Palīdziet izprast vienu lietu!Šeit var atrast daudzas fotogrāfijas, kurās redzami laimīgi mednieki, nofotogrāfēti kopā ar, tik tiešām, izcilām trofejām.Neizpratni rada tas, ka netiek izmantota iespēja, un šīs trofejas netiek parādītas visai Latvijas mednieku saimei.Šāds viedoklis man ir izveidojies tāpēc, ka to daudzo trofeju īpašnieku vidū, kas jau ir saveduši trofejas uz izstādi "Purnavu muižā", nav manāmi fotogrāfijās redzamie.Tā taču ir laba iespēja parādīt visiem savu guvumu.Kādi var būt iemesli?
Slēpts
06.01.2012. 16:50
Ļoti elementāri:dalība - 10 LVL, aizvešana - 15-20 LVL, atvešana - tikpat. Bet rezultātā trofeju vienalga neredzēs kaimiņu klubu mednieki (manuprāt, tas ir svarīgāk), jo ne visi brauc uz Rīgu. Atbalstu vietējās un reģionu izstādes. Latvijas mērogā reizi 3 vai 5 gados tikai zeltus un īpatnējās, savdabīgās trofejas.
Un vēl...vai tad iegūstot izcilu trofeju nav vēlēšanās to parādīt ne tikai kaimiņu Jankam, bet arī citiem medniekiem, un izcilākās trofejas tiks iemūžinātas grāmatā.
Mana pieredze ar izstādem ir tāda.No vienas izstādes man atdeva citu vilka ādu (sliktāku jauna vilka) un tikai pēc ilgāka laika neatlaidīgiem pūliņiem dabuju savējo atpakaļ.Otra izstāde mani lielākie mežacūkas ilkņi tika sabojāti (paliela šķēpele apakšējam ilknim bija nosista) visticamāk nejauši nokritis uz cietas virsmas.:( Kam ko var pierādit kad sakuma trofeja bija nesabojāta. Pec šiem atgadījumiem nolēmu savas trofejas uz izstādēm vairs nevest...
Atļaušos nepiekrist Mārim Bērziņam. Personīgi pazīstu medniekus ar daudzām labām (nesen iegūtām) trofejām, kuriem dalības maksa un ceļa izdevumi nav nekāda problēma. Bez tam šī pati parādība ir novērojama arī reģionālajās izstādēs, kur skatītāji būtu tieši vietējie un kaimiņi. Arī tur organizatoriem bieži vien ir jālūdzas vai pat jābrauc pašiem pakaļ, lai trofeju atvestu. Tāpat, vēl šobrīd, kad aicinam medniekus vest trofejas,dzirdam atrunas, man vēl īsti nav novārīts, nobalināts vai pielikts pie dēlīša. Tādad vēl 2-4 mēneši pēc nomedīšanas trofeja (zelta vai sudraba medaļas vērti ragi) pūst kaut kur šķūnītī! Un tie nav nekādi trūkumcietēji, bet labi situēti mednieki. Tātad tas tomēr ir attieksmes jautājums. Ja tu to dzīvnieku esi nomedījis, tad parādi viņam pēdējo godu un cieņu. Bet mums šīs "cieņas" bieži vien pietiek tikai tik daudz, lai nobildētos sēdus uz medījuma vai asiņu peļķē un šādu bildi ieliktu internetā. Galu galā tā tomēr ir mūsu nacionālā bagātība, kas ir jāapzina un ar ko mēs varam lepoties. Tiem, kuri ir palaiduši garām informāciju par šo izstādi, varu teikt - droši vediet savas trofejas vēl līdz 15. martam. Tās tiks izstādītas un marta beigās arī novērtētas. Izstādes beigās tiks izveidots katalogs, kā arī medaļas vērtās trofejas saņems diplomu un medaļu. Atgādinu, ka īpaši tiek gaidītas iepriekš vērtētās un ar zelta medaļu novērtētās trofejas, jo šīs izstādes ietvaros tiek uzsākts darbs pie pamatīgas grāmatas ar daudz attēliem par visu laiku izcilākajām Latvijas medību trofejām. Tā ir vienreizēja iespēja! Mednieki, neesiet tik kūtri!
Arni, nu nav man tādas vēlmes plātīties ar trofejām. Trofeja ir atgādinājums par interesantu un neatkārtojamu notikumu manā mūžā, un tās vieta ir manā dzīves vietā pie sienas.
Aizvedu uz izstādi kuiļa ilkņus . Vērtējums-zelts . Tik tālu viss bija skaisti .Saņemot atpakaļ , diploms ar kļūdaini ierakstītu uzvārdu .Sāku protestēt , un problēmu zibenīgi uz vietas atrisināja - ar treknu pildspalvu pa virsu iešņāpa pareizo burtu !!!! Skats pa rubli . Nospļāvos un braucu mājās . Medaļu un izstādes katalogu solīja atsūtīt pa pastu , vēl šodien gaidu , kaut pagājuši jau trīs gadi . Varbūt , vest , lai pārvērtē , un tikt pie normāla izskata diploma ?
Negribas jau nevienu kritizēt, bet lielākā problēma ir un paliek pašos medniekos, viņu spējā līdzdarboties. Vienalga vai tā ir izstāde, vai organizātorisks pasākus, kaut vai līgumu slēgšana. Vienalga kas. Mēs sev nemānāmi esam kļuvuši par patērētājiem, un vienmēr atradīsies kāda atruna, kapēc nē - te naudas jautājums, te ceļš garš, ko tad es un tā tālāk. Es pazīstu vīrus kuriem ir izcilas trofejas ( bebra galvaskausi, lūša ādas)kuras būtu vērts rādīt, bet atkal - ko tad es, tā ir mana trofeja palielos saviem tuvākiem, pastāstu kā tur ar to medijumu gāja un viss un viņa mierīgi guļ tālāk.Lūk V. Medņa kunga viedoklis : nu nav man tādas vēlmes plātīties ar trofejām. Trofeja ir atgādinājums par interesantu un neatkārtojamu notikumu manā mūžā, un tās vieta ir manā dzīves vietā pie sienas.Un arī šāds viedoklis ir respektējams un arī viņam ir taisnība. Es vel nemazām nerunāju par tām trofeju kolekcijām, kas daudziem guļ mājās, pirtīs, speciāli būvētās telpās, kur trofejas un taksadermija ir pārstāvēta no visas pasaules. Ir redzētas tādas kolekcijas, ka izstāde Ķīpsalā vai Ogres meža tehnikumā nobāl uz šo kolekciju fona. Un varat ticēt tur ir daža laba tāda trofeja, ka mute paliek vaļā.
Atbalstu vietējās un reģionu izstādes. Latvijas mērogā reizi 3 vai 5 gados tikai zeltus un īpatnējās, savdabīgās trofejas.
Pec šiem atgadījumiem nolēmu savas trofejas uz izstādēm vairs nevest...
Tiem, kuri ir palaiduši garām informāciju par šo izstādi, varu teikt - droši vediet savas trofejas vēl līdz 15. martam. Tās tiks izstādītas un marta beigās arī novērtētas. Izstādes beigās tiks izveidots katalogs, kā arī medaļas vērtās trofejas saņems diplomu un medaļu.
Atgādinu, ka īpaši tiek gaidītas iepriekš vērtētās un ar zelta medaļu novērtētās trofejas, jo šīs izstādes ietvaros tiek uzsākts darbs pie pamatīgas grāmatas ar daudz attēliem par visu laiku izcilākajām Latvijas medību trofejām. Tā ir vienreizēja iespēja! Mednieki, neesiet tik kūtri!
Varbūt , vest , lai pārvērtē , un tikt pie normāla izskata diploma ?
Es vel nemazām nerunāju par tām trofeju kolekcijām, kas daudziem guļ mājās, pirtīs, speciāli būvētās telpās, kur trofejas un taksadermija ir pārstāvēta no visas pasaules. Ir redzētas tādas kolekcijas, ka izstāde Ķīpsalā vai Ogres meža tehnikumā nobāl uz šo kolekciju fona. Un varat ticēt tur ir daža laba tāda trofeja, ka mute paliek vaļā.