Forums

Zinu tikai vienu, ka Latvijas laikā bisei pat seifs nebija vajadzīgs. Bise mierīgi karājās skapī un katrā lauku mājā.

Jā, bija arī kolektīvi. Tos sauca par medinieku (ne mednieku) biedrībām. Šitie kolektīvi nosolīja sev platības, mežus un ezerus no saimniekiem un valsts. Viss jaunais ir tikai labi aizmirsts vecais. Pie bagātajiem saimniekiem kam daudz mežu regulāri brauca medinieki no Rīgas. Uz mežu brauca ar saimnieka un kaimiņu zirgiem ragavās. Dzīvoja pie saimniekiem. Vakaros ballējās un dejoja. Gulēja lielākās istabās uz salmiem pārklātām segām.
Piecdesmitajos gados tiešām arī man tēvam (legionāram) bise karājās uz aļņa raga mājās gadiem. Māja pa dienām stāvēja tukša, nevienam prātā nienāca ka plinti kāds varētu nozagt. Nekādas birokrātijas nebija. Kad uzsniga svaigs sniegs, tēvs ar tēvočiem parasti gāja uz zaķiem, nekas nekam jāpiesaka nebija, bija tikai viens dokuments - mednieku apliecība. Vienīgi tad nevarēja būt mednieks bez kolektīva. Mazkalibrene neskaitījās ierocis, varēja brīvi pirkt jebkurš. Resnās vītņotās gan bija pilnīgs tabu. Mežsargiem, ir mednieks vai nē, bija dienesta plintes - vienstobrenes.
Es pats iestājos medniekos sešdesmitajos. Tad arī vēl bija tikai mednieka apliecība. Kad pirka plinti, veikalā neko neprasīja, tikai ierakstīja apliecībā. Tur ierakstīja arī nažus. Tiem toreiz bija arī numuri. Ja bija nelegāla plinte, to vienkārši varēja aiznest uz miliciju un pieregistrēt, neviens neprasīja no kurienes. Nekādas pārregistrācijas vai medicīnas arī nebija. Seifi? Kādi seifi kad mums mežsaimnieku kopmītnēs septiņdesmitajos katram čalim un pat skuķiem zem kojas mētājās pa plintei. Un visi dzīvi un veseli kaut dropes neizpalika.
Pārregistrācija sākumā arī nebija nekāda niknā. Atceros, tas jau bija kādos astoņdesmitajos, biju nokavējis pārregistrāciju divus gadus. Nu, nosūtīja mani uz administratīvo komisiju. Tur kaut kāds skuķis prasa cik bieži jāpārregistrējas. Pieci gadi. Nu, viņa saka, ja tik reti tad jau var arī aizmirst. Un viss.
Krieviem ir tāds labs teiciens: vsjo poznajotsja v sravņeņii.

Es piederu pie tiem kas iestajas 85 taja un aktivi saka studet pec armijas 87 taja gada.... Uz musu laiku ari attiecas legendas (kas ir patiesas) par sausanu pa Lielupes (viesnica pretim mezu kojam) elektronisko pulksteni, sasana pa skrejoso plastmasas krokodilu, laternu izslegsana vakaros no ceturta stava ar skrosu ladinu, monotona sausana skapiti (koju istabina) nedelu pirms izlaiduma, lai pec tam istabinas biedrs teicamnieks varetu no skapisa iznemt savu izlaiduma uzvalcinu (nedelu pirms izlaiduma).... Un tada gara....

jasamekle un jaieliek foruma foto no "pirmas republikas " laikiem, tur redzams mans vecaistevs, forma (latvijas armijas kapteinis) medibas ar nomeditu bucinu, bija vel dazas foto.... jasamekle, lai vesture neiet zuduma :)))

Es piederu pie tiem kas iestajas 85 taja un aktivi saka studet pec armijas 87 taja gada.... Uz musu laiku ari attiecas legendas (kas ir patiesas) par sausanu pa Lielupes (viesnica pretim mezu kojam) elektronisko pulksteni, sasana pa skrejoso plastmasas krokodilu, laternu izslegsana vakaros no ceturta stava ar skrosu ladinu, monotona sausana skapiti (koju istabina) nedelu pirms izlaiduma, lai pec tam istabinas biedrs teicamnieks varetu no skapisa iznemt savu izlaiduma uzvalcinu (nedelu pirms izlaiduma).... Un tada gara....
hahahahaa, tapēc jau mēs esam, kur esam. tāpat ar pīlēm Lubānā, īsāk sakot - pateiksimies senčiem un priekšgājējiem.
nu, labi, labi

Pateicoties musu nevaldamibai sagruva padomju vara :)))) Nu nejutos es vainigs Lubanas prieksa un par krizi ne tik.... Visus brinumus ko varijam, darijam izteikti labveligu motivu vaditi!!!!
Atklati sakot ja paskatos uz musdienu studentiem, tad "nugisms" ir stipri izteikts....
Bet vispar, to salidzinat mehaniski nevar- citi laiki, citi tikumi....
P.S. Tema bija par Latvijas laiku... Taja laika piemeram nebija bebru problemas, nebija jenotsunu un ercu encefalita.... Viss bija savadak, bet vai mums tapec tagad butu viss jakope?

Sandri nav svarīgi cik tev dokumentu ir kabatā un cik vēl būs jākārto lai kļūtu par mednieku, tas ir vienīgi atkal maka tuksošana. Agrāk kolektīvā lai iestātos un iegādātos ieroci divi gadi bija jāstaigā par dzinēju un varu saderēt nekādas medkomisijas nevarēs labāk novērtēt jauno mednieku kā pats medību kolektīvs. Medību laikā būs gan redzams kāda psihe ir jaunajam, izturība, veselība, un vis pārejais ko diez vai tā paša medkomisija varēs pateikt, tikai lieka naudas atkal tiek sviesta vējā.
Un ja medniekam ir tomēr kaut kāda novirze, tad pat dokumenti nepalīdzēs, kā saka mūsdienās ja ir nauda visu var iegādāties!!!!

Jā Andri mūsu zelta jaunatne pat tuvu nelīdzinās ne man ne tev vēl vairāk pieredzējušam. Tie kas piedzima PSRS laikā savādāk dzīvi uztver, savādāka attieksme pret dabu, un pat vecākā gājuma cilvēkiem, bet kas jaunatnei, viss lielākoties nošpļauties, pat tam večukam tramvajā nepiecelsies un neiedos vietu, jo uzskata ka ja staigā, tad pastāvēs. Un tagad kādi viņi ir visi lepni un kruti ka pat nav ko pasūtīt tālāk, bet kad jāpierāda kaut kas nopietns vai rodas kādas problēmas tad bikses pietaisa vai meklē mammas aizstāvību, jā kā saka dažili.
P.S. Es nesaku par visiem jauniešiem, ir vēl arī uzticami un labi jaunieši kā vecajos laikos, bet cik tādu tagad ir, ļoti maz. :(
Vairāk labu jauniešu nāk tieši no laukiem, jo saprot vēl kaut cik dzīvēs jēgu, bet cik zinu pilsētniekus, tad ļoti retais kur ir lāga puisis, visi vairāk gudrojas un neko labu iesākt nevar!!!!

Kaspar, ja piemēram salīdzināt vecās gvardes pieļautās kļūdas un muļķibas un salīdzināt ar jauno gvardi tad statistika būs šokējoša pret jauniešiem!!!
Kā saka nekļūdās tas kas neko nedara!!!
Un tas ka starp pilsētnieku un lauku cilvēku zūd starpība maldies. Nezinu kā jūsu pusē, bet pie mums ir ļoooooti liela atšķirība kas ir audzis pilsētā un kas ir audzis laukos, izņēmumi ir pilsētnieki kam ir laukos vecvecāki un visu brīvo laiku pavada tur, vai arī tēvs ir mednieks un dēls sakarā ar to ir tuvāk dabai, bet tā lielākoties jaunieši domā ka kartupeļi aug tikai veikalu plauktos un ka gaļa jau paša parādās veikala plauktos, bet nevis tā ir nākusi no lopkautuves :(
It īpaši lai ņeņem protams personīgi tas ir izteikts Rīdziniekiem. Protams ir arī daudz lāga jauniešu, bet pēdejā laikā satiekot esošos jauniešus no Rīgas nākas secināt ka tālāk par savu degunu neko neredz un tas ka tālāk kas viņam apkārt neko nevēlas zināt, bet nedot Dievs parādās kāds nedaudz asiņaināks raksts par kaut ko, vismaz par mums tad nākas dzirdēt visādus pārmetumus par to kur pašiem necik nav poņas par visu notiekošo!!!

Agrak vajadzeja mazak likumus raksti, jo cilveki pasi dzivoja vairak saskana ar dabu. Dabas norises vini macijas no berna kajas un tapec nekadi kursi un eksameni vajadzigi nebija.... Tapec ari vel sodien ir tada atskiriba starp pilsetniekiem un lauku cilvekiem. Es pats esmu dzimis ridzinieks, bet bernibu pavadiju "vazajoties" senciem lidz pa meziem, abi vecaki bija mezierikotaji, tapec ka vasaras brivlaiks, ta jauna vieta, jauns mezs, jauni draugi.... vel tagad bernibas atminas silda sirdi, grabekli siena plava, eglu zaru vigvami tuveja meza, loki un bultas no kartigas lazdas... Vedzeles keram upite ar daksinam, pienu dabujam katru ritu svaigi slauktu. Medibu gala bija ikdiena, senes un ogas (seviski ogas) lasijam ar opbligato normu (katram bralim 1 litrs)... Eh ta var turpinat bezgaligi....

Jā Andri!
Siena pļaujas laiks, kā smaržoja svaigi nopļautais siens, vēlāk to krāvām vezumos un vedām uz siena šķuni, smaržas, darbs :) Pusdienās kartupeļi ar visām mizām vārīti, lauku krējums, klāt vēl visam lauku biezpiens, marinēta siļķe un pa virsu vai nu rūgušpiens vai nu mājas aliņš :)
Vakaros tiko izlsauktu pienu vai nu ar svaigām salasītām meža ogām vai nu ar vēl vecajos laikos ceptām mazajām vai lielajām baranciņām ņam ņam :)
Kādas bija kartupeļu talkas agrāk, viss ciems viens otram palīdzēja rakt, vēlāk pirtiņa pa melno, pirmās kartupeļu pankūkas ar lauku krējumu un biezpienu. Vēlā rudenī mēslu talka, ar savs darbs, sava smarža, kaut arī nepatīkama, tomēr ar patīkamām atmiņām saistās :) Pa ziemu darbs mežā pie malkas sagatavošanas, svaigi nozāģētās egles zari, un tie sārti deg gunkuros, pārsalis dzer ar lieliem malkiem karsto tēju, uzzēd sasalušu butiku, kompānija, darba spars. Pavasarī sējas laiks, atkal talkā nāk zirdziņš, aršana, ecēšana, vēlāk kartupeļu stādīšana, tiko no ziemas miega atsalusī zeme, kā tā smaržo. Tiko sāk plaukt pirmās lapiņas, mežā kādas smaržas, tur uzzied pirmie sniegpulkstenīši, vēlāk citas puķes, visas malas ir pilnas ar visādām smaržām, viss smaržo, zāle, mežs, zeme.
Bet varasā kad ir liela sutoņa, pēc riktīgās siltās lietus gāzes, vārtīties pa peļķēm, lēkāt pa tām, taisīt šļakatas, bet smaržas, smaržas kādas bija pēc tāda lietus, vienkārši gaiss pārsprāga no visa šī smaržu buķeta.
Vot tā bija agrāk, bet tagad reti pienākas to piedzīvot :( Bet kā gribās dažreiz atgriezties bērnībā un visu to izbaudīt no jauna :)