Par vilkiem nezinu - bet zinu vienu konkrētu gadījumu, kad lūsis uzbrūk medniekam, kurš sēž vasarā uz gaidi, noslēpies uz lauka sastumtā un ar nātrēm apaugušā zemes-celmu kaudzē!
Cik lasīts literatūrā, senākos laikos, kad jūra bija sāļāka un Latvijā normāls medījamais dzīvnieks bija brūnais lācis - esot bijuši gadījumi. Bet pēdējos 100 gados šķiet ka nē.
Jebkurš dzīvnieks bezizejā [t.sk. ievainots, ļoti nobiedēts vai ar trakumsērgu slims] kļūst bīstams - tātad, pat pret ievainotu vāveri vajadzētu just nelielu respektu.
Bet normālos apstākļos - nez vai vilks uzbruks cilvēkam. Varbūt lielā barā esot tiem mainās uzvedība - MMD laikam nesen bija rakstīts, ka Krievijā vilki esot ļoti savairojušies un nokoduši bērnu.
Vēl Krievu laikā vienam zveiniekam paveicās no Latgales, pats stāstīja, ka agrs rīts vēl tumš jau bija uz ledus, pēc kāda laika skatās vilku bars čāpo uz viņa pusi, apēst neapēda bet apčurāja gan.
Vēl viens gadījums bija kad divi vilķi dzenās pakaļ zirga pajūgam, bet nav tieši zināms kam vai nu zirgu vēlējās nokost, vai nu cilvēku!
Pat par to vai vilki bija apēduši cilvēku, jā esmu dzirdējis krievu laikos kad vilku bija daudz bija dziedēti divi gadījumi, viens Latgalē kad vilku bars uzbruka meitenītēm mežā kas slēpoja, viena izglābās uz koka, bet otru apēda māsas acu priekšā, un vēl viens gadījums igaunijā kad vienu zvjenieku vilki notiesāja, bija palicis uz nakts copi, nākamajā rītā atrada tikai asiņs peļki un saplēstas lupatas!!!
vilks instinktīvi baidās no cilvēka, līdz tādai pakāpei, kad, ja redzi kucēnus droši vari tos ņemt rokā, māte neko neiesāks, lai tos aizstavētu NO CILVĒKA. Saglabāšanas instinkts viņai liek pašai izdzīvot, jo cīņā ar cilvēku viņa neizbēgami zaudēs, un ja zaudzēs dzīvību neatražos paaudzi, ja zaudēs kucēnus tos var atražot.
Viss pārējais ir bleķis. Cilvēkam uzbrūk tikai traks vai galēja bada apstākļos. Visi uzbrukumi cilvēkam, kas izglābušies no vilkiem ir noklīduši suņi, kas kļūdaini uzskatīti par vilkiem. Pēcāk kad tos noķēr vai atšauj izrādās suņi. Suņiem instinkta bailes no cilveka nav.
Cik no Jums ir redzējuši vilku mežā un var to nekļūdaini atpazīt?
ziemā cilvēks gāja piedzēries un nosalia ka cibiņš, tad arī līķi saplosīja, zinu par ko Tu runā, tas bija 81 gadā pie Kārslavas...
Citi gadījumu LV nav dzirdēti.
Jebkurš dzīvnieks bezizejā [t.sk. ievainots, ļoti nobiedēts vai ar trakumsērgu slims] kļūst bīstams - tātad, pat pret ievainotu vāveri vajadzētu just nelielu respektu.
Bet normālos apstākļos - nez vai vilks uzbruks cilvēkam. Varbūt lielā barā esot tiem mainās uzvedība - MMD laikam nesen bija rakstīts, ka Krievijā vilki esot ļoti savairojušies un nokoduši bērnu.
Vēl viens gadījums bija kad divi vilķi dzenās pakaļ zirga pajūgam, bet nav tieši zināms kam vai nu zirgu vēlējās nokost, vai nu cilvēku!
Pat par to vai vilki bija apēduši cilvēku, jā esmu dzirdējis krievu laikos kad vilku bija daudz bija dziedēti divi gadījumi, viens Latgalē kad vilku bars uzbruka meitenītēm mežā kas slēpoja, viena izglābās uz koka, bet otru apēda māsas acu priekšā, un vēl viens gadījums igaunijā kad vienu zvjenieku vilki notiesāja, bija palicis uz nakts copi, nākamajā rītā atrada tikai asiņs peļki un saplēstas lupatas!!!
Viss pārējais ir bleķis. Cilvēkam uzbrūk tikai traks vai galēja bada apstākļos. Visi uzbrukumi cilvēkam, kas izglābušies no vilkiem ir noklīduši suņi, kas kļūdaini uzskatīti par vilkiem. Pēcāk kad tos noķēr vai atšauj izrādās suņi. Suņiem instinkta bailes no cilveka nav.
Cik no Jums ir redzējuši vilku mežā un var to nekļūdaini atpazīt?
Bet tā protams ka vilks baidās cilvēku kā uguni.
Citi gadījumu LV nav dzirdēti.