Forums

ATKLĀTĀ VĒSTULE.
Novembra mēneša MMD publicētajā Didža Pakalna rakstā „Kreis kodiens ekspertu pīrāgā” Pausts viedoklis LATMA [Latvijas Mednieku Asociācija}ieviešot vienotu kārtību C.I.C.ekspertu reģistrācijā , vērtētāju kritēriju un darbības kontrolē ,pārkāpj savas kompetences robežas un grauj Baumaņa k-ga iedomāto kārtību un privāto biznesu. Vēlos atgādināt kārtību kāda pastāv C.I.C.un kritērijus lai vienkāršs lasītājs saprastu par ko ir runa. LATMA ir C.I.C.biedrs un oficiālais pārstāvis Latvijā, tātad nes atbildību un nosaka visu organizatorisko jautājumu risināšanas kārtību C.I.C. vārdā un vienīgi LATMA tiesīga risināt, Latvijas Republikā jautājumus, kuri saistīti ar ekspertu darba koordinēšanu un organizēšanu, kā arī kontrolēt veikto darbu atbilstību kvalitātei un ētikas normām. Ekspertu sagatavošanas kārtību un kritērijus nosaka C.I.C un šeit neiet runa par kaut kādiem vietējiem priekšrakstiem, kuri atšķirtos no C.I.C. izvirzītajām prasībām un ekspertu kvalifikācijai noteiktajām normām .Ir runa par šo jautājumu sakārtošanu lai nodrošinātu caurskatāmību un izslēgtu tā saukto „draugu būšanu’ kāda novērojama , Latvijas gadījumā samērā bieži ,kad ir runa par trofejām ko pievelk aiz ausīm, ja nedraud pārvērtēšana ,trofejas atbilstība tiek noteikta izstādēs, kurās atbilstoši līmenim vērtēšanu veic ekspertu komisija, katram izstādes līmenim ir noteiktas C.I.C. prasības, cik, kāda līmeņa un kvalifikācijas ekspertiem jāpiedalās trofeju vērtēšanā. Trofeju vērtēšanai starp izstādēm vairāk ir informatīvs raksturs un trofeja var tikt pārvērtēta. Rakstā minētās , kā arī daudzas citas trofeju izstādes ir tikušas organizētas ar LATMA atbalstu un nebūt nav atsevišķu trofeju vērtētāju nopelns .Visu cieņu Jāņa Zomera patiesi lielajam ieguldījumam Latvijas medību saimniecības attīstībā , trofeju vērtēšanas un jauno vērtētāju audzināšanas jomā, tikai neaizmirsīsim, ka Zomera k-gs pārstāvēja LATMA un paldies darbam ,kas tika paveikts lai LATMA kļūtu par C.I.C.OFICIĀLO PĀRSTĀVI Latvijā. Pateicoties LATMA un Zomera k-ga. atbalstam J.Baumanis kļuva par trofeju vērtētāju, un kā LATMA pārstāvis vairākkārtīgi ticis deleģēts uz C.I.C. Ģenerālajām asamblejām pie kam LATMA tajā laikā VMD amatpersonai Baumaņa k-gam atmaksāja ceļa un uzturēšanās izdevumus kā Latvijas pārstāvim.
Par paralēlām darbībām mēs varam uzskatīt Baumaņa k-ga nodibināto „Trofeju vērtētāju asociāciju” nav liegts dibināt biedrības u.t.t.ja varam atrast domubiedrus Neētiski pasludināt šādus formējumus par Valsti vai Latvijas medniekus pārstāvošiem pie kam ļoti labi zinot lietu patieso kārtību, Baumaņa k-ga sakarā gan par ētiku laikam nenākas runāt un draugu būšana , neizpaliek ja atceramies bēdīgi slaveno ,nelikumīgi izsniegto mednieka apliecību lietu, kurā diemžēl lielāko daļu nelikumīgi izsniegto apliecību parakstījis personīgi J.Baumanis. Zināma daļa no naudas, kura tiek tērēta izstāžu nodrošināšanai nonāk J.Baumaņa kabatā kā kompensācija par smago vērtēšanas darbu .Ar ētiku grūti saistāmi cenrāži trofeju vērtēšanai, ko pasludinājis J.Baumanis , šī cenu noteikšana ir pretrunā ar C.I.C. ētikas normām. Tāpat par ētisku nav saucama personīgā statusa C.I.C. sagrozīšana. Pēdējais C.I.C. izdevums 2008 gadā Biedru rokasgrāmata, kurā redzams katra biedra un eksperta status šajā organizācijā. C.I.C.oficiālais pārstāvis Latvijā- Latvijas Mednieku Asociācija, C.I.C. trofeju mērīšanas eksperts Jānis Censonis, Jānis Baumanis C.I.C. figurē tikai kā individuālais biedrs-ne eksperts un nebūt ne oficiālais C.I.C pārstāvis Latvijā

Atbilde uz LATMA atklāto vēstuli
Rakstīt šo atbildi mani piespieda LATMA atklātajā vēstulē paustie fakti par C.I.C. (Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja), biedrību „Latvijas medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija” (LMTVK) un mani personīgi. Šī diskusija aizsākās 2010. gada 3 numura izdevumā „Jakts”, turpinājās 2010. gada žurnāla MMD novembra numurā un tagad, šajās vēstulēs.
Vispirms vēlos viest skaidrību par C.I.C. biedriem un to statusu. Cik man zināms, tad C.I.C. varētu būt vienīgā organizācija pasaulē ar tik unikālu struktūru. Proti, par tās biedriem var kļūt gan valstis, gan organizācijas (biedrības, asociācijas, universitātes, klubi u.c.), gan arī individuālie biedri. Visiem šiem biedriem ir vienlīdzīgs statuss un par C.I.C. biedru var kļūt jebkurš, kurš atbalsta šīs organizācijas mērķus un statūtus, kā arī samaksā biedra naudu. Jaunu biedru uzņemšanu apstiprina ikgadējā ģenerālā asambleja. LMTVK par pilntiesīgu C.I.C. biedru kļūs šā gada maijā, kārtējā ģenerālajā asamblejā. Nenoliegšu Jāņa Zommera nopelnus tajā, ka par C.I.C. biedriem ir kļuvusi LATMA un arī es personīgi. Vienīgi, LATMA nekad nav bijusi vienīgais oficiālais C.I.C. pārstāvis Latvijā, par kādu tā uzdodas. C.I.C. statūti vienkārši nekad un nevienam šādu statusu nav paredzējuši. LATMA vēstulē pieminētajā 2008. gadā izdotajā C.I.C. biedru sarakstā LATMA ir minēta nevis kā oficiālais pārstāvis Latvijā, par kādu tā uzdodas, bet gan vienkārši biedrs ar statusu – asociācija, kuru pārstāv prezidents E. Švēde.
Savukārt individuālajiem biedriem C.I.C. paredz trīs veidu biedra statusu – individuālais biedrs, „jaunais biedrs” (līdz 34 gadu vecumam) un C.I.C. eksperts. Būtiskākā atšķirība – „jaunie” biedri un C.I.C. eksperti ir atbrīvoti no biedra naudas maksas. Papildus jau minētajām kategorijām, arī C.I.C. komisijas var piešķirt eksperta statusus. Tieši tā dara Trofeju un izstāžu komisija, kura apstiprina C.I.C. starptautiskās kategorijas trofeju ekspertus. Šeit, jāpaskaidro sīkāk, kāda ir atšķirība starp C.I.C ekspertu un komisijas piešķirto starptautisko C.I.C. trofeju vērtēšanas ekspertu. Pirmo darbības joma ir krietni plašāka par trofeju vērtēšanu. Parasti šāds statuss tiek piešķirts profesoriem, grāmatu autoriem, vispāratzītām autoritātēm medību jomā. No Latvijas šāds statuss savulaik ticis piešķirts J. Zommeram un J. Censonim. Kā viņi šo statusu ieguva – ne mums spriest. Es savukārt nekad neesmu apgalvojis, ka esmu C.I.C. eksperts, bet gan starptautiskās kategorijas C.I.C. medību trofeju eksperts. Ja gribam ticēt LATMAs apgalvojumiem, ka tikai C.I.C. eksperti ir „īstie” eksperti, tad nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav neviena C.I.C. trofeju eksperta un arī pašreizējais Trofeju un izstāžu komisijas prezidents Nino Ninovs no Bulgārijas ir viltvārdis, jo arī viņa statuss biedru sarakstā rāda, ka viņš ir „tikai” individuālais biedrs.

Runājot par C.I.C. ģenerālajām asamblejām, tad jā, es tajās esmu piedalījies regulāri. Mani ir komandējis gan VMD, gan esmu piedalījies par savu naudu. Ja nemaldos, divas reizes manu līdzdalību ir apmaksājis Medību saimniecības attīstības fonds, projekta „Latvijas mednieku pārstāvniecība starptautiskajās medību organizācijās” ietvaros. Nekad neesmu piedalījies kā LATMA pārstāvis, jo nekad neesmu bijis LATMA biedrs. Ja LATMA Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus uzskata par saviem, tad tā ir vienīgi viņu pašu problēma.
Laikam jau kā joks jāuztver apgalvojums par LATMAS lielo ieguldījumu manā kļūšanā par trofeju vērtēšanas ekspertu. Kā citādi lai to saprot, jo es kā eksperts vērtēju 1999. gada Latvijas nacionālo medību trofeju izstādi Ventspilī, kā arī piedalījos ekspertu komisijas darbā Eiropas medību trofeju izstādē Čehijā, 2000. gada agrā pavasarī. Nerunājot nemaz par virkni reģionālo izstāžu vēl senāk. Problēma tikai tā, ka LATMA tajā laikā vēl nemaz nebija nodibināta.....
Ja jau LATMA ir pieminējusi atlīdzību par trofeju eksperta darbu, tad es bez mazākās kautrēšanās varu teikt, ka jā, reizēm šis darbs tiek apmaksāts. Reizēm labāk, reizēm nemaz. Jebkuram, kurš vēlas novērtēt savu medību trofeju, esmu teicis, ka vislabāk to darīt izstādē, jo tad tas būs tikpat kā par velti. Ja mednieks tomēr nevēlas gaidīt izstādi, tad trofeju var novērtēt arī individuāli, bet trofejas īpašnieks tiek informēts, ka izstādē komisija trofeju var pārvērtēt. Maksa par vērtējumu mainās atkarībā no trofeju skaita un no tā, kur trofejas atrodas (ceļa izdevumi). Reģionālo izstāžu organizētāji apstiprinās manis teikto, ka visai bieži eksperti ir saņēmuši vienīgi degvielas kompensāciju, bet reizēm pat ir braukuši par savu naudu. Tiesa, pēdējos gados, ekspertu darbs daļēji ir ticis finansēts no Medību saimniecības attīstības fonda. Šeit nav nekādas pretrunas ar C.I.C. ētikas normām. Ekspertu darbs tiek apmaksāts visur pasaulē. Tieši otrādi, C.I.C. pat apsver iespēju iekasēt komisijas maksu par katru pēc C.I.C. metodikas oficiāli novērtēto trofeju.
Vēstules beigās esam nonākuši līdz biedrībai „Latvijas medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija”. Pretēji LATMAS apgalvojumam, šī organizācija, atšķirībā no LATMA, nekad nav pretendējusi uz visu Latvijas mednieku pārstāvniecību. Mūsu biedrībā ir apvienojušies gandrīz visi tie medību trofeju vērtēšanas lietas entuziasti, kas šobrīd Latvijā aktīvi darbojas un vēlas darboties pēc vienotiem kritērijiem. Šos kritērijus tiešām nosaka C.I.C. bet tas ir tikai rāmis, kura ietvaros katras valsts eksperti organizē savu darbu. C.I.C. nenosaka nedz vietējās ekspertu kategorijas (Igaunijā tādas ir 3, Lietuvā 5, citās valstīs vēl savādāk), nedz arī precīzi, kas un kā jādara, lai kādu kategoriju saņemtu. Tomēr tas nu gan ir fakts, ka tādus brīnumus kā LATMA ekspertu zīmogu dalīšanu cilvēkiem, kas ir noklausījušies vienus (vai pat nevienu) kursus, bet reāli nevienu trofeju nav novērtējuši, es nekur citur pasaulē neesmu sastapis. Visām Latvijā notikušajām trofeju izstādēm ar ekspertu komisiju komplektāciju viss ir bijis vislabākajā kārtībā. Visu Nacionālo izstāžu katalogi ir nosūtīti C.I.C. Trofeju un izstāžu komisijai un par medību trofeju vērtēšanas darba organizāciju Latvijai nekad nav bijis ne mazāko aizrādījumu. Tieši otrādi, mani, kā ekspertu, vienmēr ir labprāt aicinājuši darbam arī citu valstu medību trofeju izstādēs.

Uzskatu, ka biedrībai „Latvijas medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija” ir pietiekams pamats savā nosaukumā lietot vārdu Latvija, jo šī biedrība darbojas visā Latvijas teritorijā un tajā, kā jau minēju, ir apvienojušies gandrīz visi aktīvie trofeju vērtētāji. To pašu gan nevarētu teikt par biedrību „Latvijas mednieku asociācija”, kurā apvienojušies vien daži desmiti no aptuveni 2000 Latvijas medību tiesību lietotājiem, bet kura visnotaļ agresīvi sludina sevi par „vienīgajiem īstenajiem” Latvijas mednieku pārstāvjiem un nu jau arī citu, starptautisko, organizāciju pārstāvjiem Latvijā. Runājot par tēla graušanu, ar savu atklāto vēstuli LATMA visvairāk ir sagrāvusi pati savu tēlu, jo kārtējo reizi parādījusi vai nu absolūtu nekompetenci par organizāciju, kuru tie it kā pārstāv, vai arī klaji maldinājusi Latvijas medniekus par savu statusu, darbību un nozīmīgumu šajā organizācijā.
Jānis Baumanis