Mednieku stāsti

Sēdošais ruksis!

Pievienoja Verners Mašinskis
2009-03-14 19:22

80 gadu otrajā pusē, kad "perestroika" un "jaunā domāšana" gāja pa pilnu klapi un arī "dzelzs aizkars" bija pavēries, mūsu mednieku kolektīvs arī neatpalika un pa jaunam domājot uzņēma pirmos ārzemju medniekus. Medības tika organizētas ar vērienu un tur, bez dārgajiem viesiem piedalījās arī rajona spices vīri un kolektīva ierindas mednieki, dzinēji vien bija ap 30 cilvēki. Neskatoties uz ambrāžu medības kā jau medības, kur neiztika arī bez savainotiem medijumiem.
Tā nu es atrazdamies dzinēju rindās dzinu "Tupiku", kad apmēram masta vīdū spraukdamies cauri eglītēm izgāju nelielā klajumiņā, kura vidū ieraudzīju sēžam cūku. Aizmirsu piebilst, ka šinīs medībās dzinējiem bija aizliegtas plintes, izņemot mežsargiem. Ieraudzījis ruksi sāku sparīgi klabināt klabatas un kliegt lai ruksi izbiedētu un piespiestu bēgt uz mednieku līniju, bet protams nekas nemainījās, ruksis uz vietas sēžot un mazās ačeles no manis nenovērzdams tikai šņāca. Nopratu, ka cūka ir "piesieta"! Nedaudz atkāpos, un apmetis pa eglītēm līkumu, steidzos panākt dzinēju līniju, kas jau bija krietni aizgājuši uz priekšu. Kad masts bija veiksmīgi izdzīts par piedzīvoto pastāstīju medību vadītājam, kas tanī dienā bija mans tēvs. Par cik bija pienācis pusdienlaiks, tad mēs ar tēvu divatā devāmies pakaļ savainotajam ruksim. Tālākie notikumi nedaudz atgādina trilleri. Caur mežu ejot tuvojāmies egļu audzei ar klajumiņu, kur iepriekš biju sastapies ar ruksi . Pārlēcām nelielu grāvi un jau bijām veikuši nedaudz soļus eglītēs, kad tēvs, kas gāja pa priekšu pēkšņi apstājās un piemeta plinti pie pleca. Pāris soļus priekšā no egļu apakšas parādījās cūkas galva. Atskanēja šāviens! Ruksis rāvās uz priekšu ilkņus klabinādams, mēs ar tēvu atmuguriski ātri kāpāmies atpakaļ, bet, tad tēvs negaidot paklupa un atkrita pret celmu ar muguru un tādējādi nespēja vairs tālāk atkāpties. Atskanēja otrs šāviens! Nākamajā mirklī man pavērās šāda aina. Uz zemes sēž tēvs, atspiedies pret celmu ar plati ieplestām kājām un starp tām prāvs ruksis ar caurumu pierē. Vēlāk tēvs smējās, ka pietrūcis viens mirklis lai Latvijā būtu savs Pavarottī, bet ja nopietni, tad tanī brīdī mums nemaz nenāca smiekli.

Augošā secībā | Dilstošā secībā

Lai pievienotu komentāru, vispirms jāreģistrējas. Reģistrēties