Domāju ja tā turpināsies tad tiešām būs kā rakstā rakstīts medīsies tikai ārzemnieki un bagātie. Mēs vienkāršie mednieki varēsim tikai uz to noskatīties :( http://www.delfi.lv/news/natio...
Aprīkojums: Benelli M2 (12x76 plus paradokss), IŽ-54 (12x70), MC 20-01 (20x70)
Suņi: Taksis Tedis
19.05.2011. 09:37
Man trūkst vārdu. Būtu labāk klusējuši nevis baumas izplatījuši - tieši Driādas platības un pieguļošā apkārtne ir vienas no trim problēmu epicentriem valstī, dēļ kuriem zemniekiem ir trumpju pilnas rokas!
Duālas izjūtas - Driāda, protams, ir liekuļi kopumā, jo viņu ilggadējās rīcības dēļ problēma eskalējusies. Bet - atceraties, nav dūmu bez uguns... ------------------------------------------- Par ārzemniekiem - šī pati Driāda tā arī nepauda viennozīmīgu atbalstu biedrības Medniekiem.lv ierosinājumam [būtībai, ne formai, par formu vienmēr var diskutēt!], kas eventuāli 100% pasargātu pašreizējos iecirkņus gan no vietējiem biezajiem pilsētniekiem, gan arī, un jo īpaši, ārzemniekiem, ja reiz par tēmu, tad te var izlasīt visu ierosinājumu: Medību iecirkņi un to ārējās robežas – situācijas uzlabošana Preambula: Pašreiz panāktais konsensuss, medību iecirkņu problēmu sakārtošanai, vērtējams kā labs, taču tas būtu jāpilnveido. Pēc apspriešanās ar medniekiem, kā arī sarunām ar amatpersonām, ir nonākts pie secinājuma, ka ar dažiem stimulatīviem pasākumiem šāda ārējo robežu noteikšana kļūtu par vispārpieņemtu un labu praksi, tādējādi sākotnēji plānotās "administratīvās piespiešanas - pātagas" vietā, iecirkņu jautājums tiktu sakārtots ar "burkāna" principu. Bez tam, šis būtu jāskata arī dzīvnieku radīto postījumu novēršanas, menedžēšanas un atbildības sakarā. Medību iecirknis faktiski ir virs īpašuma tiesībām esošs jēdziens, tādēļ principā nav nekādu tiesisko šķēršļu, lai izmantojot šo jēdzienu un fundamentāli nemainot civiltiesisko attiecību pamata regulējumu (Civillikumu), diezgan ievērojami sakārtotu pašreizējo situāciju.
Turpinājums: Ideja būtībā balstās uz diviem vaļiem: 1.Ja medību iecirknim ir, pamatojoties uz jauno Medību likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta redakciju, noslēgtas vienošanās ar blakus iecirkņiem par ārējām robežām, nosakot medījamo dzīvnieku maksimāli pieļaujamo limitu TIEK ŅEMTA VĒRĀ VISA MEDĪBU IECRIKŅA PLATĪBA! Protams, medīt drīkst tikai tajās platībās, ar kurām ir līgums par medību tiesību nodošanu/nomu. Pamatojums - medību iecirknis ir "virtuāls jēdziens", tāpat kā zemes gabali - dzīvnieki tādas robežas nezina un vienkārši apdzīvo konkrēto biotopu. Tādējādi, limiti būtu jānosaka ņemot vērā visu konkrētā iecirkņa, nevis tikai apmedījamo platību - tas palīdzētu samazināt arī dzīvnieku veiktos postījumus. Tātad, šādā izpildījumā mēs sasniegtu vēlamo efektu ilgtspējīgas medību saimniecības nodrošināšanai, vienlaicīgi neko administratīvi neuzspiežot. 2.Jaunu iecirkni, kas patiešām šur un tur ir (un nākotnē var būt vēl izteiktāka) nopietna problēma, veidošana vietās, kur starp iecirkņiem JAU IR noslēgtas vienošanās par ārējām robežām, drīkstētu veidot tikai, ja ar esošo/-šajiem iecirkni/-ņiem - ar tiem, kuriem ir tiešā robeža, vai kuru teritorijā jaunveidojamais iecirknis atrastos - ir noslēgta rakstveida vienošanās par ārējām robežām. Šādi nevēlamā prakse veidot n-tos iecirkņus tiktu izskausta un vēsturisko medību iecirkņu apsaimniekotāji kaut nedaudz, bet varētu justies droši par nākotni. NB!Tā kā, nenoliedzami, šāda situācija var radīt arī nevēlamas izpausmes, kad mednieki ignorē lauksaimniekus, vienkārši neslēdzot ar tiem līgumu, bet paši viņi jaunu iecirkni izveidot nevar, normatīvajos aktos jābūt noteiktam, ka iecirkņa tiesiskais valdītājs NEVAR atteikties apmedījamo un, tātad, no postījumiem sargājamo, platību sarakstā iekļaut konkrētus īpašumus, ja īpašnieks vai apsaimniekotājs (nomnieks) to pieprasa. Par šo vel būtu nepieciešama atklāta diskusija – kur un kā tas būtu iekļaujams! Šādas idejas akceptēšanas rezultātā tiktu panākti sekojoši ieguvumi: 1.Medību saimniecība kopumā kļūtu plānojamāka (prognozējamāka) un ilgtspējīgāka. 2.Medību tiesību lietotāji varētu justies drošāki par nākotni un censties saimniekot kā patiesi savu platību saimnieki; 3.Limitu noteikšana kļūtu mazliet objektīvāka; 4.Lauksaimnieki un mežsaimnieki varētu prasīt atbildību no konkrēta, zināma un ilgstoši attiecīgā veidā saimniekojoša medību tiesību lietotāja; 5.Līdz minimumam tiktu izskausta medību saimniecībai nevēlamā prakse - nelieli, jauni iecirkņi, kas "ielien" citu ilglaicīgi apsaimniekotajās platībās. 6.Lai runātu par medību saimniecības plānošanu jeb ierīcību (visplašākajā kontekstā), medību iecirkņu nosacīti garantēta nemainība laikā, ir būtiskākais aspekts. Lūgums visiem - iedziļināties piedāvājuma būtībā un atbalstīt to, jo tas patiešām ir mūsu visu interesēs. Bez tam - viens no likuma "atvēršanas" argumentiem bija tieši tāds - līdzšinējās kārtības problemātika. Te nu ir iespēja bez administratīvas piespiešanas, kas parasti ir neelastīga un kam parasti ir daudzi pretinieki, vēlamo efektu panākt ar attiecīgu izdevīgu argumentu palīdzību. Protams, būs tādi, kas vienoties nespēs arī šājā situācija - bet viņi būs absolūta minoritāte un - kad de fakto ap 95% iecirkņu būs vienojušies, atlikušos 5% varēs piespiest arī administratīvi...
Turpinājums (nobeigums): Piedāvātā Medību likuma redakcija: Sekojošu pantu redakcionālie uzlabojumi varētu būt attiecīgā tiesiskā bāze, tomēr – protams, ka formulējums var tikt pilnveidots – redakcija piedāvāta, ņemot vērā darba grupā panākto vienošanos un par bāzi izmantojot 8.februāra konsolidēto darba grupas rezultātu versiju: --------------------------------------------------- Papildināt Medību likuma 6.panta otro daļu ar ceturto punktu: 4)Ja medību tiesību lietotāji, savstarpēji vienojoties, ir noteikuši un noteiktajā kārtībā reģistrējuši blakus esošo medību iecirkņu ārējās robežas pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, jauns medību iecirknis, kas daļēji vai pilnībā atrastos vienā vai vairākos šādos iecirkņos, izveidojams tikai tad, ja tas rakstveidā saskaņots ar iecirkņa vai iecirkņu tiesisko valdītāju. Šādas vienošanās saturu nosaka Ministru Kabinets. Papildināt Medību likumu ar 17.1 pantu: Medību tiesību lietotāju vienošanās par blakus esošo medību iecirkņu ārējām robežām pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, reģistrē Valsts meža dienests, Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā. Papildināt Medību likuma 19.pantu ar piekto daļu: (5)Ja medību tiesību lietotāji, savstarpēji vienojoties, ir noteikuši un noteiktajā kārtībā reģistrējuši blakus esošo medību iecirkņu ārējās robežas pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu nosaka katra iecirkņa ietvertajai kopējai platībai.
Minētais tika iesniegts ZM, aizsūtīts VISIEM darba grupas locekļiem, atbalsta no šiem pašiem trauksmes cēlājiem un mednieku aizstāvjiem, t.sk., LATMA - nekāda. Bet - šī ideja būtu vismaz kaut kāda garantijas ķīla tam, ka medniecība paliktu mūsu, nevis ārzemnieku rokās.
Kontekstā, kurā izteikums pausts - absolūti. Ja atrauti no konteksta - neatbildēšu, jo mani neinteresē teorētiski pārspriedumi, mani interesē tas vai, kur un ko latvieši medīs pēc 10 gadiem - vai savā Tēvzemē, vai velns viņu zina kur...
Interesanti lasit komentarus par m/b"Driada" darbibu no medniekiem ,ar kuriem man nav bijis tas gods pazities.Kumgi , varu tikai teikt ,ka "Driadas lielakais "noziegums ir tas ,ka musu principi ir ,un tadi vienmer paliks ,ka savvalas dzivniekiem nav cita aizstavja ,ka vien mednieks un par savvalas dzivnieku tiesibam eksistet esam ari visu so laiku cinijusies.tas neizbegami noved pie konfliktiem ar lauksaimniekiem ,kam tomer ir pavisam cita filozofija (tas nenozime ,ka vini ir kaut kada veida sliktaki!) un kam dzivnieks tomer ir ka razosanas produkts ,bet savvala - dzivnoeki ,nezales krumi ,insekti u.t.t. - dabiskais ienaidnieks.Par likuma mainisanu - varu apzveret ,ka vera tika nemti visi priekslikumi ,kas tika sanemti savlaicigi.Ikvienam no mums - darba grupas ,protams savejie likas tie visgenialakie.Diemzel , medniekiem .LV priekslikumi tika sanemti stipri noveloti,un ,ta ka gala variants(labaks vai sliktaks) jau bija sagatvots diemzel nepietika laika tos apspriest pamatigak.Ka jau mineju "Driada" var patikt vai nepatikt ,protams ,pie nosacijuma ,ka esat par mums pietiekami informeti, bet nevienam nav tiesibu mums parmest par to ,ka esam medibu saimniecibas attistibai veltijusi visu apzinigo muzu un to darisim ari turpmak lai saglabatu latvija latviesu mednieku tradicijas un tiesibas medit.
http://www.delfi.lv/news/natio...
Dēļ Driādas arī visi tie cūku trobeļi un kašķi radās, kā rezultātā cieš visa medību saime.
Bet - atceraties, nav dūmu bez uguns...
-------------------------------------------
Par ārzemniekiem - šī pati Driāda tā arī nepauda viennozīmīgu atbalstu biedrības Medniekiem.lv ierosinājumam [būtībai, ne formai, par formu vienmēr var diskutēt!], kas eventuāli 100% pasargātu pašreizējos iecirkņus gan no vietējiem biezajiem pilsētniekiem, gan arī, un jo īpaši, ārzemniekiem, ja reiz par tēmu, tad te var izlasīt visu ierosinājumu:
Medību iecirkņi un to ārējās robežas – situācijas uzlabošana
Preambula:
Pašreiz panāktais konsensuss, medību iecirkņu problēmu sakārtošanai, vērtējams kā labs, taču tas būtu jāpilnveido. Pēc apspriešanās ar medniekiem, kā arī sarunām ar amatpersonām, ir nonākts pie secinājuma, ka ar dažiem stimulatīviem pasākumiem šāda ārējo robežu noteikšana kļūtu par vispārpieņemtu un labu praksi, tādējādi sākotnēji plānotās "administratīvās piespiešanas - pātagas" vietā, iecirkņu jautājums tiktu sakārtots ar "burkāna" principu.
Bez tam, šis būtu jāskata arī dzīvnieku radīto postījumu novēršanas, menedžēšanas un atbildības sakarā.
Medību iecirknis faktiski ir virs īpašuma tiesībām esošs jēdziens, tādēļ principā nav nekādu tiesisko šķēršļu, lai izmantojot šo jēdzienu un fundamentāli nemainot civiltiesisko attiecību pamata regulējumu (Civillikumu), diezgan ievērojami sakārtotu pašreizējo situāciju.
Ideja būtībā balstās uz diviem vaļiem:
1.Ja medību iecirknim ir, pamatojoties uz jauno Medību likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta redakciju, noslēgtas vienošanās ar blakus iecirkņiem par ārējām robežām, nosakot medījamo dzīvnieku maksimāli pieļaujamo limitu TIEK ŅEMTA VĒRĀ VISA MEDĪBU IECRIKŅA PLATĪBA! Protams, medīt drīkst tikai tajās platībās, ar kurām ir līgums par medību tiesību nodošanu/nomu. Pamatojums - medību iecirknis ir "virtuāls jēdziens", tāpat kā zemes gabali - dzīvnieki tādas robežas nezina un vienkārši apdzīvo konkrēto biotopu. Tādējādi, limiti būtu jānosaka ņemot vērā visu konkrētā iecirkņa, nevis tikai apmedījamo platību - tas palīdzētu samazināt arī dzīvnieku veiktos postījumus. Tātad, šādā izpildījumā mēs sasniegtu vēlamo efektu ilgtspējīgas medību saimniecības nodrošināšanai, vienlaicīgi neko administratīvi neuzspiežot.
2.Jaunu iecirkni, kas patiešām šur un tur ir (un nākotnē var būt vēl izteiktāka) nopietna problēma, veidošana vietās, kur starp iecirkņiem JAU IR noslēgtas vienošanās par ārējām robežām, drīkstētu veidot tikai, ja ar esošo/-šajiem iecirkni/-ņiem - ar tiem, kuriem ir tiešā robeža, vai kuru teritorijā jaunveidojamais iecirknis atrastos - ir noslēgta rakstveida vienošanās par ārējām robežām. Šādi nevēlamā prakse veidot n-tos iecirkņus tiktu izskausta un vēsturisko medību iecirkņu apsaimniekotāji kaut nedaudz, bet varētu justies droši par nākotni.
NB!Tā kā, nenoliedzami, šāda situācija var radīt arī nevēlamas izpausmes, kad mednieki ignorē lauksaimniekus, vienkārši neslēdzot ar tiem līgumu, bet paši viņi jaunu iecirkni izveidot nevar, normatīvajos aktos jābūt noteiktam, ka iecirkņa tiesiskais valdītājs NEVAR atteikties apmedījamo un, tātad, no postījumiem sargājamo, platību sarakstā iekļaut konkrētus īpašumus, ja īpašnieks vai apsaimniekotājs (nomnieks) to pieprasa. Par šo vel būtu nepieciešama atklāta diskusija – kur un kā tas būtu iekļaujams!
Šādas idejas akceptēšanas rezultātā tiktu panākti sekojoši ieguvumi:
1.Medību saimniecība kopumā kļūtu plānojamāka (prognozējamāka) un ilgtspējīgāka.
2.Medību tiesību lietotāji varētu justies drošāki par nākotni un censties saimniekot kā patiesi savu platību saimnieki;
3.Limitu noteikšana kļūtu mazliet objektīvāka;
4.Lauksaimnieki un mežsaimnieki varētu prasīt atbildību no konkrēta, zināma un ilgstoši attiecīgā veidā saimniekojoša medību tiesību lietotāja;
5.Līdz minimumam tiktu izskausta medību saimniecībai nevēlamā prakse - nelieli, jauni iecirkņi, kas "ielien" citu ilglaicīgi apsaimniekotajās platībās.
6.Lai runātu par medību saimniecības plānošanu jeb ierīcību (visplašākajā kontekstā), medību iecirkņu nosacīti garantēta nemainība laikā, ir būtiskākais aspekts.
Lūgums visiem - iedziļināties piedāvājuma būtībā un atbalstīt to, jo tas patiešām ir mūsu visu interesēs. Bez tam - viens no likuma "atvēršanas" argumentiem bija tieši tāds - līdzšinējās kārtības problemātika. Te nu ir iespēja bez administratīvas piespiešanas, kas parasti ir neelastīga un kam parasti ir daudzi pretinieki, vēlamo efektu panākt ar attiecīgu izdevīgu argumentu palīdzību. Protams, būs tādi, kas vienoties nespēs arī šājā situācija - bet viņi būs absolūta minoritāte un - kad de fakto ap 95% iecirkņu būs vienojušies, atlikušos 5% varēs piespiest arī administratīvi...
Piedāvātā Medību likuma redakcija:
Sekojošu pantu redakcionālie uzlabojumi varētu būt attiecīgā tiesiskā bāze, tomēr – protams, ka formulējums var tikt pilnveidots – redakcija piedāvāta, ņemot vērā darba grupā panākto vienošanos un par bāzi izmantojot 8.februāra konsolidēto darba grupas rezultātu versiju:
---------------------------------------------------
Papildināt Medību likuma 6.panta otro daļu ar ceturto punktu:
4)Ja medību tiesību lietotāji, savstarpēji vienojoties, ir noteikuši un noteiktajā kārtībā reģistrējuši blakus esošo medību iecirkņu ārējās robežas pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, jauns medību iecirknis, kas daļēji vai pilnībā atrastos vienā vai vairākos šādos iecirkņos, izveidojams tikai tad, ja tas rakstveidā saskaņots ar iecirkņa vai iecirkņu tiesisko valdītāju. Šādas vienošanās saturu nosaka Ministru Kabinets.
Papildināt Medību likumu ar 17.1 pantu:
Medību tiesību lietotāju vienošanās par blakus esošo medību iecirkņu ārējām robežām pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, reģistrē Valsts meža dienests, Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā.
Papildināt Medību likuma 19.pantu ar piekto daļu:
(5)Ja medību tiesību lietotāji, savstarpēji vienojoties, ir noteikuši un noteiktajā kārtībā reģistrējuši blakus esošo medību iecirkņu ārējās robežas pa dabā esošām skaidri saskatāmām dabiskām vai mākslīgām robežām, limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu nosaka katra iecirkņa ietvertajai kopējai platībai.
Bet - šī ideja būtu vismaz kaut kāda garantijas ķīla tam, ka medniecība paliktu mūsu, nevis ārzemnieku rokās.
Vai esi par to drošs???
Kontekstā, kurā izteikums pausts - absolūti. Ja atrauti no konteksta - neatbildēšu, jo mani neinteresē teorētiski pārspriedumi, mani interesē tas vai, kur un ko latvieši medīs pēc 10 gadiem - vai savā Tēvzemē, vai velns viņu zina kur...