Mūsu kolektīva ja ir usnidzis svaikgs sniedziņš tad medibas pat nesakas bez lenkšanas,jo kāda jēga skraidīt pa tukšo un vel ziema dienas isas un var tik paspēt kadus paris mastus izdzīt.
Norita mednieki aprunā perspēktivākos mastus un nolemj kurus jālenc.Tad tiek izvadāti mednieki,parasti lenc pa vienam jo bieži gadas ka var ari zverus satikt un ari išaut.Tad mednieks apiet apkart kvartālam un skatas cik pēdu ir iekšā un āra un tad secina vai ir zvēri masta vai nau.Tad nodot ziņas medību vadītājam un tas izlemj par to ko pirmodzīs.Pasakums ir ļoti intresants un aizraujoš un ari ir labi pēdas jāpazīst,jo viegli sajaukt sniega.Tasa arī vis.
Janci,tā lieta ir baigi vienkārša.No rīta salasās veči un nospriež ka jāiet lenkt,tā nu viņi lenc un lenc līdz pusdienām.Kad visi ir atnākuši,nospriež ka laiks iedzert pusdienas.Pēc pusdienām lenc atkal kamēr vakars klāt, nu tad beidz to lietu,nosaka ka bija labas medības un iet iedzert vakariņas.:DDD
Baigi labā doma! Nekad nebija ienācis prātā, ka var darīt arī tā..... Tikko uzsnigs sniegs noteikti pamēģināšu!!!! Liels paldies par padomu!!!!!! :))))))
...redz,Uģi Drevinski,(ja tā Tevi sauc)mednieki ir tauta ar pataloģiskām ,no senčiem nezudušām novirzēm uz medībām,un patiesu apkārtējās pasaules uztveri. ziemā lencot ,brienot pa sniegu ir karsti un ļoti karsti.,:). ja netici ,aprauj rinķī kādam meža nogabalam pa sniegu kilometrus pāris sajūtu izjušanas nolūkos. paņem līdzi zīmuli un papīra lapu ,sagrafē ailītes pa zvēru sugām piem.aļņi,brieži,vāverītes,u.t.t. ,un sāc skaitīt svaigās pēdas pa sugām un pierakstīt ar +zīmi mastā iekšā,ar-ārā. piem .aļņi +2,-5,+7,-1,...+7...,noslēdzot apli ap mastu (medīt paredzēto meža nogabalu) saskaita bilanci .piem. te sanāk ka mastā varētu būt 10 aļņi.super...,bet ,janvārī aļņus nemedīj.,:). īstenībā,ja interesē medības ,iesaku sameklēt un palasīt "Lielo medību grāmatu".
Tā lenkšana un vēlāk medīšana nav nemaz tik vienkārša lieta kā sākumā var likties. Bez pēdu pazīšanas ir jāzin arī mežs un iespējamās dzīvnieku guļas un vekseļu vietas, lai lencot nepaceltu medījumu - ja protams lencējs to nedara ar mērķi. Lenkšana ir atbildība un mūsu klubā lencējs parasti iet arī dzīt. Ja labi ielenkts cūku masts tad šādām medībām ir arī tāda priekšrocība, ka iespējams piedalīties nelielam mednieku skaitam un labam sunim. Mazākais cilvēku skaits uz ielenktām cūkām kur esmu piedalījies ir 3 mednieki un suns. Pie ielenktiem mastiem parasti izmanto 1 - 2 dzinējus un ideāli ir, ja piedalās arī labs - i suns. Dzinēji parasti ir asie zēni, nu parasti arī aktīvākie mednieki un lencēji, kas ir izturīgi un pacietīgi, ja lopiņi (parasti pievakarē) sak mest apļus, nu tad bez šādiem asiem un labiem suņiem neiztikt. Ja lencēja uzdevums ir labi ielenkt, tad dzinēja uzdevums ir labi izdzīt un parasti to dara pa pēdējo pēdu jeb "špūri". tas nav grūti izdarāms pie jauna sniedziņa un maza pēdu skaita, bet tādos apstākļos kā pašreiz kad sniegs nav snidzis vairāk kā nedēļu tas ir pa spēkam labam pēdzinim un sunim. Nu interesanti ir dzīt lūsi un tur arī ir vajadzīga liela pacietība, jo tādus virtuozus lēcienus sāņus no savas pēdas un lavierēšanu pa izgāstiem kokiem, saknēm, pieiešanu tuvu klāt mednieku līnijai un aizlavīties nemanāmam spēj tikai kaķis... Medības ar lenkšanu ir ārkārtīgi interesantas un sportiskas tiem, kas to lietu aktīvi dara. Jā un šoziem labi noder slēpes! NE pūku un ejiet lenkt!
Mēs no rīta salasāmies noteiktā vietā, norunājam kur kas ko lenks. Parasti to dara 4-5 grupas. Vietām braucam ar auto, jo kājām nav jēgas iet, bet kad jālenc tuvāk mežam vai pa mežu ,tad protams lielākoties to darām tikai kājām. Ja maz pēdu tad neko neatzīmējam uz papira, ja tomēr lencam mežā netālu no barotavām tad bez papīra un pus litra tur netikt skaidrībā :D. Lenkšanu parasti beidzam kaut kur 10 vēlākais ap divpasmitiem atkarībā jo pēdu daudzuma. Paēdam pusdienas, apspriežam kuru mastu kā dzīt, un tad auto iekšā un aiziet uz to pusi.
Parasti mastu dzen vai nu tie kas lenca mastu, vai nu pieredzējušie dzinēji, kas spēj no lielā pēdu daudzuma atrast pareizo virzienu, un protams daudz kas atkarīgs no labiem suņiem.
Numurus liek pirmkārt uz ieejošām uz izejošām pēdām, dzīvnieku takām un protams tādās vietās kur dzīvnieks mīl aiztīties. Masta dzīšana dažreiz aizņem nepilnu stundu, bet dažreiz kur var pus stundas pārdzīt mastu var dzenāt rukšus turp un atpakaļ pa mastu veselu dienu un tā pat viņus neidzīt ārā. Tādi gadījumi manā praksē ir piedzīvoti, dzen kā gribi, bet skriet ārā nevēlas, jā nelielai daļai nervi neiztur un mēģina aiztīties, tur jau viņu gaida mednieks.
Bet godīgi sakot, dzinējmedības uz rukšiem ir ļoti interesants, aizraujoš un arī pacietības pilnas medības. Protams arī izturībai labai jābūt. Tas ir kad tevi noliek lauka malā vai kādā izcirtumā, liels sals un vējš, tad pēc kādām 20 min, jau pats lēkā kā zakis pa mednieku līniju lai nenosaltu :)
Bet kad izdzirdi ka suņuks sāk riet un dzīt rukšus, tas ka salsti un drebi uzreiz aizmirstās, un ja ieraugi ruksi, tad pat karsti paliek un adrenalīns sit aukstu vilni :)
Aizmirsu iepriekš piebilst par tādu lietu kā pēdu dzēšana un, jo īpaši svarīgi tas ir pie šādiem laika apstākļiem kad nav jauna sniega un katras pēdas ir ārkārtīgi rūpīgi jānopēta. Pēdu dzēšanu veic dienu pirms medību dienas un pārsvarā pa galvenajiem ceļiem izbraucot ar autiņu. Ka to dara? Ja laba atmiņa un pēdu nav daudz tad var vienkārši tās iegaumēt un nākamajā dienā skatīt jaunas un neņemt vērā vecās, bet ja pēdu ir daudz tad tās ir lietderīgi nomīdīt vai, ja grib atrāk tad aizslauka ar nocirstu eglīti ko velk aiz automašīnas.
Norita mednieki aprunā perspēktivākos mastus un nolemj kurus jālenc.Tad tiek izvadāti mednieki,parasti lenc pa vienam jo bieži gadas ka var ari zverus satikt un ari išaut.Tad mednieks apiet apkart kvartālam un skatas cik pēdu ir iekšā un āra un tad secina vai ir zvēri masta vai nau.Tad nodot ziņas medību vadītājam un tas izlemj par to ko pirmodzīs.Pasakums ir ļoti intresants un aizraujoš un ari ir labi pēdas jāpazīst,jo viegli sajaukt sniega.Tasa arī vis.
Parasti mastu dzen vai nu tie kas lenca mastu, vai nu pieredzējušie dzinēji, kas spēj no lielā pēdu daudzuma atrast pareizo virzienu, un protams daudz kas atkarīgs no labiem suņiem.
Numurus liek pirmkārt uz ieejošām uz izejošām pēdām, dzīvnieku takām un protams tādās vietās kur dzīvnieks mīl aiztīties. Masta dzīšana dažreiz aizņem nepilnu stundu, bet dažreiz kur var pus stundas pārdzīt mastu var dzenāt rukšus turp un atpakaļ pa mastu veselu dienu un tā pat viņus neidzīt ārā. Tādi gadījumi manā praksē ir piedzīvoti, dzen kā gribi, bet skriet ārā nevēlas, jā nelielai daļai nervi neiztur un mēģina aiztīties, tur jau viņu gaida mednieks.
Bet godīgi sakot, dzinējmedības uz rukšiem ir ļoti interesants, aizraujoš un arī pacietības pilnas medības. Protams arī izturībai labai jābūt. Tas ir kad tevi noliek lauka malā vai kādā izcirtumā, liels sals un vējš, tad pēc kādām 20 min, jau pats lēkā kā zakis pa mednieku līniju lai nenosaltu :)
Bet kad izdzirdi ka suņuks sāk riet un dzīt rukšus, tas ka salsti un drebi uzreiz aizmirstās, un ja ieraugi ruksi, tad pat karsti paliek un adrenalīns sit aukstu vilni :)