Forums

Lai noteiktu vilku lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu, medības reglamentējošie normatīvie akti paredz izmantot sugas aizsardzības plānā izklāstītā monitoringa rezultātus. Monitorings ietver regulāru populācijas stāvokļa izpēti, kurā Latvijai tradicionālā uzskaite pēc pēdām nodrošina tikai vienu no daudziem raksturojošiem rādītājiem. Ar vilku pēdu esamību iespējams raksturot sugas izplatību, nevis indivīdu skaitu populācijā. Ticama indivīdu uzskaite ir ļoti darbietilpīga un dārga procedūra, kas atmaksājas vienīgi aizsargājamās teritorijās zinātniskiem mērķiem. Ja populāciju intensīvi apmedī, indivīdu skaits ir ļoti nestabils un, tik mobilai un auglīgai sugai kā vilki, gada laikā svārstās vismaz 2-3 reizes. Taču ilgākā termiņā apmedītas populācijas stāvokli pietiekami raksturo nomedītie dzīvnieki. To izpēte pēc nejaušas atlases principa notiek jau kopš 1998. gada. Svarīgākie rādītāji, kuriem tiek pievērsta īpaša uzmanība, plānojot nākamās sezonas limitu, ir sekojoši:
* nomedīšanas vieta un datums;
* indivīda dzimums;
* vai mātīte konkrētajā sezonā ir vairojusies;
* kāda ir bijusi vairojušās mātītes auglība (embriju skaits);
* par gadu jaunāku indivīdu īpatsvars no nomedītajiem;
* viengadīgu indivīdu īpatsvars no nomedītajiem;
* vecāko vilku precīzi noteikts vecums un īpatsvars no nomedītajiem;
* kuņģa satura masa un sastāvs;
* agrāk gūti savainojumi;
* reģistrēti uzbrukumi mājdzīvniekiem.
Pēc vairākiem no minētajiem rādītājiem populācijas stāvoklis šogad ir sliktākais visā izpētes periodā. Ir samazinājusies teritorija, kurā vilki nomedīti, kā arī, kurā bijis iespējams nomedīt vairāk par vienu vilku. Tas noticis ne tikai salīdzinājumā ar laiku, kad vilkus drīkstēja medīt visu gadu, bet arī pēc 2004. gada, kopš kura vilku medību termiņš nav saīsināts.
No 2004., līdz 2009. gadam populācija tika atzīta par stabilu vai pat nedaudz augošu. Sākotnēji noteiktā limita - 150 vilku – izpilde neizdevās līdz 2007. gadam, un sezonas noslēdzās, nomedījot 2004. gadā - 113, 2005. – 130, 2006. – 114 vilkus. 2008./2009. gada sezonā jau janvārī tika nomedīts 150 vilku, tādēļ pieļaujamo apjomu palielināja līdz 200 dzīvniekiem, kas atļautajā termiņā arī tika nomedīti. 2009./2010. gada sezonā savlaicīgi tika noteikts 180 vilku limits, no kuriem nomedīja 175. No šiem 175 vilkiem monitoringā konstatēts ļoti liels kucēnu īpatsvars – gandrīz 64%, kas visdrīzāk skaidrojams ar to, ka populācija centusies kompensēt 200 vilku nomedīšanu gadu pirms tam. Līdz 2010. gada 1. jūlijam nebija saņemts neviens ziņojums par plēsēju uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Arī „vecākā vilka” mūžs samazinājies gandrīz divas reizes – no 13 uz 7 gadiem. Tādēļ sākotnējo limitu šai sezonai noteicām piesardzīgi – 100 vilku.
Par gadu jaunāku vilku īpatsvars starp nomedītajiem līdz novembrim šogad bijis ļoti mazs, turklāt vilku medību gaita (attiecīgajā datumā nomedīto vilku kopskaits kopš sezonas sākuma) atpaliek no iepriekšējiem gadiem par vidēji 10 indivīdiem. Tādēļ, lai populācijas stāvokli nepasliktinātu, nolēmām atgriezties pie sākotnēji valstī plānotā lielākā pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma, kas bija 150 vilku sezonā, mīnus 10, kas ir šogad konstatētais medību efektivitātes samazinājums. Tātad kopējais limits sezonai – 140 vilku. Lai novērstu populācijas teritoriālo sadrumstalotību, paredzēto papildus 40 vilku nomedīšanu šajā sezonā nedrīkstēs veikt Latvijas centrālajā daļā, kur vilki kļuvuši ievērojami retāki./quotes]