Tuvākajā laikā tiks izsludināti divi jauni likumprojekti, kas regulēs medību tiesības. "Medību noteikumos" paredzēts pagarināt bebra un āpša medību sezonu, kā arī atļaut medīt meža zosis.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidro, ka, pēc ornitologu sniegtajiem datiem, meža zosu skaits ir pieaudzis, tāpēc tās turpmāk varēs medīt tāpat kā Kanādas, sējas un baltpieres zosis. Pīļu medību sezona pagarināta līdz 30. novembrim. "Medību daļa ik gadu lēma par bebru medību sezonas pagarināšanu, tagad tas būs ierakstīts noteikumos," teic J. Baumanis. Bebrus varēs medīt no 1. augusta līdz 30. aprīlim, āpšus – no 1. augusta līdz 31. decembrim. Par katru nomedīto dzīvnieku būšot jāraksta akts, tā, kā pašlaik jau tas ir vilku un lūšu medībās.
Papildus tiek noteikts arī munīcijas veids, ar kādu atļauts medīt aļņus, staltbriežus un meža cūkas, kas vecākas par gadu, – lai nepieļautu, ka dzīvnieki tiek medīti ar pārāk mazas enerģijas patronām, kas ievaino, bet uzreiz nenogalina.
Precizēta arī pieteikšanās kārtība medībām, pienākums koordinēt mednieku atrašanās vietu tiek uzdots medību tiesību lietotājam. Viņa pienākumos savukārt ir reģistrēt visus medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus.
Precizēts termins "diennakts tumšais un gaišais laiks", kad drīkst medībās izmantot mākslīgus gaismas avotus. Bez luktura tumšajā laikā drīkst ar saliktu ieroci tuvoties medņu, staltbriežu buļļu riesta vietām.
Grozījumi izstrādāti arī noteikumiem, kas nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, eksāmenu saturu un apliecības saņemšanu. Turpmāk medniekiem ik pēc diviem gadiem būs sekmīgi jānokārto eksāmens šaušanā. Jaunie mednieki varēs izvēlēties, kā kārtot eksāmenu ar gludstobra ieroci – šaujot pa lidojošiem mērķiem vai pa stāvošu un "skrejošu" meža cūkas mērķi 35 metru distancē.
Garstobra - vītņstobra medību šaujamieroču piekritējiem eksāmens jākārto, šaujot pa stāvošu un "skrejošu" aļņa mērķi 100 metru distancē.
Abu veidu ieroču īpašnieki varēs izvēlēties, ar kuru ieroci pārbaudījumu kārtot.
Lielāka uzmanība tikšot pievērsta teorētiskajām zināšanām. No noteikumiem svītros normu, kas paredz Valsts meža dienestā iesniegt virkni dokumentu kopiju, lai saņemtu mednieka apliecību.
Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Slēpts
18.08.2009. 13:51
Kārtējais apgrūtinājums medniekiem.... ik pēc 2 gadiem eksāmeniņš...:):):)
Nu ko jātaisa ar steigu vaļā šautuve- šajā dižķibeles laikā rubuļi ripos , ka nemetas, kur tu liksies :( Šautuvju īpašniekiem iespīdējās prožektors tuneļa galā visi šitie mednieku bari uz pāris šautuvēm Latvijā, eh kas par dzīvi tagad būs!
žurnālā tiešām teica, ka nolikts malā... Viens no diviem - vai nu TVNET saputrojies, vai ZM darba grupa kā indīgas čūskas to normu pa kluso slepeni projektā ievilkuši...
Diez vai Baumanis piekritīs uz sava kupra izmēģināt mana Remington 750 243.Win pusautomāta 6,5 gramu lodi ar mīksto galu (ne manu, bet Dynamit Nobel), lai skaļi pēc tam visiem pateiktu, ka baigi švakā, der pelēm...
labs jautājums... Ņemot vērā, kā pie mums reizēm to likumdošanu taisa, tipa, "mēs apspriedāmies un tad es izlēmu", var sanākt arī tas otrs nelāgais variants
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidro, ka, pēc ornitologu sniegtajiem datiem, meža zosu skaits ir pieaudzis, tāpēc tās turpmāk varēs medīt tāpat kā Kanādas, sējas un baltpieres zosis. Pīļu medību sezona pagarināta līdz 30. novembrim. "Medību daļa ik gadu lēma par bebru medību sezonas pagarināšanu, tagad tas būs ierakstīts noteikumos," teic J. Baumanis. Bebrus varēs medīt no 1. augusta līdz 30. aprīlim, āpšus – no 1. augusta līdz 31. decembrim. Par katru nomedīto dzīvnieku būšot jāraksta akts, tā, kā pašlaik jau tas ir vilku un lūšu medībās.
Papildus tiek noteikts arī munīcijas veids, ar kādu atļauts medīt aļņus, staltbriežus un meža cūkas, kas vecākas par gadu, – lai nepieļautu, ka dzīvnieki tiek medīti ar pārāk mazas enerģijas patronām, kas ievaino, bet uzreiz nenogalina.
Precizēta arī pieteikšanās kārtība medībām, pienākums koordinēt mednieku atrašanās vietu tiek uzdots medību tiesību lietotājam. Viņa pienākumos savukārt ir reģistrēt visus medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus.
Precizēts termins "diennakts tumšais un gaišais laiks", kad drīkst medībās izmantot mākslīgus gaismas avotus. Bez luktura tumšajā laikā drīkst ar saliktu ieroci tuvoties medņu, staltbriežu buļļu riesta vietām.
Grozījumi izstrādāti arī noteikumiem, kas nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, eksāmenu saturu un apliecības saņemšanu. Turpmāk medniekiem ik pēc diviem gadiem būs sekmīgi jānokārto eksāmens šaušanā. Jaunie mednieki varēs izvēlēties, kā kārtot eksāmenu ar gludstobra ieroci – šaujot pa lidojošiem mērķiem vai pa stāvošu un "skrejošu" meža cūkas mērķi 35 metru distancē.
Garstobra - vītņstobra medību šaujamieroču piekritējiem eksāmens jākārto, šaujot pa stāvošu un "skrejošu" aļņa mērķi 100 metru distancē.
Abu veidu ieroču īpašnieki varēs izvēlēties, ar kuru ieroci pārbaudījumu kārtot.
Lielāka uzmanība tikšot pievērsta teorētiskajām zināšanām. No noteikumiem svītros normu, kas paredz Valsts meža dienestā iesniegt virkni dokumentu kopiju, lai saņemtu mednieka apliecību.
Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".