www.delfi.lv/news/national/politics/meza-dzivniekus-vakcines-pret-trakumsergu.d?id=31534447 Turpinot cīņu pret trakumsērgu Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, trešdien uzsāk un līdz pat maija beigām turpinās trakumsērgas vakcīnu izvietošanu visā Latvijas teritorijā, informē PVD. Vakcīnu izvietošana sāksies Kurzemes piekrastē un noslēgsies Latvijas austrumu daļā. Meža dzīvnieku vakcinācijai PVD izmanto novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturošu vakcīnu "Fuchsoral", kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi – 20 līdz 25 vakcīnas uz kvadrātkilometru, arī apdzīvotu vietu tuvumā, tādēļ PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs. Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tos nekādā gadījumā vakcīnas neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka veselība, kurš to būs apēdis, apdraudēta netiks. Vakcīna ir izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem, savukārt par mājas dzīvnieku vakcinēšanu jārūpējas to saimniekiem, vienu reizi gadā vakcinējot savu suni vai kaķi pret trakumsērgu. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nebūs vakcinējis savu mīluli pret trakumsērgu, un cits dzīvnieks to būs sakodis vai arī mājas mīlulis būs sakodis kādu citu dzīvnieku vai cilvēku, dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz visi ar trakumsērgas apkarošanas pasākumiem saistītie izdevumi, to paredz valdības noteikumi par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, kas ir stājušies spēkā 1. martā. PVD norāda, ka nevakcinēta dzīvnieka īpašniekam var nākties šķirties pat no 100 latiem. Dienests atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas izplatīta visā Latvijas teritorijā. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu. Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. PVD 2009. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies par 37%, savukārt, salīdzinot ar 2005.gadu, kad PVD uzsāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, trakumsērgas gadījumu skaits samazinājies sešas reizes. 2005. gadā konstatēti 421 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu, bet 2008. gadā tie bijuši 110, bet 2009. gadā 69 gadījumi. Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā – lapsas un jenotsuņi. Lai arī trakumsērgas gadījumu skaits katru gadu turpina samazināties, tā joprojām ir aktuāla problēma Latvijā, tādēļ PVD divas reizes gadā – pavasarī un rudenī veic meža dzīvnieku orālo vakcinēšanu pret trakumsērgu. Liela loma trakumsērgas izskaušanā ir mājas dzīvnieku, īpaši to mājas dzīvnieku, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm saimnieki nebija vakcinējuši suņus un kaķus. Trakumsērgas apkarošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
30 potes vēderā x 8.00 lati=240 Ls x69 gabali=16560 Ls Viela pārdomām par naudas lietderīgu izmantošanu. Ja par katru lapsu,jenotu maksātu vismaz 10 Ls,vai ku labi būtu.
Trakumsērgas apkarošana, izmantojot orālo vakcīnu, ir tikai viena "šīs monētas" (lasīt – plēsēju problēmas) puse, taču ne mazāk svarīga ir, šīs vakcīnas izmantošanas rezultātā savairojušos, plēsēju skaita samazināšana, kuras stimulēšanai arī būtu jānāk no valsts puses. It kā jau daļēji tas tiek darīts – sākot no rudens puses pieņemot no medniekiem uz pārbaudi nomedītās lapsas un jenotus, bet tikai, diemžēl, šis limits ātri vien, it sevišķi pagājušosezon, kad no valsts puses tika samazināts naudas apjoms šīm kompensācijām, izbeidzas. Vai tas nav absurds kaisīt vakcīnas, kas izmaksā lielu naudu, ja par to pašu naudu varētu stimulēt medniekus lielā plēsēju skaita samazināšanā? Taču izrādās, ka nē! Citāts no viena, šai tēmai atbilstoša, raksta: "Tā kā trakumsērgu visvairāk izplata lapsas, šķiet, ka visvienkāršāk slimību likvidēt, samazinot šo dzīvnieku skaitu, tātad izmedījot. Bet tomēr vairākās Eiropas zemēs šie eksperimenti ir izrādījušies neiespējami gan praktiski, gan no dabas daudzveidības aizsardzības viedokļa. Prakse parādīja, ka visefektīvākais veids ir lapsu un jenotsuņu tā sauktā orālā vakcinēšana". Vairāk par to šeit – http://www.apollo.lv/portal/li... Šobrīd šīs vakcīnas izmantošana ir palielinājusi kašķa izplatību starp lapsām un jenotsuņiem. Šogad ne vienu vien reizi ir nācies no medniekiem (arī tepat forumā) dzirdēt, ka ļoti lielam skaitam lapsu ir kašķis. Tieši šī pati problēma, arī saistībā ar orālo vakcīnu pielietošanu, ir Igaunijā. Vairāk par to šeit – http://www.delfi.lv/news/world... Un šeit šis tas par Latviju: http://www.kasjauns.lv/lv/news...; http://www.tvnet.lv/zinas/zala... P.S. Šajās brīvdienās mani suņi atbrīvoja no mocībām vienu pagalam novārgušu ar kašķi slimu, praktiski, pliku jenotu, tik tagad baidos vai paši suņi nebūs inficējušies?!
Aizmirsu, arī pats šogad nošāvu vienu lapsu ar puspliku asti un kolēģis vienu sašāva, un kā izrādās, tad vēlāk blakus mājas suņi to bija piebeiguši (ar sašautu kāju). Šajās brīvdienās nošāvu divus jenotus, bet abi bija veseli.
Lielākā problēma, kuru nespēj vai negrib apzināt ir tā, ka ir vairākas sugas, kuras orālā vakcinācija neietekmē vai ietekmē nenozīmīgi, bet kuras tāpat ir trakumsērgas mērķauditorija - no medījamām sugām pamatā: abu sugu caunas, seski, Amerikas ūdeles, āpši, klejojoši kaķi; no nemedījamām - vāveres, sermuļi, zebiekstes, ūdri, sikspārņi. Protams, tie nav visi, jo slimot var pat putni, tomēr - šie ir zināmākie. Un tagad atjautības uzdevums - kā, pastāvot lielam citu trakumsērgai "svarīgu" sugu īpatņu skaitam, orāli vakcinējot tikai 2 sugas, var izskaust trakumsērgu? Atbilde ir viena: NEKĀ. Ja kādu gadu/2 vakcinācija netiks veikta, mēs piedzīvosim īstu trakumsērgas epidēmiju, jo daba visu saregulēs... Tā kā - vakcinācijai bija jānāk kontekstā ar maksājumiem, par vismaz vakcinējamo sugu īpatņu iznīcināšanu. Pretējā gadījumā - tā ir ne tikai laika un naudas resursu nelietderīga izšķiešana, bet pat bumba ar laika degli...nemaz nerunājot par bioloģiskās daudzveidības un visas ekosistēmas apdraudējumu no ļoti lielā mazo plēsēju skaita.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
29.04.2010. 15:11
Izterejot 1 mio maksajot 10 LVL medniekiem par katru nodoto adinu tiktu nosponsoret 100 Tk dzivnieku (varetu izveleties vai lapsas, vai ari vel kadi lopini) nomedisana. Teoretiski vel dalu naudas varetu pat atsist ja adas izgeretu un nogadatu uz aukcionu holande.... Mja saanak pat vesels biznesa plans, pa starpu valsts vel nodoklos iedzivotos (gan tiesajos, gan netiesajos..). Zel gan ka nesanaca...
Turpinot cīņu pret trakumsērgu Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, trešdien uzsāk un līdz pat maija beigām turpinās trakumsērgas vakcīnu izvietošanu visā Latvijas teritorijā, informē PVD.
Vakcīnu izvietošana sāksies Kurzemes piekrastē un noslēgsies Latvijas austrumu daļā.
Meža dzīvnieku vakcinācijai PVD izmanto novājināta trakumsērgas vīrusa SAD B 19 celmu saturošu vakcīnu "Fuchsoral", kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.
Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi – 20 līdz 25 vakcīnas uz kvadrātkilometru, arī apdzīvotu vietu tuvumā, tādēļ PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tos nekādā gadījumā vakcīnas neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, dzīvnieka veselība, kurš to būs apēdis, apdraudēta netiks.
Vakcīna ir izstrādāta īpaši lapsām un jenotsuņiem, savukārt par mājas dzīvnieku vakcinēšanu jārūpējas to saimniekiem, vienu reizi gadā vakcinējot savu suni vai kaķi pret trakumsērgu. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nebūs vakcinējis savu mīluli pret trakumsērgu, un cits dzīvnieks to būs sakodis vai arī mājas mīlulis būs sakodis kādu citu dzīvnieku vai cilvēku, dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz visi ar trakumsērgas apkarošanas pasākumiem saistītie izdevumi, to paredz valdības noteikumi par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, kas ir stājušies spēkā 1. martā. PVD norāda, ka nevakcinēta dzīvnieka īpašniekam var nākties šķirties pat no 100 latiem.
Dienests atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība, kas izplatīta visā Latvijas teritorijā. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
Trakumsērgas izplatība Latvijā pakāpeniski turpina samazināties. PVD 2009. gadā veiktās pārbaudes liecina, ka trakumsērgas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies par 37%, savukārt, salīdzinot ar 2005.gadu, kad PVD uzsāka meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, trakumsērgas gadījumu skaits samazinājies sešas reizes.
2005. gadā konstatēti 421 dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar trakumsērgu, bet 2008. gadā tie bijuši 110, bet 2009. gadā 69 gadījumi. Lielākā daļa no pērn saslimušajiem bijuši meža dzīvnieki, pārsvarā – lapsas un jenotsuņi.
Lai arī trakumsērgas gadījumu skaits katru gadu turpina samazināties, tā joprojām ir aktuāla problēma Latvijā, tādēļ PVD divas reizes gadā – pavasarī un rudenī veic meža dzīvnieku orālo vakcinēšanu pret trakumsērgu.
Liela loma trakumsērgas izskaušanā ir mājas dzīvnieku, īpaši to mājas dzīvnieku, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pārbaudes liecina, ka katrā trešajā no pārbaudītajām dzīvnieku novietnēm saimnieki nebija vakcinējuši suņus un kaķus.
Trakumsērgas apkarošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
Viela pārdomām par naudas lietderīgu izmantošanu.
Ja par katru lapsu,jenotu maksātu vismaz 10 Ls,vai ku labi būtu.
Citāts no viena, šai tēmai atbilstoša, raksta: "Tā kā trakumsērgu visvairāk izplata lapsas, šķiet, ka visvienkāršāk slimību likvidēt, samazinot šo dzīvnieku skaitu, tātad izmedījot. Bet tomēr vairākās Eiropas zemēs šie eksperimenti ir izrādījušies neiespējami gan praktiski, gan no dabas daudzveidības aizsardzības viedokļa. Prakse parādīja, ka visefektīvākais veids ir lapsu un jenotsuņu tā sauktā orālā vakcinēšana". Vairāk par to šeit – http://www.apollo.lv/portal/li...
Šobrīd šīs vakcīnas izmantošana ir palielinājusi kašķa izplatību starp lapsām un jenotsuņiem. Šogad ne vienu vien reizi ir nācies no medniekiem (arī tepat forumā) dzirdēt, ka ļoti lielam skaitam lapsu ir kašķis. Tieši šī pati problēma, arī saistībā ar orālo vakcīnu pielietošanu, ir Igaunijā. Vairāk par to šeit – http://www.delfi.lv/news/world...
Un šeit šis tas par Latviju:
http://www.kasjauns.lv/lv/news...;
http://www.tvnet.lv/zinas/zala...
P.S. Šajās brīvdienās mani suņi atbrīvoja no mocībām vienu pagalam novārgušu ar kašķi slimu, praktiski, pliku jenotu, tik tagad baidos vai paši suņi nebūs inficējušies?!
Šajās brīvdienās nošāvu divus jenotus, bet abi bija veseli.
Un tagad atjautības uzdevums - kā, pastāvot lielam citu trakumsērgai "svarīgu" sugu īpatņu skaitam, orāli vakcinējot tikai 2 sugas, var izskaust trakumsērgu?
Atbilde ir viena: NEKĀ. Ja kādu gadu/2 vakcinācija netiks veikta, mēs piedzīvosim īstu trakumsērgas epidēmiju, jo daba visu saregulēs...
Tā kā - vakcinācijai bija jānāk kontekstā ar maksājumiem, par vismaz vakcinējamo sugu īpatņu iznīcināšanu. Pretējā gadījumā - tā ir ne tikai laika un naudas resursu nelietderīga izšķiešana, bet pat bumba ar laika degli...nemaz nerunājot par bioloģiskās daudzveidības un visas ekosistēmas apdraudējumu no ļoti lielā mazo plēsēju skaita.
http://mezi.lv/2011/04/sodien-...