Šodien vārdadienu svin Malva, Anatols, rītdien - Mairis, Ingus, Vidvuds
Mednieku stāsti
Kā es savu pirmo Stalto satiku...
 | Pievienoja Aivars Traidāss 2009-11-05 13:05 |
| Sākšu ar to, ka mednieka stāžs man vēl tāds pamazs - medīju 3 sezonu. Esmu nomedījis šo un to, tikai alni nē un staltbriedi arī nē. Ir 2009.gada 24.oktobris. Dzinējmedības Madonas rajonā. Rīta ierindā medību vadītājs noziņo - varam medīt 2 aļņus, 1 stalto, cūkas un stirnas daudz... Labi, skaidrs. Pirmajā mastā trāpos nostādīts tādu kā flangu piesegt, cirsmiņu. Arī labi. Stāvu un gaidu. Sāk dzīt... Šāviens... Divi. Trīs. Klusums... Kolēģi ziņo - esot staltā bullis. Nu feini :) Tiekam noņemti no masta, ejam ārā. Jā, bullis arī jau izvilkts. Nu, es teiktu, tāds panīkulīgs gan... Ar ragiem zobus bakstīt varētu... Pēc trāpīgā mednieka sveikšanas, medību vadītājs paziņo: "Tā, šinī pagastā staltie cauri. Otrā mežniecībā vēl 2 ir." Otrais masts. Atkal tieku nolikts piesegt masta flangā esošu cirsmu. Stāvam pa ceļu kādi 4 mednieki. Kādi 250-300 m starpā. Visi ar spicajām. Es pirmais, vistuvāk dzinēju līnijas starta vietai. Sāk dzīt. Dzinēji virzās no manas labās puses uz kreiso. Ar visām savām sajūtām sekoju līdzi viņu kustībai. Nu tak būtu kaut kam jānāk ārā tur, kur dzinēji dodas. Dzen minūtes 15-20... Klusums. Kaut kur tālumā rej suņi. Nekā. Jūtu, ka dzinēji tuvojas medniekiem. Tātad drīz masts cauri. Nezkāpēc pagriežu galvu pa labi, tur, kur dzinēji sāka un... Tur viņš stāv... 50 metri no manis, ceļa vidū, "pilna galva" ar ragiem... Staltais ! Un kāds... !!! Un stāv... Un skatās uz mani... Lēnām pagriezos pret Stalto, pieliku ieroci pie pleca, nenoņēmis pat no drošinātāja... Notēmēju krūtīs, tad kaklā, tad galvā, tad atkal krūtīs... Tad nopūtos un pacēlu ieroci. Staltais vēl brīdi paskatījās uz manu pusi, tad lēnām pārkāpa pāri ceļmalas grāvim un stalti, lēnām nozuda mežā... Nu varbūt tiksimies citreiz, cerams ! |
Lai pievienotu komentāru, vispirms jāreģistrējas. Reģistrēties