Šodien vārdadienu svin Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis, rītdien - Malvīne, Malvis
toptitle

Lielais raksts

Par selektīvajām medībām un pārnadžu ragiem - resniem, tieviem, līkiem


2015-09-25 14:54

Māris Bērziņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Zvārde”,
Gints Kaktiņš: LMS, Dienvidkurzeme, „Mednieku klubs – Apriķi”

Šo rakstu mūs pamudināja uzrakstīt kāda pieredzējuša Dienvidkurzemes mednieka nopietni paustais viedoklis par selektīvajām medībām žurnālā „Medības” 2015. gada septembra numurā.

Tā kā notiek staltbriežu riests, tēma visnotaļ aktuāla. Diemžēl žurnālā paustais viedoklis gan par staltbriežu ragu kvalitātes vērtējumu, gan par selektīvo medību taktiku bieži vien ir aplams. Šādi ieteikumi ne tikai neļaus uzlabot populācijas kvalitāti, bet gluži otrādi to būtiski pasliktinās. Lūdzām iebildumus publicēt oktobra numurā „Medības”, sākumā mums to apsolīja, bet tad redakcijas plāni mainījās.

Bet tagad par visu pēc kārtas.

Jāsāk ar to, ka raksta “Resnie,tievie, līkie…” jau pirmajā apakšnodaļā „Ragi. Vecums. Miesasbūve.”nonākam pie atklājuma, ka no teļa ar tieviem ragiem, vai tie līki vai taisni, nekad nekas neizaugs. Medniekam, kurš sevi pozicionē kā ekspertu staltbriežu selektīvo medību jomā, kaut nedaudz tomēr būtu jāzina arī terminoloģija un staltbriežu fizioloģija. 

Staltbrieža teļš ir dzīvnieks līdz gada vecumam, savukārt pirmie ragi staltbriežu bullīšiem sāk augt, tikai pārsniedzot šo vecumu. Staltbriežu teļiem ragi neaug.

Šī paša raksta apakšnodaļā ir ieteikums, ka jaunos briežu buļļus lietderīgāk būtu medīt augustā. Bet kā tad ar medību likumdošanu, kas šādas darbības kvalificē kā nelikumīgas medības? Un arī no dzīvnieka fizioloģijas viedokļa šāds ieteikums ir pilnīgi aplams. Pirmie ragi staltbriežu bullim sāk augt nākošā gadā pēc dzimšanas, martā, aprīlī, un to augšana turpinās līdz oktobra vidum, kad tie ir pilnībā pārkaulojušies un tiek notīrīti no raga ādiņas. 

Tātad, ja pieņemam, ka teorētiski šos bullīšus, kuriem sākuši augt pirmie ragi varētu medīt augustā, tad no selektīvo medību viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi. Jo, ja ragi vēl ir augšanas procesā, nav iespējams izvērtēt, vai tie sasniegs minimālajām kvalitātes prasībām atbilstošus parametrus vai tomēr nē.

Vēl viens atklājums ir apgalvojums, ka Vācijas medniekiem pastāv uzskats, ka pirmie ragi nav kritērijs pēc kā novērtēt staltbriedi. Ja raksta autors būtu iepazinies ar vācu medību literatūru un pasaulē atzītu autoritāšu staltbriežu izpētes jomā atziņām (E.Wagenknehta, M.Fišera, H.Šūmaņa), tad redzētu,ka tieši šie vācu speciālisti 1,5 gadus vecos bullīšus ar pirmajiem ragiem iesaka medīt selektīvi pirmkārt, jo pirmie ragi vislabāk raksturo iedzimtību un ir vismazākā iespēja kļūdīties.

Bet visaplamākais ieteikums ir nemedīt briežus, kuriem uz viena raga neveidojas vainags, bet ir tā saucamā dakša. Ja bullis ir vecāks par 3,5 gadiem un tam uz viena vai vēl sliktāk uz abiem ragiem ir spīles(dakšas), tāds noteikti jāizņem no populācijas. Šī ragu forma ir ģenētiski nosacīta un tā, briedim kļūstot vecākam, vairs nemainīsies. Un nenotiks brīnums, kad spīles vietā pēkšņi nākošā gadā izaugs vainags ar vismaz trīs labi attīstītiem žuburiem. Vēl viens aspekts, kurš jāņem vērā, ir tas, ka šāds briedis jau ir reproduktīvajā vecumā, tātad sasniedzis dzimumgatavību un pastāv ļoti augsta varbūtība, ka tas savus sliktos gēnus nodos tālāk. Jā, attēlā redzamie ragi ar vienu spīli var sasniegt zelta medaļas novērtējumu, bet genofondu gan tas pasliktinās ne vienam vien pēcnācējam, tādējādi nākotnē nopietni pazeminot medību iecirknī mītošo buļļu ragu kvalitāti, un tad jau, lai atbrīvotos no šiem “dakšiniekiem”, nāksies pacīnīties daudzus gadus. Turklāt šie buļļi ir potenciālie slepkavas, jo badoties spīle (vai vēl sliktāk zobens) nesaķeras ar pretinieka kroni, bet iziet tam cauri, savainojot vai nogalinot pretinieku. Šī iemesla dēļ „dakšinieki” bieži vien ir riesta vadošie buļļi un žuburotie pašsaglabāšanās instinkta dēļ no tiem atkāpjas. Tad jājautā autoram kāds ir mūsu mērķis: audzēt zelta spīles vai zelta, nu piemēram, četrpadsmitniekus?

Kaut kas pilnīgi jauns ir arī apgalvojums, ka audzēt briedi līdz vienpadsmit vai divpadsmit gadiem mūsu klimatiskajā joslā jau ir nedaudz par daudz. Biologi neļaus samelot, ka dienvidu valstu labvēlīgajā klimatā dzīvnieku attīstība notiek straujāk.Ja Centrāleiropā veiktajos pētījumos pierādījies, ka savus labākos ragus bullis izaudzē 11-13 gadu vecumā, tad Latvijā tomēr ziemas ir bargākas un barošanās apstākļi nelabvēlīgāki. Līdz ar to arī laika periods, kurš nepieciešams skeleta kaulu pilnīgai izaugšanai, ir vismaz tikpat garš kā Centrāleiropā (tie ir 7 gadi), ja ne vēl garāks. Tikai pēc šī vecuma sasniegšanas visi ķīmiskie elementi pilnībā tiek novirzīti ragu augšanai. Tātad nav pamata uzskatīt, ka mūsu klimatiskajā joslā staltbrieža bullis skeletu un attiecīgi arī ragus spēj izaudzēt ātrāk, kā Centrāleiropas valstīs.

Autors pieskāries arī tādam jautājumam, kā selektīvo medību taktika. Viņš aicina medīt jaunos vispirms, medaļniekus pēc tam. Lai saprastu, cik nepareizs ir šis ieteikums, jāsaprot, kuras vecuma grupas buļļi visaktīvāk piedalās riestā. No selekcijas viedokļa, pirmkārt, jācenšas nomedīt vecos buļļus ar sliktu ragu kvalitāti, jo tie aktīvi piedalās riestā un, atstājot daudz sliktas kvalitātes pēcnācējus, ātrā laikā būtiski pazemina medību iecirknī mītošās staltbriežu populācijas kvalitāti. Jaunie, neperspektīvie līdz 3,5 gadu vecumam, protams, arī ir jāmedī, bet pie normālas populācijas vecuma un dzimuma struktūras šie bullīši pie govīm netiek un tādējādi nespēj būtiski pasliktināt populācijas kvalitāti pat, ja netiek nomedīti.

Kļūdains ir arī rakstā minētais fakts, ka visas briežu govis tiek aplektas 3-4 dienās. Tas katrā konkrētā teritorijā un populācijā notiek citādāk, un tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Jāatceras, ka briežu govij olšūna nogatavojas reizi 18 dienās un tad tā meklējas divas dienas. Ja tas noticis, piemēram,augusta beigās, tad nākošreiz govs meklēsies tikai septembra vidū, bet, ja arī tad nesatiks bulli, tad vēlreiz meklēšanās notiks oktobra sākumā. Ļoti maza varbūtība, ka visas riesta barā ietilpstošās govis ovulāciju piedzīvos gandrīz vienlaicīgi, parasti tā nenotiek.

Un visbeidzot par autoru atziņām, kas saistās ar trofeju vērtēšanu. Aprakstīts attēls, kurā redzamie ragi sānskatā veido tīru trīsstūri, tiem pat vidus žubura nav, turklāt abās pusēs tam ir dakša. Autors apgalvo, ka šādi ragi trofeju vērtēšanā, ja tie ir ceturtie, piektie, var saņemt arī medaļu. Attēlā redzamie ragi medaļu nesaņems nekad.

Noslēgumā pievienojam divas trofejas no Saldus izstādēm, kas raksturo to kas būtu jāsasniedz selektīvo medību rezultātā:

1.Nomedīts Zvārdē 2012.gadā, 221.57 CIC punkti, 18 (9+9) žuburi, zelts, vainagi veido kausu.

© Māris Bērziņš

2.Nomedīts Nīgrandē 2014.gadā, 227.17 CIC punkti, 20 (10+10) žuburi, zelts, vainagi veido kausu.

© Māris Bērziņš

Šīs trofejas ir Latvijas staltbrieža klasika, ka to var sasniegt pierāda nomedītie eksemplāri.

Komentāri:

Māris Matutis 2015-09-25 23:32

Gintu un Māri,ko rakstat caur puķēm,nevarat uzrakstīt tā pieredzējušā mednieka vārdu vai kā? Daudz kur Jums ir taisnība,bet pēc tā kas ir baura laikā redzēts mežā- daudz kas ir pretrunā arī ar Jūsu rakstīto un stāstīto. Es personīgi domāju,ka katram ir sava taisnība,jo ne es,ne Gints,ne Māris ne arī tā raksta autors nekad nav bijis briedis un nebūs un līdz ar to kā viss ir patiesībā mēs varam tik minēt!

Māris Bērziņš 2015-09-26 09:03

Šis raksts jau jālasa kontekstā ar K.Šternas rakstu septembra žurnālā "Medības", tur arī ir pieredzējušā mednieka vārds.

Māris Matutis 2015-09-26 12:34

Es jau zinu tā mednieka vārdu,bet Jūs Māri ar Gintu mēģinat tagad izgrābt kaut ko no raksta un visu sagrozīt kā Jums patīk,jo tai rakstā nekas nebija nesaprotams-protams kāda kļūda,bet kam negadās,jo Jūsu rakstītā arī ir daudzas lietas,kas reālajā dzīvē tā nav. Tak lūgums būtu Jums abiem neuztaīsīties par viszinošiem un veljovairāk vienīgiem ekspertiem,jo reālajā dzīvē Jums pašiem sanāk kļūdīties un vel arī zinu medniekus,kas ir lasījuši Jusu rakstus un pa vairākām reizēm klausījušies Jāņa Baumaņa seminārus,bet ir kļūdījušies un pēc tam brīnās kā tad tā man sanāca-viss taču bija kā saka Baumanis,Bērziņš un Kaktiņš.

Gints Kaktiņš 2015-09-26 19:24

Liels prieks ka ir mednieki, ar līdz šim publiski nepaustām, dziļam un pamatīgām zināšanām par staltbriežiem. Māri Matuti, ja lasiji rakstu tad pamaniji, ka mēs ar Māri Bērziņu nebūt neuzskatām sevi par viss zinošākajiem un vienīgajiem ekspertiem šajā jomā , tomēr esam briežus mediījuši pietiekami un arī lasijuši pietiekami daudz lai varētu argumentēti aizstāvēt savu viedokli. Ja ir daudzas lietas kas reālajā dzīvē tā nav kā mēs rakstam, tad esi vīrs un padalies ar sev vien zināmo informāciju, jo tavi apgalvojumi bez argumentācijas ir tukša runāšana. Navienam no mums nav jābūt briedim lai izprastu stalbriežu uzvedību un fizioloģiju, jo staltbriedis ir viena no viss vairāk zinātnieku izpētītajām medījamo dzīvnieku sugām pasaulē. Atliek vien meklēt un iepazīties ar šim publikācijām un salīdzināt ar mežā rdzēto.

Māris Matutis 2015-09-26 22:31

Nu redzi Gintu,tas jau vien liecina,ka jūties viszinis! Ko tad Tu domā,ka vienīgais lasi grāmatas un vienīgais medī briežus un citi,kas nezīmējas publiski neko nav redzējuši un neko nelasa? Es piecpadsmit gadus esmu mednieks un eju medībās un vel no bērna kājas es tēvam esmu gājis līdzi uz bauri- taka man ir bijis no kā mācīties! Protams varu apstrīdēt kaut vai par to pašu piebaurošanu-Jūs stāstiet,ka vecu bulli nevar piebaurot,bet izrādās ka var,bet man jau nav nevienam nekas jāpierāda,jo ar Jums ar Māri nav jēgas strīdēties tas tā pat ir skaidrs,jo Jūs vienalga paliksiet pie sava vai Jums ir taisnība vai nav-to visu jau pierādīja pagājušo gadu Kazdangas trofeju izstāde kur bija briedim gan pēc zobu nodiluma,gan Silavā noteikts vecums 8,5 gadi,bet Jūs nezin no kurienes izrāvāt 6,5 gadus un tad kad par to teica tad redz Silavā neprecīzi nosaka un pēc zobu nodiluma ar neko nevar noteikt. Vienkārši sanāk tā ka pareizi tik medī Gints Kaktiņš,Māris Bērziņš ar Saldus puses medniekiem un vel pāris izņēmumi,bet pārējie ir nejēgas,kas neko nesaprot un visu vienmēr nomedī par ātru un tā tālāk.

Anonīms Anonīms 2016-01-16 09:56

Pretīgi paliek skatīties


Ja vēlaties ievietot portālā savu rakstu, sūtiet to uz e-pasta adresi info@medniekiem.lv. Neaizmirstiet pievienot informatīvos materiālus. Raksts noformējams atbilstoši gramatikas noteikumiem un sūtāms rediģējamā formātā, piemēram doc, txt.

Nesen šo rakstu apskatīja
Baltijas valstu medību suņu izstāde Inčukalnā

Baltijas valstu medību suņu izstāde Inčukalnā

11.un 12.maijā Inčukalna suņu treniņu poligonā "Eglaines" notiks Baltijas valstu medību suņu izstāde.

Laima slimība suņiem

Laima slimība suņiem

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to ir pamodies viens no lielākajiem draudiem mūsu mīluļiem- ērces. Vairāk par pašu ērces..

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Aplūkojam medībām veltītu muzeju Lietuvā, Mindūnos

Medību tradīcijas un kultūra ir sena. Katrai valstij tās ir individuālas, līdz ar ko – interesantas. Ja vēlaties paplašināt savu..

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

LVM izstrādātas vadlīnijas, kā veidot un uzturēt mednieku atpūtas vietas

Līdz ar jaunajiem būvnormatīviem AS “Latvijas valsts meži” (LVM) nolemts ieviest kārtību saistībā ar mednieku atpūtas vietām uzņēmuma..

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

LVM un Aizsardzības ministrija vienojusies par militāro mācību organizēšanas principiem LVM platībās

Valsts aizsardzība ir valsts virsfunkcija. Tādēļ medniekiem nāksies rēķināties, ka viņu nomātās platības AS “Latvijas valsts meži”..