Mednieku stāsti

Bladhaunds/ Bloodhound Bladhaunds izceļas dzinējsuņu grupā ar masīvo augumu – būdami 58-69 cm augsti, svarā sasniedz pat 55 kg. Nokarenās ādas krokas uz galvas un kakla piešķir dzīvniekam skumjus vaibstus. Patiesībā bladhaundi ir aktīvi, rosīgi, bieži vien patvaļīgi suņi, kas uz mērķi dodas, neņemot vērā nedz šķēršļus, nedz saimnieka gribu. Bladhaundu dzimtene ir Beļģija, tos var uzskatīt par visu dzinējsuņu priekštečiem – pirmās ziņas datētas ar septiņsimto gadu, tie saukti par svētā Huberta suņiem. Šīs šķirnes nosaukums..

tā arī sākās . paņēmām alumīnija tačku ... krievu makšķerkātu piesēju klat metāla stiepli kaa cilpu un bebram uz kakla uzliku gribēja iekost ... tad viens pieturēja tačku un otrs aiz cilpas bebru ievilka tačkā , bij tāds nobijies ... aizvedām kadus 300 m un mājam parādijam kaimiņiem ... tad šis žēlīgi skatijas palaidām vaļā :D tur pat kur noķērām tik mežā lai iet ....

pārdodu konservu iekārtu elektriska . svars 22 kg . 700 apgriezieni min. burcinas standarta ... 99 mm diametra . max , burcinas aukstumu var ielikt 55 mm neko neregulējot ... kvalitatīvs konservešanas iekarta ... ja interese sev vai kadam citam varu bildi nosūtīt ... 29857621 zz iekārtas cena 400 ls ... ir tisīta ar sajūgu ... ja konservē zivis tad ir šķirdums šķidrāks neka gaļu kad liek iešā un taapec pie palaišanas nav uzrāviens un nešļakstas araa šķidrums . ja interese bildes varu nosūtīt . ražība lidz 400 karbam stunda .

Lielais jautājums kā ģērēt.... Ģērēšana ir piņķerīgs proces tomēr iznakums nav slikts. Tā nepieciešamās sastāvdaļas Etiķa esence70%,sals, nulītes smilšpapīrs. Ādiņa ir jāsagatavo pirms mērkšanas šķīdumā, ādiņa ir jāattauko ar attaukošanas karoti vai birstēm. Kad ādiņa ir attaukota tad to mērc šķīdumā. Uz 1l ūdens lej aptuveni 50,60 gramus esences un aptuveni 1 ēdamkaroti sāls. Visu šo šķīdumu veido pēc izjūtas. Ādiņām šķīduma ir jāpeld brīvi. Šķīdumā ādiņas jātur 3-4 dienas, dienā vismaz 3reizes jāapmaisa, jāizņem no..

Stāsts tīri vienkāršs. Sāksim ar to, ka Es bērnībā dzīvoju Ogres upes krastā. Un kkad tur bija iemitinājušies bebri! Mans atklājums bija tīrā nejaušība. Vienkārši vienu vakaru mētājot akmeņus upē un taisot "vardītes" ar šīfera gabaliem, Es pamanīju ka tādas darbības pievilina bebrus. Vismaz jaunos noteikti. It kā viņi pārbaudītu, kas te manā 'kūdrā' taisa traci? utt. Respektīvi, viņi iznira un pārbaudīja tieši tās vietas kur tika mesti akmeņi. Kad jau biju paaudzies, nokārtojis mednieku eksāmenu un ticis pie plintes, tiku uz medībām. Mani..

http://www.youtube.com/watch?v=wtqflgdzNEM&feature=related

2009g Jūlijs! kā juns, mednieks būdams aizgāju pastaigāties pa meža ceļu,bet bez plintes.un iegāju nelielā meža ieskautā pļavā .pastāvot 15 minūtes uz vietas pamanīju ka krūms kustas bet īsti vel nenojautu kas tur var būt.ka parādijās ta sapratu ka tas ir buks.un domas sāk šaudīties pa galvu.ko īsti darīt vai skriet pakaļ plintei vai vērot.bet kā junam medniekam gribas tak nomedīt.nolēmu ka vajag nomedīt .un tā es centos aizlavīties pakaļ plintei.skriedams domāju viņš tak mani negaidīs ilgi vienā vietā.nu jau biju domājis neskriešu ,bet mani..