Bet jaunā sieva tik atbild: „Lai, lai, kāds jau man novēlēts, ar tādu pietikšu!” Vakarā, gulēt iedams, e z ī t i s novilcis savu eža kažociņu un nolicis kājgalī. Sieva, to redzēdama, domā: „Kam nu tādu ērkšķainu kažociņu glabāt. Pag, pag, lai tik vīriņš piemieg — kažociņu vajag sadedzināt!” Kā domājusi, tā padara. Bet kas nu notika? Līdzko kažociņš sadedzis — vīriņš uz n ā v i slims. Šī nu raud un aizbildinās. Ezītis turpretim, par sāpēm nebēdādams, vēl sievu mierina, sacīdams: „Sieviņ mīļā, zinu jau, zinu, ka ļaunā nodomā to nedarīji, bet tev vajadzēja ar vīriņu aprunāties, iekams pie kāda darba ķeries. Redzi, nebūtu tu tagad kažociņu sadedzinājusi, tad pēc divām nedēļām būtu tā kā tā no viņa vaļā ticis, bez kaut kādām sāpēm, tomēr, ja izcietīšu, tad tik tu redzēsi brīnumus: asaru vietā tu līksmosies.” Grūti ezītim gāja — tomēr cieta un izcieta. It īpaši beidzamo dienu slimība nejauki vārdzināja. Bet, līdzko saulīte norietēja, tā ezītis no gultas ārā, nošņauc trīsreiz deguntiņu un acumirklī paliek par staltu ķēniņa dēlu. Sievas tēvs no priekiem atdod valdību savam znotam. Jaunais valdnieks ataicina savus vecākus pie sevis un tad dzīvo ar savu jauno sieviņu laimīgi.
Slēpts
09.12.2018. 23:26
Lūdzu palīdzību, iekrita acīs šī laidne-https://www.ss.com/msg/lv/ente... vai kādam ir info kur dabūt plastmasas, gribas saīsināt savu stroķi.
Slēpts
10.12.2018. 12:00
22.lr jau pa niknu? Uz bebriem tagad iesi ar vozdušku??
Slēpts
10.12.2018. 20:50
SS-ā, medību ieroču sadaļā ,vēl nesen viens amatnieks reklamējās, ka prot sakārtot ieroču laides ..
Slēpts
10.12.2018. 22:41
Un kāpēc man liekas, ka tas amatnieks,pat šajā tēmā ir komentējis????
Slēpts
10.12.2018. 22:43
Upps. Kļūdījos. Tas bija tēmā par Mauser.
Slēpts
11.12.2018. 01:42
Man nevajag neko sakārtot, gribu pats pielikt rokas, tikai vajag plastmasas laidni, doma uztaisīt tādu kā G22 mauzerīts, tikai kloķējamu.
Slēpts
11.12.2018. 06:58
Jēga? Izdomā vispirms kā optiku nostiprināsi, gaisenei varbūt, ka po optiku pieskruvet pie laides.
Koks, manuprāt, skaistāks jā, bet ne labāks. Es par kopozītu vai labu plastmasu, tur izturība un noturība pret laikapstakļiem un ne tik sāpīgas švīkas un buktes :D
Vakarā, gulēt iedams, e z ī t i s novilcis savu eža kažociņu un nolicis kājgalī. Sieva, to redzēdama, domā: „Kam nu tādu ērkšķainu kažociņu glabāt. Pag, pag, lai tik vīriņš piemieg — kažociņu vajag sadedzināt!”
Kā domājusi, tā padara. Bet kas nu notika? Līdzko kažociņš sadedzis — vīriņš uz n ā v i slims. Šī nu raud un aizbildinās. Ezītis turpretim, par sāpēm nebēdādams, vēl sievu mierina, sacīdams: „Sieviņ mīļā, zinu jau, zinu, ka ļaunā nodomā to nedarīji, bet tev vajadzēja ar vīriņu aprunāties, iekams pie kāda darba ķeries. Redzi, nebūtu tu tagad kažociņu sadedzinājusi, tad pēc divām nedēļām būtu tā kā tā no viņa vaļā ticis, bez kaut kādām sāpēm, tomēr, ja izcietīšu, tad tik tu redzēsi brīnumus: asaru vietā tu līksmosies.”
Grūti ezītim gāja — tomēr cieta un izcieta. It īpaši beidzamo dienu slimība nejauki vārdzināja. Bet, līdzko saulīte norietēja, tā ezītis no gultas ārā, nošņauc trīsreiz deguntiņu un acumirklī paliek par staltu ķēniņa dēlu. Sievas tēvs no priekiem atdod valdību savam znotam. Jaunais valdnieks ataicina savus vecākus pie sevis un tad dzīvo ar savu jauno sieviņu laimīgi.