Ir oktobra vidus. Zīļu laiks beidzies, tāpēc cūkas sāk atgriezties uz neapartajiem labības laukiem. Praktiski visi jau lauki jau aparti vai apsēti un tik vien ir palicis kā daļēji nokults rudzu lauks. Laukam katrā galā ir tornis. Pirmais no tiem tuvāk nenokultajiem rudziem, bet otram blakus esošajā pļavā ir barotava. Taču tā nu ir sagadījies, ka uz šo privāto zemes īpašumu ir beidzies līgums, turklāt uz pašas iecirkņa robežas, un atjaunots nav. Kaimiņu kolektīvu attiecības, protams ne tās labākās. Tomēr ar kolēģi norunājam, ka jāiet vaktēt un..

Saulains 24.oktobra vakars. Es, toreiz medījis pirmo gadu, devos uz lūri ar mantoto gaiļu bisīti un graudu maišeli. Tornīts bumbierē- aizaugušas pļavas vidu, visapkārt mežs. Kā jau jaunam un zelta idejām bagātam medniekam, pa taciņu līdz tornītim bija jākaisa graudi, ja cūkas iet garām, lai trāpa graudu takai un atnāk līdz manai bumbierei :D! Laiks iet lēni, bet satumst un vienīgi mēnes neļauj iemigt. Kājas aukstas, bet zvērests sev- nosēdēt vēl 15 minūtes. 200 metrus aiz muguras soļi, kas iztrenkā miegu un sasilda kājas. Atskatījos un pa mēness..

80 gadu otrā puse. Kā Jelgavā studējošs jauns un traks mednieks nemitīgi saskāros ar problēmu – studēšana traucēja medībām un otrādi... Nezinātājiem atgadināšu, ka tie bija gadi, kad gandrīz visiem medniekiem ( izņemot vienīgās partijas funkcionārus, vai krievu ofiņus ) bija jāiztiek ar bisītēm, un par karabīni students varēja veltīgi sapņot. Līdzīgi kā par drauga apciemošanu Polijā vai Čehoslovākijā, mūsu Dzimtenes drošība bija svarīgāka par visu. Tātad, lai tiktu līdz drošam šāvienam, medījums bija jādabū uz metriem 35-40. Un bieži..

Stāsta priekšvēsture ir pavisam vienkārša un īsa. Skolas laiks, ziemas brīvlaika sākums Es, svaigi izcepts mednieks ar papīriem vēl vidusskolas solā sēdētājs, kā jau tas ierasts ar nepacietību sagaidījis svinīgo brīdi, kad var doties nu jau tradicionālajā ik ziemas atpūtā uz vietu, kur ziemas laikā ir tik labi, kā nekur. Protams, tie ir lauki, kur ir viss, kas vajadzīgs meža taku minējam – sniegs, mežs, meža iemītnieki, daba un medības. To visu, protams, vēl skaistāku un jaukāku padara fakts, ka kabatu silda mednieka apliecība un roku plintes futlāris ar..

Bija vasarīgi skaists augusts. Laiks vēstīja, ka neliela vēja brāzmas pūtīs jau trešo dienu no Ziemeļiem, kā reizi lai varētu veiksmīgi medīties uz rukšiem. Atbraucot no darba nolēmu šodien aiziet uz rukšu gaidi. Mazais medību tornis kas ir sasist no divām koka kāpnēm jau bija palsēpts rudzos. Tuvojas vakars, vēja brāzmas paliek aizvien maigākas un retāks. Atbrauc draugs, tas ir nolēmām doties divatā uz gaidi. Norunājām ka viņš apsēdīsies vecajā liepā, bet es apsēdīšos lauka vidū. Izdzērām vēl pāris aromātiskās kafijas tases. Aizpildījām..

Inspektors mežā pieķer mednieku kurš ir nošāvis zaķi. -cienītais medniek, vai jūs zināt , ka nav vēl zaķu sezona un tos nevar šaut. -zinu, zinu ,bet es jau biju spiests izšaut pašaizsardzības nolūkā... Mednieks apsaldējis muguru aiziet uz poliklīniku un atgriezies no tās prasa sievasmātei: -Uzpļauj man uz muguras! -Kas par muļķībām - šāk protestēt sievasmāte. -Uzpļauj tev saku! Sievasmāte redzot ka znots noskaities uzpļauj uz muguras un prasa kapēc tā vajag? -man ārsts ieteica ar cūskas indi ierīvēties

10.novembris(man vardadiena) tiek rikotas dzinejmedibas.ielenkti ir 2 briezu bulli.mani atstaj uz atpedam.stavu klausos,skatos kad peksni eglu jaunaudze paradas viens no bulliem ar kartigu vainagu uz galvas, sis mani pamanot metaas pari celinjam uz kura es staveju, apmeram 25m attaluma no manis.Bullis vienkarsi lidoja pari celam un man tik atlika ka izdariit atru savienu uz brieza pusi un pec saviena briedis ari palika gulam!trapijis biju tiesi kakla kaut gan tur es netemeju!:D briedis bij ar sudraba ragiem! 18.decembris (mana dzimumdiena) Bij uzsnidzis sniedzins svaigs un tika rikotas..

Tie paši Alūksnes mūža meži, tā pati meža mājiņa. ( Skaties stāstu „Reiz bija....”) Neatminos precīzus laikus, bet domājams, ka tanī pašā ziemā, kad Jancim tas ruksis klēpī vēlējās iekāpt, savācāmies atkal lai dotos uz šo īpašo meža mājiņu piedzīvojumu meklējumos. Šoreiz bijām trijatā, es Jancis un Viktors. Kā jau ierasts, meža mājiņā ieradāmies sestdien ap pusdienas laiku. Nekādu īpašu plānu mums nebija. Vienkārši šajos mežos nekādus dižus plānus nevajadzēja plānot. Katru reizi atbraucot, vienkārši dodoties mežā, vai dienā vai..