Medību trofejas - Kuilis

Aizbraucu vakarā ap 23 uz torni. Apskatījos kamerā, ka visu nedēļu ir nācis tāds pašvaks divgadīgais un tieši pēc 23. Ātri devos uz torni ar cerību, ka nebūšu viņu iztraucējis. Ap 1 jau mans optimisms sāka noplakt, jo nebiju paņēmis ne lukturi, ne baterija optikā biju ielicis. Ap 2 jau doma bija braukt mājās, kad pēkšņi kaut kas pārslīdēja pāri pļavai. No sākuma binoklī bija grūti saprast, ka tas nav mazais kuilēns. Bet kad iznāca uz nopļautās pļavas, sapratu ka ir īstais. Pēc šāviena kuilis pazuda , bet būkšķis pa ķermeni bija dzirdams labi pat no 120 metriem. Apskatījos šāviena vietu, bet tā kā neko bez baterijas nevarēja saskatīt, nolēmu braukt pakaļ Astoram. Vajadzētu jums redzēt suņa acis, kad viņš nogāja 10 metri no šāviena vietas un paskatījās uz mani. Kuilis gulēja turpat grāvī Trāpījums tieši sirdī, bet instinkti darīja savu.