kultūrvēsturiskas nozīmes objektiem, vēstures un kultūras pieminekļiem, kapsētām, kulta ēkām, rezervātiem un nacionālajiem parkiem, plānu un programmu papildus saskaņo ar Vides ministrijas reģionālo vides pārvaldi vai Jūras vides pārvaldi.


506. Iesniegumā pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas saskaņojuma saņemšanai norāda:


506.1. pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas vietu, datumu, sākuma un beigu laiku, bīstamās zonas robežas (lielumu);


506.2. komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, komersanta vadītāja vārdu, uzvārdu, atbildīgās personas vārdu un uzvārdu;


506.3. pasūtītāja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu (juridiskās personas nosaukumu).


507. Komersants pirotehniskos izstrādājumus demonstrē saskaņā ar pasākuma plānu un programmu. Pirotehnisko pakalpojumu sniegšana ir aizliegta, ja nav saņemts vietējās pašvaldības saskaņojums vai pret to iebilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.


508. Pasūtītājs nodrošina skatītāju drošību. Ja nepieciešams, pirotehniskā efekta demonstrēšanas vietu un bīstamo zonu norobežo ar barjerām vai izmanto apsardzes darbiniekus. Nosakot bīstamo zonu, ņem vērā arī šo noteikumu 327.punktā noteikto maksimāli pieļaujamo skaņas spiediena līmeni.


509. Pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu sāk pēc tam, kad atbildīgā persona ir pārliecinājusies par situācijas drošību. Ja radušies nelabvēlīgi apstākļi, kas var būtiski ietekmēt drošību (piemēram, skatītāju nekontrolējama uzvedība vai laika apstākļi), atbildīgā persona pārtrauc vai atliek pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu.


510. Atbildīgajai personai un par drošību atbildīgajam personālam ir diennakts gaišajā un tumšajā laikā saredzamas atšķirības zīmes.


511. Atbildīgā persona izvērtē jebkuru bīstamas uzvedības iespēju vai nedrošus apstākļus, kurus tā novēro vai par kuriem viņu informē, un veic situācijai atbilstošus drošības pasākumus.


512. Pirotehnikas pakalpojumu sniegšanas vietā ir pietiekami daudz ugunsdzēšamo līdzekļu.


513. Pirotehnikas pakalpojumu sniegšanai lietojamās ierīces atbilst lietošanas un drošības prasībām. Ja rodas šaubas par pirotehnikas kvalitāti, attiecīgo pirotehniku neizmanto.


514. Uz pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas vietu nogādā tādu daudzumu pirotehnikas, kāds nepieciešams projekta īstenošanai.


515. Pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas vietā un 20 metru rādiusā no tās aizliegts smēķēt un lietot atklātu liesmu.


516. Komersants nodrošina pirotehnisko izstrādājumu apsardzi pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas sagatavošanas laikā vai uzglabā pirotehniskos izstrādājumus aizslēgtā transportlīdzeklī, kurš atbilst bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumiem. Ja iespējams, degli uzglabā atsevišķi no pirotehniskajiem izstrādājumiem.


517. Pēc tam, kad pabeigti sagatavošanas darbi pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanai, atbildīgā persona pārliecinās, ka bīstamajā zonā neatrodas nepiederošas personas, un līgumā noteiktajā laikā sāk pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu norobežotajā teritorijā.


518. Bīstamajā zonā vai pirotehnisko izstrādājumu palaišanas vietā uguņošanas laikā, kā arī pēc pirotehniskā efekta demonstrēšanas pabeigšanas nedrīkst atrasties nepiederošas personas, kamēr nav pārbaudīts, vai visi šāviņi ir iedarbojušies.


519. Sagatavojot pirotehniskos izstrādājumus demonstrēšanai, viena persona nes pirotehniskos izstrādājumus, kas nav smagāki par 25 kilogramiem. Pirotehnisko izstrādājumu mešana vai vilkšana pa zemi ir aizliegta. Pēc nepieciešamo pirotehnisko izstrādājumu izņemšanas no rūpnieciskā iepakojuma atlikušos izstrādājumus rūpīgi apklāj un kasti nosedz.


520. Elektriskos degļus līdz to lietošanai uzglabā rūpnīcas iepakojumā vai ar vāku nosegtā kastē. Vaļējus elektriskos degļus glabā vismaz metra attālumā no pirotehnikas. Līdz elektrisko degļu savienošanas beigām tie nav pievienoti strāvai.


521. Elektrisko degļu savienojumi un vadi ir izolēti. Vadi neatrodas pie metāla mortīrām, elektriskajiem vadiem un kabeļiem, kā arī strādājošām radio, radara un citām sakaru stacijām.


522. Vienā aizdedzināšanas virknē lieto vienas rūpnīcas vienādas grupas elektriskos degļus. Elektriskos degļus pievieno tīklam pa vienam vai grupā.


523. Pēc aizdedzināšanas, kā arī ja pirotehniskie izstrādājumi nav aizdegušies visā garumā vai visās daļās, maģistrālo vadu atvieno no aizdedzināšanas ierīces un akumulatoriem.


524. Vairāku degauklu aizdedzināšanai ar roku lieto aizdedzināšanas ierīci (nūju). Ja kāda aukla nav aizdegusies, to no jauna neaizdedzina un neizsprāgušo pirotehnikas lādiņu atstāj palaišanas mortīrā.


525. Ja pirotehnisko pakalpojumu sniedzējs nav pārliecināts, ka pirotehniskie izstrādājumi ir pilnībā iedarbojušies, pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas vietai tuvojas ne ātrāk kā pēc 20 minūtēm.


526. Pirotehniķis pēc darba beigšanas pārbauda, vai nav palikuši nesprāguši vai nesadeguši pirotehniskie izstrādājumi un degošas vai gruzdošas to paliekas.


527. Ja pēc pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas stobrā atrodas neizsprāguši vai nesadeguši pirotehniskie izstrādājumi, tos iznīcina.


528. Pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai telpās lieto pirotehniskos izstrādājumus, kas īpaši paredzēti izmantošanai telpās.


529. Izmantošanai telpās paredzētie pirotehniskie izstrādājumi atbilst šādām prasībām:


529.1. nerada indīgas vai kodīgas gāzes;


529.2. degšanas laikā pirotehniskā izstrādājuma kartona čaula neaizdegas;


529.3. nerada vielas, kas izdala kvēpus;


529.4. neparedzēta sprādziena gadījumā nerada asas atliekas;


529.5. nesatur propelenta masu, kas ir lielāka par 50 gramiem;


529.6. nerada troksni, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņu pieļaujamos lielumus.


530. Pirms pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas telpās ievēro šādus drošības pasākumus:


530.1. viegli uzliesmojošus materiālus pārvieto vismaz piecu metru attālumā no pirotehnikas izmantošanas vietas un tās apkārtnes vai droši apklāj (nosedz), aizsargājot pret aizdegšanos;


530.2. ja nepieciešams, uguņošanas vietu nolaista ar ūdeni;


530.3. organizē ugunsdzēsēju dežūru blakus telpā;


530.4. telpu nodrošina vismaz ar diviem sešu kilogramu AB klases ugunsdzēšamajiem aparātiem;


530.5. ja telpā darbojas automātiskā ugunsdzēsības sistēma, to atvieno un informē par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pēc pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas automātisko ugunsdzēsības sistēmu nekavējoties ieslēdz;


530.6. telpā, kurā tiek demonstrēti pirotehniskie izstrādājumi, nodrošina ventilācijas sistēmu, kas uzsūc pirotehnisko izstrādājumu degšanas procesā radušās gāzes un dūmus un nepieļauj to nokļūšanu telpas daļā, kur atrodas skatītāji;


530.7. pirotehniskos pakalpojumus sniedz telpās, kuras nepalielina pirotehnisko izstrādājumu radītā, reflektētā un atstarotā trokšņa intensitāti.


531. Ja pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas laikā sprādzienā vai ugunsgrēkā cietuši cilvēki, pasākuma organizētājs nekavējoties izsauc medicīnisko palīdzību, kā arī informē Valsts policijas iestādi, Valsts darba inspekciju vai, ja izcēlies ugunsgrēks, — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.


532. Ne agrāk kā stundu pēc 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas persona veic pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanas vietas un tai piegulošās teritorijas, meža un blakus esošo ēku un būvju pārbaudi un, ja nepieciešams, likvidē atrastos nereaģējušos, degošos vai gruzdošos pirotehniskos izstrādājumus un to daļas. Ja izcēlies ugunsgrēks, izsauc ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus.


 


8. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu izņemšana un pārvadājumu apsardze


533. Komersanti nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militārās pirotehnikas pārvadājumiem Latvijas teritorijā, izmantojot darbiniekus (iekšējās drošības dienestu), kuriem ir šaujamieroču nēsāšanas atļauja (dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja) un apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes uzņēmumu, kas saņēmis otrās kategorijas apsardzes darbības speciālo atļauju (licenci).


534. Ja pārkāpti ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un atsevišķo palīgierīču, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumi, tos var izņemt kompetentas valsts institūcijas amatpersonas. Par izņemšanu sastāda attiecīgu dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē administratīvo procesu vai kriminālprocesu.


 


9. Noslēguma jautājumi


535. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.152 “Noteikumi par dienesta šaujamieročiem” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 104./105.nr.; 2001, 43.nr.).


536. Komersanti, kuriem speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniku ir izsniegtas līdz 2004.gada 1.martam, ierīko glabātavas un tirdzniecības telpas saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām.


537. Komersantiem agrāk izsniegtās Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldes un citu institūciju izziņas par pirotehnikas atbilstību noteiktai klasei pēc šo noteikumu spēkā stāšanās uzskatāmas par nederīgām.


538. Pirotehniskos izstrādājumus, kas ievesti Latvijā līdz 2003.gada 1.decembrim un nav klasificēti Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē, komersants var realizēt saskaņā ar ražotāja norādīto klasifikāciju, izņemot pirotehniskos izstrādājumus, kurus paredzēts realizēt pirmssvētku periodā ārpus specializēto veikalu telpām. Minētajiem pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas nav klasificēti Valsts policijas Ekspertīžu pārvaldē, specifikācijas dokuments nav nepieciešams.


 


Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām


Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 1991/477/EEC un 1993/15/EEC.


Ministru prezidents E.Repše


Iekšlietu ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks


Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 4.oktobri.


 


 


 


10.pielikums


 


Ministru kabineta


2003.gada 23.septembra noteikumiem Nr.538


CE marķējums


1. CE marķējumu veido lielie burti “CE”. Marķējuma paraugs ir šāds:


 


2. Ja CE marķējuma izmērus palielina vai samazina, ievēro paraugā noteiktās proporcijas.


3. Abiem CE marķējuma burtiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.


Iekšlietu ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks