Stāsts tīri vienkāršs. Sāksim ar to, ka Es bērnībā dzīvoju Ogres upes krastā. Un kkad tur bija iemitinājušies bebri! Mans atklājums bija tīrā nejaušība. Vienkārši vienu vakaru mētājot akmeņus upē un taisot "vardītes" ar šīfera gabaliem, Es pamanīju ka tādas darbības pievilina bebrus. Vismaz jaunos noteikti. It kā viņi pārbaudītu, kas te manā 'kūdrā' taisa traci? utt. Respektīvi, viņi iznira un pārbaudīja tieši tās vietas kur tika mesti akmeņi. Kad jau biju paaudzies, nokārtojis mednieku eksāmenu un ticis pie plintes, tiku uz medībām. Mani..

http://www.youtube.com/watch?v=wtqflgdzNEM&feature=related

Stāsts ir par bebriem! shodien braucot uz Rigas pusi Tinuzos skaists gavis(novadnieks) kā tautā saka un paskatoties augšā dambis - mūža buve, jogiski pawasara pīles zosis pljanjchkā , viss skaisti , wiss pludo- bebram priecigs prāts :D nolēmu pazawertīs savā grawī, shis jau jaunu dambi uzcelis ko brīnīties!!! pedejas dienas - janjem puisis pie dziesmas ka tetis saka... pieejam pie mājas iemercam futbola vbartu tikla sachoku un kundzinjsh iekshaa paris vezieni ar lapstu viss klusu viss miera... pec nedelas pieeju pie gravja jauns dambis , juns bebrs bus jauna sezona ......

2009g Jūlijs! kā juns, mednieks būdams aizgāju pastaigāties pa meža ceļu,bet bez plintes.un iegāju nelielā meža ieskautā pļavā .pastāvot 15 minūtes uz vietas pamanīju ka krūms kustas bet īsti vel nenojautu kas tur var būt.ka parādijās ta sapratu ka tas ir buks.un domas sāk šaudīties pa galvu.ko īsti darīt vai skriet pakaļ plintei vai vērot.bet kā junam medniekam gribas tak nomedīt.nolēmu ka vajag nomedīt .un tā es centos aizlavīties pakaļ plintei.skriedams domāju viņš tak mani negaidīs ilgi vienā vietā.nu jau biju domājis neskriešu ,bet mani..

Briežu medības: 3.00 nozvana modinātājs. 3.05 ierodas medību partneri un izsviež jūs no gultas. 3.30 viss, izņemot virtuves izlietni, ir sasviests džipā. 4.00 izbraucat uz dziļo mežu. 4.15 atgriežaties, lai paņemtu bisi. 4.30 drāžaties ka vājprātīgi, lai pirms saullēkta nokļūtu mežā. 5.00 uzslienat nometni. Esat aizmirsis to nolādeto telti. 5.30 dodaties biezoknī. 6.05 ieraugat astoņus briežus. 6.06 nomērķējat un nospiežat gaili. 6.07 KLIK! 6.08 pielādējat šauteni, žēli noskatoties, kā brieži ieslāj biezoknī. 8.00 pārguris dodaties..

Aiziet divi veči medībās. Ierauga lāci un panikā skrien prom. Lācis, protams, pakaļ. Viens no večiem sāk rāpties kokā, otrs turpat pie krūma nokrīt. Lācis šo nepamana un rāpjas pakaļ tam, kurš kokā. Tas no koka kliedz- Jāni, šauj!!! Jānis pārvarējis apjukumu pielādē un šauj. Trāpa lācim kreisajā olā. Lācis nomaurojās un kāpj aukstāk. Vēlreiz šauj. Trāpa labajā olā. Lācis nomaurojās tā ka mežš nolīgojās un kāpj tālāk. Tas kurš kokā kliedz- Janka, tu viņam pa galvu šauj, ne jau pist viņš mani kāpj!!!!

Labdien! Es nevaru šo notikumu noklusēt un nepadalīties ar jums,mīļie MMD lasītāji un veidotāji :) Vēlētos to nosaukt - mans tēvs - dabas bērns! Sākās tas viss bargās ziemas sākumā,kad nevienam nevajadzētu palikt vienaldzīgam pret meža zvēriem,kuri nevar reizēm palīdzēt paši sev. Tēvs kā kaislīgs dabas mīlis,kā arī mednieks,nespēja nostāvēt malā un noskatīties, ka meža zvēriņam nav ko ēst, tādēļ izveidoja barotavu. Ik vakara brauciens uz šo vietu bija jau kā rituāls un tas nebija veltīgs. Šobrīd ir piebarotas un paēdušas vairāk kā 40 meža..