Aprīkojums: Iž 27E 12kal; Merkel mod.30 12x2 - 7x57r; BK 3M 22Lr; Savage axis 308 win
Suņi: takšels
24.11.2009. 09:03
1) Ceļot torni vajag izvērtēt valdošo vēju virzienus, cūku iecienītākos pieiešanas ceļus un pašu barošnās vietu. 2) Uz medībām ejot nevajag sapūsties ar visādiem importa šaneļiem un pašmāju stratēģiem. 3) vajag atmest ieradumu laiku īsinot viškā uzvilk pa kādam kubas cigāram. Tad jau vajadzētu būt rezultātiem.
Un ko interesanti noož, vai tomēr saož. Kāpēc saož cūkas ir ļoti daudz faktoru. Pirmkārt kādā paaugstinājumā sēdi, vai tomēr uz zemes tupi, otrs vēja virziens, ja es sēžu uz zemes, nakad nēedu sēkliņas, jo pa gabalu saož tās un arī neiesaku smēķēt!!! Vēl ja jāiet pa lauku uz to vietu kur grasies sēdēt ar svarīgi izvēlēties pa kādu maršrutu tu iesi uz turieni, esmu ievērojis, ja neievēro vēja virzienu un pārej pa nepareizo vietu, tas ir netālu no kurienes rukši izziet ārā, tad vari netērēt velti laiku, ja tikai uz dullo izzies, jā cūcene var gadīties, bet riktīgo kuili tā nepiemānīsi. Vēl jābūt ļooooti klusam, var teikt nekustēties, jo dzirde šiem lopiņiem ļoti attīstīta, redze jā nav attīstīta, var būt tā ka es atrados no viņiem 15 m, bija agrs rīts, es viņu redzu, viņi mani neredz, redzu ka tā ir sivēnmāte ar mazajiem, interesanti cik mani tuvu pielaidīs, tici vai ne pielaida 5m var teikt ar roku varēju sasniegt, un tikai tad vēja brāzmas vējš nomainīja virzienu tas ir sāka pūst viņu virzienā, tad jā beidzot sajuta mani, toties adrenalīns gan bija labais, un galvenais ir ko atcerēties. Es daru tā, izeju no auto, līdz tornim lai līdz tornim būtu jāiet kādi 300m, jo ja piebrauksi ļoti tuvu ar var sajust auto smaku un riktīgais kuilis neiznāks. Apskatos kādi vējis pūšs, kā kurā vietā apmēram tie var pūst, tas ir aizvējš, meža ieloks, izcirtums, vai augstprieguma līnija, jo katrā vietā vēja virziens var maities, kurš nejauši pamainot virzienu var medības sagandēt. Vienreiz izdevās ruksi piemānīt gaišā dienas laikā, pārgāju 30m no viņa, jo vējš pūta no rukša uz manu pusi, es viņa smaku uzreiz sajutu, bet viņš manu nē! Tālāk kad jau esmu pienācis pie torņā, tad uzlienu tajā un cenšos sēdēt netrokšņojot, jā jauniņie izies, tie nav tik uzmanīgi, bet kā parasti lielāka vēlēšanās ir nomedīt Ferdinandu, vai kā pie mums sauc profesoru :) Vēl var lietot arī smaržas neitralizētāju. Un vēl kas nav ieteicams lietot tiko izmagātas drēbes uz Gaidi, jo it īpaši ja sieviņa klāt ir pielikusi smaržīgās lietiņas. Tas ar ļoti atbaida rukšus, es tā biju kļūdījies un rukši jau no 200m mani saoda. medības pa tukšo :( Var teikt katrā vietā un katrā medībās ir kaut kas jauns ko uzzini. Piemēram man ir tāda viena medību vieta kur vari nākt katru vakaru, un rukši nenāks ārā, tie nāk tikai tad kad pūš ziemeļu vējš, citos gadījumos tie saož mani, kā grozies vai ne, bet saož, tikai ziemeļu vēja virzienā varu piemānīt tos. Bet cik mednieku tik arī ieteikumu būs!!!!
Kārli, trešais punkts labs.. :D:D:D Bet ko padarīs ja gribās.. :D Kaut gan vasarā vienreiz sēžot laktā, es pīpēju tai bridī, kad ruksis bija uz lauka, un tieši sanāca, ka vējš no manis pūta uz viņa pusi. Lieākais brinums man bija par to, ka ruksis nelikās ne zinis. Iespējams ka šim nebija ožas.. :)
Jāni ja skatoties vēl fiziku un pārejās lietinās, protams varu nosaukt nepareizos vārdots, bet ir dažādi vēju slāņi. viens slānis iet kaut kur pāris metrus virs zemes, ja tu atrodies augstāk pat to pirmo vēja slāni tad ruksis nekad nesajutīs tu smēķē vai vēl nezin ko dari. Esmu ievērojis it īpaši šos vēja slāņus kad sēdi kādā meža malā un var ievērot ka pa zemi vējam ir viens virziens, bet tavā augstumā kur tu sēdi ir pilnīgi savādāka vēja virziens. Ar to tikai un varu izskaidrot kā ruksis tevi nesajuta!!! It īpaši to labi vēl redzēt kad smēkē, izpūt dūmus un paskaties uz kuru pusi dūmi aiziet, un vēlāk to pašu izdari uz torņa, redzēsi ka dūmi savādāku ceļu lidos. Un arī aktarīgs kurā vietā ruksis stāvēja, jo kur viņš stāvēja tur var būt pilnīgi savādāk vējš pūta. Bija labs piemērs manā medību praksē. vēl bija tikai bise, skatamier kādi 70m no manis ganās āzis, mēģināju pielīst, vējš pūs tieši no viņa puses, pielīdu kādi 35m, un nezin kāpeč no manis tas aizbēga, jo jau grasījos šaut, vēlāk pieceļoties un sāku analizēt , kāpēc viņš mani sajuta, jo dzirdēt ar nevarēja tajā momentā vilciens garām brauca, izrādās kur es stāvēju vējš pūta uz mani, bet veicot mežā ieloku, un kurā vietā es jau atrados kad āzis mani sajuta izrādās vēja virziens ir pilnīgi pretējs. Tasi ir skatoties kā straume tek upē, te viņa iet taisni, te bebres vai akmeņa iespaidā, straume sāk virpuļot un vispār atpakaļ griezties, tas ir domāts tuvāk krastam, domāju ar vēju tas pats notiek, ka kaut kādu dabisko šķeršļu iespaidā tas maina savu virzienu, kura rezultātā dzīvnieks sajūt tevi!!!
A kas tur nepienākt ja ievērojot visus uz to brīdi esošos vējus un pārejos knifiņus, klusumu, vēja virzienu, un tas ka viņi toreiz ganījās auzu un zirņu laukā, var būt tā čāpstināšana ļāva tik tuvu pietuvoties. Citās reizēs pielaida tikai apmēram ne tuvāk par 20m bet vienalga 'ja ļoti bija liela vēlēšanās tad varēja piekļūt klāt!
2) Uz medībām ejot nevajag sapūsties ar visādiem importa šaneļiem un pašmāju stratēģiem.
3) vajag atmest ieradumu laiku īsinot viškā uzvilk pa kādam kubas cigāram.
Tad jau vajadzētu būt rezultātiem.
Kāpēc saož cūkas ir ļoti daudz faktoru. Pirmkārt kādā paaugstinājumā sēdi, vai tomēr uz zemes tupi, otrs vēja virziens, ja es sēžu uz zemes, nakad nēedu sēkliņas, jo pa gabalu saož tās un arī neiesaku smēķēt!!!
Vēl ja jāiet pa lauku uz to vietu kur grasies sēdēt ar svarīgi izvēlēties pa kādu maršrutu tu iesi uz turieni, esmu ievērojis, ja neievēro vēja virzienu un pārej pa nepareizo vietu, tas ir netālu no kurienes rukši izziet ārā, tad vari netērēt velti laiku, ja tikai uz dullo izzies, jā cūcene var gadīties, bet riktīgo kuili tā nepiemānīsi.
Vēl jābūt ļooooti klusam, var teikt nekustēties, jo dzirde šiem lopiņiem ļoti attīstīta, redze jā nav attīstīta, var būt tā ka es atrados no viņiem 15 m, bija agrs rīts, es viņu redzu, viņi mani neredz, redzu ka tā ir sivēnmāte ar mazajiem, interesanti cik mani tuvu pielaidīs, tici vai ne pielaida 5m var teikt ar roku varēju sasniegt, un tikai tad vēja brāzmas vējš nomainīja virzienu tas ir sāka pūst viņu virzienā, tad jā beidzot sajuta mani, toties adrenalīns gan bija labais, un galvenais ir ko atcerēties.
Es daru tā, izeju no auto, līdz tornim lai līdz tornim būtu jāiet kādi 300m, jo ja piebrauksi ļoti tuvu ar var sajust auto smaku un riktīgais kuilis neiznāks. Apskatos kādi vējis pūšs, kā kurā vietā apmēram tie var pūst, tas ir aizvējš, meža ieloks, izcirtums, vai augstprieguma līnija, jo katrā vietā vēja virziens var maities, kurš nejauši pamainot virzienu var medības sagandēt. Vienreiz izdevās ruksi piemānīt gaišā dienas laikā, pārgāju 30m no viņa, jo vējš pūta no rukša uz manu pusi, es viņa smaku uzreiz sajutu, bet viņš manu nē! Tālāk kad jau esmu pienācis pie torņā, tad uzlienu tajā un cenšos sēdēt netrokšņojot, jā jauniņie izies, tie nav tik uzmanīgi, bet kā parasti lielāka vēlēšanās ir nomedīt Ferdinandu, vai kā pie mums sauc profesoru :)
Vēl var lietot arī smaržas neitralizētāju. Un vēl kas nav ieteicams lietot tiko izmagātas drēbes uz Gaidi, jo it īpaši ja sieviņa klāt ir pielikusi smaržīgās lietiņas. Tas ar ļoti atbaida rukšus, es tā biju kļūdījies un rukši jau no 200m mani saoda. medības pa tukšo :(
Var teikt katrā vietā un katrā medībās ir kaut kas jauns ko uzzini. Piemēram man ir tāda viena medību vieta kur vari nākt katru vakaru, un rukši nenāks ārā, tie nāk tikai tad kad pūš ziemeļu vējš, citos gadījumos tie saož mani, kā grozies vai ne, bet saož, tikai ziemeļu vēja virzienā varu piemānīt tos.
Bet cik mednieku tik arī ieteikumu būs!!!!
Bet ko padarīs ja gribās.. :D
Kaut gan vasarā vienreiz sēžot laktā, es pīpēju tai bridī, kad ruksis bija uz lauka, un tieši sanāca, ka vējš no manis pūta uz viņa pusi. Lieākais brinums man bija par to, ka ruksis nelikās ne zinis. Iespējams ka šim nebija ožas.. :)
Bija labs piemērs manā medību praksē. vēl bija tikai bise, skatamier kādi 70m no manis ganās āzis, mēģināju pielīst, vējš pūs tieši no viņa puses, pielīdu kādi 35m, un nezin kāpeč no manis tas aizbēga, jo jau grasījos šaut, vēlāk pieceļoties un sāku analizēt , kāpēc viņš mani sajuta, jo dzirdēt ar nevarēja tajā momentā vilciens garām brauca, izrādās kur es stāvēju vējš pūta uz mani, bet veicot mežā ieloku, un kurā vietā es jau atrados kad āzis mani sajuta izrādās vēja virziens ir pilnīgi pretējs. Tasi ir skatoties kā straume tek upē, te viņa iet taisni, te bebres vai akmeņa iespaidā, straume sāk virpuļot un vispār atpakaļ griezties, tas ir domāts tuvāk krastam, domāju ar vēju tas pats notiek, ka kaut kādu dabisko šķeršļu iespaidā tas maina savu virzienu, kura rezultātā dzīvnieks sajūt tevi!!!