Labdien biedri mednieki. Žurnālā “Medības” Nr.6(83) par 2019.gada jūniju 17.lappusē ir raksts “Ko nozīmē iesaiņots ierocis?”, kurā ir minēts: “....Ja mednieka automašīnā, piemēram, uz aizmugurējā sēdekļa atrodas ierocis, kurš ielikts futrālī, bet tas savukārt ir pilnīgi vaļā, ja ierocis aprīkots ar nakts redzamības tēmēkli, policija uzskatīs, ka ierocis nav iesaiņots, jo medniekam esot brīvi pieejams, un kā atceramies, šaušana diennakts tumšajā laikā no automašīnas ar nakts redzamības tēmēkli nav atļauta.......”. Gribētos padiskutēt par šo jautājumu. Ja augstāk aprakstītā situācija notiek ārpus medību iecirķņa teritorijas, viss ir skaidrs un nav nekādu variantu, ka ierocim ir jābūt iesaiņotam, neskatoties uz to, vai ierocim ir piestiprināts jebkurš tēmeklis, vai nav nekāda tēmekļa. Bet pavisam cita “bilde” ir,- ja viss notiek medību iecirkņa teritorijā. Medību noteikumu 58.pants nosaka: Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots. Šajā pantā nav minēts ne diennakts laiks, ne tēmekļi, kas ir/nav piestiprināti pie ieroča. Tāpēc šī panta normas atteicas gan uz tumšo diennakts laiku, gan uz ieročiem ar nakts tēmekļiem, vai mākslīgiem gaismas avotiem. Kāpēc policijas inspektori aizmirs par šo pantu? Kā arī var minēt Medību noteikumu 83.pantu - Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis vai mākslīgās gaismas avots, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks. Normatīvajos aktos neatradu definīciju vārdam “pārvietojoties”, bet pārvietoties var ar kajām, ar riteni, skūteri, automašīnu, helikopteri, utt. Šīs pants arī atļauj medniekam neiesaiņot izlādētu ieroci, atrodoties sava medību iecirkņa teritorijā. Jā vārdam “pārvietojoties” ir doma tikai iet ar kājām, tad, pēc inspektoru “uzskatījuma” tas arī var būt pārkāpums, jo ejot ar kājām arī var šaut no zemes, kas būs pārkāpums, saskaņā ar Medību noteikumu 80.pantu. Ko nozīme “....šaušana diennakts tumšajā laikā no automašīnas ar nakts redzamības tēmēkli nav atļauta....”? Medību noteikumos 80.pants nosaka: Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības. Medību likuma 24.pants nosaka: Par nelikumīgām medībām atzīst:.... 9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:..... k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus. Šajā gadījumā nevar aizmirst par teicienu “dabiskais paaugstinājums”, kas varbūt jebkurš pakalns uz kura var stāvēt kājās, vai sēdēt uz krēsla, sēdēt automašīnā, kuru izmanto kā medību torņa būdu. Šajā gadījumā šāviens būs uz leju, un transportlīdzeklis nekur nepārvietojas, kas atbilst visām likuma normām. Arī jāatcerās par Medību noteikumu 82.pantu -Mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli drīkst izmantot, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Vai tad ieroča ar mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkļa pārvadāšana definējama arī kā izmantošana? Pavisam nē. Vārdam “Izmantošana” definīciju neatradu, bet jebkuru mantu var izmantot, veicot ar to kaut kādas manipulācijas vai darbības, kam šī manta vai ierīce ir paredzēta, proti, lai ir izmantošana, makslīgas gaismas avotam ir jābūt ieslēgtam un jāspīd, bet nakts redzamības tēmēklim ir jābūt ieslegtam un tajā jāskatās. Un atkal, ja tie nav piestiprināti pie ieroča, kāpēc viņus nevar izmantot, neatrodoties uz paaugstinājuma? Pilnīgi piekrītu par mednieka sodīšanu, ja tumšajā diennakts laikā, ejot ar ieroci, kuram piestiprināts nakts redzamības tēmēklis, mednieks caur tēmēkli apseko apkartējo teritoriju un ir veicis šāvienu. Ņemot vērā minēto, gribētos zināt policijas inspektoru viedokli par šiem momentiem. Un kurā no normatīvajiem aktiem ir rakstīts, ka mednieku var sodīt par to, ka inspektors kaut ko “uzskatīs”. Mūsu civilizētajā valstī sodīt drīkst tikai par likuma normu neievērošanu. Tā var uzskatīt, neizejot no kabineta, ka visi mednieki ir malumednieki tikai tāpēc, ka viņiem ir medību ieroči un uzreiz uz katru izrakstīt protokolu. Nekādā gadījumā neesmu “pret” inspektoriem un ļoti labi zinu, cik darba, resursu un laika ir jāiegulda, lai noķertu malumedniekus un pierādītu viņu vainu. Varbūt ir jāpadomā par izmaiņam normatīvajos aktos, lai to visu precizētu, definētu, aprakstītu, lai nebūtu normatīvajos aktos teiktajam pretrunīgas interpretācijas un medniekiem būtu skaidri zināms, kā jārīkojas konkrētajās situācijās. Būtu interesanti dzirdēt arī citu mednieku domas par šo jautājumu.
Mednieku domas ir laba lieta,bet daudz interesantāks man būtu tieši likumsargu komentārs . Aizsūti savas pārdomas par šo tēmu Lindas kundzei,varbūt pierunās kādu nokomentēt
Policijas komentāri nav pārāk interesanti. Viņu izpratne par likumiem mēdz būt nepilnīga. Prātīgāki būtu tiesnešu komentāri, tie daudzmazspēj pamatot savus lēmumus.
Varbūt kādam ir ko teikt par šo žurnālā *Medības* pirms kāda laika lasīto, doma apmēram šāda- mednieks nedrīkst izmantot medību platībās dronu, jo tas skaitās MEDĪBAS NO LIDAPARĀTA! Drons man nav, un arī šaubos, vai kādam ir tāds, kas spēj mednieku ar visu plinti paraut gaisā. Tad virs labības lauka nedrīkst palaist apsekošanas nolūkā? Vismaz tā izskanēja šī doma...
Aleksandr, manuprāt, te ir runa par Medību noteikumu 33.punktā noteikto, proti, par lietošanai sagatavotu medību šaujamieroci. Par Valsts policijas vai Valsts meža dienesta darbinieku viedokli, kas saistīts ar normatīvo aktu interpretāciju, vispār nevar būt runa.
Jānis. Tāda gadījumā ir pretrunas pašos normatīvajos aktos, jo ar vienu pantu, (tas ir MN 33. un 80.panti) kopumā it kā ir aizliedz pārvadāt neiesaiņotu ieroci, bet tajā pašā laikā MN 58. un 83.panti to atļauj. varbūt tad kompetentiem orgāniem jāpadoma par izmaiņam normatīvajos aktos un aiztāt vārdu "medības" MN 80.pantā ar vārdu "medību ieroča pielietošana", vai "medību tumšā diennakts laikā pielietot medību ieroci drīkst.." Kas ir "medības"? Mdību likumā definīcija netika dota. Un vārdam "medības" ir plašāka nozīme, nekā tikai šaušana ar ieroci, bet dzivnieku pēdu un pašu dzīvnieku izsēkošana, vai gaidīšana, dzīvnieku dzīšana (dzinējmedībās) un tt.
Šādos gadījumos likuma interpretācija ir tiesas rokās. Slikti protams ka jāiet tik tālu un jātērē pārbaudošo iestāžu un tiesu laiks, principā, likumdevēju brāķa dēļ. Bet situācija nav nekā unikāla, mums ir desmitiem kļūdu dažādos noteikumos un likumos. Tiesa, neesmu dzirdējis ka kāds būtu reāli sodīts par neiesaiņotas, ar nakts tēmekli apgādātas bet nepieplādētas plintes pārvadāšu savās platībās. Par tāda ieroča izmantošanu tuvējo pļavu apskatē gan ir cits stāsts, ko var interpretēt kā gatavošanos šaut. Bet, pastāv tak reāla situācija - pamana medījumu, rāpjas džipam uz jumta un no tā šauj. Šaut pa logu gan nedrīkst.
Kaut kur bija raksts, ka sodīja kādu mednieku tikai par to, ka viņam čehols nebija līdz galam aiztaisīts. Uzreiz uzskatīja, ka ierocis nav iesaiņots. Bet tikai neatceros vai tās bija medību iecirkņa plātībās, vai ārpus.
Gribētos padiskutēt par šo jautājumu.
Ja augstāk aprakstītā situācija notiek ārpus medību iecirķņa teritorijas, viss ir skaidrs un nav nekādu variantu, ka ierocim ir jābūt iesaiņotam, neskatoties uz to, vai ierocim ir piestiprināts jebkurš tēmeklis, vai nav nekāda tēmekļa.
Bet pavisam cita “bilde” ir,- ja viss notiek medību iecirkņa teritorijā. Medību noteikumu 58.pants nosaka: Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots. Šajā pantā nav minēts ne diennakts laiks, ne tēmekļi, kas ir/nav piestiprināti pie ieroča. Tāpēc šī panta normas atteicas gan uz tumšo diennakts laiku, gan uz ieročiem ar nakts tēmekļiem, vai mākslīgiem gaismas avotiem. Kāpēc policijas inspektori aizmirs par šo pantu?
Kā arī var minēt Medību noteikumu 83.pantu - Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis vai mākslīgās gaismas avots, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks. Normatīvajos aktos neatradu definīciju vārdam “pārvietojoties”, bet pārvietoties var ar kajām, ar riteni, skūteri, automašīnu, helikopteri, utt. Šīs pants arī atļauj medniekam neiesaiņot izlādētu ieroci, atrodoties sava medību iecirkņa teritorijā. Jā vārdam “pārvietojoties” ir doma tikai iet ar kājām, tad, pēc inspektoru “uzskatījuma” tas arī var būt pārkāpums, jo ejot ar kājām arī var šaut no zemes, kas būs pārkāpums, saskaņā ar Medību noteikumu 80.pantu.
Ko nozīme “....šaušana diennakts tumšajā laikā no automašīnas ar nakts redzamības tēmēkli nav atļauta....”? Medību noteikumos 80.pants nosaka: Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības. Medību likuma 24.pants nosaka: Par nelikumīgām medībām atzīst:.... 9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:..... k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus. Šajā gadījumā nevar aizmirst par teicienu “dabiskais paaugstinājums”, kas varbūt jebkurš pakalns uz kura var stāvēt kājās, vai sēdēt uz krēsla, sēdēt automašīnā, kuru izmanto kā medību torņa būdu. Šajā gadījumā šāviens būs uz leju, un transportlīdzeklis nekur nepārvietojas, kas atbilst visām likuma normām.
Arī jāatcerās par Medību noteikumu 82.pantu -Mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkli drīkst izmantot, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Vai tad ieroča ar mākslīgās gaismas avotu vai nakts redzamības tēmēkļa pārvadāšana definējama arī kā izmantošana? Pavisam nē.
Vārdam “Izmantošana” definīciju neatradu, bet jebkuru mantu var izmantot, veicot ar to kaut kādas manipulācijas vai darbības, kam šī manta vai ierīce ir paredzēta, proti, lai ir izmantošana, makslīgas gaismas avotam ir jābūt ieslēgtam un jāspīd, bet nakts redzamības tēmēklim ir jābūt ieslegtam un tajā jāskatās. Un atkal, ja tie nav piestiprināti pie ieroča, kāpēc viņus nevar izmantot, neatrodoties uz paaugstinājuma? Pilnīgi piekrītu par mednieka sodīšanu, ja tumšajā diennakts laikā, ejot ar ieroci, kuram piestiprināts nakts redzamības tēmēklis, mednieks caur tēmēkli apseko apkartējo teritoriju un ir veicis šāvienu.
Ņemot vērā minēto, gribētos zināt policijas inspektoru viedokli par šiem momentiem. Un kurā no normatīvajiem aktiem ir rakstīts, ka mednieku var sodīt par to, ka inspektors kaut ko “uzskatīs”. Mūsu civilizētajā valstī sodīt drīkst tikai par likuma normu neievērošanu. Tā var uzskatīt, neizejot no kabineta, ka visi mednieki ir malumednieki tikai tāpēc, ka viņiem ir medību ieroči un uzreiz uz katru izrakstīt protokolu.
Nekādā gadījumā neesmu “pret” inspektoriem un ļoti labi zinu, cik darba, resursu un laika ir jāiegulda, lai noķertu malumedniekus un pierādītu viņu vainu.
Varbūt ir jāpadomā par izmaiņam normatīvajos aktos, lai to visu precizētu, definētu, aprakstītu, lai nebūtu normatīvajos aktos teiktajam pretrunīgas interpretācijas un medniekiem būtu skaidri zināms, kā jārīkojas konkrētajās situācijās.
Būtu interesanti dzirdēt arī citu mednieku domas par šo jautājumu.
Par Valsts policijas vai Valsts meža dienesta darbinieku viedokli, kas saistīts ar normatīvo aktu interpretāciju, vispār nevar būt runa.