Es domaaju ka vaig nokert vismaz 1 un kartiigi sadoot pa muti un policiju ;)
tas vien jau uzreiz pateiks pareejiem un zinaas ka to teritoriju uzmana ;)
Iesaku katram,kurš vēlās iestāties kolektīvā,dot iespēju,ar pārbaudes laiku,ja neder-nepieņem.Tagat jau pat sarunās neielaižas,uzreiz-nē nevajag!Tad arī malumednieku būtu krietni mazāk! Jānovērš cēloņi,tad nebūs jācīnās ar sekām!
un ko tad putnu medību cienītāji lai dara? Nopērk sew ezeru vai kādu kas galvo :D Izsniegto apliecību skaits naw strauji audzis, bet ir līmenī, pārbaudes laiks ir laba alternatīva 'galiem' vai 'blatam' , jo pamātā tikai tā tiek iekšā. Un būs vairāk purni kam interesēs sawas platības, pieskatīs un cīnīsies ar brakaniem.
Krievu laikos mednieka kandidātam vajadzēja no kolektīva raksturojumu,kas nozīmēja,ka esi pietiekoši sevi pierādījis kā dzinējs u.t.t.,ja dabūji mednieka apliecību,bija liels notikums,ja vēl ieroča iegādes atļauju un pašu ieroci-svētki!Tagat papīrus un ieročus dabūt,kā 2vus pirkstus apčurāt,bet kolektīvā tikt daudziem problēmas-kaut kā ačgārni sanāk!
Slēpts
25.02.2009. 16:48
Te es domāju ir runa ko darīt ar tādiem ,kam nau ne kādu apliecību un atļauju , jo tādu ir pietiekoši daudz pilns SS ka pērk maseni nelegāli ko tad jūs vīri gribat ,ka nebūs malumednieki, domāju par to jādomā augstākām instancēm.
Interesanti!!!
Lielākoties malumednieki ir tās personas, kas jau ir ar labu mednieku stāžu, nevis jaunie, un vēl tie paši vecie sāka nodarboties ar malumdībām un nekāds raksturojums nepalīdzēja no šī netikuma tikt vaļā.
Sanāk lielākoties tā. Mednieks iestājas kādā kolektīvā, vēl labāk tikt viņam tajā kolektīvā, kur ir vairāk meža zvēru un labi ceļa infrastruktūra. Kādu laiku pamedās, iemācās ceļa infrastruktūru, iepazīst katru kaktiņu, stigu, dzīvnieku taku, un vēlāk ja kaut kas nepatīk vai nu aiziet no kolektīva un sāk pats medīties pa šo teritoriju, jo jau labi pārzin visus kaktiņus, vai nu medās kolektīvā, bet brīviem brīžiem ar neatsakās nomedīt vēl kādu dzīvnieciņu.
Mums tādas personas bija ar kolektīvā un tagad ir viss grūtāk cīnīties ar viņiem ,kaut arī kolektīvā bija kā kuram no 5 - 10 gadiem vismaz mednieka stāž.
Atsakās ka pārāk liela biedra nauda jāmaksā.
Mēģinājām noķert, bet pārzin pārāk labi teritoriju, bijām pat brīdinājuši, bet pagaidām bez rezultātiem, jo uzskata ka nekā par to nebūs, un ne poličus, ne mežsargus nebaidās, viss pie vienas vietas!!!
Nopietna problēma, īpaši ņemot vērā, ka teritoriālās un citu reformu rezultātā šur tur meža sargus vēl vairāk "samazinās". Bet maliķi jau ir dažādi. Vai kādam ir īpašas pretenzijas, piemēram, pret kungu, kurš mājupceļā no Gaiziņa nocēla lapsu [pirms kāda mēneša tepat bija diskusija]? Nav takš.
Savukārt, pavisam citas emocijas ir pret gaļeniekiem, kas pat galīgi neesot pie bada, cilpā noķer grūsnu stirnu - tiem tiešām vajadzētu rokas apcirst :(
Offtopic:Uldi, nu kā tad. Pašreizējā kolektīvu būšana savā ziņā ir mazliet netaisnīga - ja nav lielu vai labā /pārejas, barošanās, riesta/ vietā īpašumu, vai radniecīgas saites ar kolektīva biedriem - ar lielu daļu kolektīvi pat runāt sākt nav vērts.
Labi, ka vēl ir arī sakarīgi cilvēki, kas vismaz dod iespēju sevi parādīt. Tādu priekšā cepuri noņemt. Diemžēl jāsecina, ka mazākums :(
Daļa - suņi uz siena kaudzes, kas paši īsti nevar [vai drīz nevarēs], bet citiem neļauj. Tā turpinot pēc gadiem 20 no daļas kolektīviem būs palikušas vien atmiņas. Par kādu kolektīva attīstību un/vai paaudžu maiņu var runāt,ja kluba Statūtos ieraksta, ka jaunus biedrus neuzņem [šķiet, ar tādu gadījumu daži lepojās!!! MMD lappusēs kādā no pērnā gada žurnāliem, katrā ziņā kaut kur to lasīju]???
Un diemžēl daļai jauno mednieku tā arī nesanāks ieiet mežā - pa malām vien, gan tiešā [publisko ūdenskrātuvju tauvas zona], gan pārnestā nozīmē:(
Principā uzskatu, ka tā kā medību tiesību pilnvērtīgai realizācijai nepieciešami kolektīvi, tad valsts pienākums būtu attiecībā uz medību klubiem noteikt kaut kādu kārtību, kas ļautu tajos ietikt cilvēkam, kam nav īpašumu un rados mednieku, bet kas ir sapratis, ka vēlas būt mednieks. Kādai šai kārtībai jābūt ir jāspriež speciālistiem, bet līdzšinējā prakse ir jāmaina. Ja vien mēs vēlamies, lai medību saimniecība Latvijā attīstītos un pastāvētu arī pēc 50 gadiem. Šis, protams, nav vienīgais medību saimniecības attīstību nosakošais un garantējošais aspekts, bet - bez medniekiem, nav medību saimniecības. Mednieks=cilvēks. Cilvēka mūžs ir terminēts...Padomājiet par to, kas paliks pēc jums, tie, kas augstprātīgi skatās uz mednieku, kam nav paveicies piedzimt attiecīgā ģimenē vai iegūt īpašumus...
tas vien jau uzreiz pateiks pareejiem un zinaas ka to teritoriju uzmana ;)
Lielākoties malumednieki ir tās personas, kas jau ir ar labu mednieku stāžu, nevis jaunie, un vēl tie paši vecie sāka nodarboties ar malumdībām un nekāds raksturojums nepalīdzēja no šī netikuma tikt vaļā.
Sanāk lielākoties tā. Mednieks iestājas kādā kolektīvā, vēl labāk tikt viņam tajā kolektīvā, kur ir vairāk meža zvēru un labi ceļa infrastruktūra. Kādu laiku pamedās, iemācās ceļa infrastruktūru, iepazīst katru kaktiņu, stigu, dzīvnieku taku, un vēlāk ja kaut kas nepatīk vai nu aiziet no kolektīva un sāk pats medīties pa šo teritoriju, jo jau labi pārzin visus kaktiņus, vai nu medās kolektīvā, bet brīviem brīžiem ar neatsakās nomedīt vēl kādu dzīvnieciņu.
Mums tādas personas bija ar kolektīvā un tagad ir viss grūtāk cīnīties ar viņiem ,kaut arī kolektīvā bija kā kuram no 5 - 10 gadiem vismaz mednieka stāž.
Atsakās ka pārāk liela biedra nauda jāmaksā.
Mēģinājām noķert, bet pārzin pārāk labi teritoriju, bijām pat brīdinājuši, bet pagaidām bez rezultātiem, jo uzskata ka nekā par to nebūs, un ne poličus, ne mežsargus nebaidās, viss pie vienas vietas!!!
Savukārt, pavisam citas emocijas ir pret gaļeniekiem, kas pat galīgi neesot pie bada, cilpā noķer grūsnu stirnu - tiem tiešām vajadzētu rokas apcirst :(
Offtopic:Uldi, nu kā tad. Pašreizējā kolektīvu būšana savā ziņā ir mazliet netaisnīga - ja nav lielu vai labā /pārejas, barošanās, riesta/ vietā īpašumu, vai radniecīgas saites ar kolektīva biedriem - ar lielu daļu kolektīvi pat runāt sākt nav vērts.
Labi, ka vēl ir arī sakarīgi cilvēki, kas vismaz dod iespēju sevi parādīt. Tādu priekšā cepuri noņemt. Diemžēl jāsecina, ka mazākums :(
Daļa - suņi uz siena kaudzes, kas paši īsti nevar [vai drīz nevarēs], bet citiem neļauj. Tā turpinot pēc gadiem 20 no daļas kolektīviem būs palikušas vien atmiņas. Par kādu kolektīva attīstību un/vai paaudžu maiņu var runāt,ja kluba Statūtos ieraksta, ka jaunus biedrus neuzņem [šķiet, ar tādu gadījumu daži lepojās!!! MMD lappusēs kādā no pērnā gada žurnāliem, katrā ziņā kaut kur to lasīju]???
Un diemžēl daļai jauno mednieku tā arī nesanāks ieiet mežā - pa malām vien, gan tiešā [publisko ūdenskrātuvju tauvas zona], gan pārnestā nozīmē:(
Principā uzskatu, ka tā kā medību tiesību pilnvērtīgai realizācijai nepieciešami kolektīvi, tad valsts pienākums būtu attiecībā uz medību klubiem noteikt kaut kādu kārtību, kas ļautu tajos ietikt cilvēkam, kam nav īpašumu un rados mednieku, bet kas ir sapratis, ka vēlas būt mednieks. Kādai šai kārtībai jābūt ir jāspriež speciālistiem, bet līdzšinējā prakse ir jāmaina. Ja vien mēs vēlamies, lai medību saimniecība Latvijā attīstītos un pastāvētu arī pēc 50 gadiem. Šis, protams, nav vienīgais medību saimniecības attīstību nosakošais un garantējošais aspekts, bet - bez medniekiem, nav medību saimniecības. Mednieks=cilvēks. Cilvēka mūžs ir terminēts...Padomājiet par to, kas paliks pēc jums, tie, kas augstprātīgi skatās uz mednieku, kam nav paveicies piedzimt attiecīgā ģimenē vai iegūt īpašumus...