Labdien,
Saņēmām vēstuli no Vidzemes puses lauksaimniekiem saistībā ar meža cūku postījumiem, saprotu, ka oficiālā vēstule tiks nosūtīta arī ZM. Problēmas pamatā ir ar lielo dzīvnieku blīvumu.
Pielikumā ir apskatāms vēstules teksts, ko ir atsūtījuši Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes novadu lauksaimnieki.
Saprotu, ka lielākā problēma ir tieši tas, ka mednieku kolektīvi nespēj izmantot licences (nav laiks sēdēt un vaktēt mežacūkas), plus atsevišķos kolektīvos joprojām pastāv neoficiāla sodu sistēma par sivēnmāšu saušanu. Kolektīvi paši nespēj tikt galā ar postījumiem un cik saprotu arī nevēlas piesaistīt arī viesmedniekus, kas varētu piepalīdzēt ar postījumu novēršanu!
Tāpēc, pirmām kārtām vēršamies pie LMS, LATMAs un Medniekiem.lv, ceram, ka attiecīgie kolektīvi ir Jūsu organizāciju biedri!
Ceram, ka medniekus pārstāvošas organizācijas tūlītēji ir gatavas iesaistīties pārrunās ar attiecīgo kolektīvu pārstāvjiem, lai atrisinātu radušos situāciju!
Ar cieņu,
Mārtiņš Trons
Zemnieku saeima
Biedrība
CĒSU RAJONA ZEMNIEKU APVIENĪBA
Reģ. Nr.40008070519
Dārza iela 12, Priekuļi, LV 4126, tālrunis 29330807
05.07.2012. nr.5
Priekuļos
Mednieku biedrībām un nodibinājumiem
Valsts Meža dienestam
Centrālvidzemes Cēsu mežniecībai
Latvijas Zemnieku federācijai
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei
Zemkopības ministrijai
Par meža dzīvnieku postījumiem laukos
Vidzemes pusē pļavas un lauki mijas ar meža un krūmu ielokiem, veidojot ainavu, kas nodrošina veiksmīgu medību saimniecību darbību.
Cēsu puses novadu lauksaimnieki intensīvi strādā, lai sagatavotu barību saviem ganāmpulkiem. Ļoti bieži, uzsākot zālāju un ganību lauku pļaušanu , atklājas ievērojami meža cūku rakumi. Bedres un velēnas zāles novākšanu padara apgrūtinošu un pat neiespējamu. Strādājot ar tehniku (nestabilitāte, vibrācijas) - par lauksaimnieka veselībai bīstamu nodarbi.
Piena lopkopībā mājlopi pamatā pārtiek no skābbarības un skābsiena, ko pamatā iegūst zaļo augu masu nopļaujot, sarullējot un ietinot plēvē. Tehnoloģiskajā procesā zāles prese kopā ar augiem paceļ augsni un velēnas. Rezultātā sagatavotā lopbarība kļūst neizmantojama barībai, jo kaitīga govju veselībai. Augsnē ir baktērijas- klostrīdijas, tās izraisa lopbarībā sviestskābes rašanos. Tāda barība ļoti kaitē dzīvniekiem. Ja no šādi barota dzīvnieka iegūst pienu, tālāk pagatavotais siers ir zemas kvalitātes, no kā ciešam mēs visi kā patērētāji.
Kvalitatīvas lopbarības sagatavošana zālājos, kur bieži pabijušas meža cūkas, kļūst neiespējama. Zāle tiek pļauta ar cerību, ka varbūt sanāks siens, bet klimatiskie apstākļi ne vienmēr to atļauj. Iepriekšējo sezonu meža cūku rakumus zemnieki izlīdzina pavasarī, smagākos gadījumos – zālāju laukus vēlreiz uzar, nokultivē, pērk sēklu un sēj no jauna. Tuvojas labības, kartupeļu, dārzeņu nobriešanas laiks un , vērtējot esošo, situāciju, ir bažas, vai lauku saimnieki paši varēs ievākt ražu.
Lauksaimnieki veic savu tīrumu, ganību, zālāju aizsardzību iespēju robežās, taču katru saimniecību pilnībā iežogot nav iespējams.
Darbs lauksaimniecībā, īpaši lopkopībā ir fiziski grūts, tas prasa ievērojamus materiālos ieguldījumus.
Katram cilvēkam ir gandarījums, ja pēc darba iegūts labs rezultāts
un dziļš sarūgtinājums, ja ar pūlēm ieguldītais darbs tiek izpostīts.
Meža cūku un citu meža dzīvnieku postījumi laukos, pļavās ir sāpīgi zaudējumi vietējo saimniecību ļaudīm. Zaudē dabas bioloģiskā daudzveidība, tiek uzrakti arī bioloģiski vērtīgie zālāji.
Valsts Meža dienesta pārstāvji apstiprina, ka šajā gadā ir pieejams lielāks meža cūku šaušanas licenču apjoms kā iepriekš, taču ne visas atļaujas tiek izņemtas.
Daudzās mednieku apvienībās joprojām ir spēkā iekšējie noteikumi par sodiem medniekam mežacūku māšu saudzēšanai jebkurā periodā, arī kolektīvo medību laikā rudenī, ziemā. Pie esošā meža dzīvnieku blīvuma nosacījumu būtu ieteicams pārvērtēt.
Šajā saistībā lūdzam katru plašās mednieku saimes pārstāvi un meža dienesta un visus atbildīgos darbiniekus atbalstīt zemniekus un lauku iedzīvotājus, ierobežojot meža cūku skaitu, novēršot meža dzīvnieku postījumus ar medību pasākumiem, ierobežojot meža dzīvnieku piebarošanu vasaras, rudens, pavasara sezonās, lai kopā saglabātu mūsu laukus Latvijai.
Cēsu rajona Zemnieku apvienības valdes pr-tājs Lauris Zilveris
kopā ar Amatas, Cēsu, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes novadu lauksaimniekiem.
29330807 D.Kalniņa
05.07.2012.
Ārkārtas vēstule
Priekuļos
Par mežacūku radītiem postījumiem lauksaimniekiem, šā gada jūnija – jūlija mēnešos Priekuļu, Veselavas, Liepas, Vaives, Raunas, Līgatnes , Nītaures u.c. pagastos
Lūgums visām mednieku biedrībām, valsts meža dienestam un Zemkopības ministrijai straujāk risināt lauksaimnieku problēmu ,bojājumus, zaudējumus, ko rada meža cūkas.
Steidzami ir jāatrod kompromiss starp medību saimniecību darbību un lauksaimniecisko ražošanu, jo meža cūkas būtiski iespaido lauksaimniecisko ražošanu. Visbriesmīgākie ir lielie rakumi - bedres, kas ir milzīgas kā istabas durvis, 40- 80 cm, vietām pat 120 cm dziļas. Uz hektāru bedru skaits variē no 50 –250. Rakumi traucē sagatavot kvalitatīvu rupjo lopbarību, īpaši skābbarību, jo satinot zāli, kas satur augsni, iegūst sliktas kvalitātes skābbarību. Tā satur sviestskābes baktērijas, klostrīdijas, pelējumus. Šāda skābbarība ir indīga liellopiem, tā smird, pelē, bojājas ; ir zemas kvalitātes.
Tiek bojāta tehnika, ritošā daļa, lauztas piekares, vālotāji, pļaujmašīnas. Ļoti strauji nodilst pļaušanas asmeņi. Praktiski uz vienu hektāru tiek patērēti divi nažu komplekti, kas naudas izteiksmē ir 24-30 Ls. Tiek bojāta pļāvēja veselība, jo kratoties traktorā , tiek traumēts mugurkauls, kakls, spranda , triecieni rokām un kāju locītavām. Tas ir nenormāls darbs un ciešanas traktoristam. Lai sakoptu bojājumus, papildus jāiegulda līdzekļi, kā arī pēc uzaršanas vairākus gadus lauks būs negluds. Tas traucēs kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai turpmāk. Vēl jāpierēķina zaudējumos nobradātā un noēstā raža.
Lūdzu visas saistītās institūcijas aktīvāk atrisināt šo patreizējo situāciju un rīkoties nekavējoties .
Mūsu ieteikumi:
1. Situācijas ātra apzināšana. Iesaistīt visus Latvijas iedzīvotājus, televīziju un izveidot karti ar postījuma vietām. Lai cilvēki ziņo katru dienu internetā , kur izveidojušies svaigi meža cūku bojājumi.
2. Veicināt mednieku kolektīvu biedrus medīt cūkas postījumu vietās un rudens medībās, lai šo populāciju ierobežotu.
3. Rast atbalstu no Medību fonda medniekiem postījumu novēršanai , jo naktīs medīt ir grūts darbs. Kukaiņu kodumi, negulētas naktis. Dienā medniekam taču ir jāstrādā arī valsts, privātā sektorā vai citā darbā.
4. Noteikt uz 2 gadiem izņēmumu, ka mednieks var šaut mežacūkas tuvāk savai dzīves vietai laukos, jo bieži mednieki ir biedrībās, kuru teritorijas ir tālu no dzīves vietas. Piemēram, apkalpojamais objekts atrodas 30-70 km attālumā, lai gan paša mednieka laukus dzīves vietā uzrok mežacūka. Iespējams medniekam pa telefonu jāpiesakās tuvākajam mednieku biedrības vadītājam un jāpaziņo vēlme medīt savā zemē un iegūtais rezultāts.
5. Zemes īpašnieki varētu palīdzēt, pagatavot pārvietojamus , novērošanas torņus, ko uzliek uz ratiem, piekabes un var pārvietot pa lauku jebkurā vajadzīgā vietā. Tādā veidā palīdzot, medniekiem ieraudzīt medījamo objektu garajā zālē vai labībā.
6. Atcelt iekšēji noteiktās soda naudas biedrībās medniekiem par nošautām meža cūkām - sivēnmātēm.
7. Informāciju par izmaiņām saistošajā likumdošanā nosūtīt uz mobiliem telefoniem medniekiem.
8. Uzlabot mājas lapu ,lai likuma izmaiņas vieglāk uztveramas un tās popularizēt ar televīzijas, radio, mediju starpniecību. Tam līdzekļus atvēl Zemkopības ministrija.
Ar cieņu
Priekuļu novada lauksaimnieki,
ar atbalstu no Amatas, Cēsu, Vaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Raunas, Pārgaujas novadu saimniekiem.
Reinis 2012-07-06 20:58
Sviests, bedres kā istabas durvis? - smieklīgi!
Nabadziņi it kā problēmas dzīvē būtu vien šai šaurajai iedzīvotāju grupai!
Pļaujmašīnas asmeņi dilst? - neesi tizlenis iztaisno un uzasini taču!
Kaitējums veselībai, vispār smieklīgi - lai visi tie pļāvēji atmet smēķēšanu, tad arī parunāsim par rakumu kaitīgumu! Skatās, ka uz cūkas sūda nepaslīd un sprandu nepārlauž!
Stulbums kaut kāds!!!!
Andris 2012-07-07 00:04
Te drīzāk būtu tas gadījums, kad drīzāk mednieku formējumiem no vēstulēs minētajiem reģioniem derētu atsaukties uz zemnieku palīgā saucienu. Tas parādītu gan viņu pašu labo gribu, gan dotu ieguldījumu visu mednieku interešu labā! Un ja ir problēmas pašiem tikt galā, tad varētu arī saukt talkā kolēgas no citiem reģioniem!
Reinis 2012-07-07 00:17
Darbs lauksaimniecībā, īpaši lopkopībā ir fiziski grūts, tas prasa ievērojamus materiālos ieguldījumus.
Jā un medībās viss ir par velti, ej tik un ņem!
Valerijs 2012-07-07 07:52
Kruta ! Jābrauc ekskursijā, 120cm dziļas mežacūku izraktas bedres varētu pretendēt uz ierakstu ginesa grāmatā.Moš pie vainas ir nesalabotās meliorācijas krāteri?Un veselību bojā jebkāds darbs :D
Māris 2012-07-07 08:43
Ir tāds teiciens "ko sēsi, to pļausi". Ja mednieki tagad komentāros paņirgājās, diezvai kas labs sanāks. Šajā portālā tomēr uzturās arī lauksaimnieki/mednieki. Reini, Tu tik uzsit asinis cīņai pret postījumiem ;)
Māris 2012-07-07 09:03
Problēmas rodas tādu mednieku kā Reinis Picka dēļ. Pareizi saka Andris, šis ir gadījums, kad medniekiem ir iespēja pierādīt, ka pēdējo mēnešu runāšana nav bijusi tikai, runāšanas dēļ.
Pļaut tīrumu, ko ir uzarušas cūkas ir viens vienīgs murgs - man ir nācies to darīt. 1.2 metri, gan izklausās mazliet pārspīlēti, bet bedres 0,5-0,7m dziļumā ir bieži vien redzētas. Tādās bedrēs, kā arī bebru alās, apgāzt traktoru var ātri vien. :((
Reiņa komentārs parāda tikai viņa paša tizlumu, kas radies, iespējams, kādas iztukšotas ļergas pudeles iespaidā.
Gunārs Jānis 2012-07-07 10:08
Neesmu lauksaimnieks, bet dzīvoju laukos un zinu, kā strādā zemnieki. Smagi, nu nav vietas šeit ironizēšanai. Domāju, ka minētajos pagastos ir kaut kāda problēma savstarpējai komunikācijai mednieku un lauksaimnieku starpā, jo cūku rakumi neradās jau vienā dienā. Līdz tādai vēstulei vispār nevajadzēja nonākt! Medniekiem, nosauktajā reģionā, šajā gadījumā vajadzētu reaģēt nekavējoties.Andris Zariņš pareizi saka, ka tas dotu ieguldījumu visu mednieku labā. Savādāk var iznākt atkal 0:1 medniekiem par sliktu, tā jau mūs spaida no visām pusēm.
Āris 2012-07-07 10:49
Ar Minhauzena cienīgām pasakām mēģina iedabūt likumdošanā totālu meža dzīvnieku iznīcināšanu!!Tas ka pārvietojamie torņi katru gadu pļaušanas laikā tiek brutāli sašķaidīti taču ir sīkums:)) Bet savlaicīgi noves nost nedrīkst!! Izbraukāšot lauku!!Utt.Ja tiešām ir tādi postījumi,viņi jāapseko oficiāli,pieaicinot tā kolektīva pārstāvjus ar kuriem noslēgts līgums.Varu derēt ka līgumu tur nav!!!
Reinis 2012-07-07 14:38
Dzīvojot ārkārtas vēstulē pieminētajā Nītaures pagastā un apļaujot savas pļavas ne reizi vēl traktoru neesmu apgāzis un ar mugurkaulu arī man viss kārtībā.
Agris 2012-07-07 15:33
Nu mums šajā ziņā viss ir ok, ja vajag zemnieks mūsu uztaisīto torni pa tehnoloģisko sliedi uzved uz lauka un noliek kur vajag, kad sākas kulšanas darbi - uzzvana, mēs aizbraucam savācam torni.Kur var, tur stāv stacionāri daudzus gadus. Uz zemnieka lauka nomedīto ruksi padalam ar zemnieku, citreiz pat piebraucam pa labību, lai novestu no lauka, jo velkot pa zemi skāde ir lielāka.Sezonā medījam ap 80 cūķiem un nav nekāda pat mazākā skandāla ar zemniekiem. Tiesa gan sēžam katru vakaru, protams ja nav negaiss, bet rezultāts ir pozitīvs abām pusēm.
Mārtiņš 2012-07-07 18:38
Neesmu tā papētījis,bet vai minētās teritorijasnerobežojas ar kādiem parkiem,vai liegumiem,kur apgrūtinātas medības?Ja nē,tad gan kautkas nav kārtībā ar sadarbību.
Raimonds 2012-07-07 23:01
Saprotams, ka šads raksts nepaliks bez ievērības. Taču izpušķots jau nu arī vareni, dzivodams laukos un redzot savas puses izrakumus, nu nav nācies dzirdēt un redzēt ka cūku rakumos traktori apkrīt, pats neesmu ne sprandu atlauzis traktorā, ne ko citu. Te pavīdēja versija cūku rakums, kā bebru alas (prasās foto studijā), vēstulēs bebri nebīja pieminēti, značit viņu alas netraucē, traucē CŪKAS, tāds sagrābstījums, bet nu ūdens atkal saviļņots.
Savukārt pievienojos A.Zariņa domai, ka rakstā skartos rajonos, mednieku kopām jasadarbojās un jāmēģina situācija atrisināt. Ceru, ka kļūdos, bet visiem šiem rakstiem baigi jau ir piesitiens "izslaktēt" pēdējo zvēru, kurš rada postījumu lauksaimniekiem vai otrs variants kārtīgu piķi maksājies par postito, tad jau kaut ka piecietīsim.
Egils 2012-07-08 12:43
Zemniekiem ir pilnīga taisnība! ja mednieki tik tizli, ka atļauj cūkām pārmērīgi savairoties, tad tiešām ir jāpieņem mēri! Kāpēc mūsu klubam nav nekādu problēmu?? Tāpēc, ka zemnieku sējumos sākot ar piengatavību medības notiek KATRU VAKARU, ja vien nav vētra vai negaiss! Ja cūku nāk par daudz, bez izņēmuma tiek medīts viss-vai pērnais, vai sivēnmāte. Ar zemniekiem sadarbība ir līmenī, nu nekādu problēmu. Un to mednieku-idiotu-dēļ, kas pārmērīgi baroja un saudzēja-ir visa šī ažiotāža..
Jānis 2012-07-08 13:39
Jā ! Palasot komentārus un zemnieku nedienas gribējās tā kā no visa norobežoties, bet laikam neizdosies ! Tālāk ir manas personīgās domas kuras nevienam neuzspiežu:
Meža cūka pēc būtības ir :(citāts no sugas apraksta) ''Meža cūkas ir visēdājas un ēd gandrīz jebko, ko var atrast, bet 90% barības ir augu izcelsmes.[1] Barība tiek meklēta, rakņājoties augsnē. Uzrušinātajās vietās sadīgst dažādi augi. Niedrājos meža cūkas meklē niedru saknes, ierobežojot ūdeņu aizaugšanu.[5] Kopumā tās barojas ar zāli, ozolzīlēm, riekstiem, sēklām, ogām, saknēm, gumiem, kukaiņie, sliekām, gliemjiem, maziem rāpuļiem, putniem un to olām, ievainotiem dzīvniekiem, maitu un atkritumiem.[1] Garšo visi kultūraugi: kukurūzas graudi, zirņi, auzas, kvieši, kartupeļi, arī tauriņzieži, graudzāles un krustzieži. Diennaktī patērē 2,5 - 6 kg barības. Smagos barošanās apstākļos novēro kanibālismu.[5] Reizēm meža cūkas nomedī jaunus briedēnus. ''
Tātad: Pirmkārt, meža cūka nevis posta bet BAROJAS.
Otrkārt,mežacūkai ,pateicoties LAUKSAIMNIECĪBAI ir radīta neierobežota barības bāze ,un tie mednieki un lauksaimnieki ,kas kaut nedaudz zina biloģiju sapratīs , ja dzīvniekam ir pieejama barības bāze un labvēlīgi dzīves un laika apstākļi ,notiek masveida savairošanās (pie bagātas iztikšanas var dzīvot arī lielā skaitā, saspiestībā, tas būtu vienkāršā valodā)!!!!!!!
Treškārt, Tā lēni apdomājot, pēc visa iepriekš minētā mednieki cīnās ar sekām ,jo, jau normālos dabiskos apstākļos meža cūku saimnieciskais pieaugums ir 100-150% Tas nav briedis kam dzīmst 1-2 teliņi!
Esmu mednieks ar 25 gadu stāžu , dzīvoju laukos ,esmu sīksaimnieks un apzinos savvaļas dzīvnieku negatīvo ietekmi (pārmērīgas savairošanās gadījumos)uz vidi, biznesu ( lauksaimniecība ), bet mani TRACINA problēmas pasniegšanas veids ,un nav vainīgi tikai mednieki . Esmu par intensīvām medībām ( sēžam katru vakaru .šaujam) ,bet nekas jau nemainās. mainās vienīgi attieksme ģimenē, darbā ,kur tu aizej neizgulējies, nikns , ka zenmieks tevi uzskata par savu ienaidnieku NR1 , Cūku līdzinātāju!!!
Kamēr būs ko ēst, BŪS ēdāju!!! Bet zemnieki jau raud, ka lietus līst ,un raud ka nelīst !
Pāšam man CAUNA apēda visus šķirnes baložus , ar to biznes beidzās , nu ko laiklam vajģadzēja vietējo kolektīvu sūdzēt tiesā un skriet uz Saeimu ar depešām par vispārēju caunu iznīcināšanu. Tālūk!!!
Tas sāpīgam humoram , bet nav tas viss vienos vārtos ar tām barošanās sekām!
Bet ar vasaras sivēnmāšu šāvējiem pie viena galda negribētos sēdēt gan! Ja pareizi sapratu komentārus !
Smagi, bet ceru uz kompromisu, LAI VEICAS! Šaujiet garām!!!!!
Māris 2012-07-08 14:05
Jāni, Tu nonāc pretrunās.... Pats raksti, ka cūka ir visēdājs. Tā ir taisnība, bet.... tieši tādēļ cūka izdzīvos arī tad, ja tuvumā nebūs neviena labības lauka. Mūsu Latvijas ziemas arī cūkām nav bīstamas. Bīstamas var būt tikai slimības. Iekoptie tīrumi cūkas pievilina tikai ar garšīgu un viegli iegūstamu barību. Savukārt, ja šī barība būs iegūstama mežā(piebarošanas lauciņos un barotavās), tad cūkai ne īpaši liela vēlme būs meklēt barību vietās, kur intensīvi ar medīšanu nodarbojas mednieki. Vislielākā kļūda, manuprāt, ir tā, ka mednieki savas barotavas un piebarošanas lauciņus izmanto, lai viegli iegūtu medījumu, tādā veidā paši piespiež cūkas doties barības meklējumos uz tīrumiem.
Savukārt, ja cūkas jau ir labībā, tad vienīgā iespēja ir kā teica Egils, sēdāt katru nakti lauka malā. Bet, diemžēl, lielākā daļa mednieku nav tam gatavi, tādēļ tracis tagad ir tik liels.
Andris 2012-07-08 14:49
Ja atmiņa neviļ, tad uz vienu aktīvo Latvijas mednieku (tādu kas ir izņēmis sezonas karti) ir aptuveni 300 ha (pat nedaudz vairāk) sargājamās platības (gan mežš, gan lauki)> Kas savukārt nozīmē tikai vienu- ne matemātiski, ne statistiski nav iespējams ar esošajiem spēkiem nodrošināt aizsardzību pret medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Reāli situācija ir vēl "sūnaināka" jo tie aktīvie mednieki (no aktīvo skaita) kas reāli medī arī vasarās (un dara to intensīvi) ir labi ja 10 % no to skaita kas ir izņēmuši sezonas karti. secinājums ir viens- nepopularizējot medības mednieku skaits samazināsies un postījumu apjoms pieaugs! Vidējais mednieks strauji noveco! Statistika liecina par trim tendencēm, kas novedīs pie viegli prognozējamām sekām tuvākajā nākotnē..:
1. Mednieku skaits samazinās
2. Barības bāze medījamajiem dzīvniekiem pieaug (intensīva lauksaimniecība, jaunas Latvijai līdz šim neraksturīgas lauksaimniecības augu kultūras utt)
3. Pieaug medījamo dzīvnieku skaits
Secinājumus izdariet katrs pats... Un ne jau ar viena likuma grozījumiem kas mainīsies!
Jānis 2012-07-08 19:55
Gribētu redzēt kā tiek pļauts tīrums, kurā ir 50 - 250 meza cūku izraktas bedres iepriekš minētajos dziļumos.
kaut kā neticas :)
Jānis 2012-07-09 10:04
Pievienojos Zariņa kunga viedoklim pēdējā komentārā. To redzu no prakses savā kolektīvā- mednieki kā visa sabiedrība noveco un arī to skaits sarūk, līdz ar to tīri fiziski ir grūti laukus sargāt, nerunājot par citiem medniecības darbiem. turklāt vismaz manā kolektīvā tiešām ir tā ka ne vairāk kā 20 % no medniekiem brauc medībās vismaz reizi nedēļā. pats esmu mežā praktiski katru otro vai trešo vakaru vai rītu, bet tāds esmu vienīgais "aktīvists" no 25 cilvēkiem.
Cūku skaita samazināšanā(saprātīgā apjomā)teritorijās kur tiešām ir par lielu blīvums un nozīmīgi postījumi es personīgi problēmas neredzu, protams tas ir radikāli, bat ja nav citas iespējas kā samazināt dzīvnieku skaitu būtu jāmedī arī sivēnmātes.
daļā no šām teritorijām domāju ka problēmas sakne ir GNP un tajā esošie rezervāti un liegumi(Nurmiži, Roču mežs, Inciems)kuros dzīvnieku skaits īsti netiek regulēts (cik zinu tur šo procesu nesauc medības)Ja nemaldos savulaik Nurmižu rezervātā tika uzsakitītas ap 50 mežacūkas uz 1000ha.....
Juris 2012-07-09 11:46
Patiesi nezinu, kad reiz nāks tā apskaidrība, ka medības nav hobijs, ka medniekam ir pienākums medīt savā iecirknī. Laikam jau tik tad, kad sāks darboties "rungas mehānisms" reizē ar Medību likuma grozījumiem. Jo, nu grozi kā gribi, nav zolīdi sagrābties medību platības un tad secināt, ka nespēj pavilkt ...
Tāpt nezinu, kad nāks pie prāta dabas sargi un sapratīs, ka medības dabas aizsardzības teritorijās ir ne tikai ētiskas, bet tikpat nepieciešamas kā jebkur citur. Laikam arī ar Medību likuma grozījumos paredzēto prasību šīm teritorijām dzīvot pēc sava (VARAM) ministra noteiktās metodikas limitu noteikšanā - lai tad paši arī atbild par savu ierobežojumu sekām vai maksā ragā. Citādi nu patiesi baigie zeperi - medības piežmiegtas, kustoņi vairojas uz urrā, birst ārā no nac.parkiem kā no pārpilnības raga, bet atbildīgā ta nava ... Ja kāds grib bezpreģelu un eksperimentus, tad lai dara to iežogotā teritorijā.
Jānis 2012-07-09 12:03
Pivienojos Jāņa C. viedoklim par GNP teritorijām. Arī mūsu pusē GNP pārņēma agrāk mūsu kolektīva apmedītās platības Gaujas līčos. Paši šīs platības apmedī ļoti reti. Arī uz postījumiem, pēc uzstādītiem torņiem, var redzēt, ka īpašas aktivitātes nenotiek. 1-2 torņi tas nav nekas. Veidojas pat kuriozi, kad vaktējam kad mežacūkas sāks baroties laukos ,kas pieguļ parka mežiem, tad gaidam kad cūkas paliekot drošākas atnāks to kilometru līdz mūsu laukiem. GNP medību principi diez vai ir saskanīgi ar lauksaimnieku vēlmēm. Te drīzāk vai nevajadzētu ieviest ierobežojumu max medību platībām uz vienu mednieku kolektīvā. Jo šinī gadījumā, kā GNP, ar savām priekšrocībām teritoriju izvēlē ir savācis tādas teritorijas, kuras reāli paši nespēj apsaimniekot. Toties var veidot ekskluzīvus mastus kuros medī vienreiz sezonā. Tad par kādu līdzsvaru dzīvnieku skaitā šeit var būt runa?
Guntars 2012-07-09 18:04
Šis gan ir mans domu gājiens bet:
Te tas teksts ar tām bedrēm arī man izklausās neticams dēļ dziļuma,ka nav tāpat kā ar tele2 meteorītu.
Bet tur jau ir tā atšķirība medniekam no zemnieka ka zemnieks strādā uz lauka lai pelnītu,bet mednieks iet medībās pa velti.Nosēdi vakarā sargājot zemnieka lauku,ja vel kautko nomedī-tad priekšā visa pirmapstrāde.Pie tam tagat vasarā tas viss var teikt beidzas pa nakti vai agri no rīta.Un nākošā dienā kad esi aizgājis uz darbu tad nēsi ne pi...s ne karoga nesējs.Pusaizmidzis to darba dienu mēģini nolauzt.
Ir arī te tā taisnība par aktīvajiem medniekiem vasarā.Ja uz dzinējmedībām vel savācas pieklājīgs skaits mednieku tad uz gaides medībām tas skaits ir smieklīgs(mani novērojumi).
Plus pie tam mums ir tādas platības kas neslēdz līgumu-lopiņam zaļa dzīvošana.Izlien kad tiešām ir droš par netraucētu barošanos.
Ģirts 2012-07-09 20:23
tik dziļas bedres gan jau atstāj divkājainās cūkas ar pīkstošo rokas pagarinātāju :)
Uldis 2012-07-10 15:27
Varbūt palīdzēs? Pēc statistikas Rīgā ir ļoti daudz mednieku,kuri viena daļa nesastāv nevienā mednieku kolektīvā. Un ja arī sastāv [lētākais gals],tad tikt uz savu galu viņi tiek diezgan reti.Tad nu zemnieciņi varētu uzaicināt viņus paviesoties pie tiem konkrētā laikā un konkrētāta vietā.Domāju kaut kāds labums būtu abām pusēm.Būtu pat vienkāršāk un draudzdzīgāk,jo ,atvainojos,cik zinu,med.kol.pret viesmedniekiem ir diezgan skopi . Tad nu sanāk ,kā sunīts uz kaudzes...
Raimonds 2012-07-11 10:17
Šeit būtu interesanti dzirdēt tieši vot šo uzskaitīto teritoriju apmedījušo kolektīvu domas un argumentus par situāciju. Vai, mūsu organizācijas veiks kādu analīzi, vai ir šadiem tekstiem pamata??? Jo nosaukt, ka atbalsts ir novados nu atvaino, katrā novadā viens sīkzemnieks, nav visa novada zemnieku viedoklis. Te bezmaz varam uzjautāt cik tas ir procentuāli no novada zemniekiem??? Būtu patīkami pavērot un redzēt, kā tieši risinās notikumi šajos uzskaitījos novados, lai varam pamācīties uz ko var gatavoties citi. Tas pats jau noklusa Talsu puses ziemas briežu sižets, kāds risinājums tika pieņemts, cik tad tas kolektīvs reāli neizpilda savus limitus, kā uz to sižetu reāģēja iesaistītie mednieku kolektīvi, viss atkal apklusa???
Andris 2012-07-11 14:59
Iesaku izmēģināt http://medniekiem.lv/discussio... Būs lētāk nekā katru vakaru sēdēt un gaidīt cūku!!!
Jānis 2012-07-15 13:37
Man te radas jautajums par tiem postijumiem, visi tik runa par cuku parmerigo savairosanu, bet vai tik nav ta ka mes tas cukas tik vairak sakam redzet, jo kur tam vinam palik ja notiek tik intensiva mezu cirsana?
Māris 2012-07-15 20:53
Intensīvai ciršanai ar cūku skaitu nav nekādas saistības. Tieši otrādi - pēc gadiem 10, kad izcirtumi sāk apmežoties, cūkām tas ir labs patvērums. Negribu piekrist, ka izciršana ir ļoti intensīva. Visintensīvākā izciršana notika 90to gadu beigās, kad jaunie privātīpašnieki cirta uz nebēdu. Valsts mežos vienmēr tiek ievērota ciršanas tāme.
Gints 2012-07-20 02:48
Laikam jau Pirvica kungam jēga par lauksaimniecību ir samērā svešs jēdziens. Nebūtu pa grēku dot pašam iespēju nopļaut un savākt pļavu kuru ir apstrādājušas cūkas.Viņa domas mainītos noteikti kad būtu izkratijies pa tādiem rakumiem mainot detaļas un skrūvējot.Nesaprotu kāds sakars smēķēšanai ar cūku rakumiem.
Mūsdienās viss maksā. Degviela lai nokļūtu līdz postijumu vietai,patronas un galvenais laiks ko pavada gaidot. Negulētās naktis neviens nesapratīs,ja pats nav to izbaudijis.
Ja atceltu likumu par maksu viesmedībās laikā kad jākaro ar postijumiem neatteiktos izlīdzēt kaimiņiem bet kamēr likumi nemainīsies ....