Tas ka cūku mēris ir uzpūsts burbulis ir skaidrs pat kaimiņa ēzelim, un par jums abiem, kas tā cenšas mudināt uz cūku šaušanu, arī pat ēzelim ir skaidrs, kurā pusē esat! :) Tikai pateicoties tam, ka lielakai daļai ir veselais saprāts, jums nekas nesanāk :)
Ja pat VMD pārstāvji saka, ka tas viss ir murgs, un cer, un pat saka, lai nerīko dzinējmedības par daudz ko liecina. Tas protams, ka notiek privāti.
Informatīvais ziņojums
Par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem medību jomā
1. Situācijas apraksts
Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par nepieciešamību efektīvi īstenot Āfrikas cūku mēra (turpmāk – ĀCM) profilakses pasākumus. Ar šiem pasākumiem paredzēts samazināt meža cūku (Sus scrofa) populācijas blīvumu, sevišķi tajās Latvijas teritorijas daļas, kurās ir koncentrēts liels šo dzīvnieku skaits.
ĀCM ir epizootiska rakstura slimība, kas ļoti strauji izplatās cūku dzimtas dzīvnieku vidū. Tās klīniskās pazīmes ir līdzīgas klasiskajam cūku mērim, bet ar šo infekcijas slimību saslimušajiem dzīvniekiem ir augstāki mirstības rādītāji (gandrīz 100%). Slimība cūkām nav ārstējama. Situāciju pasliktina atbilstošas vakcīnas trūkums, kura pasargātu no tālākas dzīvnieku inficēšanās un slimības izplatīšanās lielā mērogā. Šīs slimības patoģenēze labvēlīgi ietekmē slimības nekontrolētu izplatīšanos, jo antivielas, kas veidojas pret vīrusu, nav vīrusu neitralizējošas. Vīrusam, nokļūstot uzņēmīgā dzīvnieku populācijā, ir plašas iespējas attīstīties, vairoties un izplatīties, tāpēc masveidā iet bojā gan savvaļas, gan saimnieciskiem nolūkiem audzēti dzīvnieki, radot nopietnas ekonomikas sekas līdz pat cūkkopības nozares iznīcināšanas draudiem plašos apgabalos.
2011.gada 3.janvārī tika saņemta informācija no Eiropas Komisijas par to, ka Krievijas Federācijas Ļeņingradas Starpreģionālajā veterinārajā laboratorijā 2010.gada 30.decembrī ir radušās aizdomas par cūku saslimšanu ar ĀCM. Sākotnēji tika noteiktas divas infekcijas slimības izcelsmes vietas – Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Lomonosova rajonā un Sanktpēterburgas Krasnoseļskas rajonā.
Baltkrievijas kompetentā iestāde 2013.gada jūnijā ziņoja par to, ka ir apstiprinājies ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībā Grodņas rajonā, kas atrodas tuvu Lietuvas un Polijas robežai.
2014.gada 27.janvārī no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta tika saņemta informācija par to, ka 2014.gada 22.janvārī Lietuvas references laboratorija, izmeklējot divus no mežacūku ķermeņiem ņemtus paraugus, ir apstiprinājusi ĀCM vīrusu.
Latvijā ĀCM pagaidām nav apstiprināts. Ievērojot to valstu pieredzi, kurās šī slimība ir konstatēta, ir secināts, ka viens no lielākajiem šīs slimības masveidības un lielās izplatības iemesliem ir lielais mežacūku skaits skartajās teritorijās. Izvērtējot Latvijas epizootoloģisko situāciju, mežacūku populāciju, kā arī to, ka šī slimība strauji izplatās citās valstīs, kas robežojas ar Latviju, ir pieņemts lēmums valstī samazināt mežacūku skaitu, lai nepieļautu šīs slimības izplatību Latvijā.
2. Mežacūku populācijas apraksts
Latvijā 2013./2014. medību sezonas (01.04.2013.–31.03.2014.) sākumā meža cūku populācijas lielums tika novērtēts 74 tūkstoši īpatņu apjomā. Aptuveni 10% meža cūku populācijas apdzīvo teritorijas, kurās aizliegts medīt, tāpēc noteiktais pieļaujamais nomedīšanas apjoms – 66 tūkstoši – ir 90% no kopējā meža cūku skaita. Tas izskaidrojams ar populācijas produktivitāti, jo pieļaujamo vai iespējamo nomedīšanas apjomu nosaka ne tikai īpatņu skaits attiecīgajā brīdī, bet arī dzimstība un mirstība populācijā, un tas ir nepārtraukts process medību sezonas gaitā.
1. attēls. Meža cūku populāciju blīvumi
Jāņem vērā, ka meža cūku populācijai ir raksturīgs ne vien ievērojams bioloģiskais pieaugums (300–500%), bet arī liela dabiskā mirstība (parasti vismaz 20–30% no meža cūku kopējā skaita, proti, Latvijā vismaz 13–22 tūkstoši īpatņu) – galvenokārt lielo plēsēju (Latvijā uzskaitīti 1155 vilku) un pavasara nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
2. attēls Meža cūku skaita un nomedīšanas apjoma dinamika
Pēc iepriekšējās medību sezonas, kad tika nomedīti 37 tūkstoši meža cūku, populācijas lielums 2013.gada martā tika novērtēts aptuveni 17 tūkstoši īpatņu apjomā – līdz ar to meža cūku populācija pieauga par 57 tūkstošiem īpatņu. Prognozējams, ka pēc šīs medību sezonas meža cūku skaits, sekmīgi veicot mežacūku populācijas samazināšanas pasākumus, nepārsniegs 15 tūkstošus īpatņu.
3. Mednieku (medību tiesību lietotāju) apskats
Pēdējo gadu novērojumi liecina par mednieku vidējā vecuma palielināšanos un skaita samazināšanos.
2014.gada sākumā Latvijā medību ieroči bija reģistrēti 36,5 tūkstošiem mednieku, bet mednieka sezonas kartes (dokumentu, kas ļauj medīt konkrētajā medību sezonā) izņēmuši vien 21,5 tūkstoši mednieku. Tomēr, pat ja mednieka sezonas karte ir izņemta, tas vēl nenozīmē, ka tās saņēmējs aktīvi medī. Vislielākā mednieku aktivitāte ik gadu novērojama dzinējmedību sākumā (oktobrī un novembrī), un tad tā strauji samazinās decembrī un janvārī. Tam par iemeslu pārsvarā ir mednieku aizņemtība un finansiālās iespējas, kas medībām ļauj atlicināt vien dažas nedēļas nogales gadā. Īsteni aktīvo mednieku skaits, kas spēj medīt intensīvi un rezultatīvi visa gada garumā, lēšams vien ne vairāk par pāris tūkstošiem. To apliecina meža cūku skaita noteiktā lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limitu) un limitu izpildes apjoma dinamika (2.attēls).
1.tabula. Medību tiesību lietotāju skaits sadalījumā pēc medību platības
Gads/platība <100 101–500 501–1000 1001–2000 1001–2500 2501–5000 >5001 Kopā
2005. 18 64 74 369 445 198 1168
2006. 53 109 91 360 446 225 1284
2007. 43 104 88 336 427 285 1283
2008. 72 112 89 352 424 270 1319
2010. 302 180 132 229 103 399 252 1597
2013. 621 251 135 227 110 437 301 2082
Lai nodrošinātu noteikto limitu izpildi, nepieciešams stimulēt esošo mednieku aktivitāti un radīt iespēju pievērsties medībām biežāk, kā arī veicināt mednieku skaita pieaugumu un uzlabot kvalifikācijas līmeni.
Pie medību popularizēšanas, mednieku apmācības un kvalifikācijas celšanas ar Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) atbalstu intensīvi strādā medniekus pārstāvošās organizācijas – biedrības „Latvijas mednieku asociācija” (LATMA) un „Latvijas mednieku savienība” (LMS).
Diemžēl šobrīd mednieku vidū nav skaidras izpratnes par nepieciešamo rīcību ĀCM izplatības draudu samazināšanai, proti, par nepieciešamību samazināt meža cūku populācijas blīvumu.
4. Medību tiesību lietotāju materiāli tehniskais nodrošinājums pārtikas drošības un sabiedrības veselības kontekstā
Meža cūkas un no tām iegūtā produkcija, kā arī medību produkcijas blakusprodukti nes līdzi ne tikai ĀCM, bet arī trihinelozes, brucelozes un citu slimību risku, tomēr lielākajai daļai medību tiesību lietotāju par saviem līdzekļiem nav reāli iegādāties aprīkojumu un sakārtot saimniecību atbilstoši tiesiskajām regulējumam pārtikas drošības jomā.
Turklāt medniekiem nav tehnisku iespēju īsā laika posmā izlietot lielu apjomu svaigas medību produkcijas – trūkst aprīkojuma uzglabāšanai līdz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veikto analīžu rezultātu saņemšanai un tālākai pārstrādei. Medību produkcijas uzglabāšanas aprīkojums dod iespēju veikt laboratoriskas pārbaudes pirms tālākas rīcības ar medību produkciju, savukārt tālāka pārstrāde ir pamatnosacījums pārtikas drošības un sabiedrības veselības nodrošināšanai. Tāpat nepieciešams iegādāties konteinerus medību produkcijas blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai, atsakoties no līdzšinējās prakses – atstāšanas nomedīšanas vietā.
Izvērtējot situāciju un sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, secināts, ka medību tiesību lietotājiem jādod iespēja pretendēt uz LEADER vai cita līdzīga finanšu instrumenta atbalstu, izveidojot atsevišķu līdzekļu izmantošanas „asi”, tāpēc ka medības ietilpst gan lauku dzīves dažādošanā, gan fiziskajās aktivitātēs, gan mazā ražotāja kategorijā utt., bet tai pašā laikā pilnībā tomēr neiekļaujas esošajās „rīcībās, aktivitātēs vai asīs”. Protams, ar nosacījumu, ka šādi ar pārtikas drošību un sabiedrības veselību saistīti projekti:
1) uzskatāmi par prioritāriem;
2) atbalsta intensitāte ir vismaz 90%;
3) projekta finansējuma limits – vismaz 10 tūkst. euro.
Sakārtojot šo jomu medību saimniecībā, vienlaikus ir iespējams garantēt pārtikas drošību un sabiedrības veselību, kā arī atsevišķu PVD funkciju pilnvērtīgu veikšanu par samērīgiem līdzekļiem, piemēram, izmeklēšanai nepieciešamo paraugu ieguvi laikā, kad apkārtējā gaisa temperatūra pārsniedz 0 oC.
5. Meža cūku medības reglamentējošais tiesiskais regulējums
Saskaņā ar Medību likumu un uz tā pamata izdotajiem tiesību aktiem meža cūku (Sus scrofa) medībās atļauts izmantot ierobežotas izmantošanas medību līdzekļus un rīkus:
1) mākslīgus gaismas avotus;
2) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu;
3) pusautomātiskus medību šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.
Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.113 „Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 3.1.4. apakšpunkts nosaka, ka meža cūkas (Sus scrofa) medījamas visu gadu, t.i., tām nav saudzēšanas termiņa.
Meža cūku medības Latvijā ierobežo Medību likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktā minimālā medību platība. Meža cūkas Latvijā ir limitētie medījamie dzīvnieki.
Tomēr Medību likuma 29.panta piektajā daļā arī noteikts, ka epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
Pagaidām vēl tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas saskaņā ar Medību likuma 29.panta septītās daļas 5.punktu noteiks medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
6. ĀCM draudu mazināšanas profilaktiskie pasākumi
Plānots, ka, īstenojot mežacūku populācijas samazināšanu, tiks veikti vairāki pasākumi.
1. Nodrošināts dzinējmedību termiņa pagarinājums līdz 2014.gada 15.martam meža cūku medībām (Valsts meža dienesta 2014.gada 4.februāra rīkojums Nr.26).
2. Medību tiesību lietotājiem būs pieejamas papildu medību atļaujas meža cūku (Sus scrofa) medībām pēc atļauju pieprasīšanas Valsts meža dienestā.
3. Valsts meža dienests sadarbībā ar PVD organizēs mednieku informēšanu par:
3.1. ĀCM draudiem meža cūku populācijai un to izplatības ceļiem;
3.1.2. ziņošanas kārtību Pārtikas un veterinārajam dienestam par meža cūkām, kas atrastas bojā gājušas vai nomedītas, pastāvot aizdomām par Āfrikas cūku mēri vai klasisko cūku mēri;
3.1.3. nepieciešamību savākt un iznīcināt medījuma blakusproduktus (iekšējos orgānus, kājas u.c.);
3.1.4. medību apģērba, nažu, automašīnu u.c. aprīkojuma tīrīšanu un dezinficēšanu.
4. Valsts meža dienests organizēs:
4.1. efektīvu uzraudzību par Medību noteikumu 29.12. apakšpunktā noteikto medību vadītāju pienākumu izpildi attiecībā uz nomedīto meža cūku pirmapstrādi;
4.2. operatīvu informācijas pieprasīšanu no medību tiesību lietotājiem par izmantotajām meža cūku medību atļaujām par katru iepriekšējo nedēļu un šīs informācijas apkopošanu.
5. Mednieki tiks informēti un izglītoti par meža cūku populācijas apsaimniekošanu ĀCM draudu gadījumā ar:
5.1. filmām;
5.2. bukletiem;
5.3. publikācijām plašsaziņas līdzekļos;
5.4. informatīvām kampaņām.
6. Notiks aktīvo mednieku skaita palielināšana, iesaistot Latvijas bruņotos spēkus (uz pasākumu īstenošanas laiku, norīkojot komandējumā, atbrīvot no dienesta karavīrus, kam ir mednieka apliecība.
7. Medību tiesību lietotājiem tiks dota iespēja saistībā ar LEADER programmu izdarīt investīcijas medību produkcijas uzglabāšanai un pārstrādei, kā arī blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai.
8. Pēc nepieciešamības tiks nodrošināta meža cūku populācijas blīvuma samazināšana teritorijās, kurās medīt aizliegts, izveidojot medību koordinācijas komisijas saskaņā ar Medību likuma 29.panta septītās daļas 1., 2. un 5.punktu.
9. Lai veicinātu intensīvāku meža cūku populācijas samazināšanu, ar finansiāla atbalsta instrumentiem paredzēts pilnveidot medību tiesību lietotāju materiāli tehnisko bāzi un nodrošināt pilnvērtīgu medību procesu epizootiju (ĀCM) profilaksei.
Minētie ĀCM draudu samazināšanas profilaktiskie pasākumi ļaus būtiski samazināt meža cūku populācijas blīvumu, līdz ar to ievērojami kavējot ĀCM izplatības ātrumu savvaļā tajā gadījumā, ja ĀCM tiktu konstatēts Latvijā. Ievērojot PVD sniegto eksperta viedokli, iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamais meža cūku populācijas optimālais blīvums Latvijā ir ne vairāk kā 10 meža cūku uz 1000 hektāriem medību platības.
7. Pieejamais finansējums
Minēto ĀCM draudu samazināšanas profilaktisko pasākumu veikšanai ir rasts finansējums:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra rīkojumam Nr.57 no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti līdzekļi 1 352 949 euro apmērā, lai 2014.gadā nodrošinātu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanu pārtikas un dzīvu dzīvnieku tirdzniecības vietās un robežkontroles punktos uz Latvijas ārējās robežas, tai skaitā:
- Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam) 461 183 euro;
- Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) 839 080 euro;
- Iekšlietu ministrijai (Valsts robežapsardzei) 52 686 euro.
2) no AS „Latvijas Valsts meži” ziedojums 1 milj. euro apmērā medību tiesību lietotāju materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai un medību procesa nodrošināšanai. Šis ziedojums neietekmēs AS „Latvijas Valsts meži” 2014.gada maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla daļu izmantošanu.
Lai veicinātu intensīvu meža cūku populāciju blīvuma samazināšanu, uz 2.punktā minēto atbalstu var pretendēt medību tiesību lietotāji, kas nomedījuši vairāk nekā 70% no Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), saņemot 35,00 euro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70%.
2.punktā minēto finansējuma izlietojumu administrē Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un Valsts meža dienesta sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.
Zemkopības ministra vietā
labklājības ministrs U. Augulis
2014.02.13. 08:45
1804
J.Bārs
67027554, Janis.Bars@zm.gov.lv
Slēpts
27.02.2014. 21:47
Māris Mednieks: "Bonitāti mežam nosaka pēc pirmā stāva valdošās sugas vidējā augstuma un vecuma. Kāds nocirstai kailcirtei sakars ar bonitāti?"
Izlasi MK Noteikumus nr. 1194 no 29.10.2013.g. "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās", tad varbūt sapratīsi par ko es runāju.
Ja pat VMD pārstāvji saka, ka tas viss ir murgs, un cer, un pat saka, lai nerīko dzinējmedības par daudz ko liecina. Tas protams, ka notiek privāti.
Par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem medību jomā
1. Situācijas apraksts
Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par nepieciešamību efektīvi īstenot Āfrikas cūku mēra (turpmāk – ĀCM) profilakses pasākumus. Ar šiem pasākumiem paredzēts samazināt meža cūku (Sus scrofa) populācijas blīvumu, sevišķi tajās Latvijas teritorijas daļas, kurās ir koncentrēts liels šo dzīvnieku skaits.
ĀCM ir epizootiska rakstura slimība, kas ļoti strauji izplatās cūku dzimtas dzīvnieku vidū. Tās klīniskās pazīmes ir līdzīgas klasiskajam cūku mērim, bet ar šo infekcijas slimību saslimušajiem dzīvniekiem ir augstāki mirstības rādītāji (gandrīz 100%). Slimība cūkām nav ārstējama. Situāciju pasliktina atbilstošas vakcīnas trūkums, kura pasargātu no tālākas dzīvnieku inficēšanās un slimības izplatīšanās lielā mērogā. Šīs slimības patoģenēze labvēlīgi ietekmē slimības nekontrolētu izplatīšanos, jo antivielas, kas veidojas pret vīrusu, nav vīrusu neitralizējošas. Vīrusam, nokļūstot uzņēmīgā dzīvnieku populācijā, ir plašas iespējas attīstīties, vairoties un izplatīties, tāpēc masveidā iet bojā gan savvaļas, gan saimnieciskiem nolūkiem audzēti dzīvnieki, radot nopietnas ekonomikas sekas līdz pat cūkkopības nozares iznīcināšanas draudiem plašos apgabalos.
2011.gada 3.janvārī tika saņemta informācija no Eiropas Komisijas par to, ka Krievijas Federācijas Ļeņingradas Starpreģionālajā veterinārajā laboratorijā 2010.gada 30.decembrī ir radušās aizdomas par cūku saslimšanu ar ĀCM. Sākotnēji tika noteiktas divas infekcijas slimības izcelsmes vietas – Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Lomonosova rajonā un Sanktpēterburgas Krasnoseļskas rajonā.
Baltkrievijas kompetentā iestāde 2013.gada jūnijā ziņoja par to, ka ir apstiprinājies ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībā Grodņas rajonā, kas atrodas tuvu Lietuvas un Polijas robežai.
2014.gada 27.janvārī no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta tika saņemta informācija par to, ka 2014.gada 22.janvārī Lietuvas references laboratorija, izmeklējot divus no mežacūku ķermeņiem ņemtus paraugus, ir apstiprinājusi ĀCM vīrusu.
Latvijā ĀCM pagaidām nav apstiprināts. Ievērojot to valstu pieredzi, kurās šī slimība ir konstatēta, ir secināts, ka viens no lielākajiem šīs slimības masveidības un lielās izplatības iemesliem ir lielais mežacūku skaits skartajās teritorijās. Izvērtējot Latvijas epizootoloģisko situāciju, mežacūku populāciju, kā arī to, ka šī slimība strauji izplatās citās valstīs, kas robežojas ar Latviju, ir pieņemts lēmums valstī samazināt mežacūku skaitu, lai nepieļautu šīs slimības izplatību Latvijā.
2. Mežacūku populācijas apraksts
Latvijā 2013./2014. medību sezonas (01.04.2013.–31.03.2014.) sākumā meža cūku populācijas lielums tika novērtēts 74 tūkstoši īpatņu apjomā. Aptuveni 10% meža cūku populācijas apdzīvo teritorijas, kurās aizliegts medīt, tāpēc noteiktais pieļaujamais nomedīšanas apjoms – 66 tūkstoši – ir 90% no kopējā meža cūku skaita. Tas izskaidrojams ar populācijas produktivitāti, jo pieļaujamo vai iespējamo nomedīšanas apjomu nosaka ne tikai īpatņu skaits attiecīgajā brīdī, bet arī dzimstība un mirstība populācijā, un tas ir nepārtraukts process medību sezonas gaitā.
1. attēls. Meža cūku populāciju blīvumi
Jāņem vērā, ka meža cūku populācijai ir raksturīgs ne vien ievērojams bioloģiskais pieaugums (300–500%), bet arī liela dabiskā mirstība (parasti vismaz 20–30% no meža cūku kopējā skaita, proti, Latvijā vismaz 13–22 tūkstoši īpatņu) – galvenokārt lielo plēsēju (Latvijā uzskaitīti 1155 vilku) un pavasara nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
2. attēls Meža cūku skaita un nomedīšanas apjoma dinamika
Pēc iepriekšējās medību sezonas, kad tika nomedīti 37 tūkstoši meža cūku, populācijas lielums 2013.gada martā tika novērtēts aptuveni 17 tūkstoši īpatņu apjomā – līdz ar to meža cūku populācija pieauga par 57 tūkstošiem īpatņu. Prognozējams, ka pēc šīs medību sezonas meža cūku skaits, sekmīgi veicot mežacūku populācijas samazināšanas pasākumus, nepārsniegs 15 tūkstošus īpatņu.
3. Mednieku (medību tiesību lietotāju) apskats
Pēdējo gadu novērojumi liecina par mednieku vidējā vecuma palielināšanos un skaita samazināšanos.
2014.gada sākumā Latvijā medību ieroči bija reģistrēti 36,5 tūkstošiem mednieku, bet mednieka sezonas kartes (dokumentu, kas ļauj medīt konkrētajā medību sezonā) izņēmuši vien 21,5 tūkstoši mednieku. Tomēr, pat ja mednieka sezonas karte ir izņemta, tas vēl nenozīmē, ka tās saņēmējs aktīvi medī. Vislielākā mednieku aktivitāte ik gadu novērojama dzinējmedību sākumā (oktobrī un novembrī), un tad tā strauji samazinās decembrī un janvārī. Tam par iemeslu pārsvarā ir mednieku aizņemtība un finansiālās iespējas, kas medībām ļauj atlicināt vien dažas nedēļas nogales gadā. Īsteni aktīvo mednieku skaits, kas spēj medīt intensīvi un rezultatīvi visa gada garumā, lēšams vien ne vairāk par pāris tūkstošiem. To apliecina meža cūku skaita noteiktā lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limitu) un limitu izpildes apjoma dinamika (2.attēls).
1.tabula. Medību tiesību lietotāju skaits sadalījumā pēc medību platības
Gads/platība <100 101–500 501–1000 1001–2000 1001–2500 2501–5000 >5001 Kopā
2005. 18 64 74 369 445 198 1168
2006. 53 109 91 360 446 225 1284
2007. 43 104 88 336 427 285 1283
2008. 72 112 89 352 424 270 1319
2010. 302 180 132 229 103 399 252 1597
2013. 621 251 135 227 110 437 301 2082
Lai nodrošinātu noteikto limitu izpildi, nepieciešams stimulēt esošo mednieku aktivitāti un radīt iespēju pievērsties medībām biežāk, kā arī veicināt mednieku skaita pieaugumu un uzlabot kvalifikācijas līmeni.
Pie medību popularizēšanas, mednieku apmācības un kvalifikācijas celšanas ar Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) atbalstu intensīvi strādā medniekus pārstāvošās organizācijas – biedrības „Latvijas mednieku asociācija” (LATMA) un „Latvijas mednieku savienība” (LMS).
Diemžēl šobrīd mednieku vidū nav skaidras izpratnes par nepieciešamo rīcību ĀCM izplatības draudu samazināšanai, proti, par nepieciešamību samazināt meža cūku populācijas blīvumu.
4. Medību tiesību lietotāju materiāli tehniskais nodrošinājums pārtikas drošības un sabiedrības veselības kontekstā
Meža cūkas un no tām iegūtā produkcija, kā arī medību produkcijas blakusprodukti nes līdzi ne tikai ĀCM, bet arī trihinelozes, brucelozes un citu slimību risku, tomēr lielākajai daļai medību tiesību lietotāju par saviem līdzekļiem nav reāli iegādāties aprīkojumu un sakārtot saimniecību atbilstoši tiesiskajām regulējumam pārtikas drošības jomā.
Turklāt medniekiem nav tehnisku iespēju īsā laika posmā izlietot lielu apjomu svaigas medību produkcijas – trūkst aprīkojuma uzglabāšanai līdz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veikto analīžu rezultātu saņemšanai un tālākai pārstrādei. Medību produkcijas uzglabāšanas aprīkojums dod iespēju veikt laboratoriskas pārbaudes pirms tālākas rīcības ar medību produkciju, savukārt tālāka pārstrāde ir pamatnosacījums pārtikas drošības un sabiedrības veselības nodrošināšanai. Tāpat nepieciešams iegādāties konteinerus medību produkcijas blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai, atsakoties no līdzšinējās prakses – atstāšanas nomedīšanas vietā.
Izvērtējot situāciju un sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, secināts, ka medību tiesību lietotājiem jādod iespēja pretendēt uz LEADER vai cita līdzīga finanšu instrumenta atbalstu, izveidojot atsevišķu līdzekļu izmantošanas „asi”, tāpēc ka medības ietilpst gan lauku dzīves dažādošanā, gan fiziskajās aktivitātēs, gan mazā ražotāja kategorijā utt., bet tai pašā laikā pilnībā tomēr neiekļaujas esošajās „rīcībās, aktivitātēs vai asīs”. Protams, ar nosacījumu, ka šādi ar pārtikas drošību un sabiedrības veselību saistīti projekti:
1) uzskatāmi par prioritāriem;
2) atbalsta intensitāte ir vismaz 90%;
3) projekta finansējuma limits – vismaz 10 tūkst. euro.
Sakārtojot šo jomu medību saimniecībā, vienlaikus ir iespējams garantēt pārtikas drošību un sabiedrības veselību, kā arī atsevišķu PVD funkciju pilnvērtīgu veikšanu par samērīgiem līdzekļiem, piemēram, izmeklēšanai nepieciešamo paraugu ieguvi laikā, kad apkārtējā gaisa temperatūra pārsniedz 0 oC.
5. Meža cūku medības reglamentējošais tiesiskais regulējums
Saskaņā ar Medību likumu un uz tā pamata izdotajiem tiesību aktiem meža cūku (Sus scrofa) medībās atļauts izmantot ierobežotas izmantošanas medību līdzekļus un rīkus:
1) mākslīgus gaismas avotus;
2) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu;
3) pusautomātiskus medību šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.
Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.113 „Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 3.1.4. apakšpunkts nosaka, ka meža cūkas (Sus scrofa) medījamas visu gadu, t.i., tām nav saudzēšanas termiņa.
Meža cūku medības Latvijā ierobežo Medību likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktā minimālā medību platība. Meža cūkas Latvijā ir limitētie medījamie dzīvnieki.
Tomēr Medību likuma 29.panta piektajā daļā arī noteikts, ka epizootiju draudu gadījumos, kā arī tad, kad medījamie dzīvnieki postījumus īpašumam un videi nodara valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmās vai teritorijās, kur medīt aizliegts vai kur ir šo postījumu iemesls, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot piegulošo platību medību tiesību lietotājus un attiecīgās nozares ekspertus, konkrētajā teritorijā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
Pagaidām vēl tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas saskaņā ar Medību likuma 29.panta septītās daļas 5.punktu noteiks medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.
6. ĀCM draudu mazināšanas profilaktiskie pasākumi
Plānots, ka, īstenojot mežacūku populācijas samazināšanu, tiks veikti vairāki pasākumi.
1. Nodrošināts dzinējmedību termiņa pagarinājums līdz 2014.gada 15.martam meža cūku medībām (Valsts meža dienesta 2014.gada 4.februāra rīkojums Nr.26).
2. Medību tiesību lietotājiem būs pieejamas papildu medību atļaujas meža cūku (Sus scrofa) medībām pēc atļauju pieprasīšanas Valsts meža dienestā.
3. Valsts meža dienests sadarbībā ar PVD organizēs mednieku informēšanu par:
3.1. ĀCM draudiem meža cūku populācijai un to izplatības ceļiem;
3.1.2. ziņošanas kārtību Pārtikas un veterinārajam dienestam par meža cūkām, kas atrastas bojā gājušas vai nomedītas, pastāvot aizdomām par Āfrikas cūku mēri vai klasisko cūku mēri;
3.1.3. nepieciešamību savākt un iznīcināt medījuma blakusproduktus (iekšējos orgānus, kājas u.c.);
3.1.4. medību apģērba, nažu, automašīnu u.c. aprīkojuma tīrīšanu un dezinficēšanu.
4. Valsts meža dienests organizēs:
4.1. efektīvu uzraudzību par Medību noteikumu 29.12. apakšpunktā noteikto medību vadītāju pienākumu izpildi attiecībā uz nomedīto meža cūku pirmapstrādi;
4.2. operatīvu informācijas pieprasīšanu no medību tiesību lietotājiem par izmantotajām meža cūku medību atļaujām par katru iepriekšējo nedēļu un šīs informācijas apkopošanu.
5. Mednieki tiks informēti un izglītoti par meža cūku populācijas apsaimniekošanu ĀCM draudu gadījumā ar:
5.1. filmām;
5.2. bukletiem;
5.3. publikācijām plašsaziņas līdzekļos;
5.4. informatīvām kampaņām.
6. Notiks aktīvo mednieku skaita palielināšana, iesaistot Latvijas bruņotos spēkus (uz pasākumu īstenošanas laiku, norīkojot komandējumā, atbrīvot no dienesta karavīrus, kam ir mednieka apliecība.
7. Medību tiesību lietotājiem tiks dota iespēja saistībā ar LEADER programmu izdarīt investīcijas medību produkcijas uzglabāšanai un pārstrādei, kā arī blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai.
8. Pēc nepieciešamības tiks nodrošināta meža cūku populācijas blīvuma samazināšana teritorijās, kurās medīt aizliegts, izveidojot medību koordinācijas komisijas saskaņā ar Medību likuma 29.panta septītās daļas 1., 2. un 5.punktu.
9. Lai veicinātu intensīvāku meža cūku populācijas samazināšanu, ar finansiāla atbalsta instrumentiem paredzēts pilnveidot medību tiesību lietotāju materiāli tehnisko bāzi un nodrošināt pilnvērtīgu medību procesu epizootiju (ĀCM) profilaksei.
Minētie ĀCM draudu samazināšanas profilaktiskie pasākumi ļaus būtiski samazināt meža cūku populācijas blīvumu, līdz ar to ievērojami kavējot ĀCM izplatības ātrumu savvaļā tajā gadījumā, ja ĀCM tiktu konstatēts Latvijā. Ievērojot PVD sniegto eksperta viedokli, iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamais meža cūku populācijas optimālais blīvums Latvijā ir ne vairāk kā 10 meža cūku uz 1000 hektāriem medību platības.
7. Pieejamais finansējums
Minēto ĀCM draudu samazināšanas profilaktisko pasākumu veikšanai ir rasts finansējums:
1) atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra rīkojumam Nr.57 no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti līdzekļi 1 352 949 euro apmērā, lai 2014.gadā nodrošinātu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanu pārtikas un dzīvu dzīvnieku tirdzniecības vietās un robežkontroles punktos uz Latvijas ārējās robežas, tai skaitā:
- Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam) 461 183 euro;
- Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) 839 080 euro;
- Iekšlietu ministrijai (Valsts robežapsardzei) 52 686 euro.
2) no AS „Latvijas Valsts meži” ziedojums 1 milj. euro apmērā medību tiesību lietotāju materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanai un medību procesa nodrošināšanai. Šis ziedojums neietekmēs AS „Latvijas Valsts meži” 2014.gada maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla daļu izmantošanu.
Lai veicinātu intensīvu meža cūku populāciju blīvuma samazināšanu, uz 2.punktā minēto atbalstu var pretendēt medību tiesību lietotāji, kas nomedījuši vairāk nekā 70% no Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), saņemot 35,00 euro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70%.
2.punktā minēto finansējuma izlietojumu administrē Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un Valsts meža dienesta sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.
Zemkopības ministra vietā
labklājības ministrs U. Augulis
2014.02.13. 08:45
1804
J.Bārs
67027554, Janis.Bars@zm.gov.lv
Izlasi MK Noteikumus nr. 1194 no 29.10.2013.g. "Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās", tad varbūt sapratīsi par ko es runāju.