Ssitie riimas eed tagat visu kas kustas irbenus zakkeenus ssnepeenus..uttVinnu skaits ir taadaa daudzumaa ka taa arii tuvaakajaa laikaa nemediisim nevienu no ssiem dziivniekiem!Varbuut buutu jaasaak ciina ar ssiem paraziitiem jo vinni jau paliek arvien vairaak un vairaak!!!!!
Kaata atliek tik kaadam redzeet vai dzirdeet....:)Vienu briidi paraadiijaas kautkaada informaacija ka kautko vajadzeetu dariit lietas labaa-bet taa ar pieklusa!!!
Kamēr viņi nav ieviesti šaujamo kārtā ,labāk neaiztikt. To ka viņi paliek par postītājiem ,tas ir fakts. Tas jau ornitologu lauciņš. Ja jau tagad atļāva meža zosi šaut, tad varbūt tur augšā kāds sāks domāt arī par zaķēnu ,irbēnu un citu radībiņu aizsargāšanu pret šo plēsoņu. Itkā svētelis utt bet kaitnieks reāls.
Tāpēc jau pasaulē daudz kas ir dirsā, ja šitādi aizsargātāji sāks jaukties iekšā dabas norisēs. Stārķi ir daudz tāpēc ka tiem ir ko ēst. Nebūs paikas - nebūs stārķu. Ko tad jūs darīsiet ar stārķa trofeju? Dzīvniekus medī (vismaz Latvijā) lai tos apēstu vai vismaz savāktu ādu. Ko iesākt ar stārķi? Nogalināt tikai tāpēc, ka tas ir cilvēku barības konkurents?
Stārķi ir daudz arī tapēc,ka cilvēki ir veicinājuši(ar ligzdu vietām)stārķu skaita pieaugumu.
Par trofeju savākšanu.Es lapsas medīju vienā pierīgas kolektīvā,un no nomedītajām paņemt priekš ādas var tikai katru 7-9,jo pārējās ir slimas ar kašķi,a slimas viņas ir tapēc,ka viņu ir nenormāli daudz.
Sākt vajadzētu ar kraukli, pret kuru sabiedrības attieksme ir tāda, ka neviens īpaši nesāktu brēkt, ja tos varētu medīt. Problēma ar putnu direktīvu - jāpanāk ģeogrāfiskais izņēmums, ko, domāju, ka varētu, jo *kraukļu skaits ir ļoti liels; *tie nenoliedzami negatīvi ietekmē citas populācijas; *kraukļiem principā nav dabīgo ienaidnieku, ērgļi un ūpji nav nopietni vērtējami. Protams, tas nozīmētu, ka ierēdņiem būtu jāpakustina savas d*as...
Faktiski, līdzīgi argumenti ir arī par stārķi, taču - stārķa gadījumā ir sabiedrības attieksme, kuru redzami pauž "Jānis Lūsis". Viņš neapjēdz, ka, piemēram, griezes, paipalas, laukirbes, lauku cīruļi un citas uz zemes ligzdojošu putnu sugas nemaz nav medījamo sugu sarakstā, bet no stārķa tieši šīs sugas cieš visvairāk. Protams, varam gaidīt, ka pienāks laiki, kad vairs nebūs griežu, paipalu, cīruļu, zaķu, irbju...nu jā, tad arī stārķiem nebūs ko ēst un to skaits samazināsies...bet tā būtu infantila pieeja; kaut nevar gaidīt no *parastā* cilvēka spēju analizēt lietas kopsakarībās...
Jebkurā gadījumā - lai stārķi padarītu par medījamo ir jāveic objektīvi pētījumi, jāiepazīstina ar tā rezultātiem publika; uz emocionālajiem brēcieniem jāatbild ar argumentiem, kas pamatoti ar faktiem...tad, jā, varēsim stārķu skaitu samazināt oficiāli. Taču, lai šo jautājumu sāktu risināt, vajag "politisku gribu" - tās nav :(
Jāni L. tu laikam esi ornitologs, vai katkas tamlīdzīgs..... mūsdienu apstākļos ( kad cilvēks ir izjaucis dabisko līdzsvaru dabā) ilgstoši nemedījot (pat saudzējot ieceļot svēto kārtā) vienu sugu(stārķis) tā savairojās tādos apmēros, ka sāk būtiksi ietekmēt citas sugas(irbes, griezes, zaķus un citus pļavās perējošos, dzemdējošos dzīvniekus, putnus) un pat sāk apdraudēt to pastāvēšanu! Stārķi ir ne tikai ļoti savairojušies, bet viņi ir apzinājušies to, ka viņus šeit neviens neaizstiek un ir pazaudējuši jebkādas bailes no cilvēka, šis faktors stārķu medības padarītu par pilnīgi garlaicīgām medībām, jo viņus ir tik vienkārši nomedīt, bet ir nepieciešamas lai beidzot ieviestu līdzsvaru dabā. Jāni vai tas ir normāli ka latvijā vasarās mīt vairāk stārķu(mednieks), kā zaķu(medījums)??? Kā var but ka plēsēja ir vairāk, kā medījuma??? vasarā esi redzējis ka pļaujot pļavu, stārķi salaižās pilns lauks pa 40 un vairāk gab. un pilnībā ignorē cilvēka klātbūtni! Tev taisnība viņiem ir VĒL ko ēst, un būs arī nākotnē, jo abinieki viņu populāciju var uzturēt arī turpmāk, arī pēc laukuputnu un zaķu pilnīgas iznīcības, šo lielo plēsēju dēļ!
Stārķim praktiski nav dabīgo ienaidnieku un tāpēc cilvēkam pašam ir jāpilda šī funkcija, kas vissticamāk tuvakajā laikā nenotiks, jo Latvijas mednieki un to pārstāvošās organizācijas saprot, ka sākot runāt publiski pa šo samilzušo problēmu sabiedrība medniekus apēstu bez sāls! Ar šadiem priekšlikumiem vajadzētu nākt klajā ornitologiem, ko iespējams sabiedrība uzklausītu bez pārmetumiem, ka mednieku resnām pakaļām atkal gribas ko slaktēt, mocīt, u.t.t. Bet diemžel ornitologi negrib atzīt, ka stārķis nodara tik lielu postu Latvijas faunai.... Ornitologi! Drīz tiks izēsti arī visi pļavās mītošie putniņi, atopaties!!!
Aizmirsu piebilst, ka līdzīga problēma ir arī ar dzērvēm, bet ne visur, dzērvju bari ( lielākais ko pats esmu redzējis ir ap 1000 gab) noposta lielus sējuma platības un nodaru lielu postu lauksaimniekiem, bet zemnieki neko nevar pasākt, lai aizsargātu savus sējumus!
Šito nevajag darīt - nevajag jaukt kopā sugas, kas kaitē lauksaimniecībai, ar sugām, kas kaitē bioloģiskai daudzveidībai.
Lauksaimniecības problēma jārisina, pirmkārt, ar kompensāciju un, otrkārt, ja nu postījumu un kompensāciju apmēri sāk palikt ievērojami - ar sugas iekļaušanu medījamo sarakstā un medīšanu. Tātad, lauksaimniecībai problēmas nodarošos radījumus, kas nav medījami, vajag nodēvēt kā problēmu grupu Nr. 1.
Bet tēma ir par sugu/-ām, kas kaitē bioloģiskai daudzveidībai un īpaši apdraudētām sugām - tai pašai griezei. Tiksim galā ar to. Tā būtu problēmu grupa Nr.2., kurā pašreiz ietilpst krauklis, stārķis un - atļaušos - noteiktās vietās arī niedru lija.
Trešā problēmu grupa būtu zivjsaimniecību ietekmējošie un zivju resursu krājumu samazinājumu radošās sugas: kormorāns, zivju gārnis, ūdrs. Atkal - birokrātisks darbs, sākumā nopietni pētījumi un, finālā, mēs tos varētu medīt. Protams, kā nu ar kuru no minētajām sugām ir ar to birokrātiju; ar ūdru laikam būtu visgrūtāk, taču ne neiespējami.
Piektā problēmu grupa - kas prasās pēc nopietniem pētījumiem, lai vispār varētu pieskaitīt problēmu grupām: ūdensputnu savstarpējās attiecības; konkrētāk gulbju skaita ietekme uz pīļu un citu ūdensputnu populācijām. Jā, starp citu, gulbji ietilpst arī pirmajā problēmu grupā, jo vietām pavasaros un rudeņos lauki ir balti ne no sniega, bet no gulbju bariem.
Tā lūk. Apmēram šādi kādam "politikas veidotājam" vajadzētu sarindot problēmas un tās paralēli risināt - tad būtu vismaz objektīvi pētījumu rezultāti, kas kaut vai "apgāztu" pieņēmumus par sugas kaitējumu tādā vai citādā mērā, vai drīzāk pierādītu un tad būtu informācija, uz kuru pamatojoties varētu sākt iekustināt lielās birokrātiskās dzirnas...Bet - atkal - nav politiskās gribas, vieglāk taču ir problēmas ignorēt un nedarīt neko :)
Tak klapē tik nost, bet tā lai neredz citi un pierādījumus noslēp. ;)
Par trofeju savākšanu.Es lapsas medīju vienā pierīgas kolektīvā,un no nomedītajām paņemt priekš ādas var tikai katru 7-9,jo pārējās ir slimas ar kašķi,a slimas viņas ir tapēc,ka viņu ir nenormāli daudz.
Faktiski, līdzīgi argumenti ir arī par stārķi, taču - stārķa gadījumā ir sabiedrības attieksme, kuru redzami pauž "Jānis Lūsis". Viņš neapjēdz, ka, piemēram, griezes, paipalas, laukirbes, lauku cīruļi un citas uz zemes ligzdojošu putnu sugas nemaz nav medījamo sugu sarakstā, bet no stārķa tieši šīs sugas cieš visvairāk. Protams, varam gaidīt, ka pienāks laiki, kad vairs nebūs griežu, paipalu, cīruļu, zaķu, irbju...nu jā, tad arī stārķiem nebūs ko ēst un to skaits samazināsies...bet tā būtu infantila pieeja; kaut nevar gaidīt no *parastā* cilvēka spēju analizēt lietas kopsakarībās...
Jebkurā gadījumā - lai stārķi padarītu par medījamo ir jāveic objektīvi pētījumi, jāiepazīstina ar tā rezultātiem publika; uz emocionālajiem brēcieniem jāatbild ar argumentiem, kas pamatoti ar faktiem...tad, jā, varēsim stārķu skaitu samazināt oficiāli. Taču, lai šo jautājumu sāktu risināt, vajag "politisku gribu" - tās nav :(
Stārķim praktiski nav dabīgo ienaidnieku un tāpēc cilvēkam pašam ir jāpilda šī funkcija, kas vissticamāk tuvakajā laikā nenotiks, jo Latvijas mednieki un to pārstāvošās organizācijas saprot, ka sākot runāt publiski pa šo samilzušo problēmu sabiedrība medniekus apēstu bez sāls! Ar šadiem priekšlikumiem vajadzētu nākt klajā ornitologiem, ko iespējams sabiedrība uzklausītu bez pārmetumiem, ka mednieku resnām pakaļām atkal gribas ko slaktēt, mocīt, u.t.t. Bet diemžel ornitologi negrib atzīt, ka stārķis nodara tik lielu postu Latvijas faunai.... Ornitologi! Drīz tiks izēsti arī visi pļavās mītošie putniņi, atopaties!!!
Lauksaimniecības problēma jārisina, pirmkārt, ar kompensāciju un, otrkārt, ja nu postījumu un kompensāciju apmēri sāk palikt ievērojami - ar sugas iekļaušanu medījamo sarakstā un medīšanu. Tātad, lauksaimniecībai problēmas nodarošos radījumus, kas nav medījami, vajag nodēvēt kā problēmu grupu Nr. 1.
Bet tēma ir par sugu/-ām, kas kaitē bioloģiskai daudzveidībai un īpaši apdraudētām sugām - tai pašai griezei. Tiksim galā ar to. Tā būtu problēmu grupa Nr.2., kurā pašreiz ietilpst krauklis, stārķis un - atļaušos - noteiktās vietās arī niedru lija.
Trešā problēmu grupa būtu zivjsaimniecību ietekmējošie un zivju resursu krājumu samazinājumu radošās sugas: kormorāns, zivju gārnis, ūdrs. Atkal - birokrātisks darbs, sākumā nopietni pētījumi un, finālā, mēs tos varētu medīt. Protams, kā nu ar kuru no minētajām sugām ir ar to birokrātiju; ar ūdru laikam būtu visgrūtāk, taču ne neiespējami.
Piektā problēmu grupa - kas prasās pēc nopietniem pētījumiem, lai vispār varētu pieskaitīt problēmu grupām: ūdensputnu savstarpējās attiecības; konkrētāk gulbju skaita ietekme uz pīļu un citu ūdensputnu populācijām. Jā, starp citu, gulbji ietilpst arī pirmajā problēmu grupā, jo vietām pavasaros un rudeņos lauki ir balti ne no sniega, bet no gulbju bariem.
Tā lūk. Apmēram šādi kādam "politikas veidotājam" vajadzētu sarindot problēmas un tās paralēli risināt - tad būtu vismaz objektīvi pētījumu rezultāti, kas kaut vai "apgāztu" pieņēmumus par sugas kaitējumu tādā vai citādā mērā, vai drīzāk pierādītu un tad būtu informācija, uz kuru pamatojoties varētu sākt iekustināt lielās birokrātiskās dzirnas...Bet - atkal - nav politiskās gribas, vieglāk taču ir problēmas ignorēt un nedarīt neko :)