Mednieku stāsti

Iz Latvijas briežu vēstures.

Pievienoja Verners Mašinskis
2009-12-07 19:55

Tā ap 1898. - 1900. gadiem vairāki medību un kustoņu mīļotāji Kurzemes lielgruntnieki apvienojās, lai no Galcijas Karpatiem un Augšsilēzijas piegādātu briežus dzimtenes lielajiem mežiem. Sabiedrības priekšgalā stāvēja Jaunpils majorātmuižas īpašnieks barons f. d. Reke. Uzņēmumā piedalījās arī Blīdenes grāfs Līvens. Viņa meži bij turpat blakus Jaunpilij. Atvestos kustoņus vispirms nometināja Jaunpils mežos, kārtīgi baroti, tie likās tur labi pierodam un savairojamies. Sevišķipievilcīgs bij no Galcijas ievestais briedis ar vareniem, 6 - 8 žuburotiem ragiem. Mūsu mežziņi man par citiem dzīvniekiem neko sīkāki nezināja pastāstīt, kad es 1906. gada pavasarī uzņēmos Blīdenes un viņas mežu pārvaldību. Tikai tikdaudz bij zināms, ka 1901. vai 1902. gadā, kad attaisīti vaļā Jaunpils meža iežogojuma vārti, trīs brieži pār plašo robežas pļavu ieklīduši mūsu mežos. Bija pārnācis viens lielais briedis un divas mātītes.
Katrā ziņā šie kustoņi toreiz jau bija pieraduši uz pastāvīgu dzīvi mūsu mežos. Virsmežkungs bij ierīkojis apjumtu un apžogotu barojamo vietu ar nepieciešamo sāls piedevu. Barībai piegādāja sienu, kartupeļus, kastaņus un burkānus. Kustoņi nebija tramīgi un labprat nāca pēc barības. Kad man 1907. g. atlika vairāk laika novērot šos krāšņos dzīvniekus, es allaž redzēju sevišķi lielu un spēcīgu platradzi briedi citu sīkāku ieceļotāju un mātīšu starpā, kas droši vien uzskatāms kā vēlāk savairojušās šīs pasugas ciltstēvs mūsu Blīdenes mežos. Daudzi izturējās skeptiski un neticēja, ka Blīdenes mežos uz dzīvi apmetušies brieži, bet man bija pieradījumi. Kādam no maniem mežsargiem laimējās četrus gadus no vietas uziet un atnest man lielā brieža nomestos ragus. Es toreiz biju izsolījis 20 rubļu godalgas par vienu un 50 rubļu par pāri ragu, tā tad bija arī vērts pūlēties. Labais ar katru gadu palika nenormālāks: acszars jau 1910. g. bija neparasti īss, kā strupa tapa tas no platā pamata pastiepies tikai 6 cm. garumā. Galējā zara trūka pavisam, bet vidējais kā rudiments ar katru gadu virzījās augstāk, līdz 1913.g. bija pavisam pazudis, platraga kroņa galiem pievienodamies. Turpretīm kreisais rags allaž rādījās pilnīgi normāli attīstīts, resnumā abi ragi bija vienādi. 1910. g. 16 zari, 1911 - 18, 1912 - 20, 1913 - pat 22, tikai tie ar katru gadu palika mazāk taisni.
14 gadu laikā te tikai viena mātīte bija nobeigusies - aiz kādiem iemesliem paliek nenoskaidrots.
Pēc A. Gelukes grāmatiņas "Mednieka piedzīvojumi" 1935 g. izdevums
P.S. Ja nepaslinkošu tad būs arī turpinājums... ;))

Augošā secībā | Dilstošā secībā

Lai pievienotu komentāru, vispirms jāreģistrējas. Reģistrēties