Forums

Pie sāls laizītavas nāk skaists alnis. Ko un kā labāk darīt lai viņš tai apkārtnē paliek līdz sezonas sākumam? Pieredze rāda ka īsi pirms aļņu medību sezonas sākuma viņi no tās apkārtnes pazūd.

Dažas nedēļas pirms sezonas sākuma nozāģē kādu tuvumā esošo apsi, aļņi būs klāt ka likts , kad sākas sezona, tur pat arī būs šie...

Var arī ar striķi mēģināt piesiet alni, bet skaties ņem tādu parupjāku, jo līdz sezonas sākumam var neizturēt! (ā un vēl neaizmirsti katru dienu aiziet padzirdīt-savādāk var neizvilkt līdz sezonas sākumam)

Var arī ķēdi veikalā iegādāties ar izturēs :) Viena lieta padzirdīt, otra lieta ar jāpabaro būs vismaz reizi dienā :)

Vēl jau šis gribēs alneni!:)

Nu ja ļoti gribēs, tad alnenes vietā ar var piestrādāt :D

Ugunsdzēsēji glābuši ledū ielūzušus aļņus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki vakar devušies palīgā diviem aļņiem, kuri ielūzuši ledū, informēja VUGD dežūrdaļā.
Negadījums noticis Balvu novada Vīksnas pagasta Derdziņu ezerā.
Aļņi ielūzuši ledū 100 metru attālumā no krasta. VUGD darbinieki, izmantojot glābšanas dēli, izzāģējuši ledū eju no ielūzušajiem dzīvniekiem līdz krastam. Viens no aļņiem laimīgi izkļuva krastā, bet otram tas neizdevās un dzīvnieks noslīka.
No:http://www.tvnet.lv/zala_zeme/...

Izlasi oktobra žurnālā "Medības" ievietoto rakstu "Aļņu medību saimniecības veidošanas pamati". Lielā mērā šajā rakstā izteiktajām atziņām var piekrist, taču atļaušos apgalvot, ka Latvijas apstākļos ir pārspīlēta aļņa klejošana. Jā, attālums kuru reizumis veic alnis var sasniegt 40 - 60 km, riestā padzītais un no mātes nošķīrušies 1,5 gadīgie alnēni tiešām apjukumā var aiziet diezin kur, taču pamatā alnis atgriežas vietās, kur ir piedzimis, ja protams nav kaut kādi ekstra traucējumi vai kardināli izmainījusies vide. Ja jau aļņi būtu tādi klejotāji, tad jau dažos gados aļņu blīvums Latvijā izlīdzinātos, bet tas neizlīdzinās pat, piemēram, bijušajā Saldus rajonā, kur nu vēl lielākā teritorijā. Maldīgs ir priekšstats, ka aļņi septembrī- novembrī medību iecirknī nav, bet aļņu sezonai beidzoties pēkšņi parādās lielā skaitā. Vienkārši kāmēr nav sala laiks aļņi lielākoties uzturās grūti pieejamās un slapjās vietās, kuras šajā laikā netiek intensīvi apmedītas. Aļņu ģimene pie labas barības bāzes esamības ilgu laiku var uzturēties pat 100-200 ha lielā teritorijā un uz āru sevi neparādīt, arī suņi dzinējmedībās nelabprāt brien un peld. Situācija mainās iestājoties salam un sniegam. Pirmkārt sniegā var redzēt pēdas. Otrkārt dzinēji medībās var šķērsot aizsalušos dumbrājus. Treškārt arī aļņi bieži vien maina atrašanās vietu, jo ir aizsalušas ūdenstilpnes, dumbrāji un līdz ar to mainās aļņu ēdienkarte, šajā laikā to sastāda galvenokārt jaunie dzinumi, cirsmu atlikumi un zari.
Mīts ir arī tas, ka Latvijā nevar izveidot aļņu trofeju medību saimniecību. Teritorijai gan jābūt lielākai kā staltbrieža gadījumā. Varētu sākt ar 25 - 30 tūkstošiem ha, kuros medītu pie vienādiem nosacījumiem. Protams, kāmēr darbojas princips: Nenošaušu es, nošaus kaimiņš, tas nebūs iespējams. Par to jau arī liecina lielākā daļa trofeju sadaļā ievietotās šīs sezonas fotogrāfijas, kur ar sajūsmu tiek pozēts pie 4 - 6 gadīgiem aļņu buļļiem, kuriem līdz medaļai vēl tālu.
P.S. Edgar Kec, Mārtiņ August un Uģi Janson! Aicinu savām neizdevušajām asprātībām izveidot atsevišķu tēmu un vālēt vaļā cik gribat. Šeit, manuprāt, mednieks uzdeva sev svarīgu konkrētu jautājumu un vēlējās saņemt uz to atbildi.

100% taisnība Mārim Bērziņa k-gam komentāra pirmajā un pēdējā rindkopā.
Par otro rindkopu - kāmēr darbojas princips: Nenošaušu es, nošaus kaimiņš, tas nebūs iespējams. Jā taisnība, kamēr darbojas šāda pieeja, tikmēr platībai jābūt lielai. Ja mednieks ar saprātu izturētos pret savā mazajā iecirknī ieklīdušo dzīvnieku, tad vajadzība pēc mega lielas platības atkristu.
Un vēl viena patiesība - liels iecirknis parasti paģēr lielus mednieku resursus. Citādi var sanāk tā, ka platības sagrābtas daudz, bet reālu medītāju spēki ir par vājiem.
Par tēmas jautājumu - alni piesiet ļoti mazā teritorijā nav diez ko cerīgi, bet mēģināt var - ar apsi un sāls kluci.

Es domāju, ka Māris Bērziņš runājot par platībām nebija domājis par vienu kolektīvu ar mega platību, bet gan par stipri līdzīgi domājošu kolektīvu vienošanos medīt pēc vieniem noteikumiem , protams, selektīvi.Cik zinu Saldus pusē viņam tas ir izdevies un rezultāti manāmi bija arī šajā forumā - trofeju sadaļā.