Šodien vārdadienu svin Jautrīte, Kamila, Digna, rītdien - Ramona, Ritma
toptitle

Lielais raksts

Ciemos Eiropas medību tradīciju dzimtenē


2015-02-06 10:19

Teksts un foto: Andris Zariņš, pierakstīja Ilgvars Zihmanis

Apmēram pirms gada mums bija tas gods uzņemt medībās Latvijā savus vācu draugus, un rudenī saņēmām atbildes laipnību – ielūgumu uz dzinējmedībām Vācijā. Tā izrādījās lieliska iespēja redzēt, kā mūslaikos medības notiek zemē, no kurienes nākusi liela daļa mūsu medību tradīciju.

Iesākums

Saņēmuši ielūgumu ierasties atbildes vizītē, mēs ar Māri nopriecājamies un sākam gatavoties. Gatavošanās nav ilga – viss, kas vajadzīgs medībām ES teritorijā, ir Eiropas šaujamieroču pase un labs noskaņojums. Kad viss vajadzīgais sapakots čemodānos, patronas saskaitītas un ieslēgtas metāla kastītē,  varam agrā rīta stundā ļaut mūs nogādāt Rīgas lidostā.

Sakarā ar speciālās bagāžas (ieroču) reģistrāciju esam ieradušies savlaicīgi – divas stundas pirms lidojuma. Taču pati procedūra nav sarežģīta – pēc lidostas personāla uzaicinājuma ierodas Valsts policijas pārstāvis, kurš salīdzina ieroču numurus, uzraksta attiecīgu aktu, un 15 minūtes vēlāk varam nodot savu speciālo bagāžu, kur pienākas.
Agrās brokastis norisinās plkst. 5.40 no rīta. Vēl pēc brītiņa propelleru dūkoņa paceļ mūs debesīs virzienā uz Eiropas medību tradīciju dzimteni.

Ierašanās un Hamburga

Hamburga. Hanzas naudas un grēku pilsēta. Lidostā mūs kopā ar visiem ieročiem sagaida policija. Tomass, viens no vāciešiem, kuri viesojušies pie mums, ir policists. Pēc sirsnīgas atkalredzēšanās mums tiek dāvāta unikāla ekskursija – Hamburgas apskate pa policijas mašīnas logu. Starp citu, ar ieroču pieņemšanu un to numuru salīdzināšanu lidostā nodarbojas vienīgi vietējie muitas dienesti – ja viss kārtībā, nevienam lieki jautājumi nerodas.

Protams, slavenais Rēperbānis, tā sauktā „grēku jūdze” un „sarkano lukturu kvartāls”, ar unikāliem stāstiem no pagātnes profesionālās pieredzes – Tomass, izrādās, kādu laiku bijis atbildīgs tieši par šo iecirkni. Hamburgas ostas jaunais bagātnieku kvartāls ar „Marco Polo” apartamentiem, kur viens pats penthouse maksā astronomiskas summas desmitu miljonu EUR apmērā. Hamburgas vēsturiskais centrs un visbeidzot policijas iecirkņa apmeklējums. Nevar nepieminēt pusdienas brīnišķīgā turku restorānā, kas pat man kā cilvēkam, kurš krietnu laiku pavadījis Vācijā un Austrijā, ir patīkams atklājums.

Hamburga – Kārsene

Pēcpusdienā dodamies uz Kārseni (Kaarßen) nepilnus 200 km no Hamburgas, kur pavadīsim abas nākamās dienas. Pirms ierašanās Kārsenē Tomass uzņem mūs pie sevis un izrāda savu lielāko lepnumu – trešos labākos staltbrieža ragus Vācijā. Eiropas mērogā viņa sniegums ieņem 28. vietu. Mums atliek vien atplestām mutēm brīnīties par to, ko vēl šobaltdien spēj piedāvāt Vācijas zeme.

Mēs atrodamies pavisam netālu no bijušās VDR un VFR robežas, un mūsu rītdienas medību teritorija robežojas ar šobrīd pamestu armijas poligonu. Šī ir viena no tām Vācijas vietām, kurā ieviesušies pie mums medījamie, bet Vācijā ļoti problemātiskie vilki. To iespaids uz vietējo medību faunu šobrīd ir ļoti jūtams. Nākamo divu dienu gaitā vācu mednieki ar skaudību iztaujā mūs par latviešu iespējām medīt vilkus, kas Eiropā ir unikālas

Pēc brīnišķīgas kafijas un kūkas un iepazīšanās ar Tomasa dzīvesbiedri mēs tiekam nogādāti galapunktā – Kārsenē, kur mūs sagaida Alfrēds, Hermanis un visnotaļ jautra mūsu nākamo divu dienu medību biedru kompānija. Vakara gaitā vācu mednieki pārsteidz mūs ar to, ka vēl arvien nav atkarīgi no lielveikalu plauktu satura – visu vakaru mēs tiekam cienāti ar zušiem un forelēm, kas svaigi kūpinātas turpat uz vietas.

Pirmā diena. Medības pie Tomasa

Jau iepriekšējā vakarā Tomass mūs stingri nopratina attiecībā uz gatavību ievērot drošības tehniku un pēc tam paziņo, ka mēs ar Māri tiksim novietoti iekš Kaiserstände (ķeizara pozīcijās). Tiekam nozvērināti, ka nekādā gadījumā nešausim gar mednieku līniju, jo mūsu tornīši atrodas uz vienas taisnes. Acīmredzot vietējie pārāk daudz norūpējušies, vai tik Austrumeiropas iedzīvotāji papriekš nešauj un tikai pēc tam domā, jo uz vietas viss izrādās perfekti pārskatāmi un saprotami.

Medības norisinās ar traucēšanu – strādā divi dzinēji un Tomasa Deutsche Wachtelhund šķirnes medību suns. Mūsu tornīši atrodas tieši uz grāvja, kas sadala traucējamo meža masīvu divās daļās. Mežs nav liels – tikai 15 ha, kam apkārt lauki. Taču medījamo dzīvnieku biezība, jāsaka, ir iespaidīga.

Īsi pēc masta sākuma skatos – gar Māra torni pa lauku diebj cūka. Māris tēmē, taču, man par lielu izbrīnu, nešauj. Kā vēlāk noskaidrojas, viņam nav sprāgusi patrona. Pēc tam uztrūkstas cūku bars, kas, izrādās, gulējis nepilnus 50 metrus no Māra torņa. Viena cūka paliek uz vietas, kamēr pārējās veic sekmīgu skrējienu pāri laukam. Vēl viens kuilis, lodēm spindzot virs galvas, veiksmīgi atstāj ielenkumu. Stirnas šoreiz tiek apžēlotas un palaistas bez šāviena.

Par manu brīnišķīgāko šīsdienas piedzīvojumu parūpējas fantastisks briežu bullis ar četrpadsmit ragu žuburiem. Tas iznāk mežmalā 50 metrus no mana torņa un nesteidzīgā, majestātiskā riksī pāri laukam pamet medību vietu. Nešauju – namatēvi pasludinājuši Freigabe (brīvu vaļu) tikai attiecībā uz „špīseriem”, kam ragi nav garāki par 25 cm. Šāviena attālumā redzu arī lapsu un stirnu. Lapsa ļoti veikli ienirst garajā zālē, taču tas nelīdz – pusstundu vēlāk mēģinājumā pamest lauku un nokļūt mežā to panāk lode.

Pirmās dienas rezultāts – viena cūka un viena lapsa. Pie Tomasa medību mājas notiek Streckelegen – medījumu novietošana „pēdējā ierindā” un vienlaicīga mednieku godināšana. Skan medību tauru skaņas. Jūtams, ka esi nevis brutālā gaļas sagādes procesā, bet gan īstās medībās, kur katrs solis pārdomāts un tradīcijas nāk no gadsimtu dzīlēm. Patiesībā šīs medījuma godināšanas tradīcijas nemaksā nekādu papildus naudu – tikai patiesu vēlmi, vēlēšanos un cieņu kā pret medījumu, tā pret medību kolēģiem.

Otrā diena. Lielās dzinējmedības Kārsenē

Vācija kārtējo reizi apliecina sevi kā punktualitātes un „ordnunga” zemi. Ja Kārsenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo plkst. 7.00 ir paredzētas brokastis, tad tās arī sākas precīzi 7.00. Jau iepriekšējā vakarā visi saviesīgie svinētāji tiek stingri brīdināti – nākamās dienas dzinējmedībās darbojas Nulles Promiļu Likums. Un, atšķirībā no mūsu zemes, nekādas atkāpes no tā arī netiek novērotas.

Brokastu laikā Alfrēds sadala mednieku grupas un numurus. Mēs ar Māri trāpāmies grupā, kam jādodas uz mežu tieši no brokastu vietas, ignorējot kopējo mednieku rīta līniju. Patiesu jautrību vācu mednieku vidū sagādā mans raksturojums mūsu grupas pozīcijām – Partisanenstellung (partizānu vietas). Mūs individuāli izvadā pa masta iekšpusi un novieto īpaši sagatavotās vietās. Mani sajūsmina medību vietas apzīmējums – kokā iegravēts A burts, kas papildus marķēts ar sarkanu krāsu. Kā vēlāk izrādās, tas patiešām veltīts tieši man.

Dzinējmedību sākums paredzēts 10.00, bet nobeigums – 12.00. Taču „partizānu grupa” mežā ierodas ap 9.00, stundu pirms oficiālā medību sākuma. Mums tiek dota komanda – pēc nonākšanas numurā Feuer frei, atļauts šaut! Mana pozīcija ir faktiski ideāla – 180 grādus liels šaušanas sektors no kalna augšas retā priežu mežā, bet aiz muguras – jaunaudze, kur dzīvnieki skries slēpties.

Nepilnas divdesmit minūtes pēc tam, kad esmu nostājies numurā, novēroju kustību ap 150 m attālumā virzienā plkst. 10. Divi dzīvnieki met līkumu un pietuvojas man no kreisās puses 70-80 metrus tālāk ar mērķi iekļūt jaunaudzē man aiz muguras. Tie ir divi brieži – acīmredzot govs ar teļu. Šai brīdī pieļauju pirmo kļūdu. Attālums un dzīvnieku kustības ātrums ir pilnīgi pietiekams, lai veiktu trāpīgu šāvienu ar 60-70 % varbūtību. Tomēr, tā kā brieži parādījušies pirms oficiālā dzinējmedību sākuma, kaut arī pavēle Feuer frei ir spēkā, nolemju lieki netrokšņot un gaidīt nākamo iespēju.

Kā vēlāk izrādās – velti. Esmu bijis gandrīz vienīgais, kam todien bijusi iespēja šaut pa briežiem. Lielais briežu bars un cūku bars todien izrādījušies gudrāki un pašā masta sākumā izšmaukuši cauri dzinēju līnijai tieši gar Kārsenes biogāzes staciju.

Pēc kāda brīža ap 30 m attālumā piecilpo divas stirnas. Tā vietā, lai šautu, es drudžaini ieslēdzu „GoPro” kameru. Veiksmīgi izdodas fiksēt stirnu steidzīgo atkāpšanos. Kādas 40 minūtes pirms masta beigām, īsi pirms dzinēju došanās pretējā virzienā, mani no labās puses ap 10 metru attālumā ar savu klātbūtni aplaimo stirnu āzis. Vienīgais rags izskatās stipri bēdīgi, un āzis no šī minimālā attāluma, kā rādās, mani nemaz neredz. Var perfekti redzēt, kā āzim trīc sāni, un garantēti izšaut visu sava pusautomāta aptveri. Taču pēkšņi uznāk līdz šim nepieredzēts humānisma uzplūds, kā rezultātā ļauju āzim doties tālāk, pat nepamanījušam savu otrreizējās piedzimšanas faktu.

Vācieši ir vācieši – oficiālās medību beigas stāv pāri visam. Plkst. 12.00 paredzētas medību beigas, bet 13.00 mums jāierodas uz kopīgu Streckelegen, ko veido četri medību kolektīvi, kas todien medījuši katrs savās platībās.

Medības Vācijā

Zirņu zupa ar desu uz taloniem, kopīgā mednieku ierinda un brīnišķīgs medību ragu kopkoris. Virsmežzinis šķiet izkāpis no bilžu grāmatas par Sarkangalvīti un vilku. Tas viss kopumā atstāj nedaudz nereālu un pasakainu iespaidu. Tomēr viens ir skaidrs – šī nav izrāde par godu viesiem, bet gan patiešām īsta vācu mednieku ikdiena. Kā jau iepriekš teikts, viss lielais un skaistais veidojas no sasummētiem sīkumiem. Un šo sīkumu ieviešana patiesībā ir ļoti viegla un vienkārša. Nepieciešams tikai vēlēties.

Mums priekšā vēl ir svinīgās vakariņas Kārsenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo. Protams, mani labie darbi un vecā stirnāža apžēlošana nepaliek nesodīta. Vakariņu gaitā medību ķēniņš sauc mani medību tiesas priekšā. Saskaņā ar vācu tradīciju, par medību ķēniņu (Jagdkönig) tiek iecelts tās dienas veiksmīgākais mednieks, kurš saņem kroni ar visām regālijām un tiesības tiesāt neveiksminiekus. Esmu nogrēkojies ne pa jokam – man ir bijusi iespēja šaut gan pa briedi, gan pa stirnu, tomēr es to neesmu darījis. Tā kā kopumā šodien nomedītas tikai divas stirnas, man ir iespēja pašam uz savas ādas pārliecināties, ka pastāv tikai viens solis starp medību ķēniņu un Angeklagter – apsūdzēto, kuru medību ķēniņš tiesā. „Tiesas sēdes” atmosfēra ir ļoti draudzīga, saprotoša un humora pilna, un beidzas ar to, ka visi sastrādātie grēki tiek piedoti un no sirds nožēloti.

Svinīgās medību vakariņas gandrīz vai pāraug brokastīs, jo medību namā atgriežamies tikai ap pieciem no rīta. Tā, iespējams, ir viena no tām vācu medību tradīcijām, kas mūspusē jau sekmīgi iesakņojusies. Tikai nevajag nodomāt neko sliktu – lielāko daļu no aizvadītā laika aizņem dziesmas. Noskaidrojas, ka Vācijā situācija ar mednieku dziesmām ir stipri vien labāka nekā pie mums. Kā suvenīru saņemu veselu mapi ar vācu mednieku dziesmu tekstiem un sāku apzināties, ka šī nu ir tā lieta, pie kuras latviešiem kā dziedātāju tautai pieklātos krietni vien padomāt.

Mājupceļš

Svētdien riteņi mūs nes uz Hamburgu, kur nokļūstam vairāk nekā laicīgi. Līdz oficiālajam reģistrācijas sākumam divas stundas pirms lidojuma mūsu speciālo bagāžu nākas nodot glabātuvē. Tiek izsaukta Bundespolizei, kas salīdzina ieroču numurus un ir visai izbrīnīta par to, ka šeit uz medībām ieradušies latvieši. Seko ieinteresēti jautājumi – kas tad medībās Vācijā ir tāds, kas nav Latvijā? Mēs paskaidrojam – pirmkārt, vēlamies iepazīt un apgūt vācu medību tradīcijas, un otrkārt, Vācijā ir medījamo dzīvnieku sugas, kas nav izplatītas pie mums, kaut vai tie paši dambrieži un fazāni. Zosu daudzumu un zemo lidojumu atstāšu aiz kadra – tā vien liekas, ka zosis šeit neviens nemedī. Īpaši sajūsmināts par to ir Māris, kurš sūkstās, ka paņēmis līdzi ne gludstobra, bet vītņstobra „Benelli”.

Tomēr šajā vakarā mums atgriezties dzimtenē nav lemts. Pie vainas tam ir Māris, kuram nez kāpēc ienācis prātā, ka iepirkšanās tax free veikalos ir svarīgāks ceļojuma moments nekā iesēšanās lidmašīnā. Rezultātā mūsu mantas, tai skaitā ieroči, tiek izlikti no lidmašīnas, un mums tiek laipni palūgts apdomāt iespēju lidot ar nākamo vai kādu citu reisu. Nākas vien nakšņot tuvējā hotelī un lidot ar rīta reisu, atkārtojot reģistrācijas, pārbaužu un policijas procedūru no sākuma. Šoreiz Māris ir pats disciplīnas kalngals, un ap pusdienas laiku mēs nosēžamies dzimtenē.

Atšķirībā no Vācijas, mūsu speciālā bagāža Latvijā nevienu neinteresē. Ne policija, ne muitas dienesti neliekas ne zinis par diviem bruņotiem vīriem, kuri, izkāpuši no lidmašīnas ar visiem ieročiem, mierīgi atstāj lidostas teritoriju.

Noslēgums

Kā patīk teikt manam draugam Pēterim – medības ir veiksmīgas, un daudz ko no tā varam mācīties. Pirmkārt jau vācu mednieku attieksmi pret medību procesu, mežu un dzīvniekiem. Otrkārt, manās acīs ir kliedēts mīts par medībām Eiropā kā sportu, kas domāts tikai bagātajiem – medību dalībnieku vidū bija gana daudz visnotaļ vidusslānim piederīgo profesiju pārstāvju, kā, piemēram, policija, nodokļu inspekcija, šoferi utml. Visus viņus vienoja patiesa mīlestība un cieņa pret dabu, medību tradīcijām un citam pret citu.

Mēs to visu varam iegūt arī sev – vajadzīga tikai vēlme. Svarīgi, lai cilvēki saprastu mērķi un spētu uz to tiekties. Protams, medības kā gaļas iegūšanas veids arī nav nekas slikts – galu galā Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā medības pilda arī sociāli ekonomisku funkciju. Tomēr arī šai gadījumā mums, latviešiem, ir visas iespējas kopt medību tradīcijas un godināt medībās kā nomedītos dzīvniekus, tā arī savus veiksmīgos kolēģus.


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
Huberts: Atklāj jauno pīļu sezonu!

Huberts: Atklāj jauno pīļu sezonu!

Visiem gludstobra ieročiem Huberts veikalos atlaide -10%. Akcija spēkā no 15.jūlija līdz 15.augustam

Baltijas valstu medību suņu izstāde Inčukalnā

Baltijas valstu medību suņu izstāde Inčukalnā

11.un 12.maijā Inčukalna suņu treniņu poligonā "Eglaines" notiks Baltijas valstu medību suņu izstāde.

Laima slimība suņiem

Laima slimība suņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to ir pamodies viens no lielākajiem draudiem mūsu mīluļiem- ērces. Vairāk par pašu ērces..

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Medību tradīcijas un kultūra ir sena. Katrai valstij tās ir individuālas, līdz ar ko – interesantas. Ja vēlaties paplašināt savu..

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

Līdz ar jaunajiem būvnormatīviem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) nolemts ieviest kārtību saistībā ar mednieku atpūtas vietām uzņēmuma..