Medību trofejas - Aļņa teļš dzinējmedībās

Pēdējais masts medību dienā. Divi iepriekšējie masti kolektīvam nebija nesuši veiksmi, jo zvēri bija ātrāki un arī manīgāki par medniekiem. Es tieku nostādīts medību tornīti, jo šodien biju izlēmis uz medībām ņemt uzticamo karabīni. No tornīša mastā iestiepjas trīs vārnukājas un arī pa stigu varu diezgan veiksmīgi šaut, bažīgu dara tikai viens zars, kas pārstiepies pāri stigai tieši manis iedomātā vietā, kur varētu iet zvērs. Masts jau kādu laiku tiek dzīts un pretējā pusē atskan divi šāvieni. Paiet vēl kāds brīdis un izklausās, ka daļa dzinēju jau ir pietuvojušies masta beigām. Pēkšņi dzirdu, ka nobrīkš zari kaut kur priekšā un skaņa virzas uz manu pusi. Sagatavojos, uzlieku minimālo palielinājumu, jo jūtu, ka jāšauj būs tuvā distancē. Vēl neredzu, kas nāk, bet tad sadzirdu, ka teļš ieīdas, tatad aļņi un teļš arī (atļauti medīt bija tikai teļi), tas mani dara vēl uzmanīgāku. Tad vārnukājā izlido govs un aiz viņas kādus 30 metrus arī teļš. Ātri novērtēju, ka tiešām teļš un uz vārnukājas malas izdaru šāvienu pa būdu. Alnis turpina kustību un dodas tieši uz to vietu, kur vissarežģītākā šaušana. Tas neveiksmīgi pārliecies zars, ko minēju iepriekš. Sagaidu alni uz stigas un stigas malā izšauju, redzu, ka šo šāvienu esmu trāpījis, bet alnis vēljoprojām turpina kustību. Trešo šāvienu izdaru pa 20 cm šķirbu cauri bieziem krūmiem un alnis nokrīt. Ātri pārlādēju un skatos, kas notiks, bet dzīvība zvēram ir izdzisusi. Viss šis piedzīvojums risinājās labi, ja minūti, bet emocijas iespaidīgas. Beigu beigās trāpījis biju visus trīs šāvienus un pietiktu arī ar pašu pirmo šāvienu, bet tā kā neredzēju, ka trāpu turpināju šaut. Paldies medību dievietei DIānai par šo piedzīvojumu! Šaujiet garām!