Jāni ,vai tad Tu gaides medībās šau pa kustošu mērķi?Un vispār praksē pielietoju mērķēt cūkai slīpi stāvot kaklā, aiz auss ,ja sanāk.Briedim slīpi stāvot virs priekšējās lāpstiņas.Rezultāti ideāli-uzvitas,pat ar pieticīgu kalibru-243win.
Dod pa ausi! :)
Mērķēju atkarībā no situācijas un skatoties kāds stobrs paņēmies līdzi. Par šo tēmu var grāmatu uzrakstīt. Bet riskants pasākums - kāds domās savādāk un noēdīs bez sāls.
Gadās šaut arī par kustīgu mērķi, itsevišķi lapsām. Par stāvošu šauju virs lāpstiņas mugurkaulā, visi krīt uz vietas, ja trāpa kur tēmējis. P.S. Man arī ir 243 kalidrs.
Daļēji piekrītu jāni, ja ir vasara vai agrs rudens ,bet vēlu rudenī vai ziemā ar lielu apmatojumu,nenoteiksi precīzi krēslā vai pustumsā bez luktura kuiļa mugurkaulu.Un meklē zvēru nu ,kur palicis.Tākā laikam šim variantam es nepiekritīšu.
Krēslā un pustumsā šauju pa plaušām, kas apjoma ziņā ir vislielākais drošais nāvējoša trāpījuma objekts, pie tam ar patronām ar "cietām" lodēm - barnes TSX, nosler partition,blaser CPD,winchester file safe, lai izsit cauri, tad pēc arī melnā pēdā pēc asinspēdas var viegli atrast. Tālāk par 50m neviens nav aizgājis, arī gaļai mazi zudumi.
Humāni jau nav, ja liek zvēram pamocīties kādas pāris minūtes.Aizdomājoties dziļāk ,pat zivis pēc noķeršanas uz reiz nogalina ,lai nemocās. tāpēc vajadzētu šaut uz gaidi tikai galvā vai kaklā zvēram.Šo mācību man pasniedza viens vecs ulmaņlaiku mednieks Dundagā. Zvēri taču runā un mokās savā evolūcijas atīstības pakāpē.Un kam gan nesaprast visvairāk viņus ,kā mums medniekiem.Tāpēc es iesaku pārdomāt par precīzu šāvienu.
Taču visi esam gandrīz kā snaiperi ar tādiem ieročiem rokās un sapratni galvā.
Es šauju ar RWS 6,2 gramu KS patronām, ja plinte piešauta uz 200 metriem lode līdz 200 metriem augstākā punktā ir + 3,5 cm un pie 250 - 9 cm. Tākā ir iespēja šut diezgan precīzi. Līkne ir pārbaudīta dabā man iznāca līdzīgi cipari.
Uzskatu ka tēmēt galvā ir pēdējā muļķība un nevajadzīga pašpārliecinātība. Pie mazākās kļūdas dzīvnieks aiziet ievainots. Turklāt ja jau runājam par humānismu, tad diez vai ar 243. kalibru vajadzētu šaut lielākus dzīvniekus par stirnu.
Mērķēju atkarībā no situācijas un skatoties kāds stobrs paņēmies līdzi. Par šo tēmu var grāmatu uzrakstīt. Bet riskants pasākums - kāds domās savādāk un noēdīs bez sāls.
Taču visi esam gandrīz kā snaiperi ar tādiem ieročiem rokās un sapratni galvā.