Medību saimniecība Lietuvā
Biežs viesis pie Latvijas medniekiem ir mūsu dienvidu kaimiņvalsts Mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks Eugēnijs Tijušas. Viņš kā eksperts piedalās mūsu nozīmīgāko medību trofeju izstāžu vērtēšanā, izglīto Latvijas medniekus būtiskās medību lietās dažādos semināros. Lūdzu lietuviešu kolēģi ponu (kungs – liet.) Eugēniju iepazīstināt ar stāvokli medību saimniecībā viņa valstī.
Lietuva iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā ir lielāka par Latviju, taču mednieku skaits ir apmēram līdzīgs kā Latvijā. Ik gadu gatavību doties medīt apstiprina apmēram 30 000 medžiotoju ( mednieku – liet.). Pavisam valstī ir 962 medību iecirkņi, 903 mednieku kolektīvi. Latvijā ir vairāk mežu, līdz ar to lielāki medījamo dzīvnieku resursi, vairāk dzīvnieku tiek nomedīts. Lietuvā nav daudz lielu mežu masīvu, tādēļ arī mazāk lielo medījamo dzīvnieku – aļņu un staltbriežu. Toties mums Kēdaiņu apkārtnē savvaļā klejo sumbru bari, diženo dzīvnieku ir vairāk nekā piecdesmit un katru gadu divas, trīs sumbru medību licences par lielu naudu tiek izsolītas. Varam lepoties ar dambriežu populācijām, priekš Latvijas arī šie dzīvnieki skaitās eksotika. No uzskaitītajiem gandrīz sešsimt šiem dzīvniekiem gadā drīkst nomedīt ne vairāk par trīsdesmit.
Padomju varas gados būt par mednieku Lietuvā skaitījās prestiža lieta. Iet mežā ar ieroci bija arī izdevīgi, gaļas porcija lieti noderēja ģimenes budžeta sabalansēšanai. Mūslaikos medības asociējas ar veselīgu dzīvesveidu un aktīvu atpūtu dabā, kaut arī par šo vaļasprieku nākas maksāt daudz naudas.
Latvijā medību saimniecība ir Zemkopības ministrijas paspārnē, to uzrauga vesela struktūrvienība – Valsts meža dienesta medību daļa. Lietuvā, tāpat kā vairumā citu Eiropas valstu, medību lietas pārrauga Vides aizsardzības ministrija, to koriģē tikai divi ! valsts ierēdņi – Vides ministrijas bioloģiskās daudzveidības nodaļas vadītājs un viņa vietnieks 2002. gadā tika pieņemts pašlaik spēkā esošais Medību likums, tā ietvaros tad darbojamies arī šodien. Sākumā no mežu īpašniekiem bija iebildumi pret atsevišķiem likuma punktiem, taču tagad viss ir nostājies savā vietā un ne zemju, ne mežu īpašniekiem pretenziju nav.
Ja Lietuvas mednieks gribēs iet mežā, tad viņam elektroniskā veidā pirms katras sezonas mednieku reģistrā jāpiesaka sava vēlme medīt. Uz šī pamata tās pašvaldības, kurās ir medību iecirknis, izdod bezmaksas mednieka sezonas karti. Kopš 2008. gada arī licences uz dižmedījumiem ir bez maksas. No 2005. gada valsts nenosaka meža cūku nomedīšanas apjomus un limitus. Cik daudz un kādus šīs sugas īpatņus savā iecirknī var nomedīt, lemj paši mednieku kolektīvi. Daži klubi pēc šādas visatļautības izsludināšanas izmedīja gandrīz visu savās platībās esošo meža cūku populāciju un turpmākos pāris gadus koda pirkstos, jo nebija vairs ko šaut. Tā bija, kad nedomāja par nākamajām dienām.
Atšķirībā no Latvijas, Lietuvas Medību likuma atsevišķs punkts lauku māju īpašniekiem paredz iespēju savā zemē ķert plēsējus un vārnveidīgos putnus. Pie tam viņi drīkst neievērot arī medību noteikumos apstiprinātos termiņus, jo šīs darbības netiek uzskatītas par medībām un tādēļ to var darīt arī nebūdams mednieks.
Valsts varas kompetencē ir pienākums veidot savvaļas dzīvnieku aizsardzības un resursu izmantošanas stratēģiju, kā arī koordinēt atsevišķu programmu sagatavošanu. Tās pārziņā ir saskaņot valsts un pašvaldību institūciju darbību savvaļas dzīvnieku aizsardzības un resursu izmantošanas jomā. Apstiprina arī ieroču iegādes, glabāšanas un lietošanas noteikumus.
Vides aizsardzības ministrijā apstiprina medījamo dzīvnieku sarakstus, medību termiņus, medību veidus un rīkus, kā arī nosaka kārtību, kādā jāizsniedz atļaujas medību resursu izmantošanai konkrētajā medību iecirknī, nosaka licenču izsniegšanas kārtību meža dzīvnieku nomedīšanai.
Uzskatu, ka lielu zaudējumu Latvijas medību saimniecības attīstībai nodarīja Medību ierīcības institūta likvidēšana 2000. gadā. Lietuvā Kauņā Meža un medību ierīcības institūts ļoti sekmīgi darbojas arī pašlaik. Mūsu medību iecirkņus veido un to robežas vajadzības gadījumā maina tikai vadoties pēc medību ierīcības principiem un medību ierīkotāju izstrādātajiem projektiem ikvienam un katram konkrētajam medību iecirknim.
Par projektu izstrādāšanu medniekiem nav jāmaksā, to finansē Dabas aizsardzības fonds un valsts budžeta līdzekļi. Visiem medību iecirkņiem pēc likuma prasībām ne retāk kā ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo medību ierīcības projekti, kuros pēc bioekoloģiskajiem pētījumiem tiek konstatētas izmaiņas. Medību ierīkotāji projektu gatavošanas ietvaros veic arī lielo medījamo dzīvnieku uzskaiti. Mednieku kolektīvs ierīkotājiem var pasūtīt arī īpaša vēlmes, piemēram, bebru, zaķu vai plēsēju uzskaiti. Tomēr ikgadējo medījamo dzīvnieku uzskaiti savās platībās veic paši mednieki. Dati tiek nodoti vietējai pašvaldības komisijai, kura tad apstiprina sezonai ikgadējo medījamo dzīvnieku limitus. Gadās, ka medniekiem ar komisiju ir domstarpības par dzīvnieku uzskaites datiem. Tad tiek veidota īpaša komisija un atkārtota dzīvnieku uzskaite. Taču šādi gadījumi ir izņēmums, parasti mednieku iesniegtie dati ir ticami.
Beigās limitus apstiprina Vides aizsardzības ministrija, kura veic arī dzīvnieku uzskaiti visā valstī kopumā. Tiek reģistrēts arī sezonā nomedīto dzīvnieku skaits. Pēdējos gados mednieku kolektīvi saimnieko ar skatu nākotnē un dzīvnieku skaits valstī pieaug. Kad atcēla limitus un licences meža cūkām, bažījāmies, ka to izmedīs kā sugu. Taču mednieki ir ieinteresēti par ilgtspējīgām medībām un arī meža cūku skaits pamazām palielinās.
Lietuvas Medību likums paredz, ka medību iecirknim jābūt kompaktai teritorijai ar medību platību ne mazāku par 1000 hektāriem. Iecirkņa malām jāiet pa skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, tās nevar iet pa meža malu. Ceļi, dzelzsceļa un augstsprieguma līnijas, dabiski vai mākslīgi strauti vai līdzīgi objekti, ja tie pēc lieluma vai formas netraucē organizēt medības, neizjauc medību iecirkņa veselumu un nav kā savienotāja platība starp atsevišķa iecirkņa daļām, nevar būt par šķērsli iecirkņa kompaktumam. Esmu dzirdējis, ka Latvijā šo lietu nevar nokārtot jau gadiem ilgi.
Vairums mednieku klubu neatkarīgajā Lietuvā medī tajās pat platībās, kurās medīja padomju okupācijas laikā. Medību iecirkņa izveidošanas vai robežu izmaiņas projektu rajonu pašvaldībās gatavo pēc pašvaldības vadītāja rīkojuma izveidota komisija. Tās sastāvā tiek iekļauti pārstāvji no vietējās administrācijas, vides aizsardzības, zemes ierīcības, mednieku biedrības, mežniecības, zemju un mežu īpašniekiem. Komisijas darba kārtību apstiprina Zemkopības un Vides aizsardzības ministrijas. Iecirkņu izveidošana vai to robežu maiņa notiek pakāpeniski. No sākuma pašvaldībā tiek pieņemti mednieku priekšlikumi, vēlāk tur pat komisija ievāc tiesisko informāciju, kartogrāfiskos un ekoloģiskos datus. Ziņu par medību iecirkņa izveidošanu publicē vietējā un republikāniskajā presē. Gala beigās iecirkņa izveidošanas projektu apstiprina Vides aizsardzības ministrijā.
Medību kontrole valstī tiek veikta šādā veidā. Lietuvā ir astoņi teritoriāli departamenti. Katrā ir Dzīvās dabas aizsardzības nodaļas. Katrā no četrdesmit diviem rajoniem pastāv vides aizsardzības aģentūras. Apmēram tieši tāpat kā Igaunijā, vides inspektori kontrolē visu dzīvo dabu – mežus, gaisu, ūdeņus. Valsts tērējusi milzīgus līdzekļus inspektoru tehniskajam nodrošinājumam. Tagad viņiem ir moderna novērošanas aparatūra, labas laivas un spēcīgas automašīnas ar bākugunīm. Inspektoriem ir plašas pilnvaras, jebkurā diennakts laikā viņi ir tiesīgi pārbaudīt ikvienu cilvēku, laivu vai automašīnu.
Par lielu atvieglojumu Lietuvas medniekiem uzskatām to, ka 2005. gadā parlamentā tika pieņemts likums, kas paredz, ka ar privātajiem zemju un mežu īpašniekiem nav jāslēdz līgumi par medīšanu viņu teritorijās. Mums ir precīzas iecirkņu robežas un ar to pietiek. Sākumā pret šo likumu bija ievērojama īpašnieku pretestība, taču tādu nebija daudz un likums paliek likums.
Mednieku vienīgi maksājumi ir par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes. Šīs maksas lielums ir apstiprināts medību ierīcības projektā un ik pēc desmit gadiem var mainīties. Lielāka maksa ir par medīšanu lapu koku mežos ar skuju koku piejaukumu līdz 50 procentiem. Tad par hektāru jāmaksā 1,88 liti. Zemākā maksa ir par ūdeņiem – 0,1 lits par hektāru. Valsts budžetā no mednieku maksājumiem gadā nonāk nedaudz vairāk par trīs miljoniem litu, tos ieskaita Dabas aizsardzības fondā un caur dažādiem projektiem visa nauda tiek atgriezta medību saimniecībā.
Manuprāt, diezgan labi sakārtots ik īpaši ar platībām!
Latvijā - 25000 mednieku(medžiotoju),981 medību iecirkņu.
Latvijas mednieki ieskaita LVM un VMD apmēram 890572 Ls (4365549 Liti).
Mums ir alerģija pret vārdiem aģentūrās,projekti.Ir divas iestādes kur var nolaist tvaiku un ieskriet apakaļ mežā.
Būtu tikai un vienīgi korekti, ja tēmas autors būtu devis atsauci uz informācijas avotu.
Arnis Puksts, 08.11.2010. 09:43
Ļoti interesants konsolidējums. Paldies!
Vai autors neiebilstu privātajā sarakstē atsūtīt savu epasta adresi, man būtu daži specifiskāki jautājumi.
Arni, pieņemu, ka tevi interesē tieši informācijas avots, bet tikai nesaki, ka tev šī informācija bija jaunums, jo forumā par to jau ir runāts (arī ar tavu līdzdalību) – http://www.medniekiem.lv/discu... (ziņojumu tekstā ir gan citāts, gan atsauce uz šīs pašas informācijas avotu – http://www.mezi.lv/index.php?n...).
Atsauci uz adresi nevarēju ielikt,tāpec ka man to pašam atsūtīja puisis, kas vides zinatnēs gatavoja darbu par šo tēmu!! Un es neuzprasīju viņam adresi. Bet informacija ir patiesa,jo darbs ir domāts augsskolai.
Lai pievienotu komentāru, vispirms jāreģistrējas. Reģistrēties
Biežs viesis pie Latvijas medniekiem ir mūsu dienvidu kaimiņvalsts Mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētāja vietnieks Eugēnijs Tijušas. Viņš kā eksperts piedalās mūsu nozīmīgāko medību trofeju izstāžu vērtēšanā, izglīto Latvijas medniekus būtiskās medību lietās dažādos semināros. Lūdzu lietuviešu kolēģi ponu (kungs – liet.) Eugēniju iepazīstināt ar stāvokli medību saimniecībā viņa valstī.
Lietuva iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā ir lielāka par Latviju, taču mednieku skaits ir apmēram līdzīgs kā Latvijā. Ik gadu gatavību doties medīt apstiprina apmēram 30 000 medžiotoju ( mednieku – liet.). Pavisam valstī ir 962 medību iecirkņi, 903 mednieku kolektīvi. Latvijā ir vairāk mežu, līdz ar to lielāki medījamo dzīvnieku resursi, vairāk dzīvnieku tiek nomedīts. Lietuvā nav daudz lielu mežu masīvu, tādēļ arī mazāk lielo medījamo dzīvnieku – aļņu un staltbriežu. Toties mums Kēdaiņu apkārtnē savvaļā klejo sumbru bari, diženo dzīvnieku ir vairāk nekā piecdesmit un katru gadu divas, trīs sumbru medību licences par lielu naudu tiek izsolītas. Varam lepoties ar dambriežu populācijām, priekš Latvijas arī šie dzīvnieki skaitās eksotika. No uzskaitītajiem gandrīz sešsimt šiem dzīvniekiem gadā drīkst nomedīt ne vairāk par trīsdesmit.
Padomju varas gados būt par mednieku Lietuvā skaitījās prestiža lieta. Iet mežā ar ieroci bija arī izdevīgi, gaļas porcija lieti noderēja ģimenes budžeta sabalansēšanai. Mūslaikos medības asociējas ar veselīgu dzīvesveidu un aktīvu atpūtu dabā, kaut arī par šo vaļasprieku nākas maksāt daudz naudas.
Latvijā medību saimniecība ir Zemkopības ministrijas paspārnē, to uzrauga vesela struktūrvienība – Valsts meža dienesta medību daļa. Lietuvā, tāpat kā vairumā citu Eiropas valstu, medību lietas pārrauga Vides aizsardzības ministrija, to koriģē tikai divi ! valsts ierēdņi – Vides ministrijas bioloģiskās daudzveidības nodaļas vadītājs un viņa vietnieks 2002. gadā tika pieņemts pašlaik spēkā esošais Medību likums, tā ietvaros tad darbojamies arī šodien. Sākumā no mežu īpašniekiem bija iebildumi pret atsevišķiem likuma punktiem, taču tagad viss ir nostājies savā vietā un ne zemju, ne mežu īpašniekiem pretenziju nav.
Ja Lietuvas mednieks gribēs iet mežā, tad viņam elektroniskā veidā pirms katras sezonas mednieku reģistrā jāpiesaka sava vēlme medīt. Uz šī pamata tās pašvaldības, kurās ir medību iecirknis, izdod bezmaksas mednieka sezonas karti. Kopš 2008. gada arī licences uz dižmedījumiem ir bez maksas. No 2005. gada valsts nenosaka meža cūku nomedīšanas apjomus un limitus. Cik daudz un kādus šīs sugas īpatņus savā iecirknī var nomedīt, lemj paši mednieku kolektīvi. Daži klubi pēc šādas visatļautības izsludināšanas izmedīja gandrīz visu savās platībās esošo meža cūku populāciju un turpmākos pāris gadus koda pirkstos, jo nebija vairs ko šaut. Tā bija, kad nedomāja par nākamajām dienām.
Atšķirībā no Latvijas, Lietuvas Medību likuma atsevišķs punkts lauku māju īpašniekiem paredz iespēju savā zemē ķert plēsējus un vārnveidīgos putnus. Pie tam viņi drīkst neievērot arī medību noteikumos apstiprinātos termiņus, jo šīs darbības netiek uzskatītas par medībām un tādēļ to var darīt arī nebūdams mednieks.
Valsts varas kompetencē ir pienākums veidot savvaļas dzīvnieku aizsardzības un resursu izmantošanas stratēģiju, kā arī koordinēt atsevišķu programmu sagatavošanu. Tās pārziņā ir saskaņot valsts un pašvaldību institūciju darbību savvaļas dzīvnieku aizsardzības un resursu izmantošanas jomā. Apstiprina arī ieroču iegādes, glabāšanas un lietošanas noteikumus.
Vides aizsardzības ministrijā apstiprina medījamo dzīvnieku sarakstus, medību termiņus, medību veidus un rīkus, kā arī nosaka kārtību, kādā jāizsniedz atļaujas medību resursu izmantošanai konkrētajā medību iecirknī, nosaka licenču izsniegšanas kārtību meža dzīvnieku nomedīšanai.
Par projektu izstrādāšanu medniekiem nav jāmaksā, to finansē Dabas aizsardzības fonds un valsts budžeta līdzekļi. Visiem medību iecirkņiem pēc likuma prasībām ne retāk kā ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo medību ierīcības projekti, kuros pēc bioekoloģiskajiem pētījumiem tiek konstatētas izmaiņas. Medību ierīkotāji projektu gatavošanas ietvaros veic arī lielo medījamo dzīvnieku uzskaiti. Mednieku kolektīvs ierīkotājiem var pasūtīt arī īpaša vēlmes, piemēram, bebru, zaķu vai plēsēju uzskaiti. Tomēr ikgadējo medījamo dzīvnieku uzskaiti savās platībās veic paši mednieki. Dati tiek nodoti vietējai pašvaldības komisijai, kura tad apstiprina sezonai ikgadējo medījamo dzīvnieku limitus. Gadās, ka medniekiem ar komisiju ir domstarpības par dzīvnieku uzskaites datiem. Tad tiek veidota īpaša komisija un atkārtota dzīvnieku uzskaite. Taču šādi gadījumi ir izņēmums, parasti mednieku iesniegtie dati ir ticami.
Beigās limitus apstiprina Vides aizsardzības ministrija, kura veic arī dzīvnieku uzskaiti visā valstī kopumā. Tiek reģistrēts arī sezonā nomedīto dzīvnieku skaits. Pēdējos gados mednieku kolektīvi saimnieko ar skatu nākotnē un dzīvnieku skaits valstī pieaug. Kad atcēla limitus un licences meža cūkām, bažījāmies, ka to izmedīs kā sugu. Taču mednieki ir ieinteresēti par ilgtspējīgām medībām un arī meža cūku skaits pamazām palielinās.
Lietuvas Medību likums paredz, ka medību iecirknim jābūt kompaktai teritorijai ar medību platību ne mazāku par 1000 hektāriem. Iecirkņa malām jāiet pa skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, tās nevar iet pa meža malu. Ceļi, dzelzsceļa un augstsprieguma līnijas, dabiski vai mākslīgi strauti vai līdzīgi objekti, ja tie pēc lieluma vai formas netraucē organizēt medības, neizjauc medību iecirkņa veselumu un nav kā savienotāja platība starp atsevišķa iecirkņa daļām, nevar būt par šķērsli iecirkņa kompaktumam. Esmu dzirdējis, ka Latvijā šo lietu nevar nokārtot jau gadiem ilgi.
Vairums mednieku klubu neatkarīgajā Lietuvā medī tajās pat platībās, kurās medīja padomju okupācijas laikā. Medību iecirkņa izveidošanas vai robežu izmaiņas projektu rajonu pašvaldībās gatavo pēc pašvaldības vadītāja rīkojuma izveidota komisija. Tās sastāvā tiek iekļauti pārstāvji no vietējās administrācijas, vides aizsardzības, zemes ierīcības, mednieku biedrības, mežniecības, zemju un mežu īpašniekiem. Komisijas darba kārtību apstiprina Zemkopības un Vides aizsardzības ministrijas. Iecirkņu izveidošana vai to robežu maiņa notiek pakāpeniski. No sākuma pašvaldībā tiek pieņemti mednieku priekšlikumi, vēlāk tur pat komisija ievāc tiesisko informāciju, kartogrāfiskos un ekoloģiskos datus. Ziņu par medību iecirkņa izveidošanu publicē vietējā un republikāniskajā presē. Gala beigās iecirkņa izveidošanas projektu apstiprina Vides aizsardzības ministrijā.
Medību kontrole valstī tiek veikta šādā veidā. Lietuvā ir astoņi teritoriāli departamenti. Katrā ir Dzīvās dabas aizsardzības nodaļas. Katrā no četrdesmit diviem rajoniem pastāv vides aizsardzības aģentūras. Apmēram tieši tāpat kā Igaunijā, vides inspektori kontrolē visu dzīvo dabu – mežus, gaisu, ūdeņus. Valsts tērējusi milzīgus līdzekļus inspektoru tehniskajam nodrošinājumam. Tagad viņiem ir moderna novērošanas aparatūra, labas laivas un spēcīgas automašīnas ar bākugunīm. Inspektoriem ir plašas pilnvaras, jebkurā diennakts laikā viņi ir tiesīgi pārbaudīt ikvienu cilvēku, laivu vai automašīnu.
Mednieku vienīgi maksājumi ir par medību platībām pēc medību ierīkotāju noteiktās bonitātes. Šīs maksas lielums ir apstiprināts medību ierīcības projektā un ik pēc desmit gadiem var mainīties. Lielāka maksa ir par medīšanu lapu koku mežos ar skuju koku piejaukumu līdz 50 procentiem. Tad par hektāru jāmaksā 1,88 liti. Zemākā maksa ir par ūdeņiem – 0,1 lits par hektāru. Valsts budžetā no mednieku maksājumiem gadā nonāk nedaudz vairāk par trīs miljoniem litu, tos ieskaita Dabas aizsardzības fondā un caur dažādiem projektiem visa nauda tiek atgriezta medību saimniecībā.
Manuprāt, diezgan labi sakārtots ik īpaši ar platībām!
Vai autors neiebilstu privātajā sarakstē atsūtīt savu epasta adresi, man būtu daži specifiskāki jautājumi.
Latvijas mednieki ieskaita LVM un VMD apmēram 890572 Ls (4365549 Liti).
Mums ir alerģija pret vārdiem aģentūrās,projekti.Ir divas iestādes kur var nolaist tvaiku un ieskriet apakaļ mežā.
izsniegtas 21 373 sezonas kartes (plānots – 24 000) un reģistrēti 1490 medību iecirkņi. (2009g.)
Ļoti interesants konsolidējums. Paldies!
Vai autors neiebilstu privātajā sarakstē atsūtīt savu epasta adresi, man būtu daži specifiskāki jautājumi.
Arni, pieņemu, ka tevi interesē tieši informācijas avots, bet tikai nesaki, ka tev šī informācija bija jaunums, jo forumā par to jau ir runāts (arī ar tavu līdzdalību) – http://www.medniekiem.lv/discu... (ziņojumu tekstā ir gan citāts, gan atsauce uz šīs pašas informācijas avotu – http://www.mezi.lv/index.php?n...).