Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
10.10.2013. 17:32
Lai noskaidrotu, vai valsts meži tiek uzraudzīti efektīvi un sabiedrības interesēs, Valsts kontrole (VK) lūgusi sabiedrības palīdzību, aicinot meža īpašniekus un apsaimniekotājus, medniekus, meža nozares attīstībā, dabas un vides aizsardzībā ieinteresētās personas, kas izmantojušas Valsts meža dienesta (VMD) pakalpojumus, aizpildīt anketu, portāls “Delfi” uzzināja VK. VK norāda, ka tā sākusi revīziju "VMD strukturālo izmaiņu pamatotība, dienesta darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un efektivitāte". Šīs revīzijas mērķis ir pārbaudīt VMD darbības efektivitāti pēc struktūras un funkciju reorganizācijas. Lai iegūtu iespējami vispusīgu informāciju,VK lūdz aizpildīt anketu. Aizpildītās anketas iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt uz LRVK@LRVK.gov.lv.
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
13.10.2013. 17:06
Šodien, 15:32 VMD nestrādā sabiedrības interesēs,jo pilni meži ar leišu sēņotājiem:((
Jāievieš sēņošanas un ogošanas nodoklis ārzemniekiem. Tas jāiekasē visos gadījumos, kad ogu un sēņu "gatavības" periodā kāds no ārzemniekiem šķērso Latvijas robežu. Varētu būt labs ienākums budžetā. Sevišķi raženu sēņu, vai ogu vietu gadījumā pašvaldības, kuru teritorijās tās atrodas, varētu ieviest vietājās nodevas!
VMD var radīt būtiskus zaudējumu valstij ja turpinās ignorēt zemes īpašnieku tiesības atttiecībā uz medību tiesību izmantošanu. VMD (valsts meža dienests) pilnībā ignorē zemes īpašnieku medību tiesības, pretēji civillikumā noteiktajam, VMD uzskata ka zemes īpašnieks zaudē jebkādas tiesības noteikt kas viņa zemē medīs ja ir noslēdzis medību nomas līgumu ar mednieku kolektīvu, ar līguma noslēgšanu VMD uzskata ka zemes īpašniekam vispār vairs nav tiesību aizliegt savā zemē medības kamēr līgums nav lauzts tiesā (kas ir apmēram 4 gadi + tiesāšanās izdevumi) jo VMD ieskatā ar līguma noslēgšanas brīdi zemes īpašnieks vairs navšo tiesību pārvaldītājs līdz līguma lauzšanai. Ņemot vērā to , ka lielākā daļa medību nomas līgumu saturiski ir patapinājuma līgumi, neiedziinoties līguma saturos līdz šim šādu VMD rīcību arī akceptējušas zemākas instances Tiesas, tomēr nesen Senāts ir lēma savādāk. Perspektīvā VMD attieksme ignorējot Zemes īpašnieka tiesības var super dārgi izmaksāt valstij, ja zemes īpašnieki sāks sniegt prasības ECT par viņa īpašumtiesību prettiesiku izmantošanu un viņam piekrītošo tiesību liegumu. Spēkā stājies Senāta spriedums kurā noteikts ka tieši zemes īpašniekam ir imperatīvas tiesības uz medību tiesībām. Zemes īpašnieka norādījumi saistībā ar medību aizliegumu ir obligāti VMD (Valsts meža dienestam) no kā izriet ka tie ir nekavējoties izpildāmi neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav. Spriedums publiski vēl nav pieejams, bet spēkā stājies. Augstākās Tiesas senāta 2013.gada 28.novembra spriedums SKC-295/2013 civillietā C23057310 par medību nomas līguma strīdu, gadījumos, kad medību tiesību izmantošana ir nodota bez atlīdzības . No sprieduma izriet , ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums (nomas vai patapinājuma) līgums jātulko saturiski, konkrētajā situācijā medību tiesības ir nodotas bez atlīdzības līdz ar to medību tiesības uzskatāms par patapinātām nevis iznomātām, Saskaņā ar Civilikuma normām patapinājuma devējs (atšķirībā no nomas gadījuma) vienpusēji var atprasīt lietu jebkurā laikā, kā arī viņš ir šīs lietas valdītājs pat patapinājuma līguma darbības laikā jo patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs nevis valdītājs (kā tas atšķirībā no patapinājuma ir nomas gadījumā), no kā izriet ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums, ja medību tiesības nodotas bez maksas tas tulkojams kā patapinājums, no kā izriet ka Meža dienestam ir pienākums klausīt patapinājuma devēja (zemes īpašnieka) gribu neatkarīgi no tā vai līgums ir lauzts vai nav lauzts tiesā. Vēl viena nianse kas varētu būt svarīga, - tikai zemes īpašniekam ir imperatīva tiesība saskaņā ar CL 935 panta 2 daļu aizliegt medības savā zemē, neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav, un pat neatkarīgi no tā vai tas ir nomas vai patapinājuma līgums. Ceru ka Jums inormācija noderēs turpmāk slēdzot līgumus par medībām, ja ir interese saņemt spriedumu pilnībā rakstiet uz epastu - multibos@inbox.lv
Nu ļoti jauki! Tas tikai nozīmē, ka tāda līgumu obligāta slēgšana ir nelietderīga. Katram kolektīvam ir jābūt savai apmedījamai platībai, reāli apvilktai kartē, un punkts! Pašvaldība, reizi gadā, izsūtot zemes īpašniekam rēķinu par zemes nodokli, informē to, ka viņa zeme atrodas mednieku kolektīva "X" apmedījamā teritorijā, ka ir tādi un tādi nosacījumi, ka viņš var informet kolektīvu "X" un VMD par savu nevēlēšanos, ka kāds medī uz viņa zemes. Normatīvos aktos ir jābūt noteiktai zemes īpašnieka atbildībai par to, ka viņš saprot un uzņemas atbildību par iespējamiem meža zvēru postījumiem uz savas zemes, un it sevišķi, par iespējamiem zaudējumiem trešajām personām, kas ir radušies viņa darbības vai bezdarbības dēļ. Nekādu pretenziju celšana par postījumiem! Un beigtos tas murgs ar 1000 un 1 līguma slēgšanu, īpašnieku meklēšanu, lūgšanos, pierunāšanu, īpašnieku reketu. Un kur tagad paliek šis minimālais 100 m pārrāvums starp līgumu platībām lai būtu iecirknis un varētu medīt? Šodien es Tev atļauju medīt uz savas zemes, rīt Tu nenāc, neļauju, nāc aizparīt un vēl divas dienas, pēc tam skatīsimies, kā Tu uzvedīsies. Šodien Tev ir 99m pārrāvums, rīt 500m pārrāvums un kādos 200 ha nevari medīt, aizparīt varēsi. Ja nekas nemainīsies, tad mednieki būs kā tādi idioti, licences jāatšauj, postījumi jānovērš, zvēri jāpiebaro, pašam tas viss jāapmaksā, bet tas viss jādara ar nolaistām biksēm, lai VMD, inspektori un zemes īpašnieki jebkurā laikā pie putras gaņģa tiek klāt.
Uldi, likums ir likums, diemžēl medību tiesību izmantošans līgumi visbiežak ir šo tiesību bezatlīdzības lietošanas līgumi - tātad patapinājumi. CL 1950. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs. 1964. Ja neparedzēta apstākļa dēļ patapinātājam rodas nepieciešama vajadzība pēc lietas, tad patapinājuma ņēmējam nav tiesības to aizturēt, ja vien viņam to priekšlaicīgi atdodot neceļas sevišķi zaudējumi. 1952. Patapinājuma ņēmējs var lietot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet ja tādas norunas nav, tad tikai tā, kā tas visvairāk atbilst tās raksturam un apstākļiem. Nodot lietu citam lietot viņš nedrīkst. (izriet ka kolektīvi nedrīkst slēgt savstarpējas sadarbības līgumus ar citiem kolektīviem neinformējot īpašniekus) 1957. Ja patapinājuma līgums noslēgts abām pusēm par labu, tad patapinājuma ņēmējs atbild tikai samērā ar to rūpību, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās; bet ja darījuma mērķis ir vienīgi patapinātāja labums, tad patapinājuma ņēmējs atbild tikai par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību. (Ja patapinājuma līgums noslēgts abām pusēm par labu, nozīmē to ka nedrīkst uzskatīt ka gaļas nodošana ir noma, jo nomai jābūt konkŗētai un tai nevar būt gadījuma raksturs) 1961. Nedrīkst lietu aizturēt vai izvairīties to atdot, atsaucoties uz kādu pretprasījumu, ja vien tas neizriet no patapinājuma paša. 1962. Ja patapinājuma ņēmējs pieteic uz patapināto lietu īpašuma tiesību, ko viņš ieguvis jau pēc līguma noslēgšanas un nevis no patapinātāja, bet no kādas trešās personas, tad viņam, neraugoties uz to, jāatdod lieta patapinātājam, un pirms tam pēdējam nav jāatbild īpašuma prasībā. Vēl mazāk patapinājuma ņēmējam tiesības neatdot lietu patapinātājam tāpēc, ka īpašuma tiesību uz lietu pieteic kāda trešā persona. (īsumā šis pants konkrēti pasaka ka Patapinājuma devējam - zemes īpašniekam nav jāgriežās tiesā lai lauztu līgumu, VMD šo pantu vispār ignorē) 1967. Patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus nevien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. (tas ir tas ko faktiski dara VMD, tikai VMD nezinkādi tad ir pienākumi Patapinājuma devējam - zemes īpašniekam, šeit lietderīgi norādīt ka pienākumi ir konkrēta darbība nevis atturēšanās no darbības (piemēram par pienākumu nevar uzskatīt pienākumu netraucēt medības ,nelauzt līgumu utt). īsāk sakot IESAKU SLĒGT NOMAS LĪGUMUS kautvai par simbolisku nomasmaksu 1 Ls gadā, nevis bezatlīdzibas lietošanas līgumus.
VK norāda, ka tā sākusi revīziju "VMD strukturālo izmaiņu pamatotība, dienesta darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām un efektivitāte".
Šīs revīzijas mērķis ir pārbaudīt VMD darbības efektivitāti pēc struktūras un funkciju reorganizācijas.
Lai iegūtu iespējami vispusīgu informāciju,VK lūdz aizpildīt anketu.
Aizpildītās anketas iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt uz LRVK@LRVK.gov.lv.
Vajadzētu medniekiem izrādīt aktivitāti!
Anketu iespējams lejuplādēt http://www.lrvk.gov.lv/index.p... attiecīgi uzklikšķinot.
VMD nestrādā sabiedrības interesēs,jo pilni meži ar leišu sēņotājiem:((
Jāievieš sēņošanas un ogošanas nodoklis ārzemniekiem. Tas jāiekasē visos gadījumos, kad ogu un sēņu "gatavības" periodā kāds no ārzemniekiem šķērso Latvijas robežu. Varētu būt labs ienākums budžetā. Sevišķi raženu sēņu, vai ogu vietu gadījumā pašvaldības, kuru teritorijās tās atrodas, varētu ieviest vietājās nodevas!
VMD (valsts meža dienests) pilnībā ignorē zemes īpašnieku medību tiesības, pretēji civillikumā noteiktajam, VMD uzskata ka zemes īpašnieks zaudē jebkādas tiesības noteikt kas viņa zemē medīs ja ir noslēdzis medību nomas līgumu ar mednieku kolektīvu, ar līguma noslēgšanu VMD uzskata ka zemes īpašniekam vispār vairs nav tiesību aizliegt savā zemē medības kamēr līgums nav lauzts tiesā (kas ir apmēram 4 gadi + tiesāšanās izdevumi) jo VMD ieskatā ar līguma noslēgšanas brīdi zemes īpašnieks vairs navšo tiesību pārvaldītājs līdz līguma lauzšanai.
Ņemot vērā to , ka lielākā daļa medību nomas līgumu saturiski ir patapinājuma līgumi, neiedziinoties līguma saturos līdz šim šādu VMD rīcību arī akceptējušas zemākas instances Tiesas, tomēr nesen Senāts ir lēma savādāk.
Perspektīvā VMD attieksme ignorējot Zemes īpašnieka tiesības var super dārgi izmaksāt valstij, ja zemes īpašnieki sāks sniegt prasības ECT par viņa īpašumtiesību prettiesiku izmantošanu un viņam piekrītošo tiesību liegumu.
Spēkā stājies Senāta spriedums kurā noteikts ka tieši zemes īpašniekam ir imperatīvas tiesības uz medību tiesībām. Zemes īpašnieka norādījumi saistībā ar medību aizliegumu ir obligāti VMD (Valsts meža dienestam) no kā izriet ka tie ir nekavējoties izpildāmi neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav.
Spriedums publiski vēl nav pieejams, bet spēkā stājies.
Augstākās Tiesas senāta 2013.gada 28.novembra spriedums SKC-295/2013 civillietā C23057310 par medību nomas līguma strīdu, gadījumos, kad medību tiesību izmantošana ir nodota bez atlīdzības .
No sprieduma izriet , ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums (nomas vai patapinājuma) līgums jātulko saturiski, konkrētajā situācijā medību tiesības ir nodotas bez atlīdzības līdz ar to medību tiesības uzskatāms par patapinātām nevis iznomātām, Saskaņā ar Civilikuma normām patapinājuma devējs (atšķirībā no nomas gadījuma) vienpusēji var atprasīt lietu jebkurā laikā, kā arī viņš ir šīs lietas valdītājs pat patapinājuma līguma darbības laikā jo patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs nevis valdītājs (kā tas atšķirībā no patapinājuma ir nomas gadījumā), no kā izriet ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums, ja medību tiesības nodotas bez maksas tas tulkojams kā patapinājums, no kā izriet ka Meža dienestam ir pienākums klausīt patapinājuma devēja (zemes īpašnieka) gribu neatkarīgi no tā vai līgums ir lauzts vai nav lauzts tiesā.
Vēl viena nianse kas varētu būt svarīga, - tikai zemes īpašniekam ir imperatīva tiesība saskaņā ar CL 935 panta 2 daļu aizliegt medības savā zemē, neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav, un pat neatkarīgi no tā vai tas ir nomas vai patapinājuma līgums.
Ceru ka Jums inormācija noderēs turpmāk slēdzot līgumus par medībām, ja ir interese saņemt spriedumu pilnībā rakstiet uz epastu - multibos@inbox.lv
Tas tikai nozīmē, ka tāda līgumu obligāta slēgšana ir nelietderīga.
Katram kolektīvam ir jābūt savai apmedījamai platībai, reāli apvilktai kartē, un punkts!
Pašvaldība, reizi gadā, izsūtot zemes īpašniekam rēķinu par zemes nodokli, informē to, ka viņa zeme atrodas mednieku
kolektīva "X" apmedījamā teritorijā, ka ir tādi un tādi nosacījumi, ka viņš var informet kolektīvu "X" un VMD par
savu nevēlēšanos, ka kāds medī uz viņa zemes.
Normatīvos aktos ir jābūt noteiktai zemes īpašnieka atbildībai par to, ka
viņš saprot un uzņemas atbildību par iespējamiem meža zvēru postījumiem uz savas zemes, un it sevišķi, par iespējamiem
zaudējumiem trešajām personām, kas ir radušies viņa darbības vai bezdarbības dēļ.
Nekādu pretenziju celšana par postījumiem!
Un beigtos tas murgs ar 1000 un 1 līguma slēgšanu, īpašnieku meklēšanu, lūgšanos, pierunāšanu, īpašnieku reketu.
Un kur tagad paliek šis minimālais 100 m pārrāvums starp līgumu platībām lai būtu iecirknis un varētu medīt?
Šodien es Tev atļauju medīt uz savas zemes, rīt Tu nenāc, neļauju, nāc aizparīt un vēl divas dienas,
pēc tam skatīsimies, kā Tu uzvedīsies.
Šodien Tev ir 99m pārrāvums, rīt 500m pārrāvums un kādos 200 ha nevari medīt, aizparīt varēsi.
Ja nekas nemainīsies, tad mednieki būs kā tādi idioti, licences jāatšauj, postījumi jānovērš, zvēri jāpiebaro,
pašam tas viss jāapmaksā, bet tas viss jādara ar nolaistām biksēm, lai VMD, inspektori un zemes īpašnieki jebkurā laikā pie putras gaņģa tiek klāt.
CL 1950. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs.
1964. Ja neparedzēta apstākļa dēļ patapinātājam rodas nepieciešama vajadzība pēc lietas, tad patapinājuma ņēmējam nav tiesības to aizturēt, ja vien viņam to priekšlaicīgi atdodot neceļas sevišķi zaudējumi.
1952. Patapinājuma ņēmējs var lietot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet ja tādas norunas nav, tad tikai tā, kā tas visvairāk atbilst tās raksturam un apstākļiem. Nodot lietu citam lietot viņš nedrīkst. (izriet ka kolektīvi nedrīkst slēgt savstarpējas sadarbības līgumus ar citiem kolektīviem neinformējot īpašniekus)
1957. Ja patapinājuma līgums noslēgts abām pusēm par labu, tad patapinājuma ņēmējs atbild tikai samērā ar to rūpību, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās; bet ja darījuma mērķis ir vienīgi patapinātāja labums, tad patapinājuma ņēmējs atbild tikai par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību.
(Ja patapinājuma līgums noslēgts abām pusēm par labu, nozīmē to ka nedrīkst uzskatīt ka gaļas nodošana ir noma, jo nomai jābūt konkŗētai un tai nevar būt gadījuma raksturs)
1961. Nedrīkst lietu aizturēt vai izvairīties to atdot, atsaucoties uz kādu pretprasījumu, ja vien tas neizriet no patapinājuma paša.
1962. Ja patapinājuma ņēmējs pieteic uz patapināto lietu īpašuma tiesību, ko viņš ieguvis jau pēc līguma noslēgšanas un nevis no patapinātāja, bet no kādas trešās personas, tad viņam, neraugoties uz to, jāatdod lieta patapinātājam, un pirms tam pēdējam nav jāatbild īpašuma prasībā. Vēl mazāk patapinājuma ņēmējam tiesības neatdot lietu patapinātājam tāpēc, ka īpašuma tiesību uz lietu pieteic kāda trešā persona.
(īsumā šis pants konkrēti pasaka ka Patapinājuma devējam - zemes īpašniekam nav jāgriežās tiesā lai lauztu līgumu, VMD šo pantu vispār ignorē)
1967. Patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus nevien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu.
(tas ir tas ko faktiski dara VMD, tikai VMD nezinkādi tad ir pienākumi Patapinājuma devējam - zemes īpašniekam, šeit lietderīgi norādīt ka pienākumi ir konkrēta darbība nevis atturēšanās no darbības (piemēram par pienākumu nevar uzskatīt pienākumu netraucēt medības ,nelauzt līgumu utt).
īsāk sakot IESAKU SLĒGT NOMAS LĪGUMUS kautvai par simbolisku nomasmaksu 1 Ls gadā, nevis bezatlīdzibas lietošanas līgumus.