Jāiesniedz nottu
Aizvadītajās brīvdienās, iespējams, no Krievijas Latvijā ieklīdis vilku bars Viļakas novada Vecumu pagastā mežā pie barotavas saplosījis pieaugušu mežacūku.
Mednieku biedrības "Vecumu mednieks" valdes loceklis Alberts Draviņš pastāstīja, ka vilku pēdas pie mežacūku barotavas mednieki pamanījuši aptuveni nedēļu pirms notikušā. Toreiz mēģinājumi sastapt vilkus beigušies bez rezultātiem.
Nedēļu vēlāk, atvedot uz barotavu kārtējo ēdiena devu, mednieki pamanījuši milzīgu asiņainu sniega lauku un vilku bara pēdas. Apskatot notikuma vietu uzmanīgāk, mednieki atraduši mežacūkas ādas gabalus un apgrauztas kājas. Tas bija viss, kas palicis pāri no pieaugušas mežacūkas.
Dodoties pa pēdām, ko sniegā bija atstājuši astoņi pieauguši vilki, mednieki uzgājuši mežacūku izrakņātu lauku. Ieskatoties uzmanīgāk, viņi konstatējuši, ka tā ir vilku "sadancota" vieta. Ziema, kā zināms, ir vilku kāzu laiks. Pēc kārtīgas maltītes "meža sanitāri" acīmredzot bija nolēmuši ļauties arī citai baudai.
Sajutuši, ka vilku baram jābūt kaut kur tuvumā, mednieki tos sākuši lenkt ar jaunu sparu, un šoreiz viņu centieni vainagojušies panākumiem - medniekiem izdevies ielenkt plēsoņu baru un divus vilkus nomedīt. Pārējiem no aplenkuma palaimējās izsprukt un aizmukt pāri robežai uz plašajiem Krievijas mežiem.
Gribētu uzzināt , kā ir medīties pierobežā? Robeža tak izraisa korekcijas medību procesā. Ja lopiņš sašauts aiziet pāri- tad čau. Cik zinu ,leiši gar robežu stacionārus torņus sacēluši un to tik gaida ka no Latvijas kāds lopiņš parādīsies. Kā izturaties pret ārzemniecēm (cūkām) , lencat pirmās,vai kā?
Mums arī ir medību apgabals pretīm Mažeiķiem; mēs esam nolīguši pāris braķīšus, kuriem mantojumā ir pāris RPD un viņi vaktē un apsargā pierobežu; Problēmu nav...
Nevis Krievu vilki, bet dzīvniekiem vienkārši nav robežu - cilvēku izpratnē! Nu no Krievijas un atpakaļ nepārtraukti notiek dzīvnieku migrācija un tas ir normāli, bet nenormāla jeb pareizāk apgrūtinājums šeit medīt ir mednieku formējumiem, jo ir papildus jāsaskaņo medības ar robežsardzi - pat medību laiki, bet visa pamatā ir izņemt atļauju ko izsniedz uz vienu gadu, lai varētu uzturēties šajās zonās. Šie noteikumi attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, bet, ne uz EU dalībvalstu robežām.
Aprīkojums: iž 58 16kal., MC21-12, Tikka T3 Hunter 308WIN;iž18 M-M;CM-2
Medību trofejas: 1
19.01.2010. 22:39
Jaaa....visaa Latvijaa riiko vilku medības pieaicinot medniekus no visas Latvijas, bet Latgalieshi laikam taada lepna tauta...visu protam, visu maakam, visu daram pashi...
Vīri - neaizmirstiet nākošreiz uzaicināt A.Lambu, jo tagad šamējais jūtas aizvainots.
Varētu padomāt, ka viemēr medības tiek plānotas un vilki medniekus gaidīs, kamēr šie sabrauks no visas Latvijas.
Arti, var redzēt, ka tu neizproti pierobežas kolektīvo medību īpatnību. Piemēram, kolēktīvs kurā medīju atrodas blakus Vecumu medību kolektīvam un arī mūsu teritorija robežojas ar Krieviju. Krievijas mednieki nedrīks medīt 5 km no robežas, protams tam ir savi + un -. Ļoti reti madībās rīko paši krievu robežsargi.
Tie paši astoņi vilki janvāra sākumā bija ienākuši mūsu kolektīva teritorijā, bet pamanījām diemžēl vakarā un pa nakti jau bija devušies atpakaļ uz Krieviju. Tā diemžēl notiek periodiski, kad atnāk paēst un atpakaļ. Tajā dienā mēs satikām vecumiešus un viņi pastāstīja, kad esot ienākuši vilki, kuri tiks lenkti un sarunājām doties palīgā. Tā kā nebija garantijas, kad vilki nēesot aizgājuši uz Krieviju, mēs nolēmām apiet staltos un nepieciešamības gadījumā sazvanīties. Tā arī mums neviens nepiezvanīja un nolēmām sakām dzīt mastu. Braucot uz mājām pēc neveiksmīgām medībām tika sazvanīts vecumu kolektīvs un uzzinājām par divu vilku nomedīšanu. Uz jautājumu, kāpēc mūs nepasaucāt, viņi atbildēja, kad esot sazvanījuši vienu no mūsu medniekiem, kurš atbildēja: mēs labāk medīsim staltos. Bijām nepatīkami pārsteigti, jo sarunā ar blakus kolektīva medniekiem piedalījās arī tas medniks kuram zvanīja. Diemžēl viņu vēl nēsam satikuši, lai pateiktu "paldies".
p.s. iespējams ar kopīgiem spēkiem panākumi būtu bijuši labāki.
Aizvadītajās brīvdienās, iespējams, no Krievijas Latvijā ieklīdis vilku bars Viļakas novada Vecumu pagastā mežā pie barotavas saplosījis pieaugušu mežacūku.
Mednieku biedrības "Vecumu mednieks" valdes loceklis Alberts Draviņš pastāstīja, ka vilku pēdas pie mežacūku barotavas mednieki pamanījuši aptuveni nedēļu pirms notikušā. Toreiz mēģinājumi sastapt vilkus beigušies bez rezultātiem.
Nedēļu vēlāk, atvedot uz barotavu kārtējo ēdiena devu, mednieki pamanījuši milzīgu asiņainu sniega lauku un vilku bara pēdas. Apskatot notikuma vietu uzmanīgāk, mednieki atraduši mežacūkas ādas gabalus un apgrauztas kājas. Tas bija viss, kas palicis pāri no pieaugušas mežacūkas.
Dodoties pa pēdām, ko sniegā bija atstājuši astoņi pieauguši vilki, mednieki uzgājuši mežacūku izrakņātu lauku. Ieskatoties uzmanīgāk, viņi konstatējuši, ka tā ir vilku "sadancota" vieta. Ziema, kā zināms, ir vilku kāzu laiks. Pēc kārtīgas maltītes "meža sanitāri" acīmredzot bija nolēmuši ļauties arī citai baudai.
Sajutuši, ka vilku baram jābūt kaut kur tuvumā, mednieki tos sākuši lenkt ar jaunu sparu, un šoreiz viņu centieni vainagojušies panākumiem - medniekiem izdevies ielenkt plēsoņu baru un divus vilkus nomedīt. Pārējiem no aplenkuma palaimējās izsprukt un aizmukt pāri robežai uz plašajiem Krievijas mežiem.
"runā" ka plēsēji pie robežas pulcējas, Latvijā "cūku" daudz...
Varētu padomāt, ka viemēr medības tiek plānotas un vilki medniekus gaidīs, kamēr šie sabrauks no visas Latvijas.
Tie paši astoņi vilki janvāra sākumā bija ienākuši mūsu kolektīva teritorijā, bet pamanījām diemžēl vakarā un pa nakti jau bija devušies atpakaļ uz Krieviju. Tā diemžēl notiek periodiski, kad atnāk paēst un atpakaļ. Tajā dienā mēs satikām vecumiešus un viņi pastāstīja, kad esot ienākuši vilki, kuri tiks lenkti un sarunājām doties palīgā. Tā kā nebija garantijas, kad vilki nēesot aizgājuši uz Krieviju, mēs nolēmām apiet staltos un nepieciešamības gadījumā sazvanīties. Tā arī mums neviens nepiezvanīja un nolēmām sakām dzīt mastu. Braucot uz mājām pēc neveiksmīgām medībām tika sazvanīts vecumu kolektīvs un uzzinājām par divu vilku nomedīšanu. Uz jautājumu, kāpēc mūs nepasaucāt, viņi atbildēja, kad esot sazvanījuši vienu no mūsu medniekiem, kurš atbildēja: mēs labāk medīsim staltos. Bijām nepatīkami pārsteigti, jo sarunā ar blakus kolektīva medniekiem piedalījās arī tas medniks kuram zvanīja. Diemžēl viņu vēl nēsam satikuši, lai pateiktu "paldies".
p.s. iespējams ar kopīgiem spēkiem panākumi būtu bijuši labāki.