Izveidoju jaunu tēmu, jo šī tēma varētu būt kā turpinājums iepriekš rakstītajam – http://www.medniekiem.lv/discu... "Latvijas avīzē" uzgāju interesantu rakstu ("Vēži tie paši. Un kule arī") ar ieskatu par 2010. gada MSAF līdzekļu sadalījumu. Daži citāti no raksta:
Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds (MSAF) tika dibināts 1998. gadā. Pirmos piecus gadus tas stāvēja tukšs, tam paredzētā nauda tika ieskaitīta valsts budžetā. Pirmie projekti tika finansēti tikai 2004. gada nogalē. Medību likuma 31. pants nosaka, kas veido MSAF līdzekļus un kā tie tērējami: - medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem; - medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei; - līdzdalībai starptautiskās mednieku organizācijās; - mednieku izglītošanai.
Šogad pavisam tika saņemti 26 projektu pieteikumi par kopējo summu 244 727,71 Ls. Fonda konsultatīvās padomes loceklis Ainārs Zvejnieks informēja, ka 2009. gadā fonda finansējumam bija jābūt 290 000 latu, gada beigās to samazināja līdz 251 000, un, kad pienāca laiks dalīt naudu 2010. gadā iesniegtajiem projektiem, pieejami vairs bijuši tikai 140 681 lats. Kā zināms, fondā tiek ieskaitīti mednieku maksājumi par gada kartēm un licencēm, kas veido fonda līdzekļu lielāko daļu.
Viss raksts – http://www2.la.lv/lat/latvijas... Salīdzinājuma pēc pieminēšu kā organizācija medību jomā (medību saimniecības finansu līdzekļu plūsma) norit Lietuvā un Igaunijā. Lietuva. Mednieku vienīgie maksājumi ir par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes. Šīs maksas lielums ir apstiprināts medību ierīcības projektā un ik pēc desmit gadiem var mainīties. Lielāka maksa ir par medīšanu lapu koku mežos ar skuju koku piejaukumu līdz 50 procentiem. Tad par hektāru jāmaksā 1,88 liti. Zemākā maksa ir par ūdeņiem – 0,1 lits par hektāru. Valsts budžetā no mednieku maksājumiem gadā nonāk nedaudz vairāk par trīs miljoniem litu. Tos ieskaita Dabas aizsardzības fondā un caur dažādiem projektiem visa nauda tiek atgriezta medību saimniecībā. Igaunija. Valsts neiekasē maksu par valsts medību platību izmantošanu medībām, bet valstī tiek aprēķināta maksa par medību resursu izmantošanu medību iecirknī. 2006. gadā šī maksa bija 7 milj. EEK jeb 1,73 EEK/ha. Visa maksa par medību resursu izmantošanu tiek ieskaitīta Medību fondā. Citu maksājumu – sezonas kartes, maksa par medību atļaujām nav. Valsts nodeva par atļauju ārvalstniekam medīt Igaunijā un zaudējumu atlīdzība par nelikumīgi nomedītiem dzīvniekiem tiek ieskaitīta valsts budžetā. Medību fonds. Ieņēmumi: 7 milj. EEK (maksa par medību resursu izmantošanu). Izdevumi: - 0,8 milj. EEK (ik gadu aptuveni 10 % no fonda) – medību ierīcībai; - 1,5 milj. EEK – izpētei. Monitoringa programmas, zinātniskā izpēte (alnis, lielie plēsēji, ūdensputni u.c.). Faktiski ir viens projekta pieteicējs – Mežsaimniecības un meža aizsardzības centrs (principā "Silavas" analogs) un viens projekta vadītājs, kurš atbild par projekta norisi. Visi tematikai atbiltošie mazie projekti tiek apvienoti vienā; - 2,2-2,5 milj. EEK – medību žurnāla, kā arī dažādu izglītojošu materiālu izdošanai. Žurnāls iznāk 10 reizes gadā 14500 eksemplāru tirāžā un tiek bez maksas piesūtīts visiem Igaunijas medniekiem; - 2,2-2,5 milj. EEK – apmācībai un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidei (šautuvju būve un pilnveidošana, trofeju iztādes, medību suņu apmācības voljēri, kursi, semināri, mednieku festivāls). Par medību fonda līdzekļu izlietojumu lemj padome 4 cilvēku sastāvā. Fonda padomē ietilpst tikai valsts institūciju pārstāvji. Informācijas avoti: http://www.mezi.lv/index.php?n...; http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1... (šī ir galīgā versija, kaut rakstīts, ka nav).
Arnis Puksts, Šodien, 01:59 Jau tas vien, ka vadlīnijas ir pieejamas tikai 2 nedēļas pirms iesniegšanas termiņa ir necieņas un augstprātības kalngals - jo tiem, kuriem "vajag" (lasīt - kuri paši ir "konsultanti" un vienlaicīgi iesniedzēji), tiem viss ir pieejams laicīgi - jā, protams, es to nevaru pierādīt. Taču - vai ir kaut viens leģitīms mērķis, kādēļ vadlīnijas nevarētu būt pieejamas vismaz mēnesi pirms iesniegšanas termiņa?
Arni, nav īpašas starpības vai dokuments saucas "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2010. gadam" vai "...... 2009. gadam", jo principiālu atšķirību šajos dokumentos nav. Un šeit nu kā reiz iederas citāts no MMD žurnāla galvenā redaktora slejas (http://www.zurnals-mmd.lv/?sad...): "Bet varbūt viss patiesībā ir daudz vienkāršāk? Varbūt taisnība baumotājiem, kas melš, ka nu jau vairākus gadus pēc kārtas nevis medību saimniecības vajadzības nosaka "Vadlīniju" un attiecīgi fondā iesniedzamo projektu saturu, bet gan otrādi – šaurākā lokā iepriekš "izpunktierēti" projekti ir tie, kas nosaka "Vadlīnijās" rakstāmo. Un varbūt "masu mediju" un "atspoguļošanas" pieminēšana "Vadlīnijās" ir vien gudras durvis iepriekšnolemtai līdzekļu sadalei? Lai viss būtu likuma priekšā jauki sakārtots, un lai līdzekļus saņemtu tie, kas vislabāk zina, kā tos pareizi un labāk izlietot. Nezinošajiem (nepiederošajiem) fondā nekas nav jāmeklē." Lūk pats dokuments "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2010. gadam" – http://www.zm.gov.lv/doc_upl/V... Bet šeit "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2009. gadam" – http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...
Andri - īsti neizprotu, ko vēlies ar savu komentāru pateikt...cerams, ka ne to, ka tiem, kuri gribēja pieteikties uz 2010.gadu, bija jāiet pie zīlnieces ar jautājumu par to, būs šogad vadlīnijas būs tādas pašas kā pagājušā gada... Vai Tu esi gatavs uztaisīt projektu 2011.gadam, balstoties uz 2010.gada vadlīnijām un nopietni cerēt, ka ja nu kas, pa 2 nedēļām paspēsi projektu pamainīt? Nelielu projektu - varbūt arī paspēsi, bet, ja projekts ir nopietnāks un iekļauj, piemēram, būvniecību, novērtējuma uz vidi nepieciešamību, u.tml.- pamēģini 2 nedēļās kaut ko saskaņot vai iegūt kādu izziņu... Tādēļ tas, ka kaut kas de facto ir līdzīgs - pilnīgi neko nenozīmē, de jure tā ir nekorekta attieksme un, kā jau pats norādīji, citēju
"..."Vadlīnijās" ir vien gudras durvis iepriekšnolemtai līdzekļu sadalei? Lai viss būtu likuma priekšā jauki sakārtots, un lai līdzekļus saņemtu tie, kas vislabāk zina, kā tos pareizi un labāk izlietot. Nezinošajiem (nepiederošajiem) fondā nekas nav jāmeklē."
Diemžēl līdz šim, fonda darbības laikā no 2004.-2010. gadam, ļoti maza vērība pievērsta medību ierīcībai. Izņemot projektus, kas netieši skar šo problēmu: - http://www.zm.gov.lv/doc_upl/P...; - http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...; - http://www.zm.gov.lv/doc_upl/P...; - http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...; - un 2010. gadā atbalstītais projekts "Maksimāli pieļaujamais medījamo dzīvnieku populāciju blīvums un minimālais jeb kritiskais populācijas lielums" (Valsts mežzinātnes institūts "Silava"). Kas tad ir medību ierīcība? Jau atkal jāmin Lietuvas un Igaunijas piemēri. Lietuva. Medību ierīcību veic Meža un medību ierīcības institūts. Medību iecirkņus veido un to robežas vajadzības gadījumā maina tikai vadoties pēc medību ierīcības principiem un medību ierīkotāju izstrādātajiem projektiem ikvienam un katram konkrētajam medību iecirknim. Par projektu izstrādāšanu medniekiem nav jāmaksā, to finansē Dabas aizsardzības fonds (fondu sastāda maksājumi par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes) un valsts budžeta līdzekļi. Visiem medību iecirkņiem pēc likuma prasībām ne retāk kā ik pēc 10 gadiem ir jāsagatavo medību ierīcības projekti, kuros pēc bioekoloģiskajiem pētījumiem tiek konstatētas izmaiņas. Medību ierīkotāji projektu gatavošanas ietvaros veic arī lielo medījamo dzīvnieku uzskaiti. Mednieku kolektīvs ierīkotājiem var pasūtīt arī īpašas vēlmes, piemēram, bebru, zaķu vai plēsēju uzskaiti. Tomēr ikgadējo medījamo dzīvnieku uzskaiti savās platībās veic paši mednieki. Dati tiek nodoti vietējai pašvaldības komisijai, kura tad apstiprina sezonai ikgadējo medījamo dzīvnieku limitus. Igaunija. Medību ierīcību veic Igaunijas Mežsaimniecības un meža aizsardzības centra medību saimniecības plānošanas nodaļa. Medību ierīcības uzdevumi: - medību iecirkņu ārējo robežu noteikšana, atbilstoši Medību likuma prasībām (pa dabā skaidri redzamām robežām); - maksas par medību resursu izmantošanu aprēķināšana pa medību iecirkņiem, pamatojoties uz dabiskās ziemas barības bāzes apjomu pārnadžu sugām un traucējumu faktoru (bonitēšana); - minimālā un maksimāli pieļaujamā dzīvnieku skaita noteikšana; - veicamo biotehnisko un bebru kontroles pasākumu projektēšana; - kartogrāfiskā un plānu materiāla izgatavošana. Medību ierīcībai ir 10 gadu cikls. Ik gadu ~10 % no fonda līdzekļiem tiek izlietoti medību ierīcībai. Jā, šķiet, ka kaimiņvalstu medību ierīcība ietver nevienu vien Latvijā aktuālu problēmu risinājumu un šeit jāpiemin, ka lielu zaudējumu Latvijas medību saimniecības attīstībai nodarīja Medību ierīcības institūta likvidēšana 2000. gadā.!
Ir sadalīts 2013.gada MSAF! Protams, attiecīgā grupa, kuras atskaite par 2012.gadu bija, maigi sakot - nekāda, atkal ieguva naudu 4 projektiem par summu vairāk kā 25000Ls, kas iz vairāk kā 1/4 daļa no visa MSAF! Nu nemācamies no savām kļūdām, nemācamies... :(
"Latvijas avīzē" uzgāju interesantu rakstu ("Vēži tie paši. Un kule arī") ar ieskatu par 2010. gada MSAF līdzekļu sadalījumu.
Daži citāti no raksta:
Medību likuma 31. pants nosaka, kas veido MSAF līdzekļus un kā tie tērējami:
- medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;
- medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;
- līdzdalībai starptautiskās mednieku organizācijās;
- mednieku izglītošanai.
Fonda konsultatīvās padomes loceklis Ainārs Zvejnieks informēja, ka 2009. gadā fonda finansējumam bija jābūt 290 000 latu, gada beigās to samazināja līdz 251 000, un, kad pienāca laiks dalīt naudu 2010. gadā iesniegtajiem projektiem, pieejami vairs bijuši tikai 140 681 lats. Kā zināms, fondā tiek ieskaitīti mednieku maksājumi par gada kartēm un licencēm, kas veido fonda līdzekļu lielāko daļu.
Viss raksts – http://www2.la.lv/lat/latvijas...
Salīdzinājuma pēc pieminēšu kā organizācija medību jomā (medību saimniecības finansu līdzekļu plūsma) norit Lietuvā un Igaunijā.
Lietuva.
Mednieku vienīgie maksājumi ir par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes. Šīs maksas lielums ir apstiprināts medību ierīcības projektā un ik pēc desmit gadiem var mainīties. Lielāka maksa ir par medīšanu lapu koku mežos ar skuju koku piejaukumu līdz 50 procentiem. Tad par hektāru jāmaksā 1,88 liti. Zemākā maksa ir par ūdeņiem – 0,1 lits par hektāru.
Valsts budžetā no mednieku maksājumiem gadā nonāk nedaudz vairāk par trīs miljoniem litu. Tos ieskaita Dabas aizsardzības fondā un caur dažādiem projektiem visa nauda tiek atgriezta medību saimniecībā.
Igaunija.
Valsts neiekasē maksu par valsts medību platību izmantošanu medībām, bet valstī tiek aprēķināta maksa par medību resursu izmantošanu medību iecirknī. 2006. gadā šī maksa bija 7 milj. EEK jeb 1,73 EEK/ha. Visa maksa par medību resursu izmantošanu tiek ieskaitīta Medību fondā. Citu maksājumu – sezonas kartes, maksa par medību atļaujām nav. Valsts nodeva par atļauju ārvalstniekam medīt Igaunijā un zaudējumu atlīdzība par nelikumīgi nomedītiem dzīvniekiem tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Medību fonds.
Ieņēmumi: 7 milj. EEK (maksa par medību resursu izmantošanu).
Izdevumi:
- 0,8 milj. EEK (ik gadu aptuveni 10 % no fonda) – medību ierīcībai;
- 1,5 milj. EEK – izpētei. Monitoringa programmas, zinātniskā izpēte (alnis, lielie plēsēji, ūdensputni u.c.). Faktiski ir viens projekta pieteicējs – Mežsaimniecības un meža aizsardzības centrs (principā "Silavas" analogs) un viens projekta vadītājs, kurš atbild par projekta norisi. Visi tematikai atbiltošie mazie projekti tiek apvienoti vienā;
- 2,2-2,5 milj. EEK – medību žurnāla, kā arī dažādu izglītojošu materiālu izdošanai. Žurnāls iznāk 10 reizes gadā 14500 eksemplāru tirāžā un tiek bez maksas piesūtīts visiem Igaunijas medniekiem;
- 2,2-2,5 milj. EEK – apmācībai un tai nepieciešamās infrastruktūras izveidei (šautuvju būve un pilnveidošana, trofeju iztādes, medību suņu apmācības voljēri, kursi, semināri, mednieku festivāls).
Par medību fonda līdzekļu izlietojumu lemj padome 4 cilvēku sastāvā. Fonda padomē ietilpst tikai valsts institūciju pārstāvji.
Informācijas avoti:
http://www.mezi.lv/index.php?n...;
http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1... (šī ir galīgā versija, kaut rakstīts, ka nav).
Tai LATMA seezh vieni vienigi .aukas
Jau tas vien, ka vadlīnijas ir pieejamas tikai 2 nedēļas pirms iesniegšanas termiņa ir necieņas un augstprātības kalngals - jo tiem, kuriem "vajag" (lasīt - kuri paši ir "konsultanti" un vienlaicīgi iesniedzēji), tiem viss ir pieejams laicīgi - jā, protams, es to nevaru pierādīt. Taču - vai ir kaut viens leģitīms mērķis, kādēļ vadlīnijas nevarētu būt pieejamas vismaz mēnesi pirms iesniegšanas termiņa?
Arni, nav īpašas starpības vai dokuments saucas "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2010. gadam" vai "...... 2009. gadam", jo principiālu atšķirību šajos dokumentos nav.
Un šeit nu kā reiz iederas citāts no MMD žurnāla galvenā redaktora slejas (http://www.zurnals-mmd.lv/?sad...):
"Bet varbūt viss patiesībā ir daudz vienkāršāk? Varbūt taisnība baumotājiem, kas melš, ka nu jau vairākus gadus pēc kārtas nevis medību saimniecības vajadzības nosaka "Vadlīniju" un attiecīgi fondā iesniedzamo projektu saturu, bet gan otrādi – šaurākā lokā iepriekš "izpunktierēti" projekti ir tie, kas nosaka "Vadlīnijās" rakstāmo. Un varbūt "masu mediju" un "atspoguļošanas" pieminēšana "Vadlīnijās" ir vien gudras durvis iepriekšnolemtai līdzekļu sadalei? Lai viss būtu likuma priekšā jauki sakārtots, un lai līdzekļus saņemtu tie, kas vislabāk zina, kā tos pareizi un labāk izlietot. Nezinošajiem (nepiederošajiem) fondā nekas nav jāmeklē."
Lūk pats dokuments "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2010. gadam" – http://www.zm.gov.lv/doc_upl/V...
Bet šeit "Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijas 2009. gadam" – http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...
Vai Tu esi gatavs uztaisīt projektu 2011.gadam, balstoties uz 2010.gada vadlīnijām un nopietni cerēt, ka ja nu kas, pa 2 nedēļām paspēsi projektu pamainīt? Nelielu projektu - varbūt arī paspēsi, bet, ja projekts ir nopietnāks un iekļauj, piemēram, būvniecību, novērtējuma uz vidi nepieciešamību, u.tml.- pamēģini 2 nedēļās kaut ko saskaņot vai iegūt kādu izziņu...
Tādēļ tas, ka kaut kas de facto ir līdzīgs - pilnīgi neko nenozīmē, de jure tā ir nekorekta attieksme un, kā jau pats norādīji, citēju
- http://www.zm.gov.lv/doc_upl/P...;
- http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...;
- http://www.zm.gov.lv/doc_upl/P...;
- http://www.zm.gov.lv/doc_upl/1...;
- un 2010. gadā atbalstītais projekts "Maksimāli pieļaujamais medījamo dzīvnieku populāciju blīvums un minimālais jeb kritiskais populācijas lielums" (Valsts mežzinātnes institūts "Silava").
Kas tad ir medību ierīcība?
Jau atkal jāmin Lietuvas un Igaunijas piemēri.
Lietuva.
Medību ierīcību veic Meža un medību ierīcības institūts.
Medību iecirkņus veido un to robežas vajadzības gadījumā maina tikai vadoties pēc medību ierīcības principiem un medību ierīkotāju izstrādātajiem projektiem ikvienam un katram konkrētajam medību iecirknim. Par projektu izstrādāšanu medniekiem nav jāmaksā, to finansē Dabas aizsardzības fonds (fondu sastāda maksājumi par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes) un valsts budžeta līdzekļi. Visiem medību iecirkņiem pēc likuma prasībām ne retāk kā ik pēc 10 gadiem ir jāsagatavo medību ierīcības projekti, kuros pēc bioekoloģiskajiem pētījumiem tiek konstatētas izmaiņas.
Medību ierīkotāji projektu gatavošanas ietvaros veic arī lielo medījamo dzīvnieku uzskaiti. Mednieku kolektīvs ierīkotājiem var pasūtīt arī īpašas vēlmes, piemēram, bebru, zaķu vai plēsēju uzskaiti. Tomēr ikgadējo medījamo dzīvnieku uzskaiti savās platībās veic paši mednieki. Dati tiek nodoti vietējai pašvaldības komisijai, kura tad apstiprina sezonai ikgadējo medījamo dzīvnieku limitus.
Igaunija.
Medību ierīcību veic Igaunijas Mežsaimniecības un meža aizsardzības centra medību saimniecības plānošanas nodaļa.
Medību ierīcības uzdevumi:
- medību iecirkņu ārējo robežu noteikšana, atbilstoši Medību likuma prasībām (pa dabā skaidri redzamām robežām);
- maksas par medību resursu izmantošanu aprēķināšana pa medību iecirkņiem, pamatojoties uz dabiskās ziemas barības bāzes apjomu pārnadžu sugām un traucējumu faktoru (bonitēšana);
- minimālā un maksimāli pieļaujamā dzīvnieku skaita noteikšana;
- veicamo biotehnisko un bebru kontroles pasākumu projektēšana;
- kartogrāfiskā un plānu materiāla izgatavošana.
Medību ierīcībai ir 10 gadu cikls.
Ik gadu ~10 % no fonda līdzekļiem tiek izlietoti medību ierīcībai.
Jā, šķiet, ka kaimiņvalstu medību ierīcība ietver nevienu vien Latvijā aktuālu problēmu risinājumu un šeit jāpiemin, ka lielu zaudējumu Latvijas medību saimniecības attīstībai nodarīja Medību ierīcības institūta likvidēšana 2000. gadā.!
Protams, attiecīgā grupa, kuras atskaite par 2012.gadu bija, maigi sakot - nekāda, atkal ieguva naudu 4 projektiem par summu vairāk kā 25000Ls, kas iz vairāk kā 1/4 daļa no visa MSAF!
Nu nemācamies no savām kļūdām, nemācamies... :(