Parasti sakam pirmaja sestdiena un talak jau pec apstakliem vai katru nedelu vai vienu izlaizam...! Pagasgad atklasana divi alna bulli un pusdienlaika jau viiss bija cauri...! Vienam vajag lai lapas nobirst cits gatavs lidz pavasarim gaidit sniegu, man jau liekas ka nav jegas kautko atlikt jo visi gaida atklasanu un pasakumu ka taadu...!!!
Mans viedoklis ir, ka dzinējmedību sezona varētu sākties tikai ar 1. novembri. Kāpēc? Atvēlēto limitu (ja ir tāda vēlēšanās) var arī izpildīt atlikušajos 3 mēnešos, turklāt, jāatceras, ka atsevišķām pārnadžu sugām oktobra sākumā vēl turpinās riesta norises!
Ja par stirnāžiem, tad mana dziļa pārliecība ir, ka āžu medības jāsadala 2 posmos - līdz riestam, medījot neperspektīvos, un riesta otrajā pusē, kad iespējams nomedīt trofejniekus. Tāpēc uzskatu, ka dzinējmedībās varētu medīt tikai kazlēnus un pērnās kaziņas, bet āžus nevajadzētu medīt vispār! Ja āžus medīsim vasarā un vēl rudenī, tad kā panākt normālu vecumstruktūru, tas ir, āžu un kazu attiecību, kura uz doto brīdi ir neproporcionāla, jo ir izteikts kazu pārsvars.
Zinu klubus, kuriem dzinējmedībās notiek sacensība - kurš pirmais satiks alni, jo licenzes ir visiem, bet to zvēru diemžēl visiem nepietiek!
Mēs sāksim 24-tajā vai 31-ajā oktobrī!
Par āžu un kazu attiecībām gan ir jāskatās kā kurā vietā - šogad brīžiem vērojot sāk šķist, ka ir gandrīz vai otrādāk - dažāda kalibra buki, jauni, veci, ar labiem, vidējiem un pavisam deģeneratīviem ragiem ir visur, kamēr kazas ar kazlēniem pat jāpameklē. Pagājšgad katrā ziņā subjektīvi šķiet, ka kazu bija vairāk...
Bet, kas attiecas uz dzinējmedībām - kolektīviem, kuriem briežu riesta platībās nav, nav arī nekādu objektīvu atrunu, kādēļ, lai nesāktu medīt oktobrī. Un, pat, ja riests ir, tūdaļ jau tas būs cauri.
Savukārt es būtu par to, lai dzinējmedības beigtos ar 5.janvāri - jo ragaino pārnadžu riestu visi redz un piemin, bet vienu no svarīgākajiem medījamajiem dzīvniekiem - mežacūku, kaut kā atstāj malā un mierīgi trenkā mežu to aktīvākajā riesta fāzē; un pēc tam brīnās par jaundzimušiem sivēniem augustā...bez tam bargākā ziemā dzinējmedības vispār būtu jāpārtrauc, jo dziļā sniegā, un ja vēl ir sērsna, no ierastās vides iztrenkājot, piemēram, stirnas, daudzas no tām pavasari nesagaida...
Bez tam, arī daļa aļņu ragus jau oktobrī nomet, tātad, sākot tos medīt novembrī, mājās ar lielu ticamību varēs nest gaļu un varbūt ādu, bet ragi būs jāmeklē sēņojot...
Un vēl - cik ir liela iespēja realitātē, nevis teorijā, ka novembrī, protams, ja ir limits, āzis bez ragiem, iznesoties uz masta līnijas, paliks dzīvs? :)
Dzinēj medības rīkojam šonedēļ,vai gaidam kad kaimiņi sadzīs ?
It īpaši uz āžiem jo, novembrī ragus ar nomet jau āži un jau nevar saprast āzis vai stirna :(
Ja par stirnāžiem, tad mana dziļa pārliecība ir, ka āžu medības jāsadala 2 posmos - līdz riestam, medījot neperspektīvos, un riesta otrajā pusē, kad iespējams nomedīt trofejniekus. Tāpēc uzskatu, ka dzinējmedībās varētu medīt tikai kazlēnus un pērnās kaziņas, bet āžus nevajadzētu medīt vispār! Ja āžus medīsim vasarā un vēl rudenī, tad kā panākt normālu vecumstruktūru, tas ir, āžu un kazu attiecību, kura uz doto brīdi ir neproporcionāla, jo ir izteikts kazu pārsvars.
Zinu klubus, kuriem dzinējmedībās notiek sacensība - kurš pirmais satiks alni, jo licenzes ir visiem, bet to zvēru diemžēl visiem nepietiek!
Mēs sāksim 24-tajā vai 31-ajā oktobrī!
Bet, kas attiecas uz dzinējmedībām - kolektīviem, kuriem briežu riesta platībās nav, nav arī nekādu objektīvu atrunu, kādēļ, lai nesāktu medīt oktobrī. Un, pat, ja riests ir, tūdaļ jau tas būs cauri.
Savukārt es būtu par to, lai dzinējmedības beigtos ar 5.janvāri - jo ragaino pārnadžu riestu visi redz un piemin, bet vienu no svarīgākajiem medījamajiem dzīvniekiem - mežacūku, kaut kā atstāj malā un mierīgi trenkā mežu to aktīvākajā riesta fāzē; un pēc tam brīnās par jaundzimušiem sivēniem augustā...bez tam bargākā ziemā dzinējmedības vispār būtu jāpārtrauc, jo dziļā sniegā, un ja vēl ir sērsna, no ierastās vides iztrenkājot, piemēram, stirnas, daudzas no tām pavasari nesagaida...
Bez tam, arī daļa aļņu ragus jau oktobrī nomet, tātad, sākot tos medīt novembrī, mājās ar lielu ticamību varēs nest gaļu un varbūt ādu, bet ragi būs jāmeklē sēņojot...
Un vēl - cik ir liela iespēja realitātē, nevis teorijā, ka novembrī, protams, ja ir limits, āzis bez ragiem, iznesoties uz masta līnijas, paliks dzīvs? :)