Lūdzu padomu, kā cilvēciski un ētiski pareizi rīkoties šādā situācijā: vakar sēdu uz gaidi, pēkšņi ārprātīgā ātrumā no meža izbrāžas brieža govs un lēkšo tieši uz manu luktu, domāju, ka tūlīt virsū uzskries:)Dažus soļus no manis sajūt svešu smaku(mani), palecas, apsviežas uz upes pusi(metri 50 no manis ir Gauja)un ielec upē, braši peld pa upi uz leju.Pēc 5 min krūmos atkal nobrakšķ un pa garo zāli pa govs pēdām skrien melna cūka, nē arī balta cūka, nē- 2 suņi-balts un melns.izskatās kā laikas un dvorterjēra krustojumi, pieskrien pie upes, paluncina astes un pa ceļu aizsoļo prom.Siksniņa bija vienam, saimnieku nezinu, zeme visi 15 ha nevien mana iecirkņa, bet arī mani personīgie, tātad atkrīt versija, ka šie ir īpašuma saimnieka suņi.Atdrošināju un gribēju šaut-nu nav viņiem pārī jāiet malumedībās uz brieža gotiņu...Nu nevarēju izšaut...It kā saimnieks papriekšu jāpabrīdina, it kā pusei medību suņi, kaimiņu kolektīva robeža arī nav pārāk tālu..Tad likās ka krūmos vēl kāds rosās un cerēju sagaidīt suņu saimnieku-"malu medību vadītāju".Neiznāca.Skaistais, cerīgais vakars bija kretīniski sabojāts, vilkos drūmi uz mašīnu un domāju: jāpajautā vienmēr visu zinošajiem portāla "medniekiem"vīriem pēc padoma.Kā tad būtu man jādara, ja tas atkārtojas līdzīgā versijā???
Nošaut bez žēlastības tos suņus, interesanti, kur jau tas teļš palicis ja tik govi manījāt? par saimnieku brīdināšanu - kamēr suni nepieķer nākam mājās no meža ar stirnēnu zobos, visi kranči labu labiņie un "tālu neskrienot"... Tik pēc tam afišēties nevajag veiksmīga šāviena gadījumā ;)
Cien. Laila!
Es rīkotos saskaņā ar medību noteikumiem.
Izrunāt situāciju ar savu medību kol. vadītāju.
Kamēr jūsu teritorijā skraidelēs šie "konkurenti", tikmēr uz labām medībām varat necerēt.
Jūsu gadījumā, citas izejas kā tikai šaut, neredzu. Bet, kā kolēga teica, pēc tam nevajag par to lieki runāt.
Piekrītu vīru iepriekš teiktajam tikai šaut un speciāli neafišēt, jo šitie konkurenti ir bīstamāki par jeb kuru plēsēju jo viņi ir cilvēku pieradināti un īpaši no cilvēkiem nebaidās, viņi medību saimniecībai nodara lielāku skādi kā vilki un lūši kopā ņemami.
Citreiz šauj, bet pēc tam labāk noroc. Un protams jātur mute, jo galvenais ir gandarījums, ka esi kaut ko labu izdarījusi mežam. Likums gan tāpat ir mednieka pusē, bet visādi var sanākt.
Man ir kautkas līdzīgs visu ziemu un pavasari baroju cūkas mežā un tiešām nāca nopriecājos uz gaidi būs ko darīt.Bet tad kautkā sāka ar vien mazāk parādīties domāju kas par lietu.Nu pienāca jūnijs[mūsu kolektīvs cūciņas sāka medīt ar pirmo jūniju] eju tornī sēžu,bet cūku vietā suņi divi viens līdzīgs taksim otrs krancis.Tā lūk darbs pusgada garumā vējā.Šādus kaitniekus vajag ņemt zemē un nevienam ne vārda.
Slēpts
03.07.2009. 21:49
Nu ja nav medību šķirnes suņi un tuvumā dzīvojošiem saimniekiem tādi nav manīti-{mans viedoklis} kniedēt virsū.Pagāšruden es ar saskrējos ar 2 suņiem,tik tie bija Latvijas dzinēji.Sazvanīju kolektīva vadītāju un pastāstiju par situāciju.Saimnieks tika brīdināts un problēmu vairāk nav.
Es rīkotos saskaņā ar medību noteikumiem.
Izrunāt situāciju ar savu medību kol. vadītāju.
Kamēr jūsu teritorijā skraidelēs šie "konkurenti", tikmēr uz labām medībām varat necerēt.
Jūsu gadījumā, citas izejas kā tikai šaut, neredzu. Bet, kā kolēga teica, pēc tam nevajag par to lieki runāt.