Medība laika uz postijumiem šavam pa cūkam, bija tadas aizdomas ka trapijam pa vienai. Aizbraucam pēc suniem palaidam pa to vietu kur šavam. Blakus laukam ir māja tur dzivo liels vilka suns (ķēve), un meklešānas procesa tas uz lauka ( kas nepieder saimniekam ) nogalina medību sunsa (kuce). Tagat prasas jautajums, vai var tam saimniekam kadu kompensaciju prasit.
Aprakstīts traki neskaidri, bet it kā jēgu sapratu. Man jau šķiet, ka vienkārši nelaimīgs gadījums, cik metrus no mājas (suņa saimnieka īpašuma "VILKA") tas vis notikās?
Var prasīt.
Tikai jeb*torijs būs liels un vajadzēja vismaz kaut kā objektīvi nofiksēt notikumu, kaut vai iecirkņa inspektoru pasaukt...
Teorētiski var pat PVD pieprasīt, lai vainīgo suni iemidzina - tas ir nepamatoti agresīvs un faktiski potenciāls drauds apkērtnei.
Klaiņojošs dzīvnieks ir bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību suņus medību laikā). Par klaiņojošu tiek uzskatīts suns, kurš atrodas 200 metru no apdzīvotas vietas, kas var būt gan ciemats, gan arī viensēta. Valsts meža dienesta vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš stāsta, ka likumdošana atļauj medniekiem nošaut jebkuru medību teritorijā sastaptu suni, izņemot medību šķirņu suņus - laikas, takšus, medību terjerus utt. Medību platība ir medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība: vieta, kas atrodas tālāk par 200 metriem no apdzīvotas vietas un nav iežogota. Medību inspektors atzīst, ka mednieki ir dažādi: vieni, ieraugot mežā suni, padomās, vai to patiešām vajag nekavējoties nošaut. Varbūt suns atnācis līdzi saimniekiem, kas tepat netālu ogo vai sēņo, varbūt saimnieki pastaigājas un savu sunīti palaiduši brīvībā? Šāds mednieks tomēr novērtēs, vai suns patiešām ir palicis bez pajumtes un īpašnieka aprūpes - dzīvnieks ir izbadējies, kaulains vai arī izvingrina kājas pēc dīkās sēdēšanas pilsētas dzīvoklī. Cita mednieku kategorija: tie, kam ļoti patīk šaut ikreiz, kad tas ir iespējams, daudz nedomās un suni nogalinās. Un būs rīkojušies likumīgi.
Skat.Civillikuma 2363.pantu: mājdzīvnieka turētājs atbild par šī dzīvnieka nodarītajiem zaudējumiem, ja vien nepierāda, ka ievērojis visus drošības pasākumus, vai, ka zaudējumus cietusī persona pati provocējusi šādu zaudējumu.te nav nekāda sakara ar medību likumdošanu par klejojoša suņa ņošaušanu medību laikā, jo suns nav nošauts.Savukārt, ja tas suns (kodējs)atradās ne sava saimnieka īpašumā, tad atkrīt arī CL 2368.p.un Dzīvnieku aizsardzības likums par pašaizsardzību.Nokostais suns darbojās medību vietā medību ietvaros un atbilstoši likumdošanai.Secinājums: jā, viennozīomīgi, atlīdzību var prasīt, sākotnēji nosūtot savu prasījumu suņa saimniekam, nosakot termiņu samaksai vai atbildes sniegšanai, pēc tam-sniedzot pirmās instances tiesā (piekritība tiesai pēc vainīgā suņa saimnieka dzīvesvietas) prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību(pamatojums:CL 2363.p,.)
Tikai jeb*torijs būs liels un vajadzēja vismaz kaut kā objektīvi nofiksēt notikumu, kaut vai iecirkņa inspektoru pasaukt...
Teorētiski var pat PVD pieprasīt, lai vainīgo suni iemidzina - tas ir nepamatoti agresīvs un faktiski potenciāls drauds apkērtnei.