Domāju, šajā tēmā godājamiem medniekiem būtu galvas jāpalauza. Reti kuram kolektīvam viss ir gludi, varbūt tikai tiem kuriem pagastā ir viens vienīgs kolektīvs, bet tā kā pie mums septiņi,tad nu tā....
Manas personīgās domas ( varbūt ne par tēmu ,bet tomēr). Tie kas medī 5-10 gadus varētu nesaprast par ko ir runa, bet tā jau ir katra indivīda problēma;IR jāsāk no nulles punkta izmantojot par pamatu šīs dienas situāciju. Es zinu ,ka tas daudzās vietās vairs nav izdarāms pateicoties līgumu slēgšanai un pārslēgšanai!!!
1)Medību iecirkņa ārējā robeža(bezierunu VMD nostāja)
2)Medījamo dzīvnieku lielāko pieļaujamo nomedījamo apjomu nosaka uz visu medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgo platību iecirknī
3)VMD Medību daļa izstrādā Medību ierīcību katrā medību iecirknī. un nosaka maksimālo dzīves telpas ietilpību ( tas ir piem. 1/stirna uz ha), Pārējais ir nomedīšanas limits , bet ne akmenī iekalts , ja ir postījumi tad gan .
4)Ieslēgtajos (Svešie -kolektīva platību iekšienē) līgumos par mazajām platībām ,kur var medīt tikai nelimitētos medījamos dzīvniekus, medības notiek tikai ar kolektīva atbildīgās par medību norisi personas ikreizēju atļauju.
5) ja uz šo dienu man platība (200 ha neiežogotas zemes)atļauj jau nomedīt stirnu , arī man jau ir ārējā robeža un viss (it kā sarežģīti), savstarpējā vienošanās par robežu nemainīšanu obligāta.( Ar to tās privilēģija beidzas jo klāt neko pieslēgt nav iespējams)
6)Par postījumiem lauksaimniecībā,mežsainmiecībā, (Domāts neapmierinātais zemnieks kurš noslēdzis līgumu ar tā saucamo svešo mednieku) ja kopējā platība neļauj medīt meža cūku un staltbriedi, un tā kā šie sējumi un stādījumi ir privātīpašums, par ko Satversme liek rūpēties pēc labākās sirdsapziņas, tie ir jāiežogo vai jāveic atbaidīšanas pasākumi. ( ir reāls piemērs pie mums Talsu pusē)
Tā kā medījamie dzīvnieki pirms nomedīšanas ir valsts īpašums , varat tiesāties par postījumiem ar Latvijas valsti.
Medību lietās nav nekas savādāks kā jūsu viensēta ar mašīnu ,suni, vistām pagalmā un Jūsu trim puķu dobēm!!(Jūs taču neciestu apkārt savai akai pagalma vidū žodziņu ar smaidošu kaimiņu otrā pusē)
Tie kas medī kolektīvos un biedrībās mani sapratīs ,individuālie mazgabalnieki lai domā ko grib!!! Medību Likums un medību noteikumi nav pamatā jāmaina , Šaujiet garām!!!!
6)Par postījumiem lauksaimniecībā,mežsainmiecībā, (Domāts neapmierinātais zemnieks kurš noslēdzis līgumu ar tā saucamo svešo mednieku) ja kopējā platība neļauj medīt meža cūku un staltbriedi, un tā kā šie sējumi un stādījumi ir privātīpašums, par ko Satversme liek rūpēties pēc labākās sirdsapziņas, tie ir jāiežogo vai jāveic atbaidīšanas pasākumi. ( ir reāls piemērs pie mums Talsu pusē)
.........
Nepareizi.
Nevajag aizmirst, ka medības ir tikai izprieca, laika pavadīšana, bet zemnieka darbs un produkcija nepieciešama visai sabiedrībai. Katrs grib lētāku maizi un sviestu ēst. Papildus izdevumi to lētāku nepadarīs.
Zemnieks apskaitīsies un iežogos savu meža gabalu un fig tur kāds mednieks tiks iekšā.
Piekrītu Jānim Kramam, bet nepiekrītu Jānim Pirvicam.
Kā pretargumentu varu izmantot LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU
Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai
16. pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi
(1) Saskaņā ar šo likumu šaujamieročus un speciālos līdzekļus drīkst pielietot, lai:
1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas apdraud dzīvību vai mantu vai var nodarīt kaitējumu veselībai;
4) padarītu nekaitīgu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
Daudzu mednieku kļūda ir tā, ka viņi medību iecirkņa nomas līgumu uztver kā iespēju medību iecirknī rīkoties kā savā privātā īpašumā. Bet tā tas taču nav - medniekiem nepieder nekas - ne mežs, ne zeme, ne medījamie dzīvnieki. Vajadzētu cienīt citu īpašumu un iespējas atrasties svešā īpašumā izmantot godprātīgi.
Tā, kā pie mums Latvijā sociālā pārvaldes koncepsija pēc būtības ir ļauna cilvēkam un pret mums latviešiem tiek izdarīts spēcīgs genocīds, es lūgtu šīs tēmas apspriedes dalībniekus pacensties izteikties neapvainojot oponentu jo šī tēma skar "svēto govi" privātīpašumu. Mums šeit Latvijā dzīvojošiem vajag saudzēt un cienīt dabu,mežu,zemi,ūdeni.gaisu neatkarīgi no īpašuma formas, palielam ņemot, ne meži ne lauki,ezeri u.c cilvēkam personīgi nepieder, un jo netaisnīgāka būs sociālā pārvalde, jo ātrāk mēs sevi iznīcināsim. Ceru ,ka Jūs mani saprotiet.
Arnis Steins, 24.01.2011. 16:29
Pēdējo reizi manīts 2011-01-24 21:47
Komentāri: 13
Trofejas: 10
Zviedru mednieki jāatbalsta viennozīmīgi. Paskatoties, cik privāto zemju Latvijā pieder zviedriem - domāju, nav tālu tā diena, kad mums, LV medniekiem, iespējams būs viņiem jālūdz atļauja medīt pašiem savā Tēvu zemē.
Andris Ziediņš, 24.01.2011. 20:25
Pēdējo reizi manīts 2011-01-24 20:32
Pilnībā piekrītu Arnim! ņemot vērā ka Zilupes novadā zviedriem pieder jau vairāk kā 50% no mežu zemēm, nav tālu tas brīdis kad viņiem radīsies vēlme dibināt savus medību iecirkņus. Zviedru apsaimniekošana balstās 50 gadu biznesa kontekstā. Tā labāk draudzēsimies : Redziet kādas runas , kādā virzienā ,tad lūk mums jādomā, tā lai medību tiesības paliktu pašiem savā zemē no dieva dotā.
Mednieka kungs LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS ir zaudējis spēku jau tālajā 1994.gadā.
tādēļ jau ir jāuztur labas attiecības ar šiem zemniekiem, lai viņam neienāk prātā slēgt līgumus ar citiem svešajiem, aizvest kādu gaļas gabalu, uzaicināt uz dzinējmedībām, lai paskatās kā medī.
nu jā problēma jau ir tajā ka pēc 10 vai pat mazāk gadiem teju lielāko daļu zemes Latvijā būs iegādājušies ārzemnieki, kas rada tikai papildu problēmas, jo diezgan bieži šie ārzemniekli paši ir mednieki un vēlas medīt, tādā veida rada problēmas vietējiem medniekiem, neatļaujot medīt uz viņu zemes. Bet nu es ceru ka nepiedzīvošu to dienu kad kaut kas tāds notiks.
Katram pagastam ir savas īpatnības,tāpēc visus sviest pār vienu kārti(medību likumu)nedrīkst - iecirkņu daudzumu,to lielumu un robežas visobjektīvāk var noteikt pagasta padome(vēlēta,ieinteresēta būt maksimāli godīga gan pret zemniekiem,gan medniekiem),īpašnieku pārstāvji(ja ir interese),potenciālo mednieku kolektīvu pārstāvji(ieinteresētā puse),VMD pārstāvji(neitrālā puse).Visiem sēžoties pie galda,izstrādā medību iecirkņa plānu,to apstiprina un iesniedz mežniecībā.
Patlaban izskatās,kā tai pasakā par gulbi,līdaku un vēzi - katrs velk uz savu pusi,bet vezums uz priekšu nekust.Zemkopības ministrijā politiķi - domā kuru vairāk,kuram izpatikt vēlēšanās,darba grupās mazo un lielo iecirkņu vadītāji diametrāli pretējās pozīcijās,VMD puslīdz neitrāli(gribētos ticēt),lai ar kādām mokām radīts,tāds likums medību saimniecībai kopumā attīstību nesniegs.
Pēc manām domām nosakot medību iecirkņa minimālo platību vismaz 3000 ha meža zemju ar pārejas periodu līdz 2014.gadam ārējo robežu jautājums pats sakārtosies. Jo būs spiesti medību kolektīvi apvienoties un vienoties par ārējām robežām lai vispār tiktu pie medību tiesībām.
1)Medību iecirkņa ārējā robeža(bezierunu VMD nostāja)
2)Medījamo dzīvnieku lielāko pieļaujamo nomedījamo apjomu nosaka uz visu medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgo platību iecirknī
3)VMD Medību daļa izstrādā Medību ierīcību katrā medību iecirknī. un nosaka maksimālo dzīves telpas ietilpību ( tas ir piem. 1/stirna uz ha), Pārējais ir nomedīšanas limits , bet ne akmenī iekalts , ja ir postījumi tad gan .
4)Ieslēgtajos (Svešie -kolektīva platību iekšienē) līgumos par mazajām platībām ,kur var medīt tikai nelimitētos medījamos dzīvniekus, medības notiek tikai ar kolektīva atbildīgās par medību norisi personas ikreizēju atļauju.
5) ja uz šo dienu man platība (200 ha neiežogotas zemes)atļauj jau nomedīt stirnu , arī man jau ir ārējā robeža un viss (it kā sarežģīti), savstarpējā vienošanās par robežu nemainīšanu obligāta.( Ar to tās privilēģija beidzas jo klāt neko pieslēgt nav iespējams)
6)Par postījumiem lauksaimniecībā,mežsainmiecībā, (Domāts neapmierinātais zemnieks kurš noslēdzis līgumu ar tā saucamo svešo mednieku) ja kopējā platība neļauj medīt meža cūku un staltbriedi, un tā kā šie sējumi un stādījumi ir privātīpašums, par ko Satversme liek rūpēties pēc labākās sirdsapziņas, tie ir jāiežogo vai jāveic atbaidīšanas pasākumi. ( ir reāls piemērs pie mums Talsu pusē)
Tā kā medījamie dzīvnieki pirms nomedīšanas ir valsts īpašums , varat tiesāties par postījumiem ar Latvijas valsti.
Medību lietās nav nekas savādāks kā jūsu viensēta ar mašīnu ,suni, vistām pagalmā un Jūsu trim puķu dobēm!!(Jūs taču neciestu apkārt savai akai pagalma vidū žodziņu ar smaidošu kaimiņu otrā pusē)
Tie kas medī kolektīvos un biedrībās mani sapratīs ,individuālie mazgabalnieki lai domā ko grib!!! Medību Likums un medību noteikumi nav pamatā jāmaina , Šaujiet garām!!!!
.........
Nepareizi.
Nevajag aizmirst, ka medības ir tikai izprieca, laika pavadīšana, bet zemnieka darbs un produkcija nepieciešama visai sabiedrībai. Katrs grib lētāku maizi un sviestu ēst. Papildus izdevumi to lētāku nepadarīs.
Zemnieks apskaitīsies un iežogos savu meža gabalu un fig tur kāds mednieks tiks iekšā.
Kā pretargumentu varu izmantot LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU
Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai
16. pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi
(1) Saskaņā ar šo likumu šaujamieročus un speciālos līdzekļus drīkst pielietot, lai:
1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas apdraud dzīvību vai mantu vai var nodarīt kaitējumu veselībai;
4) padarītu nekaitīgu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
Daudzu mednieku kļūda ir tā, ka viņi medību iecirkņa nomas līgumu uztver kā iespēju medību iecirknī rīkoties kā savā privātā īpašumā. Bet tā tas taču nav - medniekiem nepieder nekas - ne mežs, ne zeme, ne medījamie dzīvnieki. Vajadzētu cienīt citu īpašumu un iespējas atrasties svešā īpašumā izmantot godprātīgi.
Pēdējo reizi manīts 2011-01-24 21:47
Komentāri: 13
Trofejas: 10
Zviedru mednieki jāatbalsta viennozīmīgi. Paskatoties, cik privāto zemju Latvijā pieder zviedriem - domāju, nav tālu tā diena, kad mums, LV medniekiem, iespējams būs viņiem jālūdz atļauja medīt pašiem savā Tēvu zemē.
Andris Ziediņš, 24.01.2011. 20:25
Pēdējo reizi manīts 2011-01-24 20:32
Pilnībā piekrītu Arnim! ņemot vērā ka Zilupes novadā zviedriem pieder jau vairāk kā 50% no mežu zemēm, nav tālu tas brīdis kad viņiem radīsies vēlme dibināt savus medību iecirkņus. Zviedru apsaimniekošana balstās 50 gadu biznesa kontekstā. Tā labāk draudzēsimies : Redziet kādas runas , kādā virzienā ,tad lūk mums jādomā, tā lai medību tiesības paliktu pašiem savā zemē no dieva dotā.
tādēļ jau ir jāuztur labas attiecības ar šiem zemniekiem, lai viņam neienāk prātā slēgt līgumus ar citiem svešajiem, aizvest kādu gaļas gabalu, uzaicināt uz dzinējmedībām, lai paskatās kā medī.
nu jā problēma jau ir tajā ka pēc 10 vai pat mazāk gadiem teju lielāko daļu zemes Latvijā būs iegādājušies ārzemnieki, kas rada tikai papildu problēmas, jo diezgan bieži šie ārzemniekli paši ir mednieki un vēlas medīt, tādā veida rada problēmas vietējiem medniekiem, neatļaujot medīt uz viņu zemes. Bet nu es ceru ka nepiedzīvošu to dienu kad kaut kas tāds notiks.
Patlaban izskatās,kā tai pasakā par gulbi,līdaku un vēzi - katrs velk uz savu pusi,bet vezums uz priekšu nekust.Zemkopības ministrijā politiķi - domā kuru vairāk,kuram izpatikt vēlēšanās,darba grupās mazo un lielo iecirkņu vadītāji diametrāli pretējās pozīcijās,VMD puslīdz neitrāli(gribētos ticēt),lai ar kādām mokām radīts,tāds likums medību saimniecībai kopumā attīstību nesniegs.