Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
21.02.2013. 16:10
Dzīve man dara prieku, ja es pats iegūstu savu medījumu. Esmu laimīgs, kad pa sniegu rāpjos klāt lielam alnim. Esmu laimīgs, kad ar visu spēku uzvelku savu loku - rau, tā - un nekļūdīgi un strauji izšauju bultu, kas trāpa pašā sirdī. Gaļa, ko nomedījis kāds cits, mani mutei nekad nav tik salda kā mans paša medījums. Es priecājos par dzīvi, priecājos pats par savu prasmi un spēku, priecājos, ka pats visu ko paveicu, pats iegūstu visu, kas man vajadzīgs. Kāpēc gan dzīvot, ja ne tālab? Kāpēc man būtu jādzīvo, ja es nevarētu priecāties pats par sevi un par to, ko spēju paveikt? Es priecājos, esmu laimīgs, kad eju medīt un zvejot, un tāpēc, ka eju medīt un zvejot, es kļūstu veikls un spēcīgs. Cilvēks, kas mēdz sēdēt teltī pie ugunskura, nekļūst veikls un spēcīgs. Viņš nav laimīgs, ēzdams manu medījumu, un dzīve viņam nesagādā prieku. Viņš nemaz nedzīvo. Džeks Londons
man iekritis atmiņā kāda mednieka teiktais vienās viesmedībās Ja gribi būt laimīgs uz dienu- Piedzeries Ja gribi būt laimīgs uz gadu- Aprecies! Ja gribi būt laimīgs uz Mūžu - Esi Mednieks!!
Tad es saprotu, ka Medniekiem.lv tagad ir par medībām ar loku :)
Slēpts
22.02.2013. 09:30
Man patika šis, īstenībā izlasīts šajā pat portālā vai iekš hunters.lv Dzīvnieku nogalināt ir ētiski trīs gadījumos: 1. tāpēc ka gribi viņu apēst; 2. tāpēc ka viņš grib apēst tevi; 3. tāpēc ka viņs grib apēst to ko plānoji apēst tu pats.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa un tikai daba var ārstēt,un,tikai dabā esot,tu vari labot cilvēku savstarpējās attiecības. Pilsētā-ja pats netaisi naudu,tad ar tevi naudu taisa,un tāda skrūvīte vien esi.Toties dabā tu beidzot esi tu pats,tu ieej sevī,kļūsti pilnīgi citāds.Tur ir laiks padomāt,cilvēkam ir daudz sejas vai maskas,bet,tikko tu nostājies,,seju pret seju,, ar pirmatnējo dabu,tās zūd... Lāču Andrejs.
Slēpts
23.02.2013. 13:09
Tikai dažus acumirkļus no tām daudzajām stundām, dienām vai pat nedēļām, ko mednieks pavada medībās, viņš domā, kā nošaut dzīvnieku, jo medību burvība jau neslēpjas nogalēšanā. Tā ir savdabīga un jau kopš cilvēces pirmsākumiem pazīstama dziņa - būt vienatnē ar dabu. Tas ir pirmatnējās dzīves izaicinājums, ko izjūt mednieks. ( Gerds G. fon Harlings )
Reiz,kāds vecs pieredzējis vīrs, kurš bija gan kaislīgs mednieks, kā arī makšķernieks, man teica: Tās dieniņas ko Tu pavadi mežā medījot vai pie upes, ezera makšķerējot, Dieviņš pieliek klāt pie Tava mūža!
Izlasīju viena mednieka dzīves moto par medībām. Kaut vai māja deg, kaut vai sieva nomirusi, vienalga iešu uzmedībām :) Kaut kā tā bija rakstīts Februāra Medības numurā :)
Esmu laimīgs, kad ar visu spēku uzvelku savu loku - rau, tā - un nekļūdīgi un strauji izšauju bultu, kas trāpa pašā
sirdī. Gaļa, ko nomedījis kāds cits, mani mutei nekad nav tik salda kā mans paša medījums. Es priecājos par dzīvi,
priecājos pats par savu prasmi un spēku, priecājos, ka pats visu ko paveicu, pats iegūstu visu, kas man vajadzīgs.
Kāpēc gan dzīvot, ja ne tālab? Kāpēc man būtu jādzīvo, ja es nevarētu priecāties pats par sevi un par to, ko spēju
paveikt? Es priecājos, esmu laimīgs, kad eju medīt un zvejot, un tāpēc, ka eju medīt un zvejot, es kļūstu veikls un
spēcīgs. Cilvēks, kas mēdz sēdēt teltī pie ugunskura, nekļūst veikls un spēcīgs. Viņš nav laimīgs, ēzdams manu
medījumu, un dzīve viņam nesagādā prieku. Viņš nemaz nedzīvo.
Džeks Londons
Ja gribi būt laimīgs uz dienu- Piedzeries
Ja gribi būt laimīgs uz gadu- Aprecies!
Ja gribi būt laimīgs uz Mūžu - Esi Mednieks!!
Dzīvnieku nogalināt ir ētiski trīs gadījumos:
1. tāpēc ka gribi viņu apēst;
2. tāpēc ka viņš grib apēst tevi;
3. tāpēc ka viņs grib apēst to ko plānoji apēst tu pats.
Pilsētā-ja pats netaisi naudu,tad ar tevi naudu taisa,un tāda skrūvīte vien esi.Toties dabā tu beidzot esi tu pats,tu ieej sevī,kļūsti pilnīgi citāds.Tur ir laiks padomāt,cilvēkam ir daudz sejas vai maskas,bet,tikko tu nostājies,,seju pret seju,,
ar pirmatnējo dabu,tās zūd...
Lāču Andrejs.
Tā ir savdabīga un jau kopš cilvēces pirmsākumiem pazīstama dziņa - būt vienatnē ar dabu. Tas ir pirmatnējās dzīves izaicinājums, ko izjūt mednieks.
( Gerds G. fon Harlings )
Tās dieniņas ko Tu pavadi mežā medījot vai pie upes, ezera makšķerējot, Dieviņš pieliek klāt pie Tava mūža!
Kaut vai māja deg, kaut vai sieva nomirusi, vienalga iešu uzmedībām :) Kaut kā tā bija rakstīts Februāra Medības numurā :)